• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par krīzes risinājumiem skolu tālākā attīstībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.2009., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193307

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par psihiatrijas jomas reformu ekonomisko ieguvumu

Vēl šajā numurā

16.06.2009., Nr. 93

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par krīzes risinājumiem skolu tālākā attīstībā


 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 10.jūnijā, pārrunājot izglītības jomas finansējumu, aicināja budžeta samazinājumu veikt racionāli un skolu modernizācijai efektīvāk izmantot Eiropas Savienības struktūrfondus.

 “Krīze ir atvērusi acis uz to, cik traģiska situācija profesionālajās skolās ir izveidojusies nepietiekamo investīciju dēļ. Gaidāmo samazinājumu priekšā aicinām ministrijas nepazaudēt veselo saprātu un saglabāt racionālu domāšanu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

 “Krīzes nāk un iet, bet jāsaglabā tālākās izaugsmes iespējas. Viens no nepietiekami izmantotiem investīciju avotiem ir Eiropas Savienības fondi,” atgādināja J.Strazdiņš.

Pēdējo desmit gadu laikā profesionālās izglītības iestādes ir saņēmušas piecreiz mazāk investīciju nekā vispārizglītojošās skolas, un tādēļ skolas ir novestas “līdz kliņķim”, atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals.

Lai arī strukturālās reformas izglītībā jāveic neatkarīgi no krīzes, tomēr ar esošo budžeta samazinājumu drīzāk var runāt tikai par krīzes risinājumiem, piebilda J.Gaigals.

Deputāti noskaidroja: lai optimāli izmantotu telpas un mācībspēkus, profesionālās izglītības iestādes iespēju robežās apvienos. Tāpat tiek izskatīts variants, ka mēnešos, kad apkures rēķini ir vislielākie, atsevišķas skolas tiktu slēgtas. Piemēram, daļu no mācībām varētu pārcelt uz vasaras mēnešiem vai ziemas laikā audzēkņiem organizēt praksi, skaidroja IZM pārstāvis.

Deputāti izteica pārmetumus IZM par nespēju pietiekami aktīvi aizstāvēt profesionālo skolu intereses. Atšķirībā no vispārizglītojošajām skolām, par kurām aktīvi cīnījušās pašvaldības, ministrija savas skolas esot atstājusi novārtā.

Pārzinot situāciju novados, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Olga Kokāne skaidroja, ka šobrīd liela daļa pašvaldību nespēs pārņemt profesionālās skolas, tā vietā daļu no apmācību programmām varētu integrēt jau pašvaldības pārziņā esošajās skolās.

 

Saeimas preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!