Frakciju viedokļi pēc 2009.gada 4.jūnija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeimā faktiski ir trīs sēdes. Pirmā ir beigusies, un tajā tika izskatīti valdības iesniegtie grozījumi 2009.gada budžetā, kuri paredz samazināt gan izdevumu daļu, gan diemžēl arī ieņēmumu daļu. Šeit ir nopietnas izmaiņas. Tās pavada vesela virkne likumu, kas tādā vai citādā veidā spiež mūs piemēroties ekonomiskās krīzes situācijai. Protams, tās būs normas, kas nedarbosies mūžīgi. Visticamāk, tās darbosies tikai šogad un nākamgad. Cerams, ka 2011.gadā daudzas no tām jau būs pagātnē.

Kārtējā sēdē tiek izskatīti jautājumi, kas būtībā ir sakrājušies komisijām, tomēr, neapšaubāmi, lielākā uzmanība šobrīd tiks pievērsta budžeta tālākai skatīšanai. Nav citu domu, budžets ir pieņemams pirmajā lasījumā! Tas ir solis uz priekšu gan taupības politikas, gan valsts ekonomiskās atveseļošanas politikas īstenošanā. Neapšaubāmi, tuvākajā laikā tiks pievērsta uzmanība tam, ka valdība būs gatava nākt ar papildu grozījumiem, kas droši vien skars līdzekļu ekonomēšanu vēl vairākās nozarēs. Vislielākā uzmanība, protams, tiks pievērsta tam, ka ir maksimāli jāsaglabā visas sociālās garantijas, to skaitā sociālā budžeta paredzētās iespējas gan pensionāriem, gan citiem saņemt to, kas likumā ir paredzēts. Tātad sociālā joma nebūs tā, kurā tiks kaut kas īsināts vai taupīts.

Protams, samērā neskaidrs vēl ir jautājums par pievienotās vērtības nodokli. Iepriekšējā valdība decembrī pieļāva memorandu ar Starptautisko valūtas fondu, ka tad, ja ienākumi kristos un neizpildītos ienākumu prognoze, varētu vēl vairāk paaugstināt pievienotās vērtības nodokli. Par laimi, tas nu acīmredzot nenotiks. Cits jautājums – vai tuvākajā laikā var cerēt uz to, ka tādās atsevišķās nozarēs kā avīžniecībā, grāmatu izdošanā un viesnīcu un restorānu biznesā, kā arī vietējā kurināmā ieguvē notiks pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana, kas, jāsaka, būtu pats saprātīgākais solis ekonomikas atdzīvināšanā un vairāku nozaru saglabāšanā Latvijā. Es domāju, ka valdības pārstāvji, pirmām kārtām premjers un finanšu ministrs, šajā sakarā veic sarunas ar Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Droši vien tuvāko dienu laikā pilnīgas skaidrības par to vēl nebūs. Neapšaubāmi, tas, ka ieņēmumu apjoms ir apmēram tikai divas trešdaļas no tā, kas pagājušā gada decembrī ir plānots attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, liecina par to, ka likmes paaugstināšana nekādu lielu pozitīvo efektu nav devusi, drīzāk efekts ir pat bijis negatīvs. Var tikai vēlreiz teikt, ka šā jautājuma pilnīga saskaņošana ar Latvijas aizdevējiem ir vienīgais šķērslis, lai šīs normas tiktu skatītas atkal un mīkstinātas.

Katrā ziņā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstīs šo kļūdaini pacelto nodokļa likmju pēc iespējas ātrāku atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Frakcija “Saskaņas Centrs” izskatīšanai Saeimā ir iesniegusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri paredz prasību veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati reizi divos gados, nevis reizi gadā, kā tas ir patlaban.

Tādējādi likumdevējs varētu būtiski atvieglot autovadītāju dzīvi, arī to autovadītāju, kuri vada automašīnas ar ārvalstīs, piemēram, Lietuvā, piešķirtiem reģistrācijas numuriem.

Pie apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātiem pēdējā laikā masveidā ir sākuši griezties neapmierinātie autovadītāji, jo nesen pieņemtais valdības lēmums aizliedz ekspluatēt transportlīdzekļus ar ārvalstīs piešķirtiem reģistrācijas numuriem.

Bet kāpēc cilvēki nevēlas šīs automašīnas pārreģistrēt Latvijā? Tāpēc, ka kaimiņvalstī Lietuvā un vairākās citās Eiropas Savienības valstīs transportlīdzekļu tehniskā apskate ir jāveic tikai reizi divos gados.

Ja kāds apgalvos, ka šādi grozījumi, iespējams, varētu negatīvi ietekmēt autoceļu uzturēšanas budžeta līdzekļus, tad atbildēšu, ka šāda kritika ir nepamatota. Lietuvā nodoklis ir mazāks, bet ceļu kvalitāte – daudz labāka. Droši vien problēma ir līdzekļu pārvaldē un ceļu būvniecības organizēšanā.

Diemžēl šodien Saeimas vairākums noraidīja mūsu iesniegtos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.

Šodien tika arī noraidīti apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas sagatavotie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Mēs piedāvājām iestrādāt mūsu valsts pamatlikumā iedzīvotāju tiesības uz mājokli, bet valdošais vairākums bez jebkāda pamatojuma nobalsoja pret. Bet tas nekas! Nav nereālu mērķu, ir tikai mazliet nereāli izpildes termiņi.

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Neapšaubāmi, šodien galvenais jautājums ir budžeta pieņemšana. Taču arī kārtējā sēdē mēs izskatījām pietiekami nopietnus likumprojektus. Es pieskaršos dažiem no tiem.

Komisijām tika nodots Latvijas valsts karoga likuma projekts, jo līdzšinējā tiesiskajā regulējumā par Latvijas valsts karogu ir konstatētas būtiskas nepilnības un neatbilstība starptautiski vispārpieņemtajām protokola normām. Mūsu Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, lai minēto regulējumu padarītu efektīvāku un atbilstošu mūsdienu starptautiskajām paražu tiesībām.

Būtisks ir arī likumprojekts par to, ka no 1.jūlija slimības pabalsta izmaksas ilgums vairs nebūs 52 nedēļas, bet gan 26 nedēļas.

Komisijām tika nodota vesela virkne grozījumu, ar kuriem no 1.jūlija paredzēts likvidēt tiesu piesēdētāju institūtu, par 15 procentiem samazināt tiesnešu algas, kā arī veikt citas būtiskas izmaiņas tieslietu sistēmā.

Galīgajā lasījumā pieņēmām Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas attieksies uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir mājas īpašnieks un kāda ir tās platība.

Otrajā lasījumā pieņēmām Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kas tika īpaši gaidīti mūsu pašvaldībās, jo tie mainīs prasības attiecībā uz dažādām publisko iepirkumu procedūrām. Likumprojekts turklāt paredz mainīt iepirkumu administratīvās procedūras un piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus. Publisko iepirkumu likuma prasības turpmāk attieksies uz piegādes un pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vismaz 20 tūkstoši latu, bet būvdarbu iepirkumiem – vismaz 120 tūkstoši latu.

Komisijām tika nodots arī visu parlamentā esošo politisko spēku pārstāvju iesniegts likumprojekts, kas paredz atlaišanas pabalstu solidāri samazināt arī mums – deputātiem.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka šo sestdien ir pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Aicinu visus piedalīties un veikt pareizo izvēli.

A.Latkovskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Divas svarīgas lietas šodien notika Saeimā.

Tika iesniegta budžeta grozījumu dokumentu pakete. Starp citu, masu informācijas līdzekļos jeb medijos jau ir parādījusies ziņa par to, ka šajos grozījumos ir paredzēts 80 miljonu liels pieaugums tieši sociālajam budžetam. Runā vienmēr par to, ka tiks griezts un kā tiks griezts... Bet, tajā pašā laikā saprotot, ka nauda nepieciešama sociālajai jomai, it īpaši bezdarbnieku pabalstiem, lai nepārtrūktu to izmaksa viņiem, ir paredzēts 80 miljonu liels palielinājums sociālajā budžetā. Tātad nav šie budžeta grozījumi tādi, kas ir vērsti tikai griešanas virzienā; tie tieši sociālajā budžetā ir vērsti uz palielinājumu, un tas ir ļoti svarīgi.

Gribu vēlreiz apstiprināt, ka šajos budžeta grozījumos nav paredzēta pensiju apcirpšana. Pensijas paliek tādas pašas, kādas jums ir, tās netiks apgrieztas šajos budžeta grozījumos, neskatoties uz dažu politiķu spekulācijām. Un nav mazsvarīgi arī tas, ka šajos budžeta grozījumos nav arī paredzēts uzlikt dzīvokļa nodokli, uz kura ieviešanu atsevišķi politiķi spekulēja. Tātad cilvēki, kurus šie jautājumi satrauc, var būt pilnīgi droši, ka nekā tāda šajos budžeta grozījumos nav. Tieši otrādi – sociālais budžets tiek palielināts par 80 miljoniem latu.

Otrais jautājums, kas, manā skatījumā, ir ļoti svarīgs. Šodien mēs pirmajā lasījumā akceptējām grozījumus Konkurences likumā. Ko tie paredz? Jau pirms gada mēs, Saeima, izdarījām Konkurences likumā grozījumus, lai likvidētu to dominējošo stāvokli, kādu Latvijā ir ieņēmuši lielveikali. Jūs paši to zināt un bieži vien tajos iepērkaties.

Kādu sistēmu tie šajos gados bija izveidojuši? Tādu, ka mūsu, Latvijas, pārtikas pārstrādātājiem vai mūsu pašu ražotājiem bieži vien uzlika nepamatotus maksājumus. Lai viņi savu precīti, teiksim, pienu vai maizīti, vai sviestu, varētu pārdot attiecīgā lielveikalu ķēdē, bija jāveic vēl maksājumi. Viņš atved savu preci, un viņam vēl jāmaksā par to, ka lielveikals to pārdod!

Mēs grozījām likumu pirms gada, bet daža laba lielveikalu ķēde pamanījās atrast, kā saka, robus šajā likumā, apiet likumu pēc būtības un atkal pieprasīt maksājumu par katru pavadzīmi... Tagad mēs grozīsim likumu un stingri skatīsimies, lai mūsu pašu, Latvijas, ražotājiem netiktu uzliktas nepamatotas izmaksas, pārdodot preci lielveikalu ķēdēs. Mēs ceram, ka līdz ar to cilvēki, kas strādā šajos pārtikas uzņēmumos, varēs, kā saka, nezaudēt savu darba algu, jo nevajadzēs… kā saka, ienākumi nepāries pārsvarā uz lielveikalu ķēdēm, bet paliks arī mūsu pašu, Latvijas, pārtikas ražotājiem.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Šodien pats svarīgākais, protams, ir jautājums, kas ir saistīts ar budžeta grozījumiem. Priecīgā ziņa ir tā, ka arvien vairāk ārzemju ekspertu saka, ka izeja no krīzes un atkopšanās pēc tās notiks straujāk, nekā sākotnēji tas bija prognozēts. Bet šobrīd mēs tomēr vēl virzāmies uz priekšu pēc piesardzīgā scenārija. No tā, ka budžets mums ir 5 miljardi 54 miljoni (tātad pamatbudžets būtu 3,5 miljardi), – no tā tad arī vadāmies, lai būtu daudzmaz saskaņotība un lai, kā saka, šie strukturālie deficīti tiktu mazināti, un lai jautājums par sabalansētību būtu jautājums Nr.1.

Kā tas izskatās? Reāli no 3,5 miljardiem 1,7 miljardi ir tā sauktā nesamazināmā daļa, kas ir obligātie maksājumi. Attiecībā uz samazināmo daļu Zaļo un Zemnieku savienības frakcija stingri iestājas pirmām kārtām par to, lai sociālā daļa, tā, kas ir saistīta ar pensijām, ar svarīgākajiem pabalstiem, tomēr netiktu samazināta.

Otrs jautājums ir tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija... ka šai jomai plānotais samazinājums ir 47 miljoni. Tas ir liels samazinājums, tā ir apmēram viena sestā daļa no visa samazinājuma, kas tagad ir jāveic, lai, lūk, budžetu sabalansētu. Šajā sakarā mūs dara piesardzīgus un bažīgus tas, kāda būs pieejamība studijām nākamajā studiju gadā. Ja budžeta vietu ir mazāk, students, studiju kredītu saņemot, tomēr varētu studēt, un tas būtu visai valstij svarīgi, ka mūsu jaunieši varētu studēt. Mēs runājām arī ar Izglītības un zinātnes ministriju par to, kas būtu jādara, lai, saņemot studiju kredītu, nebūtu vajadzīgs galvojums. Jo, saņemot šo īpašo kredītu, ir 90 procentu liels valsts galvojums. Protams, katrs students, ņemot kredītu, uzņemas saistības. Kāpēc tad vēl ir vajadzīga šī trešā “uguns siena”, tas ir, vēl galvotājs papildus? Protams, ģimenēm, finanšu situācijai kļūstot sarežģītākai, ir grūti galvot, piemēram, par diviem studentiem, kas ģimenē ir, vai arī pat par vienu studentu, jo galvojums taču prasa zināmu finansiālu nodrošinājumu. Kādreiz mūsu bankas prasīja divus galvotājus. Augstākās izglītības padome ar lielu cīņu palika pie viena galvotāja. Es domāju, ka arī šis galvotājs nav vajadzīgs, jo šodienas situācijā valsts, 90 procentus no valsts budžeta garantēdama, jau ir pietiekams galvotājs. Tas palielinātu pieejamību studijām.

Pozitīva ziņa ir tā, ka Zemkopības ministrija no Eiropas finansējuma ir saņēmusi 15 miljonus eiro, kurus plāno izlietot piensaimniecībā. Nu, tātad darbs tikai tagad sākas. Mēs ļoti rūpīgi strādāsim un sekosim līdzi visam, mēģināsim rast pozitīvus risinājumus.

Es, protams, aicinu visus uz vēlēšanām sestdien un novēlu: esiet aktīvi un atbildīgi!

K.Pētersone
(LPP/LC frakcija):

Man šodien gribas teikt tomēr kritiskus vārdus par to, kā mēs Saeimā skatām pirmajā lasījumā valsts budžeta grozījumus.

Redziet, mūsu frakcija... mēs izteicām atbalstu Dombrovska valdībai, un no mūsu partijas bija Ministru prezidents Ivars Godmanis, kurš panāca, ka Latvijā tika uzsākta Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas finansiālā atbalsta programma, jo bez tās mūsu valsts decembrī būtu vienkārši apstājusies. Tagad šī programma būtu vienkārši jāturpina un būtu jāturpina uzsāktās reformas, bet diemžēl šodien pēc būtības mēs, deputāti, Saeimā nemaz nevaram pirmajā lasījumā izdiskutēt to, ko valdība budžetā un budžeta grozījumos ir piedāvājusi, jo faktiski paši būtiskākie lēmumi Saeimu sasniegs tikai laikā starp grozījumu pirmo un otro lasījumu un tad jau deputātiem būs iespēja tikai debatēt par atsevišķiem priekšlikumiem. Un, tā kā makroekonomiskie rādītāji (to skaitā arī budžeta deficīta apjoms), ko paziņo no valdības puses, visu laiku mainās (es saprotu, ka tam ir objektīvs iemesls – sarunas ar Starptautisko valūtas fondu), mēs, deputāti, līdz pat šim brīdim tā arī neesam sadzirdējuši ļoti skaidru priekšstatu par to reformu ieguvumiem, par to reformu būtību, ko valdība šobrīd piedāvā. Joprojām izskatās, ka tie grozījumi, tie samazinājumi ir vairāk mehāniski nekā pēc būtības tādi, ka mēs, teiksim, nākamgad varētu runāt par kādu ieguvumu.

Es domāju, ka trūkums ir arī tas – jā, un tas attiecas uz tām jomām, par ko runāja arī mani kolēģi, – uz izglītību, veselības aprūpi, labklājību –, ka valdība nav arī iekļāvusi budžeta paketē savu piedāvājumu likumam “Par pievienotās vērtības nodokli”. Mēs komisijā nevarējām saņemt no Finanšu ministrijas atbildi par valdības nodomiem, par to, vai nākamajā gadā tiks atjaunota samazinātā PVN likme grāmatām, tūrisma nozarei, malkai, presei. Mēs, deputāti, esam savus priekšlikumus iesnieguši, arī mūsu frakcija, bet tas būtu tomēr valdības līmenī risināms jautājums, lai būtu sabalansētība budžetā.

Bažas ir arī par to, ka valdībā visu laiku mainās nosacījumi Eiropas Savienības fondu izmantošanai. Tā ir vienīgā nauda, tie ir vienīgie līdzekļi, kurus mēs valstī šobrīd varam sagaidīt kā tādus, kas “sildīs” ekonomiku. Bet, tā kā šie nosacījumi visu laiku mainās, tad faktiski arī šo fondu uzsākšana, izmantošana un projektu uzsākšana kavējas.

Es gribu paust bažas par vēl vienu lietu. Pēc 6.jūnija vēlēšanām faktiski atbildības smaguma centrs no valdības un no Saeimas vairāk pārvietosies uz jaunievēlēto novadu domēm. Un ir bažas par to, ka šīs jaunās domes faktiski paliks it kā aci pret aci ar saviem iedzīvotājiem, turklāt ir daudz neskaidru jautājumu.

Faktiski būtu labi, ja valdība ātrāk piedāvātu savu modeli, kā tas varētu būt, – kā valdība kopā ar pašvaldībām koordinēti atbalstīs tos cilvēkus, kuriem jau drīz beigsies bezdarbnieka pabalsts, un faktiski tagad cilvēki Eiropas vidū nevar palikt bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Mums būtu jāzina, vai būs iespējams no pašvaldības kaut vai ar nelielu summu – ar simts latiem atbalstīt strādāt gribošus bezdarbniekus, un šim sadarbības modelim starp uzņēmēju, pašvaldību un valsts atbalsta sistēmu vajadzētu kļūt zināmam daudz ātrāk.

Diemžēl arī strukturālā ierēdniecības reforma, mūsuprāt, notiek pavisam aplami un tukši, jo vienīgais, ko faktiski valdība… no kā valdība šobrīd atsakās, ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Un mēs arī parēķinājām, ka tas finansiālais ieguvums nav tiks liels kā tie zaudējumi, ko mēs faktiski tad… kas rodas, ja mēs tik politiski jutīgu un Latvijas demogrāfiskajā situācijā tik svarīgu nozari pazeminām šajā prioritāšu sarakstā.

Mēs bažījāmies arī par to, ka ļoti daudzi aprēķini budžetā paredzētajiem samazinājumiem ir iesniegti lielā steigā un dažkārt tie finanšu draudi ir uzpūsti. Kaut vai, piemēram, runājot par māmiņu algām, tur ir teikts, ka šāgada laikā vidējais pabalsta apjoms varētu palielināties par ļoti lielu summu. Nu, statistika rāda, ka tas pabalsts ir palielinājies, tikai vidējā izmaksa ir palielinājusies par 2 latiem, un līdz ar to varbūt šiem samazinājumiem nevajadzētu būt tik lieliem.

Katrā ziņā mēs, atbalstot valdību, atbalstīsim arī konceptuāli šā budžeta tālāko gaitu. Vienkārši ir žēl, ka mēs tiešām… ka mums, deputātiem, ir liegta iespēja pēc būtības nopietni runāt par šiem ļoti, ļoti Latvijai būtiskajiem jautājumiem.

Un tomēr es, tāpat kā mana kolēģe, arī gribu aicināt jūs nenolaist rokas, jo tomēr piedāvājums un konkurence ir liela starp vēlēšanu sarakstiem, un katrai partijai ir labi kandidāti. Iesim visi sestdien uz vēlēšanām un atbildīgi, izsvērti atdosim savas balsis.

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Lai arī priekšvēlēšanu kaislības presē, radio un televīzijā sit visai augstu vilni, Saeimas ēkā tomēr darbs rit normāli, un jāsaka, ka šodien notiek divas ārkārtīgi svarīgas sēdes: viena – kārtējā sēde un otra – ārkārtas sēde, kurā izskata budžeta grozījumus šim gadam, un šo budžeta grozījumu paketi pavada veseli 95 likumprojekti. Protams, ir ārkārtīgi rūpīgi jāizvērtē iesniegtie likumprojekti, kurus ir gatavojušas ministrijas, bet ir atsevišķas komisijas, to skaitā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un arī frakcijas, kas rūpīgi izvērtē šos priekšlikumus, un var būt, ka līdz noteiktajam termiņam, kuru noteiksim šodien pēcpusdienā, varēs iesniegt arī priekšlikumus, kas šos likumprojektus vēl nedaudz uzlabotu.

Bet, ja runājam par kārtējo Saeimas sēdi, tad, manuprāt, ir jāatzīmē daži likumprojekti, kuri varbūt ļoti būtiski ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi. Un viens no tiem ir Publisko iepirkumu likums. Šeit ļoti daudzus priekšlikumus ir izstrādājusi arī “Pilsoniskā Savienība”, lai padarītu šo likumu atklātāku un uzlabotu publisko iepirkumu kārtību. Ir paredzēts, ka šo Publisko iepirkumu likumu attiecinās uz tām iepirkuma procedūrām, kur publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumcena ir 20 tūkstoši latu vai būvdarbu līgumcena ir 120 tūkstoši latu.

Jāsaka, ka sākumā bija paredzēts, ka šie griesti būvdarbiem būs 200 tūkstoši latu, un tomēr pēc mūsu priekšlikuma iesniegšanas izdevās nedaudz to samazināt, lai arī mazie un vidējie uzņēmumi varētu iekļauties būvdarbu izsolēs.

Nu, ļoti daudz jau ir priekšlikumu, kuri būtu vajadzīgi, bet viens no visvairāk gaidītajiem ir grozījumi Pievienotās vērtības likumā, par kuru jau iepriekš runāja arī vairāki citi frakciju pārstāvji, kas uzstājās pirms manis.

“Pilsoniskā Savienība” šodien atkārtoti ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimai izskatīšanai nākamajā nedēļā kārtējā Saeimas sēdē grozījumus šajā Pievienotās vērtības likumā, lai dotu iespēju attīstīties alternatīvajām enerģijām, – no dabiskiem resursiem iegūtai gāzei un no koksnes izejvielām iegūtam kurināmajam, iedodot tiem “zaļo gaismu”, un atvieglotu PVN likmi. Tāpat arī grāmatu piegādātājiem un viesnīcu biznesam pievienotās vērtības likme būtu ļoti rūpīgi apsverama un samazināma. Mūsu ierosinājums ir to samazināt līdz 10 procentiem. Protams, šeit vajadzēs veikt ļoti rūpīgas pārrunas un būs jānoklausās arī Starptautiskā valūtas fonda viedoklis.

Jāsaka, ka visa šodienas sēde tomēr noritēja labā gaisotnē, un, manuprāt, laba ziņa ir arī tā, ka beidzot tika pieņemti likumprojekta grozījumi izskatīšanai Saeimā, kas nosaka, ka arī Saeimas deputāti solidarizējas ar visiem pārējiem un vēlreiz, atkārtoti, neņemot vērā jau iepriekšējo samazinājumu, samazina savu atalgojumu, galvenokārt samazinot visas kompensācijas – telefona, degvielas un dzīvokļa apmaksu – par 20 procentiem. Tas, protams, dos zināmus ietaupījumus arī kopējā valsts budžetā. Tā, lūk!

Jāsaka, ka visi gaida vēlēšanas un visi grib zināt, kā tās beigsies. Protams, tas zināmā mērā var ietekmēt mūsu tālāko dzīvi. Vienkārši gribas novēlēt, lai pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās tik tiešām uzvar tie, kas ir pieredzējuši. Un “Pilsoniskā Savienība” gūst arvien lielāku uzticību. Es ceru, ka mūsu profesionālie deputāti, izvirzītie deputātu kandidāti, tik tiešām iegūs tautas atbalstu.

Paldies par uzmanību.