Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 11.jūnijā

 

AM: Par grozījumiem noteikumos par karavīru dienesta atalgojumu

11.jūnijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”.

Izstrādātie grozījumi paredz par 20% samazināt piemaksas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālistiem, ūdenslīdējiem, jūras kuģa vai gaisa kuģa glābšanas komandas locekļiem, kā arī speciālo uzdevumu vienības karavīriem.

Tiks likvidētas piemaksas karavīriem, kuri veic amatpersonu personīgo apsardzi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem pilda operatīvās darbības. Tāpat piemaksas tiks likvidētas karavīriem, kuri pavada vai pārvadā bīstamas kravas; kuģa apkalpes locekļiem, kuri dienesta pienākumus pilda uz kuģa ostā; instruktoriem, kuri lauka apstākļos apmāca citus karavīrus, kā arī tiks noņemtas piemaksas karavīriem par specifisku bruņotajiem spēkiem īpaši nepieciešamu izglītību un dienestu šai izglītībai nepieciešamā amatā – informācijas tehnoloģiju vai sakaru sistēmas projektu vadītājiem, informācijas tehnoloģiju vai sakaru speciālistiem.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.131 izstrādāti, pamatojoties uz MK 2009.gada 17.marta sēdes protokolu Nr.19 18§ “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””, kas paredz noteikt samazināmā finansējuma apjomu un norādījumu atlīdzības samazinājumam par 20%.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par administratīvā sloga samazināšanu muitas nozarē strādājošiem uzņēmējiem

Lai samazinātu administratīvo slogu muitas nozarē strādājošiem uzņēmējiem, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Muitas likumā, kā arī atbilstīgas izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. 11.jūnijā tiesību aktu projekti tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Atbilstoši plānotajām izmaiņām gadījumos, kad var rasties muitas parāds, muitas iestādes var pieprasīt galvojumu, bet tas nebūs obligāts pienākums. Lai noteiktu atbilstošu kārtību, paredzams, ka tiks izstrādāti MK noteikumi par kārtību, kādā uzticami komersanti varēs saņemt atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas.

Lai nedublētu tiesību normas, ar grozījumiem tiek izslēgti nosacījumi par muitas kontroles zonām, tādējādi vienlaikus samazinot administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un nozares komersantiem. Tiks mainīts regulējums attiecībā uz komercdarbības veikšanu muitas kontroles punktos. Tiks izslēgts regulējums par atļautajiem komercdarbības veidiem muitas kontroles zonās un atļauju izsniegšanu minētajai komercdarbībai. Tā vietā, lai darītu pieejamākus pakalpojumus personām, kas muitas kontroles punktos kārto muitas formalitātes, likums tiks papildināts ar normu, kurā paredzēti nosacījumi komercdarbības veikšanai muitas kontroles punktos. Līgumi, kas noslēgti par komercdarbību muitas kontroles zonā pirms šīs normas spēkā stāšanās, būs īstenojami līdz to darbības beigām.

Ar likumprojektu tiek izslēgtas arī normas, kas attiecas uz muitas brokera statusu un muitošanas kvalifikācijas sertifikātu, tādējādi tiks novērstas neskaidrības un pretrunas normatīvo aktu piemērošanā, kā arī mazināts administratīvais slogs. Minētās izmaiņas neietekmēs muitas brokeru kā pārstāvju muitā tiesības, un tie varēs turpināt savu darbību saskaņā ar Eiropas Savienības regulu prasībām.

Tā kā Muitas likumā plānots izslēgt muitas kontroles zonas, ir atbilstoši jāgroza likums par VID un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par izmaiņām lems Ministru kabinets.

 

FM: Par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem, kā arī grozījumi jau esošajos MK noteikumos par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.

Esošajos noteikumos Nr.201 obligāti piemērojamie Grāmatvedības padomes izdotie un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie Latvijas grāmatvedības standarti ir uzskaitīti, nevis noregulēti Ministru kabineta noteikumos, tādējādi ir izstrādāts un izsludināts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.

MK noteikumu projekts noteiks obligāti piemērojamu Latvijas grāmatvedības standartu Nr.1 “Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes” un Latvijas grāmatvedības standartu Nr.2 “Naudas plūsmas pārskats”, tos ietverot MK noteikumu pielikumā, kā arī nosaka, kam šie standarti jāpiemēro.

Ar Grāmatvedības padomes izdotajos Latvijas grāmatvedības standartos ietvertā regulējuma pakāpenisku iekļaušanu MK noteikumos būs ievērota tiesiskā kārtība, kādā par obligāti piemērojamiem tiek noteikti grāmatvedības standarti.

Noteikumu projektus vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems MK.

 

FM: Par kārtību grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā

Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kārtību, kādā individuālie komersanti, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. 11.jūnijā normatīvā akta projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Ar 2011.gada 1.jūliju spēku zaudē likums par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību. Saskaņā ar jaunā likuma prasībām zemnieku un zvejnieku saimniecībām tiek noteikts sabiedrību ar ierobežotu atbildību statuss. Saskaņā ar likumu par grāmatvedību sabiedrības ar ierobežotu atbildību neatkarīgi no to darbības virziena vai apgrozījuma lieluma kārto grāmatvedības reģistrus divkāršā ieraksta sistēmā un gada pārskatu sagatavo atbilstoši gada pārskatu likumam.

Tādējādi zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kam būs sabiedrības ar ierobežotu atbildību statuss, neatkarīgi no apgrozījuma lieluma ir jābūt gada pārskata likuma subjektiem.

Ja zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks būs ierakstīts komercreģistrā kā individuālais komersants un ja šī individuālā komersanta apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniegs 200 000 latu, tad komersants sagatavos bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

Ja zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks būs fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību vai būs ierakstīts komercreģistrā kā individuālais komersants un šā individuālā komersanta apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniegs 200 000 latu, tad šī persona varēs kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tas nozīmē, ka jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls. Līdz ar to Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu MK noteikumu projektu. Tāpēc ar 2011.gada 1.jūliju spēku zaudēs šobrīd jomu regulējošie noteikumi par kārtību, kā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi reglamentēs saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnāla saturu, kā arī skaidros tā aizpildīšanas kārtību. Paredzēts arī noteikt kārtību, kādā vienkāršā ieraksta sistēmā uzskaitāmi pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un to nolietojums, krājumi un kādi grāmatvedības reģistri kārtojami.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par Ministru kabineta noteikumu projektu vēl lems valdība. Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

 

FM: Par apdrošināšanas pakalpojumiem, kuros kā noteicošais faktors ir dzimums

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par apdrošināšanas pakalpojumiem, kuros, izmantojot dzimumu kā noteicošu faktoru, pieļaujama atšķirīga attieksme apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības noteikšanā.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu likumā par apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzību minētos apdrošināšanas pakalpojumus, kuros pieļaujama atšķirīga attieksme apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lieluma noteikšanā, izmantojot dzimumu kā noteicošo faktoru. Noteikumu projekts nosaka, ka apdrošināšanas pakalpojumi, kuros ir pieļaujama atšķirīga attieksme, ir veselības apdrošināšana un dzīvības apdrošināšana.

Dzimuma kā noteicošā faktora izmantošanas nepieciešamību veselības apdrošināšanas prēmijas noteikšanā ir jānosaka, jo veselības apdrošināšana Latvijā šobrīd parakstīto prēmiju ziņā ir starp populārākajiem apdrošināšanas veidiem. Statistikas dati liecina, ka pastāv būtiskas atšķirības starp dzimumiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas apjomā, un konkurētspējas palielināšanai būtu jānosaka atšķirīgas apdrošināšanas prēmijas pēc dzimuma. Dzimumu diferenciācijas aizliegums varētu veicināt negodīgu prēmiju noteikšanu, turpinot izmantot dzimumu kā faktoru slēptā veidā, piemēram, apdrošinātājs var no apdrošināšanas seguma izslēgt tādas slimības, kas biežāk izpaužas vienam dzimumam. Sašaurinot apmaksājamo medicīnas pakalpojumu spektru, no tā ciestu vispārējais sabiedrības veselības stāvoklis.

Savukārt dzimums kā noteicošais faktors dzīvības apdrošināšanā ir jāizmanto, jo Latvijā pastāv būtiska atšķirība starp vīriešu un sieviešu mirstības rādītājiem. Piespiedu kārtā vienādojot tarifus un mirstības rādītājus, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām finansiālas drošības dēļ nāktos krietni palielināt tarifus, kas līdz ar to samazinātu to iedzīvotāju daļu, kura varētu atļauties šādus pakalpojumus.

Likumprojektu vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems Ministru kabinetā.

 

FM: Par saskaņotu tiesisko regulējumu maksājumu pakalpojumiem Eiropas Savienībā

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) likumprojekts par maksājumu pakalpojumiem, kā arī grozījumi likumā par kredītiestādēm.

Šobrīd katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts savu maksājumu pakalpojumu (pakalpojumi, ko iestāde piedāvā, lai varētu veikt maksājumus vai iemaksāt un izņemt skaidru naudu) tirgu organizē atsevišķi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādēļ ES mērogā ir jāizveido saskaņots tiesiskais regulējums maksājumu pakalpojumiem, kas visām dalībvalstu maksājumu sistēmām nodrošinātu vienādus apstākļus, kā arī paplašinātu patērētāju izvēli. Turklāt jānosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, kas var likumīgi sniegt maksājumu pakalpojumus.

Līdz ar to 2007.gada novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Latvijai direktīvas prasības likumdošanā jāievieš līdz šā gada novembrim, tādēļ FM ir izstrādājusi Maksājumu pakalpojumu likumprojektu.

Likumprojekts nosaka iestādes, kuras ir tiesīgas veikt maksājumu pakalpojumus, kā arī prasības minēto iestāžu darbībai. Tāpat likumprojekts reglamentē maksājumu pakalpojumu lietotāju un sniedzēju tiesības un pienākumus, kas iekļauj piemērojamās maksas principus, maksājumu darījumu autorizācijas principus, maksājumu darījumu veikšanas principus, tostarp izpildes laiku, saņemšanas un izpildes nosacījumus, kā arī datu aizsardzības nosacījumus un strīdu izšķiršanas procedūras.

Tā kā likumprojekta par maksājumu pakalpojumiem regulējums skar arī atsevišķas Kredītiestāžu likuma normas, FM ir izstrādājusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, nodrošinot likumu savstarpējo saskaņotību. Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā tiek precizēts regulējums attiecībā uz elektroniskās maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, attiecinot to arī uz maksāšanas instrumentiem, kā arī tiek saskaņota terminoloģija saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu likumprojektu.

Likumprojektu un grozījumus vēl izskatīs un par to pieņemšanu lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par jauno Baltkrievijas robežas pilnvaroto pārstāvi

Sakarā ar izmaiņām Valsts robežsardzes personālsastāvā un plānotajām strukturālajām pārmaiņām Iekšlietu ministrija 11.jūnijā saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi MK rīkojuma projektu, kas paredz par jauno Baltkrievijas robežas pilnvaroto iecelt pašreizējo robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieku un Lietuvas robežas pilnvaroto Artūru Tormani.

Līdzšinējais pilnvarotais uz Baltkrievijas robežas Ēvalds Mekšs šobrīd ir atvaļināts no dienesta Valsts robežsardzē, līdz ar to izveidojusies situācija, ka jānosaka jauna amatpersona. Turklāt, tā kā pēc Baltkrievijas valsts robežas demarkācijas dokumentu apstiprināšanas valdībā būtiski ir samazinājies Baltkrievijas robežas pilnvarotā darba apjoms, robežsardze uzskata, ka šos pienākumus apvienošanas kārtībā ir iespējams uzticēt Latvijas Republikas pilnvarotam pārstāvim uz Lietuvas robežas Artūram Tormanim.

Līdz ar Valmieras pārvaldes likvidāciju Valsts robežsardze sagatavotajā projektā rosina valdību noteikt arī jaunu vietnieku valsts pilnvarotajam pārstāvim uz Igaunijas robežas. Kā atbilstošākā kandidatūra šim amatam tiek minēts robežsardzes Valmieras pārvaldes priekšnieka vietnieks Varis Pētersons, kurš 1.jūlijā tiks iecelts par robežsardzes Rīgas pārvaldes Vidzemes I kategorijas dienesta priekšnieku. V.Pētersons pilnvarotā pārstāvja pienākumus uz Igaunijas robežas jau ir pildījis no 2000.gada līdz 2006.gadam.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IeM: Par dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas vienkāršošanu

Tā kā budžeta līdzekļu taupības dēļ ir plānots atteikties no dzīvesvietas deklarēšanas pa pastu un ieviest īpašu nodevu par šo pakalpojumu pašvaldībās, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sagatavojusi un 11.jūnijā saskaņošanai ar citām institūcijām valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi noteikumu projektu, kas paredz vienkāršotu dzīvesvietas elektronisku deklarēšanas kārtību.

Sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par veidlapu dzīvesvietas deklarēšanai, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību” paredz, ka iedzīvotāji dzīvesvietas deklarēšanai turpmāk varētu lietot arī speciālu interneta tīmekļa vietni un tiešsaistes formu, kurā autentifikācijai un sniegto ziņu patiesuma apstiprināšanai būtu derīgs ne vien elektroniskais paraksts, bet arī kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzeklis jeb internetbanka.

Lai arī jau pašlaik spēkā esošā sistēma pieļauj dzīvesvietas elektronisku deklarēšanu vietnē www.latvija.lv, to var izdarīt tikai personas ar e-paraksta iespējām, kas pieejamas tikai ļoti ierobežotam skaitam lietotāju.

Turpretī banku norēķini internetā tiek plaši lietoti, un kredītiestāžu piedāvātās autentifikācijas sistēmas internetā atbilst augstām drošības prasībām, līdz ar to var tikt izmantotas arī oficiālu iesniegumu nosūtīšanai valsts iestādēm.

Dzīvesvietas deklarēšana internetā lietotājiem plānota bezmaksas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

RAPLM: Par prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” otrā konkursa nolikumu

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu.

Grozījumi paredz palielināt pieejamo līdzfinansējuma apjomu no 1,9 miljoniem eiro uz 2,1 miljonu eiro.

Noslēdzoties otrajam atklātajam konkursam, tika pieņemts lēmums par individuālo projektu apstiprināšanu un līdzfinansējuma piešķiršanu. Ņemot vērā, ka apstiprināto projektu līdzfinansējums pārsniedz 161 746 eiro, grozījumi paredz palielināt pieejamo līdzfinansējumu.

Prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” mērķis veicināt vienmērīgu Latvijas teritoriju attīstību, ievērojot to īpatnības un iespējas, saglabājot konkrētai teritorijai raksturīgās iezīmes.

Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējuma saņēmēji ir individuālie projekti, kur pieprasītais līdzfinansējums nedrīkstēja būt mazāks par 250 000 eiro un pārsniegt kopējo atklātā konkursā pieejamo līdzfinansējumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par pašvaldību ceļu un tiltu reģistra uzlabošanu

Lai nodrošinātu aktuālu statistikas informāciju, kā arī sadalītu mērķdotācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, turpmāk pašvaldībām būs jāsniedz plašāka informācija par ceļiem un tiltiem savā teritorijā.

Tādā veidā VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) reģistrā tiks ievietota plašāka informācija par Latvijas ceļiem, ielām un tiltiem. To paredz 11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”.

Paredzēts, ka pašvaldībām, reģistrējot to teritorijā esošos ceļus un ielas, būs jānorāda tiltu un satiksmes pārvadu nosaukums, adrese ceļa vai ielas kilometrā un ģeogrāfiskajās koordinātēs, kā arī īpašuma kadastra numurs. Līdz šim šādi dati nebija jānorāda. Spēkā paliek arī esošais regulējums, ka pēc pašvaldību pieteikumu saņemšanas to ceļus un ielas reģistrē un uzskaita LVC.

Projektā noteikts, ka LVC līdz šā gada 1.oktobrim jāveic esošā pašvaldību ceļu un ielu reģistra aktualizācija saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Paredzēts, ka jaunizveidotajām pašvaldībām no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.oktobrim jāsagatavo un jāiesniedz LVC Valsts zemes dienestā saskaņoti pieteikumi pašvaldības ceļu un ielu reģistrācijai.

Apstiprinot normatīvo aktu, tiks nodrošināta pilnīgāka statistikas informācija un interesenti varēs saņemt plašākas uzziņas par interesējošo objektu. Informācijas aktualizēšana nepieciešama arī, lai veiktu precīzu valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmas mērķdotāciju pašvaldību ceļiem sadalījumu, īstenojot reģionālās reformas.

Pašvaldību ceļu reģistrācija un uzskaite sākta 1995.gadā. Interesentiem informācija no reģistra pieejama LVC un attiecīgajā pašvaldībā.

Lai normatīvais akts stātos spēkā, tam jāgūst atbalsts valdībā.

 

SM: Par atļaujas piešķiršanas kārtību ārvalstī reģistrēta auto vadīšanai

Plānots noteikt, kādos gadījumos un kādā kārtībā personām piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar vieglo automobili, kas reģistrēts ārvalstīs.

Šim mērķim sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili”. Normatīvais akts valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 11.jūnijā.

Projekts nosaka, kādi dokumenti būs jāiesniedz un nepieciešamības gadījumā jāuzrāda ārvalstī reģistrēta vieglā automobiļa vadītājam, piedaloties autosatiksmē Latvijā.

Pieteikties atļaujai varēs elektroniski CSDD mājaslapā vai personīgi jebkurā CSDD nodaļā. Elektroniski pieteiktā atļauja būs derīga 14 dienas. Tas nozīmē, ka autovadītājs jau varēs pārvietoties ar ārvalstī reģistrētu auto un šajā laikā tam būs jāiesniedz atvieglojumu pamatojošie dokumenti CSDD. Plānots, ka pēc tam atļauju piešķirs uz vienu gadu. Arī atļauju anulēšanu veiks CSDD.

Saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā no 30.jūnija Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem būs aizliegts vadīt ārvalstīs reģistrētus vieglos transportlīdzekļus Latvijā, izņemot Ceļu satiksmes likumā minētajos izņēmuma gadījumos.

Izņēmumi paredzēti situācijās, kad autovadītājs nomā spēkratu no ārvalstī reģistrēta komersanta, kas nodarbojas ar auto iznomāšanu. Šādā gadījumā autovadītājam jāspēj uzrādīt transportlīdzekļa nomas līgums un ārvalstīs izdota automašīnas reģistrācijas apliecība, kurā norādītais īpašnieks ir iznomātājs.

Aizliegums vadīt ārvalstī reģistrētu automašīnu nav spēkā arīdzan gadījumos, kad autovadītājs ārvalstī strādā algotu darbu, mācās, veic uzņēmējdarbību vai ieņem vēlētu amatu Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās.

Atļauja nebūs nepieciešama, ja persona vada vieglo automobili, klātesot transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā norādītajam īpašniekam (turētājam), un gadījumos, kad vadītājam ir uzturēšanās atļauja ārvalstīs. Atvieglojumi būs arī to Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, uz kuriem attiecas izņēmumi Ceļu satiksmes likumā.

Lai normatīvais akts stātos spēkā, tam jāgūst atbalsts valdībā.

 

SM: Par Latvijas un Melnkalnes nolīgumu par pārvadājumiem ar autotransportu

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, kas nepieciešams, lai sāktu starptautiskos autopārvadājumus starp Latviju un Melnkalni.

Ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 11.jūnijā.

Iespēja veikt starptautiskos kravu autopārvadājumus ļaus attīstīt tirdznieciskos sakarus un preču apmaiņu starp Latviju un Melnkalni. Noslēdzot nolīgumu, preču transportēšana notiks operatīvāk, jo pārvadātāji būs tiesīgi slēgt līgumus ar piegādātājiem.

Nolīgums nosaka Latvijas un Melnkalnes autopārvadātāju tiesības, regulē pārvadājumu veidus, darbības noteikumus, nosaka pasažieru un kravu pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, kā arī paredz kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas un piemērojami nodokļi un nodevas.

Nolīgums paredz izveidot arī kopējo komisiju, kas risinās ar starptautisko autopārvadājumu organizēšanu saistītos jautājumus starp abām valstīm. Kopējā komisija noteiks izsniedzamo starptautisko autopārvadājumu atļauju skaitu un veidus.

Analoģiskus nolīgumus par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu Latvija jau noslēgusi ar 41 valsti. Pašlaik šādi nolīgumu projekti ir saskaņoti un parafēti ar Bosniju, Hercegovinu, Maķedoniju, Tunisiju un Maroku.

Starptautiskais nolīgums vēl ir jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesnieguma veidlapu paraugiem

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumu projektu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesnieguma veidlapu paraugiem. Tos izstrādājuši TM speciālisti saskaņā ar jauno Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu, kas stājās spēkā šā gada 13.maijā. Kā teikts projekta anotācijā, persona, kas vēlas mainīt savu vārdu vai uzvārdu, abus vienlaikus vai tautības ierakstu, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai rakstisku iesniegumu, kurā norāda attiecīgā ieraksta maiņas iemeslu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu un Iekšlietu ministrijai.

 

TM: Par Garīgo lietu padomes nolikumu

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Garīgo lietu padomes nolikums. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Garīgo lietu padomes darbības mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību. Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, 2008.gada decembra grozījumi Reliģisko organizāciju likumā nosaka jauno reliģijas lietu pārvaldības institucionālo modeli, līdz ar to bija jāizstrādā šādi noteikumi.

Noteikumu projekts paredz Garīgo lietu padomes sastāvu, izveidi, uzdevumus, kā arī reglamentē padomes sasaukšanas kārtību un tās viedokļa pieņemšanu.

Garīgo lietu padomi vadīs Ministru prezidents, bet tās sastāvā būs tradicionālo reliģisko organizāciju vadītāji vai viņu pilnvarotie pārstāvji. Padomes sēdi sasauks vismaz reizi pusgadā.

Padome ne tikai koordinēs valsts un reliģisko organizāciju sadarbības projektu izstrādi un realizāciju, veicinās un pilnveidos valsts un reliģisko organizāciju sadarbību, bet arī izteiks viedokli Ministru kabinetam jautājumos, kas saistīti ar reliģisko organizāciju darbību valstī. Padome arī izteiks priekšlikumus tādu normatīvo aktu pilnveidošanai, kas attiecas uz reliģisko organizāciju darbību, un veiks citus uzdevumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus”.

Noteikumi izstrādāti, lai pilnībā pārņemtu Padomes Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību sugu sarakstu.

Latvijā sastopamo īpaši aizsargājamo savvaļas sugu aizsardzības statuss ir noteikts ar 2000.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.

Eiropas Komisijas 2008.gada 16.oktobra formālajā paziņojumā pārkāpumu procedūras lietā Nr.2007/2147 par Padomes Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību transponēšanu Latvijas Republikas tiesību aktos norādīts, ka direktīvas IV un V(a) pielikumi ir tikai daļēji transponēti, jo Ministru kabineta noteikumos iekļautas tikai dzīvnieku un augu sugas, kas sastopamas Latvijas teritorijā. Eiropas Komisija uzskata: lai garantētu visu IV un V pielikumā uzskaitīto sugu aizsardzību visās dalībvalstīs, nepieciešams pilnībā transponēt visas direktīvas IV un V(a) pielikumā uzskaitītās sugas, neatkarīgi no tā, vai šī suga konkrētajā dalībvalstī ir vai nav sastopama.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par ministrijas pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām

11.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izskatīja vairākus noteikumu projektus, kuros Zemkopības ministrija ir izdarījusi izmaiņas saistībā ar pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām. Iesniegtie grozījumi normatīvajos aktos paredz Sanitārās robežinspekcijas kā atsevišķas struktūrvienības likvidēšanu, to iekļaujot Pārtikas un veterinārā dienesta centrālajā (PVD) aparātā.

Vienlaikus Ciltsdarba valsts inspekcijas funkcijas tiek nodotas PVD un valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs”. Tāpat, ņemot vērā Ciltsdarba valsts inspekcijas reorganizāciju, paredzēts atzīt par spēku zaudējušu inspekcijas nolikumu. Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa