Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Šajā numurā publicēta intervija ar tieslietu ministru Mareku Segliņu un seši nozīmīgi raksti civiltiesībās.

• Daimārs Škutāns, Marta Ābula. Saeima pret Augstāko tiesu (Prāvnieku iespēju līdzsvarošana prasības nodrošināšanā) 

Rūgts pārsteigums ir nesenie grozījumi Civilprocesa likumā, kas liek brīnīties par Saeimas izpratni par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem un vēlmi atkal panākt situāciju, kad prasītājs prasības nodrošināšanas jautājumos bauda daudz izdevīgāku stāvokli nekā atbildētājs. Šis praktiskais komentārs atklāj jaunāko Augstākās tiesas praksi saistībā ar prasības nodrošināšanu, kā arī vērtē tās vietu nesenajos Civilprocesa likuma grozījumos, lai kārtējo reizi rosinātu izmaiņas esošajā situācijā. Vēl pagājušā gada nogalē tika atzīmēts Augstākās tiesas ieguldījums prāvnieku tiesību līdzsvarošanā prasības nodrošināšanas jautājumos, un nesens šīs tiesas nolēmums mudina domāt, ka Augstākā tiesa bija iecerējusi šo ieguldījumu palielināt. Atkāpjoties no savas iepriekšējās prakses, Augstākā tiesa lēma, ka slikts atbildētāja finansiālais stāvoklis nav pietiekams apstāklis prasības nodrošināšanai.

• Gvido Zemrībo. Civillietu izskatīšana apelācijas instancē: procesuālā problemātika 

Apelācijas instances tiesas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze lietu izskatīšanā apelācijas kārtībā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekš teiktā, spēkā esošā lietu izskatīšanas kārtība arī rada virkni problēmu. Atšķirībā no citiem civilprocesa institūtiem Civilprocesa likumā kopš tā pieņemšanas laika apelācijas institūta tiesiskajā regulējumā samērā reti izdarītas izmaiņas. Šajā rakstā norādītās problēmas de lege ferenda varētu kalpot par pamatu minēto problēmu atrisināšanai likumdošanas ceļā. Latvijas Republikas 20.–30.gadu tiesu sistēmā svarīgu vietu ieņēma apelācijas instances tiesas. Ir pamats uzskatīt, ka apelācijas institūts tajā laikā bija ievērojami aizgūts no Krievijas impērijas tiesu sistēmas, kurā apelācijas instances tiesas darbojās no 1864.gada līdz 1917.gadam. Pēc 1917.gada padomju civilprocesuālā likumdošana neparedzēja civillietu izskatīšanu apelācijas kārtībā, apelācijas instances tiesas tika likvidētas. Okupējot Latviju un 1940.gadā ieviešot Latvijā padomju tiesu sistēmu, arī apelācijas tiesas tika likvidētas. Atjaunojot Latvijā demokrātisko tiesu sistēmu, viens no likuma “Par tiesu varu” pamatuzdevumiem bija radīt tiesu reformas tiesisko bāzi, tostarp arī atjaunojot Latvijā apelācijas instances tiesas.

• Daina Ose. Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana un atbrīvošana no tiesas izdevumiem 

Jautājums par tiesāšanās izdevumiem ne vienreiz vien ir nodarbinājis gan likumdevēju, gan sabiedrību, taču tā aktualitāte nav mazinājusies. Pēdējā laikā ir nācies sastapt tādus tiesas nolēmumus, kuros tiesāšanās izdevumu daļa ir īpaši piesaistījusi uzmanību, vērtējot to adekvātumu apmierinātajai prasībai, kā arī citus ar tiesāšanās izdevumiem saistītus jautājumus. Tā kā tiesāšanās izdevumu jautājums ir visai plašs, turpmāk galvenokārt uzmanība tiks veltīta divām aktuālām problēmām, t.i., tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanai un atbrīvošanai no tiesas izdevumiem. Tādējādi tiesas process samērā vienkāršā prasībā var sadārdzināties un radīt strīda pusēm izdevumus, kas neatbilst samērīguma un taisnīguma principa prasībām, kā arī neapšaubāmi tiek aizskarts tiesas pieejamības princips.

• Ivars Kronis. Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā 

Spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir jebkuras tiesiskas valsts pamats. Vēršanās pēc tiesas aizsardzības ir nepieciešama tajos strīdos, kas rodas arī civiltiesisko attiecību sfērā. Tomēr civiltiesisko attiecību dalībniekiem tiek arī dotas iespējas pašiem noregulēt strīdu vai izmantot citas tiesiskās procedūras. Mūsdienās strīdu risināšana ārpus tiesas ir atzīta un plaši lietota. Tā radās kā alternatīva civilajai tiesvedībai, kas, neskatoties uz tās nozīmību sabiedrībā, ir formāls, ilgstošs un sarežģīts process. Efektīva un ātra strīdu izšķiršanas problēma pastāv līdz pat šim laikam un tiek pastāvīgi apspriesta daudzu pasaules valstu tiesību sistēmās. Tiesību filozofs Frēnsiss Bēkons šajā sakarā ir teicis: “Galvenokārt labāk ir vienoties mutvārdos nekā rakstveidā un ar trešās personas – vidutāja – palīdzību, nekā to darīt pašam.” Tātad nepieciešama trešā persona, kas palīdzētu rast risinājumu strīdā.

• Inga Kačevska. Mūsdienu starptautiskās arbitrāžas tiesības un šķīrējtiesa Latvijā 

Šķīrējtiesa ir sens strīdus izšķiršanas institūts, tomēr starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesības kā jēdziens pastāv neilgi. Šīs tiesības veidojās kopsolī ar globālās domāšanas attīstību, un kā atskaites punkts tiek minēts 1923.gads, kad Nāciju līga pieņēma Ženēvas protokolu par arbitrāžas klauzulām un tika izveidota Starptautiskā arbitrāžas tiesa pie Starptautiskās tirdzniecības kameras. Tieši pēdējos gados starptautiskā komerciālā šķīrējtiesa ir piedzīvojusi dramatisku attīstību, ko ietekmējis pārrobežu tirdzniecības pieaugums un veiksmīgais mehānisms šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanā un izpildē saskaņā ar 1958.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi. Minētā konvencija regulē ārvalstu šķīrējtiesas līgumu un spriedumu atzīšanu un izpildi, un tā panāca dalībvalstu vienotu viedokli un unificēja arbitrāžas tiesības, kas savukārt veicināja starptautisko tirdzniecību un strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.

• Baiba Rudevska. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra: piemērošana un problēmjautājumi 

Latvijā jau vairāk nekā sešus gadus ir pazīstama saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Taču no 2008.gada 12.decembra Latvijā sāka darboties šīs procedūras Eiropas Savienības mēroga ekvivalents. Tā ir Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regula (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru. Pirms pievērsties pašas Regulas apskatam un svarīgāko problēmu analīzei, būtu lietderīgi nedaudz ielūkoties saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā vēsturiskajā izcelsmē un šīs procedūras pamatmodeļu veidos. Kādēļ tas nepieciešams? Pirmkārt, lai saprastu, ka darīšana ir nevis ar kaut ko pavisam jaunu, bet gan diezgan senu un gadsimtu gaitā pārbaudītu. Otrkārt, ir jābūt priekšstatam par saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā veidiem.

“Jurista Vārda” redakcija