Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā – 14.jūnijā

Ministru prezidents:

13.jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalījās konferencē, kas veltīta 1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem.

Uzrunājot represētos, Valdis Dombrovskis atzina, ka paaudzes, kas ir dzimušas pēc kara, var tikai nojaust, kādas ciešanas un sāpes ir pārdzīvojuši tie cilvēki, kurus varmācīgi izsūtīja no dzimtenes un aizveda uz tālo Sibīriju: “Jūs zināt daudz traģisku stāstu par tiem latviešiem, kas tā arī neatgriezās no Sibīrijas, kas neizturēja smago pārceļojumu un nomira vagonos. Daudzi neizšķīrās atgriezties Latvijā vispār pat tad, kad tas tika ļauts, vēl citi atgriezās tikai Latvijas neatkarības laikā un drosmīgi sāka dzīvi faktiski no jauna zemē, par kuru bija dzirdēts tikai no vecākiem. Dažādi ir Sibīrijas bērnu likteņi, bet tos visus vieno Latvijas likteņstāsts. Arī šodien jūs nākat kopā ar vienotu domu par savu dzimteni, kuru jums laupīja un kuru jūs esat atguvuši.”

Ministru prezidents atzina, ka Latvijai šobrīd atkal ir pārbaudījumu laiks, bet to nekādi nevar salīdzināt ar tiem pārbaudījumiem, ko ir izjutuši Sibīrijas bērni.

 “Esmu pārliecināts, ka mēs pārvarēsim šo krīzi, ja patiesi vēlamies Latviju redzēt plaukstošu – tādu, kādu to vēlējās atkal ieraudzīt reiz prom aizvestie Sibīrijas bērni,” runas nobeigumā teica V.Dombrovskis.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Aizsardzības ministrs:

14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aizsardzības ministrs Imants Lieģis piedalījās piemiņas pasākumos Gulbenē un Litenē.

Gulbenes dzelzceļa stacijā un Litenes kapsētā pie memoriāla “Sāpju siena”, kur apbedīti 1941.gadā nogalinātie Latvijas armijas virsnieki, I.Lieģis un Nacionālo bruņoto spēku vadība un karavīri godināja 1941.gada 14.jūnija deportāciju upurus.

Skaidrojot, kādēļ šajā piemiņas dienā bijis svarīgi būt tieši Gulbenē un Litenē, aizsardzības ministrs teica: “1941.gada 13.–14.jūnija naktī padomju režīma represijas sasniedza savu kulmināciju – vienā naktī tika arestēti un uz Sibīriju deportēti ap 15 000 cilvēku. Netika žēloti ne sirmgalvji, ne bērni. Bija arī cilvēki, kas sīvi pretojās apcietināšanai, galvenokārt – Latvijas armijas virsnieki. Viņu vidū bija leģendāri karavīri. Pulkvežleitnants Zeltiņš, kurš pirmais ar automašīnu šķērsoja Sahāras tuksnesi, šajā baisajā dienā pretojās čekistiem līdz pēdējai lodei. No Litenes uz Krieviju tika deportēts arī Latvijas armijas virsnieks un lieliskais rakstnieks Aleksandrs Grīns. Kopumā “baigajā gadā” tika represēti 1086 virsnieki. Latvija zaudēja savus uzticamākos cilvēkus, mūsu valstij tika atņemts tās spēks. Tādēļ šodien Gulbenē un Litenē kopā ar citiem godinu tos, kuri atdeva savu dzīvību par mūsu tēvzemi.”

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments