Ministru kabineta sēdē: 2009. gada 11. jūnijā

IZM: Par izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem

Pašlaik Latvijā aptuveni 3% no kopējā skolēnu skaita ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem un tikai neliela daļa apmeklē parastās skolas, jo šādiem bērniem Latvijā inženiertehniski pilnībā piemērotas tikai piecas, bet daļēji piemērotas deviņas izglītības iestādes. Lai šo situāciju mainītu, pašvaldības, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, veiks skolu infrastruktūras pielāgošanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Lai sekmētu ātrāku ES struktūrfondu līdzekļu apguvi un atmaksu pieprasījumu deklarēšanu Eiropas Komisijai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus MK noteikumos par vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem. Grozījumi nosaka, ka tām pašvaldībām, kurām ir apstiprināti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti skolu infrastruktūras pielāgošanai bērniem ar kustību traucējumiem un kuru rīcībā ir savi vai kredītiestāžu finanšu līdzekļi, būs iespēja remontdarbus sākt nekavējoties, negaidot līguma noslēgšanu un projekta avansa summas pārskaitījumu no valsts budžeta.

Kopumā šim mērķim plānots izlietot vairāk nekā 3,7 miljonus latu, no kuriem 3,2 miljoni latu ir ERAF finansējums, bet nacionālais publiskais līdzfinansējumus ir 565 550 latu, kurus jānodrošina pašvaldībām.

Maija beigās IZM pabeidza vērtēšanas procesu ERAF aktivitātē “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem”. Atlases rezultātā IZM līdz šim apstiprinājusi 30 projektu iesniegumus.

IZM sagatavotie grozījumi MK 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.259 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.3.3.2..apakšaktivitāti “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem”” 11.jūnijā apstiprināti MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 RAPLM: Par grozījumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtībā

Ministru kabinets 11.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, kas nepieciešami esošās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošanai situācijai pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas.

Saskaņā ar aprēķiniem 2009.gadam vietējo pašvaldību vērtētie ieņēmumi (nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi) uz vienu iedzīvotāju ir robežās no 71 lata Goliševas pagastā līdz 609 latiem Garkalnes novadā, savukārt pēc finanšu izlīdzināšanas vietējo pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi ir robežās no 194 latiem līdz 461 latam uz vienu iedzīvotāju, bet rajonu pašvaldības saņem dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda robežās no 26 latiem uz vienu iedzīvotāju Gulbenes rajonā līdz 68 latiem uz vienu iedzīvotāju Madonas rajonā.

Kopējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda apjoms 2009.gadā ir 84,06 miljoni latu, no kuriem 7,2 miljoni latu jeb 8,5% ir valsts budžeta dotācija, bet pārējās iemaksas fondā veic pašvaldības.

Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veic 56 pašvaldības, 65 pašvaldības neveic iemaksas un nesaņem dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, bet pārējās vietējās pašvaldības un visas rajonu pašvaldības saņem dotācijas no fonda.

Noslēdzoties vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai, finanšu izlīdzināšanas kārtība ir jāpiemēro jaunajai situācijai.

Likuma grozījumi paredz noteikt divas pašvaldību grupas – republikas pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības. Republikas pilsētu daļa kopējā pašvaldību finanšu nepieciešamībā būs 47%, novadu – 53%.

Katras pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai visām pašvaldībām paredzēts izmantot četrus demogrāfiskos kritērijus. Vienlaikus paredzēts izslēgt divus kritērijus “bērnu skaits bērnunamos, kas ievietoti līdz 1998.gadam”, un “iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam”. Šo pasākumu finansēšanai paredzēts noteikt speciālu mērķdotāciju, kuras apjomu katru gadu pēc likumā noteiktās kārtības noteiks Ministru kabinets.

RAPLM norāda, ka likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” paredzētie sistēmas grozījumi ir pagaidu risinājums nākamajiem diviem gadiem.

Dace Kārkliņa, ministra preses sekretāre

RAPLM: Par grozījumiem noteikumos par īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanu

Ministru kabinets 11.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus noteikumos par īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas un atcelšanas kārtību. Grozījumi noteikumos paredz īpaši atbalstāmo statusu piešķirt tiem novadiem, kam noteiktā kārtībā ir piešķirts šis statuss līdz šā gada 31.decembrim.

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu piešķir administratīvajai teritorijai, ko pārvalda vietējā pašvaldība, uz trim gadiem. Atbilstoši teritoriālajam iedalījumam īpaši atbalstāmais statuss tika noteikts 2006.gada 1.jūlijā un ir spēkā līdz šā gada beigām.

Vienlaikus grozījumi noteikumos nepieciešami, lai īpaši atbalstāmajā teritorijā būtu iespējams īstenot ES projektus Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.3.2.2.apakšaktivitātes “Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”, darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” un 1.3.1.1.4.apakšaktivitātes “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām”.

Īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīva ekonomiskā un sociālā attīstība un ir piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa