Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”

Izdarīt likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 2., 9.nr.; 2005, 7., 8., 24.nr.; 2008, 13., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdus “privātā pensiju fonda” ar vārdiem “saskaņā ar pensiju plānu uzkrātos”;

papildināt pantu ar 25.punktu šādā redakcijā:

“25) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko veic pensiju fonds, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli.”

2. Papildināt 3.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pensiju fonds nedrīkst ņemt aizņēmumus no pensiju plāna izrietošo saistību izpildei, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.”

3. Papildināt 8.panta trešo daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19) šā likuma 14.panta četrpadsmitajā daļā minētajā gadījumā — pensiju fonda izstrādātas interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu.”

4. Papildināt II nodaļu ar 8.³ pantu šādā redakcijā:

“8.³ pants. Ārpakalpojumu sniegšana

(1) Darbības, kuras nepieciešamas pensiju fonda darbības nodrošināšanai, pensiju fonds var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar pensiju fondu, apņemas sniegt vai sniedz pensiju fondam ārpakalpojumus un kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem uzkrāto līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu veic pensiju fonda izraudzīts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs un pensiju plāna līdzekļu turētājs atbilstoši šā likuma 20., 21. un 21.¹ pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Pensiju fonda iekšējās revīzijas veikšanu kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai pensiju fonda mātes sabiedrības iekšējās revīzijas (audita) dienestam, ievērojot šā likuma 14.panta trešajā un sestajā daļā noteiktās prasības pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājam.

(4) Pensiju fonds nedrīkst deleģēt:

1) pensiju fonda pārvaldes institūciju pienākumus;

2) pensiju fonda licencē atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā.

(5) Lai pensiju fonds varētu uzsākt ārpakalpojumu saņemšanu, tas izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu izmantošanas politiku un procedūru, kas nosaka:

1) kārtību, kādā pensiju fondā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojumu izman­tošanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) pensiju fonda rīcību gadījumā, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto politiku un procedūru pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pirms ārpakalpojumu saņemšanas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām.

(7) Ja tiek deleģēta pensiju fonda grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju, sistēmu pārvaldība vai attīstīšana vai iekšējās kontroles organizē­šana, pensiju fonds papildus šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par ārpakalpojuma izmantošanu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Ārpakalpojumu sniedzējs drīkst uzsākt šajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma saņemšanas nenosūta pensiju fondam lēmumu, ar kuru aizliedz pensiju fondam saņemt attiecīgo ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja. Pārējo ārpakalpojumu deleģēšanas gadījumos pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma noslēgšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(8) Ārpakalpojuma līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) pensiju fonda un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) pensiju fonda tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) pensiju fonda tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) pensiju fonda tiesības pieprasīt ārpakalpojumu sniedzējam un ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar šā panta desmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no ārpakal­pojumu sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(9) Ja šajā pantā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai zināšanai.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz pensiju fondam saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart pensiju plāna dalībnieku intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus pensiju fonda pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, statūtos vai citos pensiju fonda iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai radīs ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai veikt tai šajā likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pensiju fonda un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(12) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo pensiju fondu no atbildības par šajā likumā vai ārpakalpojuma līgumā noteikto saistību izpildi.”

5.  9.pantā:

izteikt sestās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

“13) kārtību, kādā pensiju plāna dalībniekam un papildpensijas saņēmējam tiks nodrošināta šā likuma 24.pantā minētā informācija;”;

aizstāt sestās daļas 14.punktā vārdus “ienesīguma procentu apmēru” ar vārdiem “garantiju aprakstu”;

aizstāt četrpadsmitajā daļā vārdu “desmitajā” ar vārdu “trīspadsmitajā”.

6. Papildināt 10.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Pensiju fondam pirms individuālās vai kolektīvās dalības līguma noslēgšanas ir pienākums iepazīstināt potenciālo pensiju plāna dalībnieku vai darba devēju ar pensiju plāna noteikumiem, īpaši izskaidrojot uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu apmēru, dalības izbeigšanas nosacījumus un papildpensijas kapitāla izmaksas kārtību.”

7. Aizstāt 12.panta sestajā daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā ārvalstī” ar vārdiem “dalībvalstī vai ārvalstī”.

8. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus “sešus mēnešus” ar vārdu “mēnesi”.

9. Papildināt 14.pantu ar divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad pensiju fonds un ar to saistītās personas pieņem lēmumus par darījumiem ar pensiju plāna līdzekļiem un vienlaikus veic šo lēmumu izpildi vai to izpildes kontroli.

(13) Interešu konflikta novēršanai pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs un personas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, savu amata pienākumu izpildē atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda padomei par šādiem darījumiem.

(14) Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakalpojumu sniedzējs vai iemaksas veicošais darba devējs ir saistītas personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstu, kas nodrošina iespējamo interešu konflikta situāciju savlaicīgu identificēšanu un pārvaldīšanu. Interešu konflikta situāciju novēršanas politikas aprakstā ietver darbinieku rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tai skaitā nosaka:

1) ierobežotu piekļuvi informācijai, kas nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai un kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;

2) atšķirīgu organizatorisko pakļautību, kas nodrošina to struktūrvienību savstarpējo neatkarību, kuras veic tādas darbības, kas izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu;

3) to, ka nosacījumi darījumiem ar pensiju fondu saistītām personām nav atšķirīgi no nosacījumiem attiecībā uz līdzīgiem pensiju fonda darījumiem ar pensiju fondu nesaistītām personām un nav pretrunā ar pensiju plānu un tā dalībnieku interesēm.”

10.  20.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pensiju plāna aktīvus drīkst pārvaldīt vienīgi šādas komercsabiedrības:”;

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus “(arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus)”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam sava pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja funkcijas var veikt arī pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 22.¹ pantā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem.”;

izslēgt trešās daļas ceturto teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem, veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kas iemaksāti saskaņā ar pensiju plānu, veic darījumus ar finanšu instrumentiem un citus darījumus ar pensiju plāna aktīviem atbilstoši šā likuma prasībām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrētajiem pensiju plāniem.”;

izslēgt piekto daļu.

11. 21.pantā:

izslēgt trešās daļas trešo teikumu;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt septītās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kontroles procedūra, kādu ir noteicis līdzekļu turētājs attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāja rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem.”

12. Papildināt 22.¹ pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Ja pensiju fonda, kas piedāvā tikai noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, zaudējumi pārsniedz pusi no pensiju fonda pamatkapitāla, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniedz saskaņošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, norādot veicamās darbības un to izpildes termiņus.”

13. 23.pantā:

aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk — dalībvalsts)” ar vārdu “dalībvalsts”;

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus “Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos” ar vārdiem “Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti šo valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos”;

izteikt trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti šīs daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti šīs daļas 2.punktā minēto valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;”.

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) nekustamajā īpašumā, kas reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums nav iekļaujams pensiju fonda mantā pensiju fonda maksātnespējas gadījumā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;”;

izslēgt divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Pensiju fonds un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgs pats apsaimniekot nekustamo īpašumu.

(14) Pensiju fonds vismaz reizi gadā veic kritiskās situācijas analīzi, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni.

(15) Pensiju fonda valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Pensiju fonda valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

(17) Papildus šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds veic un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi.”

14.  23.¹ pantā:

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Ja pensiju plānā paredzēto iespējamo biometrisko risku iestāšanās gadījumā vienam pensiju plāna dalībniekam paredzētā izmaksas summa pārsniedz 0,5 procentus no pensiju fonda pašu līdzekļiem, pensiju fonds pārapdrošina šo risku atbilstoši pārapdrošināšanas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.”;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pensiju fonda izstrādātā tehnisko rezervju izveidošanas kārtība pilnībā nenodrošina pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt noteiktas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes piemērošanu, lai tiktu nodrošināta pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesību atbilstoša aizsardzība, kā arī pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpilde.”;

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

“(8¹) Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā un tehniskās rezerves nav segtas atbilstoši šā likuma prasībām, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu.”

15. 24.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pensiju fonda valde katram pensiju plāna dalībniekam un papildpensijas saņēmējam vismaz reizi gadā nosūta rakstveida pārskatu par attiecīgo pārskata periodu. Šajā pārskatā norādāma šāda informācija:

1) pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas;

2) dalībniekam izmaksātā papildpensija vai pēc dalībnieka rīkojuma pārskaitītais uzkrājums papildpensijai pārskata periodā;

3) uzkrājumi papildpensijai;

4) uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu kopsumma, kurā ietverti atskaitījumi pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pārējie attaisnotie atskaitījumi;

5) tā zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai tās zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, kura ir pārbaudījusi pensiju fonda finanšu pārskatu;

6) informācija par to, vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums ir bez iebildēm, ar iebildēm vai ir sniegts negatīvs atzinums;

7) informācija par to, kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda darbības gada pārskatu.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Pensiju fonds papildus šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam nodrošina, lai katru mēnesi pensiju plāna dalībniekam ir pieejama informācija par pensiju plāna darbības rezultātiem. Pensiju fonds attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.”

16. Izteikt 25.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uzraudzības funkciju veikšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt pensiju fondam sagatavot pārskatus par pensiju fonda un tā reģistrēto pensiju plānu darbību saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem normatīvajiem noteikumiem par šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.”

17. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, dalībnieks var pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu.”

18.  28.pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Būtiski mainoties situācijai pasaules finanšu tirgos, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt pensiju fondam nekavējoties izvērtēt esošās ieguldījumu politikas atbilstību izmaiņām finanšu tirgos un iesniegt motivētu valdes lēmumu par esošās politikas atbilstību šīm izmaiņām vai nepieciešamajiem grozījumiem ieguldījumu politikā.”;

izteikt 5.³ un 5.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(5³) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas saskaņā ar šā panta 5.¹ daļu ļauj lemt par pensiju fonda darbībai izsniegtās licences anulēšanu, tai ir tiesības neanulēt licenci, bet vispirms pieņemt lēmumu par brīdinājuma izteikšanu vai soda naudas uzlikšanu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām, vai licences darbības apturēšanu, kā arī noteikt konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja pēc šā termiņa notecējuma pensiju fonds nav novērsis konstatētos pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē tam izsniegto licenci.

(5⁴) Licences darbības apturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda ierobežojumus, kuri pensiju fondam jāievēro līdz licences darbības apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu, slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) rīcību ar līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem līdzekļiem.”;

papildināt pantu ar 5.⁵ daļu šādā redakcijā:

“(5⁵) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā akta izpildi.”;

aizstāt sestās daļas pirmajā teikumā vārdu “rīkojumus” ar vārdiem “pieņemt lēmumus”;

izslēgt sestās daļas otro teikumu.

19. Papildināt 33.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja mītnes valsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi pieprasījumu no mītnes valsts kompetentās institūcijas par ierobežojumu noteikšanu rīcībai ar Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem mītnes valsts pensiju fonda līdzekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē līdzekļu turētāju par noteiktajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pieprasījuma izpildi.

(7) Ja Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā mītnes valstī reģistrētam līdzekļu turētājam un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piemērojusi pensiju fondam šā likuma 28.panta 5.⁴ daļā noteiktos ierobežojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta pieprasījumu mītnes valsts kompetentajām institūcijām par noteikto ierobežojumu nodrošināšanu.”

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Pensiju fondi, kuri līdz šā likuma 8.³ panta spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumus par ārpakalpojumu saņemšanu, veic nepieciešamos pasākumus, lai ārpakalpojumu saņemšana sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 8.³ panta spēkā stāšanās dienas tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

14. Grozījumi šā likuma 24.pantā attiecībā uz tā papildināšanu ar 4.¹ daļu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 28.maijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 17.jūnijā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.