Valsts robežsardzes pavēle Nr.271

Rīgā 1999.gada 14.jūlijā

Par Valsts robežsardzes jubilejas zīmi "Valsts robežsardzei 80 gadu"

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr. 460 "Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments" 9.4. apakšpunktu un Iekšlietu ministrijas 1999. gada 25. jūnija pavēli Nr. 690 "Par Valsts robežsardzes dibināšanas dienu", lai stiprinātu robežsargu pašapziņu un stimulētu godprātīgu pienākumu veikšanu, kā arī atzīmētu Latvijas brīvvalsts robežsargu, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Valsts robežsardzes sadarbības organizāciju vadītāju ieguldījumu Valsts robežsardzes attīstībā, Valsts robežas atjaunošanā un nostiprināšanā, Valsts robežsardzes Galvenā pārvalde ir izstrādājusi Valsts robežsardzes jubilejas zīmi "Valsts robežsardzei 80 gadu". 1999. gada 7. maijā Jubilejas zīme ir apstiprināta Latvijas Valsts heraldikas komisijas sēdē.

Pamatojoties uz augstāk minēto, pavēlu:

1. Apstiprināt Valsts robežsardzes jubilejas zīmes "Valsts robežsardzei 80 gadu" nolikumu (sk. pielikumu).

2. Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšniekiem un Rēzeknes robežsargu skolas priekšniekam līdz šā gada 10. oktobrim iesniegt Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai robežsargu (Valsts robežsardzes darbinieku) sarakstus apbalvošanai ar Valsts robežsardzes jubilejas zīmi "Valsts robežsardzei 80 gadu" saskaņā ar Nolikuma prasībām.

3. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam līdz 1999.gada 1. novembrim organizēt 490 komplektu Valsts robežsardzes jubilejas zīmes "Valsts robežsardzei 80 gadu" izgatavošanu.

4. Valsts robežsardzes jubilejas zīmi "Valsts robežsardzei 80 gadu" ar Nr.1 (ar apliecību) nodot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, ar Nr.2 — Latvijas Kara muzejam.

5. Kontroli par pavēles izpildi uzdot Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam.

6. Ar pavēli iepazīstināt Valsts robežsardzes personālu.

Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes pulkvedis G. Dāboliņš

Apstiprināts

ar Valsts robežsardzes priekšnieka

1999. gada 14.jūlija pavēli Nr.271

Valsts robežsardzes jubilejas zīmes "Valsts robežsardzei 80 gadu" nolikums

1. Vispārējās nostādnes

Valsts robežsardzes jubilejas zīme "Valsts robežsardzei 80 gadu" (turpmāk tekstā Jubilejas zīme) ir dibināta 1999. gadā kā apbalvojums robežsargiem (Valsts robežsardzes darbiniekiem), kā arī kā cieņas apliecinājums militārpersonām un civilpersonām, sakarā ar 1919. gada 15. novembrī dibinātās Valsts robežsardzes 80. gadadienu.

2. Jubilejas zīmes piešķiršanas kārtība

2.1. Tiesības piešķirt Jubilejas zīmi ir Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (turpmāk tekstā — Apbalvojumu komisija), kura sastāv no Valsts

robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieka (komisijas priekšsēdētājs), teritoriālo pārvalžu (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšniekiem (komisijas locekļi) un Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta priekšnieka (sekretārs).

Robežsargu (Valsts robežsardzes darbinieku) sarakstus (Nolikuma 3.6., 3.7.) apbalvošanai (sk. 1. pielikumu) ar Jubilejas zīmi Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšnieki iesniedz Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (pēc stāvokļa uz 1999. gada 1. oktobri).

Nolikuma punktos 3.1., 3.3., 3.5. un 3.8. minēto personu sarakstus Jubilejas zīmes piešķiršanai Apbalvojuma komisijai iesniedz Valsts robežsardzes priekšnieks.

3. Jubilejas zīme tiek piešķirta:

3.1. Latvijas brīvvalsts robežsargiem.

3.2. Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta, Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku vadītājiem, kuru vadībā (1991.–1998. gados) notika Robežsardzes izveide un nodošana Iekšlietu ministrijas pakļautībā (pārraudzībā): J.Baškeram (Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors 1991.g.), V.Sviklim (Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta darbinieks, Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandiera vietnieks 1991.–1994.g. (pēc nāves)), T.Jundzim (Aizsardzības ministrs 1991.–1993. g.), A. Krastiņam (Aizsardzības ministrs 1995.–1997. g.), D.Turlam (Aizsardzības spēku komandieris 1992.–1995. g. un Iekšlietu ministrs 1996–1997. g.) un J. Dalbiņam (Nacionālo bruņoto spēku komandieris 1994.–1998. g.).

3.3. Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas amatpersonām: Iekšlietu ministram, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāram, Iekšlietu ministrijas Parlamentārajam sekretāram, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniekiem, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Struktūru darba koordinācijas grupas galvenajam inspektoram par Valsts robežas jautājumiem, Aizsardzības ministram, Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāram, Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam, Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes komandierim un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes priekšniekam.

3.4. Latvijas Republikas Robežsardzes vadītājiem laika periodā no 1992.gada līdz 1999.gadam: I.Redisonam (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris 1992.–1994. g.), J.Ādamsonam (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris 1994. g.), L.Lasmanim (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris, Nacionālo bruņoto spēku Robežapsardzības spēku komandieris 1994.–1996. g.) un G.Dāboliņam (Nacionālo bruņoto spēku Robežapsardzības spēku komandieris, Iekšlietu Ministrijas Robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes priekšnieks no 1996.g.).

3.5. Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektoram, Latvijas Policijas akadēmijas rektoram un Latvijas Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžas direktoram.

3.6. Valsts robežsardzes virsniekiem, kuri nodienējuši Valsts robežsardzē ne mazāk kā 5 gadus un kuriem nav spēkā esošu disciplināro sodu.

3.7. Valsts robežsardzes instruktoriem un darbiniekiem, kuri ieņem virsnieku amatus un ir nodienējuši (nostrādājuši) Valsts robežsardzē ne mazāk kā 5 gadus un kuriem nav spēkā esošu disciplināro sodu.

3.8. Citu valsts institūciju un ārvalsts robežsardzes vadītājiem.

4. Jubilejas zīmes tehniskais un mākslinieciskais apraksts

4.1. Jubilejas zīme (sk. 2. pielikumu) ir apaļās formas, izgatavota no tompaka; tās diametrs — 38 mm un biezums — 3 mm:

4.1.1. aversa pusē centrā ir reljefi izcelta Valsts robežsardzes emblēma (tās centrā izvietots robežstabs, virs robežstaba — puslokā trīs piecstaru zvaigznītes.

Robežstaba turētāji ir lauva labajā pusē un grifs kreisajā pusē. Zem robežstaba turētājiem ir stilizēts ozola lapu pinums un karoglente). Jubilejas zīmes apakšdaļā ir reljefi izcelti cipari "1919–1999" .

4.1.2. reversa pusē reljefi izcelts uzraksts — "VALSTS ROBEŽSARDZEI 80 GADU" un zem tā ir divas ozollapas.

4.1.3. Jubilejas zīmes apmales augšdaļā ir austiņa uz abām pusēm plīvojošas lentas formā ar atveri tās centrā zīmes savienošanai ar Lentas turētāja gredzenu.

Lentas turētāja centra reversā iekalts tās kārtas numurs. Lentas turētāja izmēri — 35 mm x 6 mm.

4.1.4. Lenta izgatavota no muarē auduma tumši zaļā krāsā. Lentas garums — 50 mm, platums — 32 mm.

Jubilejas zīmes lentas garenass virziena centrā ieausta 7 mm plata karmīnsarkana svītra.

5. Jubilejas zīmes nēsāšanas tiesību izsludināšana un apliecināšana

5.1. Apbalvojumu komisijas lēmumu par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks un izdod pavēli.

Izraksts no pavēles glabājams apbalvotā robežsarga (Valsts robežsardzes darbinieka) personas lietā.

5.2. Kopā ar Jubilejas zīmi apbalvojamai personai tiek izsniegta apliecība (sk. 3. pielikumu) ar tādu pašu kārtas numuru, kurš ir uz Jubilejas zīmes.

Apliecību ar parakstu un ģerboņa zīmogu apliecina: punktos 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.8. minētajām personām Valsts robežsardzes priekšnieks un punktos 3.6. un 3.7. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes vai attiecīgās teritoriālās pārvaldes (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšnieks.

Apliecību izsniegšana tiek reģistrēta "Valsts robežsardzes krūšu nozīmju (zīmju) reģistrā" un tā ir Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta kompetencē.

6. Jubilejas zīmes nēsāšanas nosacījumi

6.1. Jubilejas zīme nēsājama pie formas tērpa krūšu kreisajā pusē. Gadījumos, kad persona ir apbalvota ar citiem apbalvojumiem (ordeņiem, medaļām, zīmēm), Jubilejas zīme novietojama pēdējā.

6.2. Jubilejas zīmes 8 mm platais lentas atgriezums ir nēsājams pie formas tērpa un civiltērpa.

7. Jubilejas zīmes izgatavošana un tās finansēšana

Izdevumi Jubilejas zīmes izgatavošanai sedzami no Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes budžeta finansu līdzekļiem.

Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijas priekšsēdētājs

robežsardzes majors N. Garbars

1.pielikums

  2.pielikums 3.pielikums