Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 16.jūnijā pirms 2.lasījuma kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Tie paredz ierobežot maksājumus, ko darbinieki no valsts var saņemt gadījumā, ja darba devējs maksātnespējas dēļ nevar pildīt savas saistības.

Grozījumi paredz, ka darbinieku prasījumi par atlaišanas pabalstu, nesamaksāto darba algu, atvaļinājuma pabalstu, slimības naudu un cita veida atlīdzību tiktu piesaistīti minimālajai algai, nevis darba algai vai vidējai izpeļņai, kā tas ir patlaban. Tāpat plānots noteikt, ka kopējais apmierināmo prasījumu apjoms nevar pārsniegt četras minimālās algas (patlaban 720 latus).

 “Pēc plašām diskusijām komisija nosliecās atbalstīt šo likumprojektu, izvēloties mazāko no diviem ļaunumiem. Ja valsts garantijas bankrotējušo uzņēmumu darbiniekiem netiks samazinātas, tas nozīmē, ka tās varētu izmaksāt tikai daļai pretendentu, pārējie paliktu bešā. Grozījumi paredz: garantijas būs mazākas, bet ar tām varēs rēķināties visi,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Pēc deputātu iniciatīvas šī norma tiek ieviesta uz laiku, vēlāk atgriežoties pie līdzšinējās kārtības. Jaunā kārtība būs spēkā no šā gada 10.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim.

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātie ierobežojumi attieksies uz maksājumiem, ko darba devēja maksātnespējas gadījumā izmaksā no Maksātnespējas administrācijas pārvaldītā darbinieku prasījumu garantijas fonda. Fondā nonāk līdzekļi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas. 2009.gadā tās apmērs noteikts 0,25 lati mēnesī par katru darbinieku.

Pēdējos mēnešos ir strauji pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas nespēj pildīt savas saistības pret darba ņēmējiem, un līdz ar to izsīkst līdzekļi darbinieku prasījumu garantijas fondā. Tāpat būtiski krities gan to darba devēju skaits, kas maksā nodevu, gan darbinieku skaits, par kuriem nodeva tiek maksāta.

Komisija aicināja Maksātnespējas administrāciju turpmāk ļoti rūpīgi strādāt pie prognozēšanas, iesaistot šajā procesā arī Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas speciālistus, lai neatkārtotos situācija, ka prasījumu fondā līdzekļi izsīkst tik strauji.

Iepriekš atbildot uz komisijas deputātu paustajām bažām par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, TM pārstāvji paskaidroja, ka šādi ierobežojumi ļautu nodrošināt, ka valsts atbalstu, lai arī ierobežotā apmērā, tomēr varētu saņemt visi pretendenti. Ja ierobežojumi netiks noteikti, valsts nevarēs izpildīt savas saistības pret visiem, kuriem ir tiesības saņemt šos maksājumus.

Plānots, ka šis likumprojekts kā steidzams 2.lasījumā tiks skatīts Saeimas 18.jūnija sēdē.

Saeimas preses dienests