Saeimas 2009.gada 11.jūnija sēdes stenogramma

 
 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs ieņemt vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 11.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Balsot!”) Darba kārtība ir grozīta…

Es atvainojos, vai deputāts Andris Bērziņš uzstāj uz balsojumu? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Balsot!”) Deputāts Andris Bērziņš uzstāj uz balsojumu par darba kārtības grozījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes darba kārtībā tiek iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotais lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt darba kārtības 20.punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kā darba kārtības 10.punktu – pēc likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” ar reģistrācijas numuru 1218/Lp9. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba kārtības punktu likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Prezidija ziņojumu par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 22, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Un Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs aicina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst?

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandrova, Bendrātes, Latkovska, Ķikustes un Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šajā Saeimas sēdē mēs atgriežamies pie jautājuma, ko apspriedām pagājušajā sēdē. Toreiz vairums no jums nobalsoja “pret” šā frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Mūsu iesniegtā likumprojekta, mūsu ierosinājuma būtība ir uzsākt nopietnu diskusiju par to, vai tiešām Rīgas domē ir nepieciešami 60 deputāti. Taču šie grozījumi neattiektos nedz uz šodienu, nedz uz šo gadu, nedz uz šo sasaukumu. Mēs ierosinām sākt diskusiju par to, lai, sākot ar 2013.gadu, pašvaldību vēlēšanās ievēlētu… tieši Rīgas domē ievēlētu nevis 60, bet 30 deputātus.

Šis ir ļoti nopietns pārbaudījumu laiks ikvienam no mums, un, ja mēs paši nestrādāsim pie šiem valstij ļoti būtiskajiem jautājumiem, tad neviens mūsu vietā to neizdarīs. Mēs jau esam strādājuši un esam spēruši ļoti nopietnus soļus, piemēram, esam sākuši strādāt pie valsts pārvaldes reformas un būtiski mazinājuši valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs gan skaitlisko sastāvu, gan arī atalgojumu. Mēs esam sākuši sakārtot amatpersonu haotisko atalgojuma sistēmu. Esam sākuši kārtot šo atalgojuma sistēmu, un neviens mūsu vietā to neizdarīs.

Tāpēc es lūdzu, kolēģi, atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu par deputātu skaita samazināšanu Rīgas domē un to nodot apspriešanai. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kāpēc ar budžetu kavējaties? Vai tad šis ir svarīgāks?”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik ilgi mēs nodarbosimies ar kaut kādiem plakātiskiem piedāvājumiem? Ja jau mēs runājam par izmaiņām Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā, tad varētu diskutēt par īpašu likumu par šo galvaspilsētu, bet izraut ārā no visām funkcijām vienkārši vienu skaitli un ielikt tā vietā otru skaitli – tas ir vairāk nekā bērnišķīgi. Tas man atgādina tos deputātus, kas to izmeklēšanas komisiju ierosināja nodibināt… Par to mēs runāsim vēlāk. Ja mēs šādi turpināsim mētāties ar skaitļiem, mētāties ar idejām, nesaprotot, ar ko tas var beigties, tādā gadījumā tāds pats haoss turpināsies.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aleksandrova, Bendrātes, Latkovska, Ķikustes un Bērziņa iesniegtā likumprojekta “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 40, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Druvietes, Laicāna, Šadurska, Kalnietes un Kursītes-Pakules iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens –“pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Piedāvājums griezt pēc iespējas vairāk, veidojot krīzes budžetu, norāda uz to, ka mēs joprojām nedomājam par vērtībām un par to, kāpēc šai valstij jābūt un uz ko valsts balstās.

Protams, paēduši ļaudis ir labāki nekā neēduši, un par to ir jādomā. Bet pat daudz dramatiskākās situācijās – deportācijās vai dodoties trimdā – ļaudis ņēma līdzi gan maizes klaipu, gan Bībeli, gan grāmatu bērniem, gan ģimenes fotogrāfijas, pat tautastērpu. Var samazināt daudz ko, ietaupīt uz daudz kā, bet absolūti nepiedodami ietaupīt uz grāmatniecības rēķina. Tas ir kā ķermenim izņemt sirdi. Kāda velna pēc tad ķermenis ir vajadzīgs bez sirds?

Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika pieņemts it kā kompromisa variants, saskaņā ar kuru PVN samazinātā likme tiek piedāvāta oriģinālliteratūrai un mācību literatūrai. Ar vienu roku dodot, ar otru tiek atņemts… Es saprotu, ka lielu daļu literatūra neinteresē, bet tomēr es turpināšu.

Pabalstot mācību literatūras, tikai mācību literatūras, izdošanu, bet pagriežot muguru zinātniskajai un tulkotajai literatūrai, mēs paši savām rokām radām, pirmkārt, grāmatu tirgus kropļojumu, kur kādam tiek dota priekšroka konkurences cīņā, otrkārt, kurš gudrais un kādā šķirotavā šķiros, kas ir mācību, kas zinātniskā literatūra…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Kursītes kundze… Godātie kolēģi! Vai varētu palūgt klusumu? Man liekas, ka neviens šobrīd nedzird, ko deputāte Kursīte runā… (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņa jau neko nepasaka!”)

Turpiniet, lūdzu, deputāte Kursīte!

J.Kursīte-Pakule.

Vai, piemēram, Kanta “Tīrā prāta kritika” ir mācību literatūra vai zinātniskā, vai tulkotā? Lai pamatotu, ka tas vai cits izdevums ir mācību literatūra, agrāk grāmatu izdevēji pazemīgi gāja saskaņot papīrus uz Izglītības ministriju un Bibliogrāfijas institūtu. Vai mums par maz papīru šajā valstī? Es nemaz nerunāju par to, ka ar diskriminējošu attieksmi pret zinātnisko un tulkoto literatūru tiek kārtējo reizi diskriminēta arī zinātnes attīstība valstī.

Treškārt. Cilvēki, kas pārdzīvojuši padomju laikus, nav muļķi, viņi atradīs adatas aci, pa kuru izlīst, bet vai tas ir tas, kam ir jātērē cilvēku enerģija?

Ceturtkārt. Zinot, ka uz 15.maiju tipo­grāfijās ražošanas pasūtījumi ir kritušies par 70 procentiem, bet grāmatu apgrozījums pirmajos četros šā gada mēnešos ir krities par 60 procentiem, jābūt vai nu ļoti naivam, vai ļoti ciniskam, slaucot govi, kamēr tā nosprāgst.

Ja PVN nodokli samazinātu visai nozarei, nevis tās atsevišķiem sektoriem, būtu cerības izdzīvot un valstij saņemt nodokļu ieņēmumu. Ja ne – papildināsies jau tā lielās bezdarbnieku rindas un nodokļu parādnieki.

Apbrīnojamā kārtā, ceļot nodokļu slogu, samazinot algas un tā tālāk, pazudušas no redzesloka azartspēles. Azartspēlēm arī esot grūta situācija. Oi, oi, oi! Izsaku līdzjūtību. Bet kas šajā valstī galu galā ir prioritāte – grāmatas vai azartspēles? Man jāatkārto: “Quo vadis, Latvija?”

Šajā gadījumā es izteicu savu personisko viedokli un uzskatu, ka no tā neatkāpšos. Tomēr “Pilsoniskās Savienības” frakcijas deputātu vairākums ir ņēmis vērā pārējo valdību veidojošo frakciju vadītāju ieteikumu atsaukt frakcijas deputātu sagatavoto likumprojektu, kamēr Saeimā tiek izskatīta valsts budžetu pavadošo likumprojektu pakete, kurā iekļauts arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Tomēr frakcijas deputāti uzskata par pienākumu atkārtoti iesniegt Saeimā šodien atsaukto likumprojektu, lai tajā iestrādātās normas uzņēmējdarbības uzlabošanā varētu stāties spēkā vēl šogad.

Tāpēc Saeimas kārtības ruļļa 86.panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā deputāti Seile, Druviete, Kalniete, Laicāns un Šadurskis iesniedz Saeimas Prezidijam savu parakstu atsaukumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Priekš kam tev vajadzēja runāt?”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ņemot vērā to, ka ir atsaukti iesniedzēju paraksti un līdz ar to likumprojekts vairs tālāk nav skatāms, pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Lūdzu Dokumentu nodaļu iereģistrēt to.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 12.jūnijā”. Deputāts Nikolajs Kabanovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 12.jūnijā. Vienu reizi sesijā deputātam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 12.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Kabanovam piešķirts.

Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj vēl par iespējamiem darba kārtības grozījumiem.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt vēl vienas izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā, proti, sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut arī likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, ko ir izstrādājusi šī pati komisija, un lūdz atļaut virzīt šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā – iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmos jautājumus Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” un “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītais Prezidij! Šis ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” – likumprojekts Nr.1340/Lp9, ko iesniedzis Ministru kabinets.

Likumprojektā, kā jūs redzat, ir divas lietas. Pirmā ir saistīta ar uzskaites sistēmu, kas ir Finanšu ministrijā. Tas ir tāds tehnisks jautājums. Un otrā ir grozījumi attiecībā uz likumprojektiem, lai varētu sakārtot likumdošanu šajā situācijā.

Es aicinu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Darba likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Es aicinu arī likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī datumu, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 10.30, šodien. Un izskatīšana rītdien Saeimas ārkārtas sēdē, respektīvi, 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta iesniedzēja Ministru prezidenta vietā ir iekšlietu ministre Mūrniece, un likumprojekts attiecas uz neapliekamā minimuma samazināšanu pensionāriem no 165 uz 90 latiem. Tā ir likumprojekta būtība.

Es aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 23, atturas – 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Es aicinu Saeimu arī likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts skar visnabadzīgākā Latvijas iedzīvotāju slāņa ieņēmumus. Un man ir pirmais jautājums iesniedzējai – cienījamai iekšlietu ministrei: kur ir progresīvā ienākumu nodokļa likme? Kāpēc šajā likumprojektā šīs likmes nav, lai tomēr visa slodze, izejot no krīzes, būtu ne tikai uz maznodrošināto pleciem, bet arī uz bagātajiem?

Otrs jautājums. Visiem ir skaidrs, ka PVN likmes palielināšana tikai samazināja ieņēmumus valsts kasē. Mēs gribējām vēlreiz izdarīt to pašu kļūdu, jo pagaidām, paldies Dievam, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu ir pat vairāk, nekā ieplānots.

Un trešais moments. Šo likumprojektu parakstīja Iekšlietu ministrija, un uzskatu, ka tas nav nejauši, jo tikai ar Iekšlietu ministrijas spiedienu var piespiest cilvēkus pieņemt visu šo budžeta paketi, par kuru mēs balsosim rīt.

Un, cienījamie cilvēki, ņemot vērā mūsu attieksmi pret policistiem, esmu pārliecināts, ka Iekšlietu ministrija šajā jomā mums nepalīdz.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vakar kā milzu sasniegums šajā valstī tika pasniegts tas, ka ar Ministru prezidenta rezolūciju Valsts kancelejas vadītājai tagad alga būs vairs tikai 2200 latu mēnesī. Nu lieliski! Kā milzu sasniegums tiek pasniegts arī tas, ka valdība nekādā veidā nespēj ķerties klāt dividendēm – tām dividendēm, kas tiek patērētas, pērkot kaut kādas greznas automašīnas.

Tās dividendes nevar aplikt ar nodokli, jo tas ir nenormāli sarežģīti. Nav iespējams ieviest progresīvo ienākuma nodokli nekādā veidā, jo tas ir grūti. Nav iespējams aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli tās lepnās mājas Baltezerā, Jūrmalā un visur citur. Nav iespējams izdarīt neko, lai valstī iegūtu 500 miljonus latu.

Ir jācērp izdevumi. Uz kā rēķina?

Te publiski izskan, ka ir ķērušies klāt pensionāriem un samazinās viņiem pensijas par 35 miljoniem latu, bet tā nav taisnība. Tas, par ko jūs taisāties tagad nobalsot, ir atņemt pensionāriem vēl 100 miljonus latu. No 500 miljonu latu ietaupījuma 135 miljonus latu šai valstij saziedos pensionāri, no kuriem 90 procenti jau tagad dzīvo zem iztikas minimuma. Attopieties! Ar šo grozījumu katram pensionāram no pensijas tiek atņemti 20 lati. Kā jūs paskatīsieties viņiem acīs tagad? Arī jūs, tie, kas te tagad runā zālē. Kauns!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Pensionāri strādā nevis tāpēc, ka viņi ļoti grib strādāt, bet tāpēc, ka viņiem pietrūkst līdzekļu, lai samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem, par dzīvokli.

Es neredzu šajā paketē pasākumus, kas būtu saistīti ar to, ka ir paredzēts samazināt komunālo pakalpojumu cenas. Varbūt bija jāsāk ar to, nevis ar viņu ienākumu griešanu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst? Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 11.00 rītdien, 12.jūnijā. Izskatīšana otrajā lasījumā arī rītdienas ārkārtas sēdē, 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1335/Lp9 – likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Šo likumprojektu par grozījumiem Saeimas kārtības rullī ir iesnieguši gandrīz visu frakciju deputāti. Šie priekšlikumi kopumā paredz triju veidu grozījumus, triju veidu disciplīnas uzlabošanu.

Kā pirmā ir disciplīnas nodrošināšana Saeimas sēdē, uz kuru attiecas likumprojekta 1.pants par grozījumiem 76.pantā. Un, kā jūs, kolēģi, to labi zināt, tad varbūt ievērojiet: tā ir situācija, kas ir līdzīga situācijai šobrīd, kad Saeimas zālē ir tāds troksnis, ka deputāti, kas vēlētos dzirdēt runātāju, tikai ar grūtībām to var izdarīt. Tāpat tas attiecas arī uz sēdes vadītāju, kuram ir grūti dzirdēt, ko runā deputāti, kā arī saprast, vai kādi deputāti prasa vai neprasa kādus balsojumus. Šajā sakarā tiek dots papildu instruments sēdes vadītājam. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad turpmāk jūs biežāk dzirdēsiet āmura piesitienus un, cerams, arī ievērosiet, ka tas nozīmē, ka ir nepieciešama kārtība zālē.

Kā otrais ir Saeimas frakciju disciplīnas uzlabošana. Šajā sakarā deputāti ir atsaukušies uz vēlētāju norādījumiem, kuri ir izteikuši iebildumus pret deputātu nepārtrauktu staigāšanu, no vienas frakcijas aizejot un veidojot citu. Tātad esam formulējuši grozījumu 186.pantā, nosakot, ka ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju, bet viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju.

Saeimas Juridiskā komisija, apspriežot šo pantu, lēma, ka tas, iespējams, būtu vēl pilnveidojams, arī nosakot, ka deputāti, kas ir ievēlēti no viena saraksta, nevar pievienoties frakcijai, kas ir ievēlēta no cita saraksta. Līdz ar to netiktu deformēta vēlētāju griba, kāda ir izteikta, balsojot vēlēšanās.

Trešais jautājums ir par finanšu disciplīnu. Tas attiecas uz taupības pasākumiem Saeimā. Šeit ir paredzēts samazināt pabalstus tiem deputātiem, kas atstāj deputāta amatu. Vienlaikus gribu informēt, ka, ja ir kādi pārpratumi, jo bieži ir bijuši jautājumi par to, kādas kompensācijas saņems tie, kas šajās vēlēšanās ir ievēlēti Eiropas Parlamentā vai pašvaldībās… Vēlreiz atgādinu, ka, ņemot vērā jau iepriekš izdarītos grozījumus Saeimas kārtības rulli, šie Eiropas Parlamentā un pašvaldībās ievēlētie Saeimas deputāti nekādas kompensācijas nesaņems, jo viņi saņems atalgojumu savā jaunajā darbavietā. Līdz ar to šis pabalsts ir nulle.

Un Juridiskā komisija, izskatot šos priekšlikumus, novērtēja, ka likumu ir nepieciešams pieņemt ļoti steidzami, lai iekļautos budžeta pieņemšanas procesā, un tādēļ aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece.

Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.Muižniece.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šodien līdz pulksten 10.00. Izskatīšana šīsdienas sēdē otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs 4454.

Uz otro lasījumu tika saņemti piecpadsmit priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Un 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi šajā likumprojektā. Gribu atgādināt, ka tas tiek pieņemts steidzamības kārtībā, lai varētu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” un lai šīs normas būtu saskaņotas ar Civilprocesa normām. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” priekšlikumu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, salīdzinot ar otro lasījumu, likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā” ir nākuši klāt ievērojami daudz priekšlikumu. Un šie priekšlikumi ir vērsti uz komercsabiedrību maksātspējas atjaunošanas procesa efektivitāti.

1. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

3. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

4. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tas ir vērsts uz tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas efektivitāti. Jo šajā gadījumā to varēs lūgt visas komercsabiedrības neatkarīgi no to aktīvu vērtības. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka tām jābūt reģistrētām Komercreģistrā trīs gadus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

6. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

8. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

10. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

14. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Arī 15. – ministra kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

17. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

18. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

19. – arī ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

23. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

24. – arī Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji un, kā jūs redzat, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

26.priekšlikums, kolēģi, ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo likumā ir nācis klāt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, kas tiešām paaugstinās šo maksātspējas atjaunošanas efektivitāti. 26.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

27. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

28. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

29. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

30. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

31. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

33. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

34. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

35. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

36. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

37. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Arī 38., kas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

39. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

40. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

42. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

43. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

44. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

45. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

46. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un, kā jūs redzat, iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

47. – kā es jau teicu, ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

48. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

49. – ministra kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

50. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Tātad, kā mēs redzam, 51. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

52. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

53. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

54. – ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

55. – arī Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

56. – tieši tāpat. To iesniedzis Segliņa kungs. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

57. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Un šeit es gribu pateikt, ka turpmāk bankrota procedūras uzsākšanai nebūs nepieciešams atsevišķs kreditoru sapulces lēmums un tā apstiprināšana tiesā, bet bankrota procedūru administrators uzsāks automātiski, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

58. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Atbalstīts ir arī tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums – 59.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

60. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

61. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

62. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

63. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Arī 64.priekšlikums, ko iesniedza Segliņa kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

65. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

66. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

67. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

68. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

69. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Arī 70.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

71. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā, par kuru jau runājām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

72. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Arī 73. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

Un pēdējais ir 74. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

Juridiskajā komisijā likumprojekts tika atbalstīts trešajam lasījumam. Komisijas vārdā gribu izteikt pateicību Maksātnespējas administrācijai, tieslietu ministram Segliņa kungam un Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kuri pārstāvēja ministriju komisijas sēdēs, kā arī visiem komisijā esošajiem deputātiem par atsaucību.

Paldies! Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4446.

Godājamie kolēģi! Šī konvencija mums ir jāratificē tāpēc, ka tikai un vienīgi to Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuras ir ratificējušas šo konvenciju, ir tiesības startēt Eiropas Universitātē, tātad studēt Eiropas tiesību maģistrantūrā un doktorantūrā.

Godājamie kolēģi! Komisija likumprojektu ir atbalstījusi vienbalsīgi. Lūdzu nobalsot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.4415 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kuru komisija sagatavojusi trešajam lasījumam.

Komisija priekšlikumus ir gan saņēmusi, gan arī izstrādājusi pati. Kopumā ir četrpadsmit priekšlikumu.

1. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, iekļaujot savā priekšlikumā, kura numurs ir 2.

Aicinu atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Es atvainojos, par kuru jūs vēlējāties balsot: par 1. – ministres Mūrnieces priekšlikumu vai par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā ir iekļauts Mūrnieces kundzes priekšlikums? (No zāles dep. V.Agešins: “Par to, kuru mēs izskatām!”) Tātad balsojums būs par 1.priekšlikumu. Balsosim par 1. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 32, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Tādā gadījumā aicinu atbalstīt 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – un balsojumam pieiet ar visu nopietnību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt Juridisko biroju tabulas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts komisijā. Aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Tāpat 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Tāpat 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

8.priekšlikumā atbildīgā komisija atbalstījusi ministru Segliņu. Aicinu arī jūs atbalstīt ministru.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. ir tieslietu ministra Segliņa priekšlikums, kurš komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat 10. – Segliņa priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 11. – tieslietu ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12.priekšlikumā atbildīgā komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

13. ir tieslietu ministra Segliņa priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Un 14. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es, protams, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to likumprojekts… visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – 6. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt tālāk mūsu apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Bendrātes, Kariņa, Latkovska, Seiles un Kursītes-Pakules – parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu svītrot no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu…? (No zāles: “Ir iebildumi!”) Deputāti iebilst. Tātad mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot.

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tātad mēs balsosim par priekšlikumu – izslēgt šo likumprojektu no darba kārtības. Balsojot “par”, mēs svītrojam likumprojektu no darba kārtības. Par…

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dobelim!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā negaidīti, uzreiz mums piedāvā kaut ko izslēgt. Vieni kliedz: “Slēgt ārā!”, otri: “Nē!” Varbūt kāds varētu pamatot, kāpēc grib izslēgt?

Sēdes vadītājs.

Vai… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Guntim Blumbergam!

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Vienkārši komisijas vārdā es lūdzu atlikt šā likumprojekta izskatīšanu par vienu nedēļu – līdz nākamajai ceturtdienai, jo ir jāprecizē dažas normas.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs to izslēdzam no šodienas sēdes darba kārtības un ieliekam nākamās sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nesaņēma. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Tūrisma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4443 –likumprojekts “Grozījums Tūrisma likumā”.

Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tūrisma likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1143/Lp9. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus trešajam lasījumam.

1. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 36, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

2. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4447 – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Atbildīgā komisija saņēma astoņus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam… Nē, deputāts Lagzdiņš tomēr negrib debatēt. Līdz ar to debates ir beigušās. Deputāti neiebilst pret 1.priekšlikumu.

I.Valers.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

4. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

5. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

8. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 4448 – “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Trešajam lasījumam ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentā sekretāra R.Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Priekšlikuma būtība ir precizēt likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” mērķi. Tas tagad atbildīs Krimināllikumā veiktajām izmaiņām. Grozot Krimināllikuma 131.pantu par noziedzīgu nodarījumu, tiek atzīta personas apzināta inficēšana ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, kā arī ar B vai C hepatīta vīrusu. Līdz ar to šis likums atbildīs arī jaunajam Krimināllikuma 131.1 pantam, kurā par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīta personas apzināta inficēšana ar bīstamas infekcijas slimības izraisītāju, ja rezultātā nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies cietušā nāve. Iniciatīva veikt šādu likuma grozījumu bija deputātam Valdim Ģīlim, otrajā lasījumā mēs to atbalstījām, šobrīd šis priekšlikums ir uzlabots un atbilst Krimināllikumā veiktajiem grozījumiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

3. – tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

4. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

5 – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

6. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

7. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

8. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

9. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

10. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

11. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

13. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

14. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

15. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

16. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

17. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

18. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Dokumenta numurs 4449.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Silaraupa. Komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, precizējot parlamentārās sekretāres iesniegtā priekšlikuma tekstu. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. likums pieņemts.

A.Seile.

Paldies par balsojumu.

Laimīgu ceļu labam likumam!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Godājamais priekšsēdētāj! Skatīsim dokumentu Nr.4450, tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

1. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tas nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

4. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

5. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

7. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

9. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

12. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

13. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

16. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Kolēģi, vēlos izstāstīt 22.pārejas noteikuma būtību, lai visiem būtu skaidrs. Lai būtu pilnīga saprašana, vēlos paskaidrot, ka ar šo likumu mēs pašvaldību regulatorus pievienojam vienotajam Latvijas lielajam regulatoram. Un tas notiek, sākot ar 1.novembri. Līdz 31.oktobrim strādā pašvaldību regulatoru komisijas, pēc tam ir tikai viens regulators – vienotais regulators. Bet pašvaldību regulatoru likvidācijas komisijas, kuras strādā līdz gada beigām, tātad no 1.novembra līdz 31.decembrim, turpina finansēt pēc tā paša principa, pēc kā finansēja pašvaldību regulatorus. Respektīvi, regulējamie uzņēmumi turpina maksāt nodevas pašvaldības regulatora budžetā un no šā budžeta tiek finansēta pašvaldības regulatora likvidācijas komisija. Tā ka, lai būtu pilnīga skaidrība!

Visbeidzot 21., 22., 23. un 24. – deputāta Leiškalna priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Zaķis.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija iesniegti trešajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4413. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatījusi minēto likumprojektu otrajam lasījumam. Ir saņemti kopumā 44 priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Likumprojekts atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

3. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

7. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

15. – identisks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

16. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

18. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

19. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

21. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

22. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

24. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

26. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

27. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

28. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

29. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

30. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

32. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

33. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

34. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

35. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

36. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

37. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

38. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

39. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

40. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

41. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

42. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

43. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

44. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī nav atbalstīts. Bet komisija meklēs risinājumus, lai ideju atbalstītu drusku citādā veidā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

16.jūnijs vai jūlijs?

S.Ķikuste.

Jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Jūnijs. Sestais mēnesis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts “Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4414. Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā”.

Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot minēto likumprojektu otrajam lasījumam, ir izvērtējusi sešus priekšlikumus.

1. un 2. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Arī 3. un 4. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Arī divi pēdējie, proti, 5. un 6. – Juridiskā biroja priekšlikumi, pilnībā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam – 22.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

22.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti. Likumprojekts izskatīts komisijas sēdē. Aicinu parlamentu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Banku augstskolas Satversmes sapulces apstiprinātajiem grozījumiem Satversmē.

Šie grozījumi paredz studējošo pārstāvju atsaukšanas kārtību Banku augstskolas Satversmes sapulcē un Senātā, kā arī daudzus citus jautājumus, arī to normu svītrošanu, kas ir nonākušas pretrunā ar šobrīd spēkā esošo Augstskolu likumu.

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir izskatīts gan ministrijā, gan Saeimas Juridiskajā birojā, gan, protams, atbildīgajā komisijā. Tas ir atbalstīts, un es aicinu arī jūs darīt to pašu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 16.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Autortiesību likuma 67.pantu Kultūras ministrija izsniedz un anulē atļauju mantisko tiesību, šā likuma izpratnē autortiesību, kolektīvā pārvaldījuma veikšanai. Savukārt Administratīvā procesa likuma 185.pants paredz, ka pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu, kas šinī gadījumā ir atļaujas anulēšana, iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

Izskatāmais likumprojekts nosaka izņēmumu no vispārējā principa, paredzot, ka lēmuma par autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas atļaujas anulēšanu pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību.

Te gan vēlos vērst jūsu uzmanību: autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu organizācijas pārstāv vairākus tūkstošus Latvijas autoru, kā arī desmitiem reižu vairāk ārzemju autoru, un, iesniedzot priekšlikumus otrajam lasījumam, lūdzu to ņemt vērā, lai, īstenojot un pielietojot praksē šo grozījumu, netiktu radīts vakuums autoru intelektuālā īpašuma tiesiskajā aizsardzībā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 2.jūnija sēdē izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu un lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Autortiesību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

13.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir līdzīgs iepriekšējam un paredz likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” ietvert izņēmumu no vispārējā principa par administratīvo aktu darbību un izpildi, nosakot, ka kultūras ministra lēmumu par valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 2.jūnija sēdē izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis.

Paldies par vienprātīgo atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

22.jūnijs, sestais mēnesis.

J.Porietis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Invaliditātes likums”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Likumprojekta “Invaliditātes likums” otrajam lasījumam kopumā izskatīti un izdiskutēti, un analizēti septiņdesmit priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā –, kas komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

4. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā –, kas komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

10. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretārā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

11. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

12. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

13. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi, vai jūs varētu mazliet klusāk?... Tas attiecas arī uz deputātiem man tieši pretī…

Turpiniet, Barčas kundze!

A.Barča.

16. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

17. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 18.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

19.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis, komisijas sēdē atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

20. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 21.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

22. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

24. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

25. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

27. – tiesībsarga Romāna Apsīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 29.priekšlikumā. Tāpat arī deputāta Valda Ģīļa iesniegtais 28.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 29.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

30. – tiesībsarga Romāna Apsīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 31.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

32. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Tieši tāpat 33. – komisijas priekšlikums – sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

34. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 36.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

35. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

37. – ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

38. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

39. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

40. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā, kuru Saeima jau ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pie 40.priekšlikuma acīmredzot mums ir pašreiz jāapstājas, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Pēc pārtraukuma turpināsim ar 41.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Juridiskās komisijas sēde pēc vienas minūtes komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.35 Sociālo un darba lietu komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās, tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pēc piecām minūtēm Apmeklētāju pieņemšanas centra telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vaira Paegle, Jānis Dukšinskis, Jānis Lagzdiņš, Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs un Imants Valers.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Invaliditātes likums” otrajā lasījumā. Mēs apstājāmies pie 41.priekšlikuma.

Komisijas vārdā runās deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

41.priekšlikumu iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

42. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

44. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

45. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

46. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 47.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča.

48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

49. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

50. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 51.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

52. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 53.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

54. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

55. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

56. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

Gluži tāpat 57. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

58. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

59. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas priekšlikumā – 60.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

61. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 61.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Barča.

62. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

63. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

64. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

65. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 11, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

A.Barča.

66. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

67. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Sēdē atbalstīts. (No zāles: Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 13, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

A.Barča.

68. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

69. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Sēdē atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 12, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Barča.

Un 70.priekšlikums, kuru Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi jaunā redakcijā kā pārejas noteikumu 8.punktu. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu kolēģus balsot par likumprojektu “Invaliditātes likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Invaliditātes likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Barča.

Komisija aicina deputātus iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.augustam.

Sēdes vadītājs.

17.augusts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4440 – likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” – otrajā lasījumā. Esam saņēmuši 13 priekšlikumus.

1. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Komisija neatbalstīja, jo šāda norma jau ir iestrādāta citos likumos.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija daudzkārt tika iesniegusi grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēja aizliegt izlikt uz ielas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, neierādot tām citu dzīvojamo platību.

Pašreiz apstākļos, kad ekonomiskā krīze aizvien padziļinās, PCTVL frakcija piedāvā pievienot Bērnu tiesību aizsardzības likumā tikai vienu rindiņu: “Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Latvija taču ir ratificējusi Konvenciju par bērnu tiesībām, kas nosaka, ka dalībvalsts saskaņā ar nacionālajiem apstākļiem un savu iespēju robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību vecākiem, kas audzina bērnus, it sevišķi attiecībā uz viņu nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un mājokli. Ja runā par šīm iespēju robežām, tad attīstības līmenis un ienākumu līmenis pie mums ir līdzīgs līmenim, kāds ir sastopams dažās Latīņamerikas banānu republikās. Bet, ja runā par nacionālajiem apstākļiem, tad mūsu klimatā, kā zināms, banāni gar ielu malām neaug un ģimeņu ar bērniem izlikšana uz ielas ir līdzvērtīga nāves spriedumam.

Derētu uzsvērt, ka, ja ģimenes ar bērniem no denacionalizēto māju īrnieku kategorijas vēl kaut kādā mērā aizsargā likums “Par dzīvojamo telpu īri”, tad dzīvokļu īpašnieku ģimenes neviens neaizsargā.

Bērnu tiesību aizsardzības likums ir tā sauktais jumta likums, kur runa ir par principiem. Ja mēs atbalstīsim PCTVL frakcijas priekšlikumu, tad Saeima paudīs savu apņemšanos nepieļaut ģimeņu ar bērniem izlikšanu uz ielas, kas novedīs arī pie attiecīgiem speciālo likumu grozījumiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene.

Komisijas vārdā varu teikt: ja iesniedz šādu prasību tiesā par izlikšanu no dzīvokļa, tad vienlaikus tiek ziņots arī pašvaldībai un bāriņtiesai un šī dzīvesvieta tiek nodrošināta.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 49, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

3. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

4. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

6. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

8. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

10. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

11. – deputāta Mirska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mana priekšlikuma būtība ir skaidra un gaiša bez papildu runām.

Kad uz Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju atnāca Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors Gulbja kungs, viņš pasvītroja, ka, neskatoties uz dažādu likumu normām, ģimenes ar bērniem tiek izliktas no dzīvokļiem un ka tas bieži gadās.

Es lūdzu tikai vienu: aizsargājiet bērnus un garantējiet šo normu Bērnu tiesību aizsardzības likumā – jumta likumā! Komisija neatbalstīja manu priekšlikumu, bet es ceru, ka Saeima tomēr ieklausīsies veselā saprāta argumentos. Runa ir ne tikai par denacionalizēto namu īrniekiem; sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kad cilvēkiem var pietrūkt naudas, lai regulāri apmaksātu dzīvokli un veiktu komunālos maksājumus, var arī paplašināties parādnieku izlikšana no dzīvokļiem. Esiet žēlsirdīgi kaut pret bērniem! Pašvaldībām ir jāpiedalās tiesas procesos, un, ja lēmums par izlikšanu no dzīvokļa tomēr ir pieņemts, uz to brīdi pašvaldībai ir jāgarantē, ka ģimenei ar bērniem tiks piešķirts sanitārajām normām atbilstošs dzīvoklis un runa būs nevis par izlikšanu uz ielas, bet par pārcelšanu uz citu, kaut arī ne tik komfortablu dzīvokli.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis deputāta Mirska priekšlikums ir ļoti tuvs mana kolēģa Valērija Buhvalova priekšlikumam, kuru komisija jau kopā ar Saeimu noraidīja demagoģisku apsvērumu dēļ.

Gribu precizēt, ka šobrīd likums regulē jautājumu par ģimeņu ar bērniem izlikšanu no telpām. Norma, kas aizstāv šīs ģimenes, eksistē tikai likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Tātad tā attiecas tikai uz denacionalizēto māju īrniekiem un uz nelielu skaitu cilvēku, kuriem ir dzīvoklis pašvaldībai piederošā namā.

Norma attiecas ne uz visām šīm īrnieku kategorijām, bet tikai un vienīgi uz maznodrošinātajiem. Un pati šī norma ir ierobežota, jo… Šeit ir divas lietas. Tiesa dod informāciju pašvaldībai tikai divas reizes: pirmajā reizē, kad sākusies tiesas prāva, un otrreiz, kad īrnieks jau zaudējis tiesas prāvu un tātad zaudējis arī dzīvokli. Un viss! Bet deputāta Mirska priekšlikumā šī iespēja ir paplašināta. Pašvaldībai būtu pienākums piedalīties tiesas prāvās un aizstāvēt savus vēlētājus. Un šis ar jumta likumu saistītais priekšlikums paredz arī to, ka šis aizstāvēšanas princips tiktu attiecināts arī uz dzīvokļu īpašniekiem, kas krīzes laikā varētu viegli šo dzīvokli zaudēt.

Līdz ar to lūdzu Saeimu tomēr šo 11. – deputāta Mirska priekšlikumu – atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Pašvaldību pienākums arī pašreiz ir nodrošināt ģimenes ar bērniem ar dzīvojamo platību. Līdz ar to otrreiz likumā ielikt šo normu nav nepieciešams. Gadījumā, ja tas netiek ievērots un tiešām tiek pārkāpts spēkā esošais likums, attiecīgās personas ir saucamas pie atbildības, lai tiktu ievērotas likuma normas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Sergeja Mirska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 46, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt komisijas 13.priekšlikumu. Jo sanāk tā, ka mēs it kā iestrādājam likumā šo daudzbērnu ģimenes koncepciju, bet reizē arī atliekam tās īstenošanu, un īsti nav skaidrs, kādēļ mēs to darām. Vai tā nav kārtējā divkosība no mūsu puses?

Nu jā, komisijā izskanēja tādi argumenti, ka mums šobrīd nav naudas, ka ir krīzes situācija… Bet es gribu uzsvērt, ka tas grozījums, ko mēs jau atbalstījām, par īpašu atbalstu daudzbērnu ģimenēm nekādā gadījumā nenosaka, par kādu atbalstu ir runa, – vai tas paredz kaut kādus jaunus izdevumus. Pilnīgi iespējams, ka runa ir vienkārši par esošā atbalsta pārdali, un tā tālāk.

Tā ka faktiski es domāju, ka atlikt to uz pēckrīzes laiku nebūtu pareizi, jo tieši krīzes laikā daudzbērnu ģimenēm ir vajadzīgs šis īpašais atbalsts. Mēs ar vienu roku tur it kā kaut ko dodam, bet būtībā nedodam neko un līdz ar to vienkārši maldinām šīs daudzbērnu ģimenes. Es domāju, ka tas vienkārši nav godīgi! Ja mēs neesam gatavi īstenot šos solījumus, tad nevajag tos iestrādāt likumā. Bet, ja jau mēs to esam ielikuši likumā un esam par to nobalsojuši, tad jāķeras pie darba uzreiz.

Tāpēc es aicinu jūs noraidīt šo 13.priekšlikumu un uzreiz ķerties pie darba, bet valdībai uzreiz domāt par to, ka vajag tieši tagad atbalstīt daudzbērnu ģimenes. Tieši tagad – laikā, kad šis atbalsts visvairāk šīm daudzbērnu ģimenēm ir vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Jā, paldies.

Ņemot vērā to, ka šis punkts nosaka… ka Ministru kabinets nosaka kārtību, lai ieviestu šos noteikumus, tad tiek mainīts tikai izstrādāšanas termiņš. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds… Nē, vairs nav vārda!… Otro reizi jūs vairs nevarat runāt debatēs, jo debates ir beigušās.

Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.augusts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4441. Uz otro lasījumu komisija ir gan saņēmusi, gan arī pati izstrādājusi priekšlikumus. Kopumā ir pieci priekšlikumi.

1. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Tas guvis daļēju atbalstu un iekļauts komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Arī tas guvis daļēju atbalstu un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 1.jūliju.

Sēdes vadītājs.

1.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4445 – likumprojektu “Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” (reģistrācijas numurs 1089/Lp9).

Godājamie kolēģi, šis ir kodekss, kuru ir izstrādājusi Eiropas Padome un kuram ir pievienojusies lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu un arī vesela virkne citu valstu. Kodeksa galvenā būtība ir tā, ka tas nosaka it kā kopēju ietvaru visām valstīm, kuras grib pretendēt uz civilizētas valsts statusu it īpaši sociālajā jomā.

Godājamie kolēģi, jums var rasties jautājums – kā šā dokumenta ratifikācija, apstiprināšana Saeimā saistās kopā ar to situāciju, kādā mēs esam sakarā ar budžetu, un vai tas kaut kā tieši neietekmē budžetu. Gribu uzreiz pateikt, kolēģi, ka tas budžetu nekādā veidā neietekmē. Pat vairāk! Manuprāt, šajā situācijā, kad valdošā koalīcija demonstrē fiskālām interesēm pakļautu esošās sociālās sistēmas deformēšanu, jāteic, ka šis kodekss varētu būt kā bāka, kā ceļa zvaigzne tālākai nākotnei, kā virziena norādne, kā vajadzētu virzīties sociālās drošības sistēmām, lai tās būtu lielākā vai mazākā mērā harmonizētas visā pasaulē.

Godājamie kolēģi! Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikāciju ir atbalstījusi gan Sociālo un darba lietu komisija, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un arī Ārlietu komisijā, trešajā reizē skatot šo jautājumu, mēs esam guvuši deputātu vienbalsīgu atbalstu.

Aicinu nobalsot par šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā gala ziņojums”.

Komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Vispirms es gribu skaidri pateikt, ka izmeklēšanas komisija strādājusi sekmīgi, par spīti visādām skauģu izdarībām un visādām vēlmēm izjaukt komisijas darbu.

Bet, lai skaidri saprastu, kādos apstākļos komisija sāka strādāt, vajadzētu arī atgādināt, kas toreiz notika Latvijas sabiedrībā, jo tūlīt pēc 9.Saeimas vēlēšanām Latvijas sabiedrība tika pastāvīgi histerizēta ar visdažādākajiem paņēmieniem un jebkuru notikumu vēlējās izmantot, lai satrauktu cilvēku prātus.

Un šādos apstākļos parādījās izdevums “Tiesāšanās kā ķēķis”, kurā publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem par iespējamiem tiesu procesiem. Tam, ka izdevumā publicētais materiāls ir nelikumīgi noklausītu telefona sarunu izmantošana, retais pievērsa uzmanību. Protams, arī 9.Saeimas deputāti viens otrs centās dažādi reaģēt uz sabiedrībā notiekošo, un daļai no viņiem radās ideja – nu tad dibināsim vienu kārtīgu izmeklēšanas komisiju! Vismaz daži vai arī dažas varēs paspīdēt sabiedrības priekšā ar tēlotu varenu cīņu pret ļaunajiem spēkiem. Un tā nu šo komisiju nodibināja ar Saeimas lēmumu 2007.gada 6.septembrī.

Sākotnēji katrai Saeimas frakcijai bija tiesības izvirzīt uz komisiju savus pārstāvjus. Tas arī notika. Bet laika gaitā komisijā notika izmaiņas, jo viens otrs aizgāja dažādu iemeslu dēļ, viens otrs no jauna atgriezās, tā ka viss tas ir noticis.

Tad, kad komisija uzsāka savu darbu, bija skaidri jāsaprot, ko tai vajadzētu darīt. Vai tiešām vajadzētu.... nu, es teikšu, izākstīties publiski un aicināt it kā uz pratināšanu gan tiesnešus, gan advokātus, gan prokurorus un tēlot galvenos pratinātājus, faktiski dublējot prokuratūras darbu, vai arī izanalizēt to, kas tieslietu sistēmā ir noticis kopš it kā minēto notikumu atstāstīšanas, tātad gandrīz desmit gadu laikā, un kā tālāk varētu palīdzēt attīstīties tieslietu sistēmai.

Es gribu norādīt arī vēl vienu lietu. Ne tikai šīs nelikumīgi noklausītās telefona sarunas bija ierakstītas un noklausītas pretēji visam, bet nebija pieejami arī sarunu oriģinālteksti. Bija tikai tulkojumi no krievu valodas, bet audioierakstu nemaz nebija. Tātad sarunu atbilstību patiesībai varējām vērtēt tikai aptuveni.

Tā kā šie izskatāmie jautājumi tiešām bija ļoti specifiski, uz komisijas sēdēm tika aicināti eksperti gan no tiesnešu, gan advokātu, gan prokuroru vidus, gan arī ar juridisko jautājumu risināšanu saistīto iestāžu pārstāvji. Komisijas sēdēs piedalījās visaugstākā līmeņa pārstāvji – gan Augstākās tiesas priekšsēdētāji, gan ģenerālprokurors, gan tieslietu ministrs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks un tā tālāk. Tātad komisijai bija iespējas iegūt pilnu informāciju par to, kas notiek tieslietu sistēmā.

Uzaicinātās amatpersonas izteica savu viedokli par stāvokli tieslietu sistēmā dažādos laikposmos un arī izteica piedāvājumus iespējamiem uzlabojumiem un pilnveidojumiem pašā tieslietu sistēmā un arī ar to saistītajos jautājumos.

Tā kā šo komisiju nodibināja neilgi pēc publicētās informācijas par it kā notikušajām sarunām, komisijai sākumā savā darbā bija jāseko līdzi notiekošajam sabiedrībā, sabiedrības reakcijai uz publicēto informāciju.

Kādu laiku, kā jau pie mums valstī tas ir pierasts, bija zināms, tā teikt, pēchisterizācijas periods, viens otrs kaut ko teica, izteicās, izvirzīja versijas. Tagad tas viss ir noplacis. Šobrīd sabiedrībā ir iestājies pilnīgs klusums un nevienu vairs neinteresē, kas notiek tieslietu sistēmā. Izņemot dažus, kas tur ir iesaistīti, ne vairāk.

Un tagad nedaudz sīkāk par to, ko tiešām profesionāļi no Ģenerālprokuratūras ir izdarījuši. Viņi izveidoja īpašu prokuroru darba grupu, kura Kriminālprocesa likuma 369.panta ceturtās daļas 4.punkta un Prokuratūras likuma 16.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā tiešām pārbaudīja žurnālista Lapsas izdrukātajās, atšifrētajās un Brūkleņa grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” publicētajās Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu telefonsarunās ar zvērināto advokātu Grūtupu un Grūtupa biroja darbiniekiem minētās civillietas, pieņēma paskaidrojumus no tiesnešiem par 1998.–2000.gadā iespējami notikušajām telefonsarunām un tajās minētajiem faktiem un izvērtēja tiesnešu rīcības likumību un atbilstību Tiesnešu ētikas kodeksa kanoniem.

Tā kā telefonsarunu audioierakstu nebija, ar resoriskās pārbaudes veikšanai pieļaujamiem līdzekļiem un metodēm nebija iespējams konstatēt, vai izdrukās atšifrētās un grāmatā publicētās telefonsarunas saturiski precīzi atbilst faktiski notikušajām sarunām.

Pēc sarunu atšifrējumos minētajiem dalībniekiem, lietas izskatīšanas vai nolēmuma pieņemšanas datuma un citām sarunās minētajām ziņām tika identificētas 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneši.

Tiesas nolēmumi likumā noteiktajā kārtībā netika pārsūdzēti, un tie ir stājušies likumīgā spēkā. Līdz ar to šajās lietās nav Civilprocesa likuma 484.pantā noteiktā pamata prokurora protesta iesniegšanai. Tiesnešu rīcībā netika konstatētas Krimināllikuma 291.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, apzināti nelikumīga sprieduma taisīšana, tāpēc resoriskās pārbaudes materiāli netika virzīti kriminālprocesa uzsākšanai.

Tika pārbaudīti arī iesniegtajās izdrukās atšifrētajās un grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” publicētajās advokāta Grūtupa un Grūtupa biroja darbinieku sarunās ar prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem minētie fakti. Pārbaudē konstatēts, ka telefonsarunu atšifrējumos minēto personu rīcībā nav saskatāmi Prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumi. Tāds ir prokuratūras darbinieku darba rezultāts. Mēs sadarbojāmies ar prokuratūras darbiniekiem, regulāri saņēmām informāciju un sekojām līdzi, bet mēs nekādā gadījumā nevarējām tēlot prokurorus. Tas būtu vienkārši smieklīgi.

Augstākajā tiesā notika plēnums. Visi bija uztraukušies. Plēnuma gaitā izveidoja darba grupu minēto sarunu pārbaudei, izanalizēja vairākas civillietas. Zināmu laiku tieslietu sistēmā tiešām bija vērojama paaugstināta psiholoģiskā spriedze. Ne pirmo reizi publiski izskanēja jautājums par to, kas īsti notiek tieslietu sistēmā. Tiesneši nolēma izveidot savu Ētikas komisiju, Saeima savukārt likumā “Par tiesu varu” iekļāva atbilstošu normu.

Pēc iepriekšminētās publikācijas parādīšanās tās negatīvais iznākums bija attiecību pasliktināšanās starp tiesu varas profesijām. Pēc vairāku ekspertu domām, attiecības kļuva redzami saltas, ar savstarpējām aizdomām un piesardzību.

Tomēr bija jāņem vērā, ka publicētās sarunas attiecas uz diezgan paseniem pagātnes notikumiem, cerot, ka kaut kas līdzīgs šodien nebūtu iespējams. Ir liela atšķirība starp Latvijas tiesu sistēmu 1996.–2000.gadā un šodien, sākot ar tiesnešu kadru kvalitāti, spriedumu pieejamību sabiedrībai, spēju iepazīties ar tiesu darbu.

Šajā laika periodā Saeimā pieņemti ļoti nozīmīgi procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Kriminālprocesa likums. Minēto procesu izpratnei nepieciešamas mūsdienīgas zināšanas, kam jābalstās uz atbilstošu izglītību.

Neapšaubāmi, tiesu sistēma ir ievērojami progresējusi, skatoties no vairākiem viedokļiem, arī no kadru viedokļa. Kādreiz bija lielas problēmas ar tiesnešu kadru nodrošinājumu, īpaši rajonos. Šodien stāvoklis ir mainījies uz labo pusi. Arī jauno juristu vidū ir vērojama sabiedriska aktivitāte, ir nodibināta un darbojas Latvijas Jauno juristu asociācija.

Tātad ar šādiem iepriekšminētajiem faktiem, vērtējumiem un notikumiem rēķinājās arī komisija savā darbā. Un tad jāatbild bija uz vairākiem jautājumiem. Piemēram, vai var būtiski veikt izmaiņas visā tieslietu sistēmā? Kā rīkoties ar esošās sistēmas pašregulāciju – vai atstāt pašregulācijas tiesības pašai tieslietu sistēmai vai mainīt dažus pašregulācijas principus?

Un šeit ir nedaudz jāatgādina, kas notiek sabiedrībā. Bieži sabiedrības vērtējums par juridisko profesiju balstās uz vājām zināšanām par juridiskiem jautājumiem, juristu profesionālās prakses negatīviem ekscesiem un tiešo saskari ar juridisko profesiju pārstāvjiem, kur vislabākais piemērs ir notariāts. Notārus visi ciena un mīlē, un godā atšķirībā no citiem tieslietu sistēmas pārstāvjiem.

Sabiedrības viedoklis būtu līdzsvarotāks, ja būtu iespējams papildināt nepietiekamās zināšanas. Un šeit būtu jāatmet pašu juristu kūtrums, novēršot juristu pārkāpumus, lai sabiedrības nepieciešamība pēc tiesu varas tuvotos uzticībai pret šo varu kopumā, nevis tikai atsevišķas juridiskās profesijas pārstāvi.

Lai radītu kādu kopēju vērtību apjomu, vispirms tomēr katrai profesijai pašai jārūpējas par savu ētisko un arī disciplināro atbildību. Tātad nonākam tomēr pie juridisko profesiju pienākuma nodrošināt pašregulējumu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no tā darba, kas darāms juridisko profesiju vienošanā un to vērtību standarta noteikšanā, ir jāizdara pašām profesijām. Zināms ieguldījums kopīgo vērtību noteikšanā varētu būt arī iezīmētie tiesu iekārtas attīstības pamatprincipi, no kuriem varētu minēt interešu saskaņotības principu, kas paredz tiesu varas pārstāvju un sabiedrības interešu saskaņošanu. Varētu palīdzēt indivīdiem pieejama tiesa, kas ietvertu tiesas sniegto pakalpojumu uzlabošanu, tiesas procesa modernizāciju, sabiedrības informēšanu par tiesu darbību un tiesu nolēmumu pieejamību.

Tagad pieskaršos dažiem apsvērumiem, kas izskanēja, komisijai strādājot.

Vai tas princips, pēc kā šodien veido Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un Tienešu disciplinārlietu kolēģiju, varētu palikt tā, kā ir, vai varbūt būtu jāpārskata šis princips, lai šajās kolēģijās būtu nevis noteikta pārstāvniecība, bet tiešām cilvēki, kas varētu sekmīgāk strādāt? Un būtiski ir arī tas, cik lielā mērā būtu iespējams kolēģiju sēdēs piedalošos novērotājus iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā.

Mūžsenais jautājums par tiesnešu vecuma cenzu, par tā noteikšanu. Vismaz administratīvajās tiesās varētu strādāt jauni tiesneši, kuru vecums nesasniedz 30 gadus un kuri mācījušies administratīvo procesu. Un, tā kā laikposms, kas aizritējis kopš augstākās mācību iestādes pabeigšanas līdz 30 gadu vecuma sasniegšanai, reizēm ir diezgan garš, būtu vēlams pārdomāt par šā laikposma samazināšanu.

Tālāk. Pārāk neskaidrs, izplūdis ir jēdziens “tiesneša palīgs”, par ko runā likuma “Par tiesu varu” 99.pants. Šķiet, ka būtu pilnīgāk jāizstrādā šis pants un nopietnāk jāpievēršas tiesnešu palīgu sagatavošanai, jo tas varētu palīdzēt jauno juristu sagatavošanai tiesneša darbam.

Tālāk. Ļoti nopietns, smags jautājums ir tiesu noslodzes regulēšana, kas prasa ievērojamus līdzekļus, nedabīgi daudz līdzekļu. Jāpievērš lielāka uzmanība, piemēram, mediācijai, latviski sakot, starpniecībai. Man patīk latviski vārdi. Mediācija kā alternatīvs domstarpību risināšanas veids izlīdzinātu tiesu noslodzi, jo atsevišķas tiesu kompetences tiktu nodotas citām institūcijām.

Daudz strīdu, nesaskaņu un domstarpību joprojām ir šodien, spriežot par procesuāliem jautājumiem. Ja runājam par likumdošanas pilnveidošanu, tad jāieskatās vienā otrā likumā, vai tas nav pārāk vecs jau un vai nevajadzētu padomāt par jauna likuma izstrādāšanu. Arī tā ir lieta, par kuru ir jādiskutē.

Komisijas uzdevums bija piedāvāt risinājumus. Piedāvāt pārdomām risinājumus! Tātad runa ir par jaunu Prokuratūras likumu, jo vecais Prokuratūras likums ir aptuveni 15 gadus vecs un līdz ar to visu laiku tiek lāpīts, raustīts un šūdināts.

Ir runa arī par juridisko profesiju standartu apvienošanas iespēju, piemērojot vienotus standartus. Jo cilvēks aiziet no vienas juridiskās profesijas un atrod citu juridisko profesiju vai vienas profesijas pārstāvji kādu izslēdz no savām rindām, bet citi – pieņem. Tas ir jautājums pārdomām, protams, jo... Es jums pateikšu vienu. Daļa juristu domā apmēram tā (pēc tā paša principa, pēc kā savulaik domāja kompartijas sekretāri): “Ir divas patiesības. Pareizāk sakot, ir viena nepatiesība un ir otra patiesība, tāpēc ka to paužu es.”

Tālāk. Ja šie paši tieslietu sistēmas un līdzīgie pārstāvji sadarbotos tā, ka viņi arī praktiski sanāktu kopā un rīkotu kopīgas konferences, seminārus un juridisko jautājumu pētījumu sanāksmes, varbūt tad mēs varētu novērst to, ka viens un tas pats likums tiek tulkots tā, kā katram tas iepatīkas. Visbēdīgākais ir... visbēdīgākais ir šis teiciens “veikls advokāts apspēlēs neveiklu prokuroru”. Un tur nu neviens neprasa, cik tur tās objektīvās patiesības ir un cik tās nav.

Zināma problēma ir saistīta ar visu spriedumu brīvu pieejamību, lai tie būtu pieejami pilnā apjomā jebkuram Latvijas Republikas pilsonim. Šodien tas tā nav. Tāpēc vajadzētu maksimāli censties publiskot visu instanču tiesu nolēmumus, veidojot vienotu datubāzi, kuras arī nav. Un šādu nolēmumu publiskošana varētu dot iespēju analizēt tiesnešu nolēmumu ne tikai lietas dalībniekiem, bet arī visiem interesentiem.

Vēl vienreiz atgriezīšos pie šā milzīgā risināmo jautājumu daudzuma. Faktiski, ja tā paskatās reāli, katra trešā lieta tiek atlikta. Un, protams, svarīgi ir tas, lai advokāts tur būtu klāt. Un krimināllietās trešdaļa no lietu atlikšanas iemesliem ir tieši advokātu neatrašanās uz vietas. Nu mierīgi min kā attaisnojumu slimību, un viss.

Šodien nav arī tāda nopietna jēdziena kā lietu sūtīšana papildu izmeklēšanai. Un svarīgs jautājums ir... tas it kā patlaban tiek risināts... par tiesu kalendāra izveidi, lai neiznāktu tā, ka vienam advokātam it kā ir jāatrodas vairākās sēdēs vienlaicīgi.

Vēl ir jautājums par nepieciešamību izskatīt visas lietas trīs tiesu instancēs. Piemēram, ja runā par apelāciju, varbūt šo instanču skaitu var samazināt. Pārkāpuma, par kuru pienākas sods 5 vai 10 latu, izskatīšana ir pārāk smagnēja un dārga. Ja te sāksies izrunāšanās par kaut kādu naudas tērēšanu, tad mēs varētu paskatīties, kur to naudu tiešām tērē.

Nu, protams, Satversmes principi ir jāievēro un ļoti uzmanīgi šie jautājumi ir jāsaskata. Nedod Dievs, ka tur sāks kāds uztraukties arī par tiem 5 latiem.

Tagad runāsim par likumdevēja darbu drusciņ un par lieki iztērētajiem līdzekļiem un lieki nosēdētām stundām un tā tālāk.

Ir mums šodien likums “Par tiesu varu”. Ir arī tāda jocīga iecere šo likumu nomainīt ar Tiesu iekārtas likumu. Vesela rinda juristu principā iebilst pret Tiesu iekārtas likumu. Tagad paskatieties, cik ilgi velkas darbs pie šā Tiesu iekārtas likuma, kurš nebūt nav pat gatavības vai priekšgatavības stadijā, jo tiesu vara un tiesu iekārta nav viens un tas pats. Un tagad iznāks tā interesanti, ka pat jau pats 1.pants tiek tā sagrozīts, ka daudziem juristiem tas nav pilnīgi pieņemams. Runa ir par tiesnešu zvērestu, kurš arī ir sagrozīts. Tā ka nopietni juristi ar krietnu pieredzi kategoriski protestē pret šādu zvēresta tekstu.

Un tagad es atgriezīšos pie tā jautājuma, no kura vienmēr nezin kāpēc cenšas sabiedrības lielākā daļa izvairīties, – vai drīkst publicēt, dot sabiedrībai atklātu pieeju tādiem materiāliem, kuri iegūti nelikumīgi. Diemžēl arī Latvijā pēc šīs grāmatas iznākšanas sākumā bija liela kliegšana, brēka, un tie varoņi, kas dibināja to komisiju šeit, Saeimā, arī domāja saspēlēties ar sabiedrību, brēkt kopīgi: nelieši tādi un šitādi! To, ka nelikumīgi šie materiāli tika iegūti, tas praktiski nevienu neuztrauca.

Un tāpēc es jums vienu faktu minēšu.

2005.gadā prokuratūra nepamatoti atteica kriminālprocesa uzsākšanu par zvērināta advokāta Grūtupa telefonsarunu noklausīšanos. Atteica! Šo pašu 2005.gadā pieņemto lēmumu vēlāk atcēla. Uzsāka kriminālprocesu. Rezultāts ir tas, ka daži juristi viens ar otru uz ielas vairs nesasveicinās.

Es tomēr gribu atgādināt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu, jo tur ir nopietni juristi. Nav pieļaujama nelikumīgi iegūtu ziņu izmantošana secinājumu izdarīšanai par jebkuras personas rīcību, bet vērtējumu advokātu rīcībai un advokatūras uzdevumu noteikšanu var izdarīt pēc prokuratūras oficiāla atzinuma par informācijas iegūšanas likumību.

Vajadzētu gan kādreiz ieklausīties šajos vārdos, jo ir jābūt kaut kādai skaidrībai par to, cik tālu var sniegties oficiālas iestādes tiesības pārkāpt pilsoņu konstitucionālās tiesības, piemēram, noklausīties pilsoņu privātās sarunas un tās izmantot tiesu procesos.

Mēs tādu skaistu nodaļu esam iedibinājuši Latvijas Republikas Satversmē, tā ir 8.nodaļa – “Cilvēka pamattiesības”. Šīs nodaļas 96.pantā ir šādi vārdi: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Vai nelikumīgi noklausītu telefonsarunu izmantošana publiskajā telpā atbilst Satversmes 96.pantā teiktajam? Komisija pēdējās divās sēdēs vienbalsīgi apstiprināja to, ka no pretlikumīgā ceļā iegūtiem materiāliem sacerētu darbu parādīšanās atklātībā nav atbalstāma. Tāda rīcība neveicina tieslietu sistēmas tālāku progresīvu virzību.

Es gribu kārtējo reizi atgādināt, ka jebkuram pilsonim, jebkurai valsts iestādei, īpaši drošības iestādei, būtu jāpievērš uzmanība tam, ka nav nekādas garantijas, ka arī šodien neturpinās indivīda tiesību pārkāpšana, nelikumīgi iejaucoties pilsoņu privātajā dzīvē un noklausoties telefonsarunas. Diemžēl kādu tas maz uztrauc līdz tam brīdim, kad viņa uzvārds tur parādās.

Un tāpēc, rūpīgi izanalizējot visu iegūto informāciju un apsverot visus izskatītos priekšlikumus, ir skaidri jāapzinās, cik būtiski ir turpmākajā tieslietu sistēmas attīstībā pieturēties pie vairākiem pamatprincipiem. Tiesa ir valsts varas pārstāve, kas ir neatkarīga un nedrīkst būt pakļauta nekādai citai ietekmei kā vienīgi likumam.

Otra lieta ir tā, ka Latvijas tieslietu sistēmā notiek objektīvas izmaiņas, proti, arī paaudžu maiņa; tas ir būtiski. Tas prasa laiku, sabiedrības izpratni un arī prasmīgu likumdošanas pilnveidošanu. Latvijas Republikas Saeimai ir iespējas arī turpmāk pastāvīgi piedalīties tieslietu sistēmas uzlabošanas darbā, taču tam jānotiek bez skaļa populisma un tas jāveic, nopietni sadarbojoties ar zinošiem ekspertiem.

Tieslietu sistēma Latvijā attīstās, tās attīstība ir būtiska, it īpaši nopietnākos saimnieciskos apstākļos, un šis process ir jāveicina ikvienam.

Es gribu pateikties tiem komisijas darbiniekiem, tiem deputātiem, kas tiešām strādāja godprātīgi, kas nemēģināja iegūt sev lētu popularitāti, nelaidās prom no komisijas un palika strādāt tur līdz galam.

Paldies. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Bravo! Bravo!”)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Deputāti vēlas debatēt par ziņojumu.

Pirmā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ha-ha-ha!”)

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Kā norādīts gala ziņojumā, komisija tika izveidota gandrīz pirms diviem gadiem, proti, 2007.gada 6.septembrī, un pēc trijiem mēnešiem būs pagājuši divi gadi. Pirms pusgada, pagājušā gada 2.oktobrī, komisijas priekšsēdētājs Dobeļa kungs iepazīstināja Saeimu ar starpziņojumu un lūdza pagarināt šīs komisijas darbības termiņu. Žurnāls “Jurista Vārds” šo starpziņojumu pagājušā gada 11.novembra numurā bija lūdzis vērtēt vairākiem neatkarīgiem speciālistiem, proti, politisko zinātņu doktoram Valtam Kalniņam un tiesību maģistriem Gatim Litvinam un Artai Snipei. Un neatkarīgo ekspertu secinājumi par šo garadarbu ir iznīcinoši. Proti, tiek uzsvērts, ka tā ir vieglprātīga pieeja parlamentārajai izmeklēšanai, tiek uzsvērta zema darba kvalitāte, ka tas diskreditē šā institūta ideju un mērķus, neveicina atbilstošas un stabilas parlamentārās izmeklēšanas prakses izveidošanos un grauj jau tā zemo sabiedrības uzticību parlamentam. Proti, advokāte Arta Snipe uzskata, ka darbs ir vērtējams ar atzīmi “vāji” un grauj parlamenta autoritāti un ka vispārzināmos faktus un frāzes šādā ziņojumā daudz labākā kvalitātē varētu sagatavot jebkurš Tieslietu ministrijas referents dažu dienu laikā. Un beidzot viņa secina, ka, salīdzinot izmeklēšanas komisijas radīto produktu (es runāju par starpziņojumu) ar citu valstu parlamentu izmeklēšanas komisiju daudzu desmitu vai pat simtu lappušu ziņojumiem, kuros dažkārt ir izpētīts visdažādāko avotu klāsts un redzams daudz atsauču, rodas sajūta, ka aplūkotais teksts ir skolas līmeņa vingrinājums “Spēlēsim parlamentāro izmeklēšanu”.

Līdz ar to mēs varējām gaidīt, ka šajos pēdējos sešos mēnešos gala ziņojums tiks kvalitatīvi uzlabots. Diemžēl, godātie kolēģi, salīdzinot abus šos komisijas priekšsēdētāja sagatavotos ziņojumus, tie ir tā kā dvīņu brāļi: 90 procentos tā teksta nekas nav mainīts. Un patiešām rodas jautājums: ar ko komisija ir nodarbojusies pēdējos sešus mēnešus?

Ierobežotā laika dēļ es nevaru analizēt ziņojumā ietvertos muļķīgos apgalvojumus, piemēram, par juristu profesionālās prakses ekscesiem, par juristu grupu cīņām, par jaunām metodēm likumu nogriešanā, par jaunām metodēm tiesību normu interpretācijā… Kā mēs redzējām, tikko no tribīnes Dobeļa kungs runāja par tādu interpretācijas metodi kā divdomīga interpretācijas metode, un viņam ir vēlme, lai nu visi juristi sanāktu kopā un vienotos par vienu vienotu interpretācijas metodi. Viņš nepatiesi apgalvoja, ka sabiedrībai nav iespējams iepazīties ar tiesu nolēmumiem, gan arī runāja muļķības par cilvēku pamattiesību ierobežošanu.

Godātie kolēģi! Palasiet kaut vai ziņojuma pēdējā lapaspusē “atklātos” (pēdiņās) tieslietu sistēmas pamatprincipus! Un viens no tiem satur arī pamācības jums, kolēģi! Un proti (es citēju): “Saeimai ir iespējas arī turpmāk pastāvīgi piedalīties tieslietu sistēmas uzlabošanas darbā.” Vai tad tas, godātie kolēģi, ir kaut kas jauns? Taču vēl autors piebilst, ka tam esot jānotiek bez skaļa populisma, publiskas izrādīšanās un nopietni sadarbojoties ar zināmiem ekspertiem.

Es domāju, godātie kolēģi, ka šo gala ziņojumu, kuru analizēs juristi un kurš būs publiski pieejams… tas tiks publicēts, patiešām visupirms vajadzēja, lai mēs sevi neapkaunotu, parādīt ekspertiem. Un proti, galvenais komisijas secinājums, kā arī mēs dzirdējām, ir tāds, ka no pretlikumīgā ceļā iegūtiem materiāliem sacerētu darbu parādīšanās atklātībā nav atbalstāma, jo tāda rīcība neveicinot tieslietu sistēmas progresīvu tālāku virzību.

Dobeļa kungs ļoti uztraucās par to, cik šī komisija ir izmaksājusi. Es pieminēšu tikai galīgo skaitli: šajos divos gados tas ir vairāk nekā 33 tūkstoši latu.

Un tagad par skaudību un par skauģēm. Ja šīs parlamentārās komisijas… ja šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir iedomājies, ka viņš ir kompetents tiesību sistēmas problēmu identificēšanā, tad es, ja man būtu tādas ambīcijas, varētu rakstīt ziņojumus par Mendeļejeva tabulas grozīšanu.

Godātie kolēģi! Komisija nav sasniegusi savu mērķi un nav pat centusies identificēt galvenās problēmas tieslietu sistēmā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Man ir kauns par to.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis… (No zāles dep. J.Dobelis: “Komisijas vārdā!”) Debates tiek slēgtas, jo deputāts Dobelis tomēr nevēlējās runāt debatēs.

Ņemot vērā, ka par attiecīgo ziņojumu mums nav jābalso, mēs arī līdz ar šo ziņojumu un debašu slēgšanu uzskatām šo jautājumu par izskatītu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Man ir tiesības!”)

Izskatīsim nākamo jautājumu – lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā”” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu”. Šo lēmuma projektu iesniegusi Juridiskā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars Baštiks.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija pēc plašām diskusijām ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kuri paredz ierobežot izmaksas no darbinieku prasījumu garantiju fonda, kas saistītas ar darbinieku prasījumiem darba devēju maksātnespējas gadījumā. Tā kā pēdējos mēnešos ir strauji pieaudzis tādu uzņēmumu skaits, kuri nespēj izpildīt savas saistības pret darba ņēmējiem, strauji izsīkst līdzekļi darbinieku prasījumu garantiju fondā. Un, lai novērstu to slikto situāciju, ka šie līdzekļi pilnīgi izbeigtos, iesniegtie grozījumi paredz noteikt ierobežojumu, ka apmierināmā prasījuma summa nevarēs būt lielāka par četrām minimālajām algām. Pašreiz šādu ierobežojumu nav. Tāpēc komisijas vārdā pazemīgi lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vispirms mums jālemj par steidzamību. Vai deputāts Štokenbergs vēlas runāt par steidzamību? Nē, nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Mums jābalso arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pirms balsojuma uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es negribētu, lai te rastos iespaids, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kaut kādā milzīgā vienprātībā ir atbalstījusi šo likumprojektu. Nu tā tas nav! Un kāpēc tās vienprātības nebija, tas iemesls – es paskaidrošu – ir tāds.

Kopumā uzņēmēji katru gadu saziedo 25 santīmus par katru strādājošo – gadā 2,2 miljonus latu. Ir izveidojies uzkrājums, tā sauktais uzkrājums šajā fondā, kas šā gada sākumā arī bija 2,2 miljoni latu. No tās naudas, kas ir fondā... divas trešdaļas no šīs naudas – 1,4 miljoni latu – tiek tērēti ne jau darbinieku aizsardzībai, bet maksātnespējas administrācijai. Ja kāds uzņēmējs domātu saimniekot tā, ka uz katru nopelnīto latu viņš divus latus iztērē administrācijai, tad tāds uzņēmums beigtu pastāvēt vienā dienā. Bet valstī šī sistēma pastāv jau vairākus gadus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika apspriests ārkārtīgi saprātīgs, manuprāt, priekšlikums par šīm izmaksām. Šogad papildus, ja mēs ņemam vērā uzkrājumus, ir vajadzīgi tikai 182 000 latu, kas būtu tikai kādi 15 procenti apmēram no visas tās summas, kas tiek tērēta maksātnespējas administrācijai. Jūsu zināšanai, par viena tukša uzņēmuma administrēšanu, kurā nekas nav palicis pāri, administrators saņem 400 latus par dažu papīru rakstīšanu. 400 latus! Tas, ko šobrīd Saeimai piedāvā nobalsot, ir priekšlikums, lai tiem strādājošajiem, kas darbu zaudēs uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, turpmāk maksātu tikai dažus mēnešus 187 latus mēnesī. Te nu ir tas stāsts par vienlīdzību un taisnīgumu!

Es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Godātie kolēģi! Mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Baštiks.

Jā, lai likumprojektu uzlabotu, ir arī dots laiks priekšlikumiem, un tātad to iesniegšanas termiņš ir šā gada 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Un kura būs izskatīšanas diena, lūdzu?

A.Baštiks.

Šā gada 18.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšana – līdz 15.jūnijam, izskatīšana – 18.jūnija sēdē.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

A.Baštiks.

Paldies. Āmen!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis gan ir likumprojekts, par kuru Sociālo un darba lietu komisijā bija pilnīga vienprātība. Un tas ir saistīts ar to, ka mēs visi zinām faktu, ka 2009.gada maijā bez darba bija jau 125 868 cilvēki un tikai apmēram puse no viņiem saņem bezdarbnieka pabalstu.

Likumprojekts sniedz krietni lielākas iespējas šiem cilvēkiem saņemt turpmāko apmācību. Tas sniedz iespēju arī saglabāt darba vietu varbūt ne gluži pilnā apmērā, bet vismaz daļēji, un tāpēc es pirmām kārtām aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Štokenbergs.

Paldies, kolēģi!

Es aicinu to pieņemt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Štokenbergs.

Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.jūniju, lai mēs varētu izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas 18.jūnija sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – “Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, un komisijas slēdziens ir tāds, ka likumprojektam būtu nepieciešama steidzamība, tāpēc komisijas vārdā lūdzu piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Ģīlis.

Pirmajā lasījumā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un lūdz arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

V.Ģīlis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs, un par galīgā lasījuma datumu lūdzu noteikt 18.jūniju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4433B.

Tā kā šodien šo likumprojektu esam jau sākuši izskatīt, Juridiskā komisija tā otrajam lasījumam saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikumu, kas ir par likuma 76.pantu, iesniedzis deputāts Jānis Porietis, un ar šo priekšlikumu tiek uzlabota pirmās daļas redakcija. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Protams, var visādus liekulīgus priekšlikumus te ieviest un tēlot sabiedrības priekšā, bet, ja pats referents pārkāpj Kārtības rulli, kā tas notika nupat, tad man ir grūti šādiem priekšlikumiem sekot.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam, bet man gan jāatgādina, ka jārunā ir par priekšlikumu un sēdes vadītāja rīcība nav komentējama.

V.Muižniece.

Paldies.

Taču, ja jau runājam par Kārtības rulli, tad jāatgādina, ka Kārtības rullis arī ļoti skaidri nosaka, kuros gadījumos pēc debatēm vēl tiek pausts viedoklis. Tas tiek pausts tad, kad izskata likumprojektus un runā komisiju vadītāji, kas droši vien ir ziņotāji. Tas droši vien ir zināms visiem deputātiem.

Par regulējumiem. Kas attiecas uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņa runā par priekšlikumu?”), šajā likumprojektā nekādu normu nav, un regulējums ir tāds, kas neparedz pēc ziņojuma uzklausīšanas un tā apspriešanas nekādus balsojumus un nekādus papildu viedokļus. Viss viedoklis no parlamentārās izmeklēšanas komisijas puses ir ierakstāms ziņojumā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jārunā par priekšlikumu!”) Turklāt šo darbību regulē īpašs likums, kuru savukārt gan izstrādāja cita sasaukuma Juridiskā komisija. Un tas ir Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, kurā viss ir izsmeļoši uzrakstīts. Un deputātiem, strādājot ar priekšlikumiem Saeimas kārtības rullī, ļoti rūpīgi ir jāpēta pats Kārtības rullis. Ja tur ir nepieciešami uzlabojumi, komisija vienmēr ir gatava uzklausīt, taču tā nav saņēmusi šādus priekšlikumus.

2.priekšlikums ir…

Sēdes vadītājs.

Tātad… Es atvainojos! Vai pret 1.priekšlikumu kādam ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņa jau nerunā par priekšlikumu!”) Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsot!”) Deputāts Dobelis prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Porieša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies.

2.priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskās komisijas, un, kā jau es jūs informēju, ziņojot par pirmo lasījumu, ir pilnveidota 186.panta redakcija un otrais teikums ir papildināts. Tagad tas skan tā, ka “viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā”. Tātad papildinājums ir tāds, ka “nevar iestāties citā frakcijā”.

Juridiskā komisija to atbalstīja pilnā vienprātībā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Arī 3.priekšlikums ir sagatavots Saeimas Juridiskajā komisijā, un tas ir precizējums pārejas noteikumos, un tas attiecas uz kompensāciju samazinājumiem. Tātad 14.panta otrās daļas 2.punktam samazinājums ir par 20 procentiem, bet kompensācija, kas noteikta atbilstoši 14.panta 3.punktam (un tā, es varu paskaidrot, ir sakaru kompensācija), ir samazināma par 30 procentiem.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Līdz ar to visi sagatavotie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Bet es informēju, ka ir saņemts deputātu Plinera, Buvhalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par Latvijas Republikas līgumiem ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par sadarbību sociālās drošības jomā”. Šis jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Savukārt šodien paredzētā jautājumu un atbilžu sniegšanas sēde, kur bija paredzēts sniegt atbildes uz sešiem jautājumiem, uz kuriem visiem ir saņemtas arī rakstiskas atbildes, nenotiks, jo ir saņemta informācija no visiem ministriem, uz kuriem tas attiecas, ka sakarā ar šodienas Ministru kabineta ārkārtas sēdi pulksten 17.00 neviens no ministriem nevar ierasties. Līdz ar to jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pulksten 13.00 notiks Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde 106.telpā. Speciāli es to atgādinu Kārlim Šadurska kungam.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ – pulksten 12.30, bet pats svarīgākais – rīt pulksten 9.00 komisijas telpās runāsim par Konkurences likumu.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskās komisijas sēdes turpinājums pulksten 12.30 Juridiskās komisijas telpā. Viens jautājums.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vaira Paegle, Ina Druviete, Uldis Ivars Grava… (No zāles: “Ir!”) Kārlis Leiškalns… Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Leons Līdums, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs… Viktors Ščerbatihs un Jānis Tutins.

Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Informēju, ka šodien pulksten 12.50 notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks lemts par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu rīt pulksten 11.00.

Savukārt Saeimas šodienas sēdi, tātad Saeimas 11.jūnija sēdi, tagad pasludinu par slēgtu.