Frakciju viedokļi pēc 2009.gada 11.jūnija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Manuprāt, svarīgākais un nozīmīgākais, kas valstī tiek lemts šajās dienās, ir budžeta grozījumi. Proti, sakarā ar pasaules ekonomikas finanšu krīzi, kas skar arī Latviju, dēļ tā, ka mūsu iepriekšējās valdības neuzkrāja naudu, bet iztērēja visu nodokļu maksātāju naudu, mēs šobrīd katru mēnesi tērējam apmēram par trešo daļu vairāk, nekā mēs nodokļos ieņemam. Tā ir valdība.

Tātad iztrūkums šogad ir apmēram miljards latu, starptautiskie donori mums saka tā, ka viņi ir ar mieru mums aizdot pusi no šīs summas, ja mēs to otro pusi ietaupām. Tātad par apmēram 500 miljoniem latu mums ir jāmazina izdevumi.

Šis fakts ir bijis zināms pēdējos divus mēnešus. Premjerministrs Dombrovskis un finanšu ministrs Repše ir centušies pārliecināt kolēģus ministrus, ka katram ministram ir jāatrod veids, kā šos līdzekļus ietaupīt. Diemžēl ne visi ministri šo uzdevumu ir pildījuši, un rezultātā tagad pēdējā nedēļā diezgan sasteigtā kārtā šie līdzekļi vēl ir jāatrod.

Ļoti labi ir tas, ka mūsu sociālie partneri palīdz valdības darbā, palīdz tiem ministriem, kuri savu darbību agrāk nebija veikuši. Esmu pārliecināts, ka valdība piedāvās grozījumus. Esmu pārliecināts, ka Saeima gan rītdien, gan arī nākamnedēļ pieņems šos grozījumus galīgajā lasījumā, ka budžets tiks, varētu teikt, izglābts un ka mūsu valsts nepiedzīvos vissliktāko scenāriju.

Bet ir jāsaka, ka mēs šobrīd maksājam divas cenas. Pirmā cena ir tā, ka iepriekšējās valdības neuzkrāja naudas līdzekļus, un otrā cena ir tā, ka pēdējos divus mēnešus diemžēl pārāk daudzu nozaru ministri ir nodarbojušies nevis ar sadarbību ar finanšu ministru un premjerministru, bet faktiski ar pretdarbību.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības vārdā es gribu pateikt paldies visiem vēlētājiem pašvaldībās un arī visiem, kas atbalstīja mūsu Eiroparlamenta deputātu kandidātus.

Ja mēs runājam par šodienu, tad pozitīvi ir tas, ka Saeima ir pieņēmusi Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, kas ļaus mūsu studentiem studēt Eiropas universitātēs, un tas ir ļoti apsveicami.

Tāpat svarīgi ir tas, ka mēs skatījām grozījumus Tūrisma likumā, runājām par valsts kompensāciju cietušajiem Maksātnespējas likumā, ir izskatīti arī Banku augstskolas Satversmes grozījumi pirmajā lasījumā, jo augstskolas atkal gatavojas nākamajam studiju gadam, un Satversmes grozījumi ir svarīgi.

Šodien tika sākts skatīt arī grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, un tas notika tieši saistībā ar 10 procentu likmes piemērošanu, tas ir, ar samazinātas procentu likmes piemērošanu ne tikai medikamentiem, bērnu pārtikai, bet arī masu informācijas līdzekļiem, kam tagad būs samazinātas šīs summas... tātad visām zālēm... Ir rosinājums piemērot šo samazināto likmi arī vietējam kurināmajam – malkai, zāģskaidām, arī šķeldai. Un tas ir ļoti pareizi. Mums vietējais kurināmais ir jāatbalsta, un tieši ar to arī jāsekmē tā izmantošana.

Liela diskusija mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija par mācību grāmatām, arī par grāmatām kopumā. Un jāsaka, kā es personīgi uzskatu, ka mums vajadzēja piemērot mazo likmi visām grāmatām, jo tiešām ir grūti nodalīt, kura tad ir mācību grāmata un kura – zinātniskā literatūra, kuras ir vārdnīcas, kas tāpat ir vajadzīgas studentiem un vidusskolu audzēkņiem koledžās, kā arī zinātniekiem. Mums ir svarīga arī oriģinālliteratūra, un, protams, mums ir ļoti svarīgi arī kvalitatīvi tulkojumi. Tā ka faktiski visas grāmatas ir būtiskas, tāpēc mums būtu jāiestājas par visām grāmatām.

Šodien mēs skatījām arī grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz kompensāciju samazinājumu par 30 procentiem… no 20 līdz 30 procentiem deputātiem. Un arī šeit ir priekšlikums par to, ka vienā deputāta darbības laikā, viena sasaukuma laikā, deputāti nevar veidot citas frakcijas, tātad viņi strādā vienā frakcijā. Nu, tas ir tā, kā mums, piemēram, ir šajā laikā, ka mēs šobrīd esam ievēlēti deputāti, piemēram, no “Jaunā laika”, no kura atdalījās “Pilsoniskā Savienība” un izveidoja savu frakciju. Ir vēl arī citi piemēri. Taču nākotnē tas tā nevarēs būt.

Nu, ja mēs runājam tieši par to lielāko satraucošo jautājumu, tas ir, par budžeta grozījumiem, kas rītdien arī tiks skatīts Saeimas sēdē, tad jāsaka, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir ļoti satraukta par esošo situāciju ar budžeta grozījumiem. Un pirmām kārtām tāpēc, ka tas notiek ārkārtīgā steigā, lai gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcija jau 23.aprīlī tika aicinājusi premjeru sākt strādāt ar budžeta grozījumiem, lai pieņemtu tos līdz vēlēšanām. Nu mēs redzam, ka tagad pēc vēlēšanām mēs to darām tā, ka dienu un nakti strādājam.

Tas, ka izdevumi ir jāsamazina, nu, tas ir fakts. Tas ir jādara! Bet tomēr mums ir vēl nedēļa laika, un mums ir jāskatās un vairāk jāmeklē samazinājums ministrijās un dažādās citās institūcijās, tik būtiski nepasliktinot tomēr cilvēka, reāla cilvēka, situāciju, jo mēs redzam, ka mums ir augsts maznodrošināto iedzīvotāju īpatsvars. Un šādā situācijā šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

Te nu es gribu teikt, ka mums vakar bija tikšanās ar aizsardzības ministru. Protams, mums ir saistības ar NATO valstīm, bet šādā grūtā situācijā mums tomēr vairāk ir jāskatās arī uz tām rezervēm, ko mēs varam samazināt. Es gribu teikt tā, ka vakar šajā diskusijā noskaidrojās tas, ka mums faktiski uz vienu kareivi ir vai nu viens ierēdnis, vai virsnieks, un tāda proporcija nevar būt šodienas apstākļos.

Un tāpat ir arī, piemēram, ar Aizsardzības ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Tai izlieto 31 miljonu latu, kas tiek izmaksāti speciālajai aģentūrai. Nu varbūt te var tomēr šos līdzekļus arī ieekonomēt, un tas ir tikai viens šāds piemērs.

Es negribu te īpaši uzsvērt Aizsardzības ministriju, jo tāda pati vai līdzīga situācija ir arī citās ministrijās un arī dažādās institūcijās. Nu, ja mēs ņemam kaut vai, piemēram, tiesībsarga institūciju, kas noteikti ir ļoti svarīga institūcija, bet šeit viena strādājošā uzturēšanai ir paredzēti 2300 lati mēnesī, un tādu faktu mums ir daudz. Tāpēc kopīgiem spēkiem mums tomēr vēl un vēlreiz ir jāpaskatās, vai mums nav iespējams samazināt administratīvos izdevumus. Un mums tas ir jādara.

O.Kastēns
(LPP/LC frakcija):

Vispirms es gribu pateikties frakcijas un arī savā vārdā mūsu vēlētājiem par jūsu izteikto atbalstu mums gan pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jūsu uzticēšanās ir liels gods mums, un mēs strādāsim, lai attaisnotu jūsu uzticību.

Šobrīd notiek sarunas par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, lai sagatavotos veiksmīgam darba startam, un, neskatoties uz to, kādi būs šīs vienošanās rezultāti, LPP/LC frakcija ir gatava gan vadīt darbu Rīgas domē, gan strādāt komitejās un pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus.

Šobrīd pats aktuālākais jautājums ir budžeta grozījumi 2009.gadam, un tas ir primārais un vissvarīgākais likumprojekts, kas šobrīd uztrauc laikam faktiski visus mūsu valsts iedzīvotājus.

Man ir liels prieks par to, ka finanšu ministrs atrada drosmi, lai atzītu to, ka šie grozījumi ir nokavēti. Cilvēkiem, kas sekoja līdzi procesiem, tas jau bija skaidrs pirms tam, ka jūnijs šādiem grozījumiem ir stipri par vēlu. Bet tas tomēr bija visā šajā bēdu ielejā viens drosmīgs solis, kuru izdarīja finanšu ministrs.

Mūsu frakcija, LPP/LC frakcija, ir sašutusi par šo valdības slēpto stratēģiju, ka trīs mēnešu laikā netika veikti nekādi budžeta samazinājumi. Un tā rezultātā neilgi pēc vēlēšanām Ministru prezidents nāca klajā ar paziņojumu par budžeta samazinājumu par 500 miljoniem.

Protams, mēs uzskatām, ka tā ir vēlētāju apzināta un ciniska mānīšana un ka tā nav tikai skarba ekonomiska realitāte. Mūsu viedoklis ir tāds, ka, ja šis budžeta samazinājums tiktu veikts iepriekšējā premjera Godmaņa laikā martā, tad droši vien šis grieziens nebūtu bijis tik sāpīgs, jo šobrīd tas tiešām ir nokavēts un ielaists. Šobrīd samazinājums skar pilnīgi visus no budžeta finansētajās iestādēs strādājošos – gan ārstus, gan medmāsas, gan skolotājus, gan policistus, gan ugunsdzēsējus un vēl citu profesiju pārstāvjus. Rezultātā tiks samazinātas algas un atbrīvoti cilvēki.

Vēl pavisam nesen premjers Dombrovskis uz jautājumu, vai tiks samazinātas arī pensijas, atbildēja, ka pensijām klāt neķersies, tomēr pēc vēlēšanām tika pieņemts cits lēmums, proti, ka turpmāk piemaksas pie pensijas 70 santīmu apmērā saņems tikai tie pensionāri, kas pensionējušies līdz 1996.gadam, savukārt pārējiem pensionāriem piemaksa pie pensijas vairs netiks izmaksāta.

Mēs kategoriski neatbalstīsim šos grozījumus, jo LPP/LC frakcija uzskata, ka tas līdzinās darbībai, ka valdība iebāž roku sirmgalvja kabatā un no tās izvelk 15 latus. Protams, mēs meklēsim risinājumus, kur atrast šo 31 miljonu latu, lai robu budžetā aizpildītu un lai mūsu pensionāri neciestu.

Nobeigumā es vēl gribu piebilst, ka Saeima šodien skatīja arī interesantu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā gala ziņojumu. Faktiski šī izmeklēšanas komisija tika izveidota, pateicoties interesantai grāmatai “Tiesāšanās kā ķēķis”. Es izlasīju šo ziņojumu, kas varētu būt viens no dārgākajiem ziņojumiem vispār Latvijas vēsturē. Kopumā deputātu darbs, lai sagatavotu šo ziņojumu, mums izmaksāja 20 000 latu. Ziņojums ir… es pat gribētu precizēt: LETA rakstīja, ka ir 20 000, bet mani kolēģi rāda, ka tas 33 000 latu izmaksāja. Pat ja mēs ņemam mazāko skaitli un ja tas viss izmaksāja tiešām 20 000, tad, izdalot šo summu uz gala ziņojuma saturu, sanāca tā, ka viena A4 lapa izmaksāja 2666 latus. Ja mēs pieņemam, ka šī summa bija 30 000, tad attiecīgi tas jau būs stipri pāri – būs jau 3000 latu par vienu lapu. Šis ziņojums neko jaunu mums nesniedza. Mēs no ziņojuma noprotam to, ka nav iespējams konstatēt, vai grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” publicētās telefonsarunas saturiski precīzi atbilst faktiski notikušajām sarunām. Un tādā gluži padomiskā stilā uzrakstītais pēdējais teikums šajā ziņojumā secina, ka tieslietu sistēma Latvijā attīstās un ka šis process ir jāveic jebkuros, arī saimnieciski sarežģītos apstākļos, kam visnotaļ grūti nepiekrist.

S.Kalniete
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Tāpat kā mani kolēģi savu partiju vārdā arī es “Pilsoniskās Savienības” vārdā vēlos pateikties visiem tiem daudzajiem vēlētājiem, kuri ir atbalstījuši mūs novadu vēlēšanās un kuri ir atbalstījuši mūsu, “Pilsoniskās Savienības”, sarakstu Rīgā, kā arī par to lielo atbalstu, ko mūsu kandidātu saraksts ir saņēmis Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Vēlēšanas tagad ir pagājušas, un pats būtiskākais tagad ir sākt domāt par to rezultātiem un tos analizēt. Tāpēc būtu svarīgi, lai arī labējās partijas, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, domātu par konsolidāciju – par to, kā nacionāldemokrātiskie spēki varētu startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās vienotā sarakstā.

Šobrīd mūsu sabiedrība ir ļoti satraukta par to, kā norit budžeta grozījumu pieņemšana. Ir izskanējuši daudzi un dažādi pārmetumi par to, ka tik ilgi valdība ir vilcinājusies ar budžeta pieņemšanu. Un es gribu šeit precizēt, ka jau kopš februāra, kad bija zināmi īstie skaitļi, par cik būs jāsamazina nākamais budžets, gan Ministru prezidents Dombrovskis, gan finanšu ministrs, stājoties savā amatā, šīs prasības izvirzīja valdības locekļiem. Tāpēc es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tie Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības ministri, kuri ar dažādām atrunām faktiski sabotēja šo uzstādījumu, ir pilnībā atbildīgi par tiem zaudējumiem, kuri pusgada laikā šeit, Latvijā, ir radušies.

“Pilsoniskā Savienība” atbalsta šo valsts finanšu glābšanas budžetu ar ļoti grūtu sirdi, tāpēc ka daudziem tas nesīs lielus materiālus zaudējumus un viņus no stabilas, labklājīgas dzīves pārsviedīs maznodrošināto cilvēku grupā. “Pilsoniskā Savienība” arī izvirza prasību, lai, samazinot ienākumus cilvēkiem, šis princips tiktu solidāri attiecināts uz visiem ienākumu samazinājumiem. Tieši tāpat īpaši svarīgi būtu, lai maznodrošinātajiem cilvēkiem ienākumu samazinājums proporcionāli būtu mazāks, ņemot vērā viņu dzīves apstākļus.

Runājot par Aizsardzības ministriju, es gribu uzsvērt, ka Aizsardzības ministrija ir vienīgā ministrija, kā to ir atzinuši arī Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, kas faktiski ir radikāli samazinājusi budžeta izdevumus un arī uzsākusi strukturālās reformas.

Vēl es gribu dažus vārdus pateikt par to, ka šodien “Pilsoniskā Savienība” paņēma atpakaļ priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, jo mēs lūdzām to samazināt visām grāmatām, kurināmajam un viesnīcām. Mēs paņēmām likuma grozījumu priekšlikumus atpakaļ tāpēc, ka vakar Koalīcijas padomē mēs saņēmām savu koalīcijas partneru solījumu atbalstīt šos priekšlikumus, izdarot budžeta grozījumus.

Un nobeigumā es vēl vēlos pateikt dažus vārdus par Parlamentāro izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā – par šīs komisijas gala ziņojumu. Es vēlos uzsvērt, ka tā ir nepieļaujama un vieglprātīga pieeja parlamentārajai izmeklēšanai un ka šis izmeklēšanas darbs ir veikts ļoti zemā kvalitātē. Tas ne tikai diskreditē parlamentārās izmeklēšanas komisijas kā institūcijas ideju un tās mērķus, bet arī neveicina atbilstošas un stabilas parlamentārās izmeklēšanas prakses veidošanos. Neveidojoties šādai praksei, tiek grauta jau tā zemā sabiedrības uzticība parlamentam un parlamenta darba efektivitātei, tam, ka parlaments spēj sniegt risinājumus un atrisināt sabiedrībai nozīmīgus problēmjautājumus.

Ja mēs salīdzinām šīs komisijas radīto produktu ar citu valstu parlamentu izmeklēšanas komisiju daudzo desmitu vai pat simtu lappušu ziņojumiem, kuros dažkārt ir izpētīts visdažādāko avotu klāsts un redzamas daudzas atsauces, rodas sajūta, ka šis dokuments ir skolas līmeņa vingrinājums – parlamentārās komisijas spēlēšana 9.klasē.

Es gribu piekrist manam kolēģim no Latvijas Pirmās partijas, ka šie 33 tūkstoši latu, ko šīs komisijas darbība ir izmaksājusi, faktiski ir nosviesti zemē. Turpmāk, veidojot parlamentārās komisijas, it īpaši pozīcijas deputātiem ir jāapzinās sava atbildība par vadību, kādu tie ievēlē parlamentārajā komisijā.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka, lai cik grūtam periodam ekonomiski mēs ietu cauri, latvieši ir… un Latvijas tauta ir sīksta. Mēs esam izturējuši daudzus vēsturiskus pārbaudījumus, izturēsim arī šo. Galvenais, lai mēs redzētu augstāko vērtību. Un šī augstākā vērtība ir Latvijas valsts.

M.Mitrofanovs
(PCTVL frakcija):

Šodien ir notikusi pirmā Saeimas sēde pēc pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. PCTVL rezultāti pašvaldību vēlēšanās nav sevišķi labi. Mēs, PCTVL, zaudējām kampaņu Rīgā un citās lielajās pilsētās, bet PCTVL tiks turpmāk pārstāvēta tādās pašvaldībās kā Jelgava, Jēkabpils, Viļāni un Olaine.

Protams, neveiksme vietējās vēlēšanās apgrūtinās turpmāko partijas darbību, bet šis rezultāts ir arī izaicinājums un labs motīvs, lai pārskatītu PCTVL prioritātes un kadru politiku. Jebkurā gadījumā partija turpinās savu cīņu par cilvēku tiesībām un vēlētāju sociālajām interesēm.

Ja mēs pievēršamies Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, tad jāatzīst, ka PCTVL ir sasniegusi savu mērķi – partijas līdere Tatjana Ždanoka ir ievēlēta un turpinās savu darbu Eiropas Parlamentā, pārstāvot tur savus vēlētājus.

Bet nu atgriežamies pie Rīgas pašvaldības aktualitātēm.

Varbūt tā ir sakritība, ka tieši šodien, uzreiz pēc vēlēšanām, Saeima izlēma tā likumprojekta likteni, kurš paredzēja uz pusi samazināt Rīgas domes deputātu skaitu. Šo priekšlikumu izvirzīja partija “Jaunais laiks”, rīkodamās šajā gadījumā kā opozīcijas organizācija, nesaskaņodama šo radikālo soli ar valdību un citām partijām. Rezultāts: tā sauktais Rīgas domes apcirpšanas projekts netika atbalstīts Saeimas sēdē. Un arī mūsu frakcija, PCTVL, balsoja “pret”.

Argumenti ir šādi. Visu pirmais arguments ir tas, ka ekonomija varētu būt visai niecīga, jo pašvaldību deputāti saņem mazu algu.

Otrs moments. Slodze uz vienu deputātu Rīgas domē ir milzīga. Ja nopietni strādā, tad nepieciešams iedziļināties visai sarežģītajos jautājumos, kas skar pilsētas ekonomiku, attīstību, sociālās lietas un tā tālāk. Pat tagad, kad Rīgas domē ir 60 deputātu, diez vai visiem deputātiem ir laiks, lai rūpīgi izpētītu pašvaldības lēmumu būtību un zemtekstu. Ja skaits samazināsies, tad darba kvalitāte arī saruks.

Vēl viens arguments pret šo priekšlikumu. Jo mazāk būs deputātu pašvaldībā, jo vieglāk būs atrast pieeju pie katra no deputātiem no valdošās partijas puses un tādējādi nodrošināt opozīcijas deputātu pasivitāti vai pat lojalitāti valdošajiem.

Cits jautājums, ka pašreizējā Rīgas domes struktūra ir nepareiza un pastāv pārāk liela distance starp deputātiem un vēlētājiem. Un jāmeklē ir jauns risinājums, lai nodrošinātu Rīgas domes darbības efektivitāti.

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāka skatīt budžeta grozījumus. Līdz šim brīdim tika izskatīti likumprojekti, kuriem ir mazāk satraucošu momentu. Likumprojekti, kurus mēs saņēmām no valdības, ir izstrādāti lielā steigā un tur ir daudz kļūdu. Mums ir tāds iespaids, ka valdība krīzes apstākļos rīkojas haotiski un tai līdz šim brīdim nav risinājuma, kādas reformas jāveic, lai samazinātu izdevumus un galu galā saņemtu ilgi gaidīto starptautisko kredītu.

Mans personīgais iespaids ir tāds, ka situācija kļūst haotiska un pat bīstama.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Esam ļoti pateicīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri par mums nobalsoja. Pirmo reizi apvienība “Saskaņas Centrs” saņēmusi tik daudz balsu Latvijas pašvaldībās un Eiropas Parlamentā. Tā nav bijis nekad – ne pašvaldību, ne Saeimas, ne kādās citās vēlēšanās. Ceram, ka mūsu deputāti godam pildīs savus pienākumus un sniegs savu artavu valsts un pašvaldību izaugsmei.

Par pieņemtajiem likumprojektiem.

Par PVN. Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti atbalsta 10 procentu likmes piemērošanu visām grāmatām un kartogrāfiskajiem izdevumiem, viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu mājās, viesnīcās, moteļos un kempingos, kā arī malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem.

Mēs nevaram pieļaut Latvijas naktsmītņu konkurētspējas zaudēšanu Eiropas valstu vidū. “Saskaņas Centrs” vēlas mazināt zaudējumus tūrisma biznesam, grāmatizdevējiem samazināt grāmatu pārdošanas cenas.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Likums stāsies spēkā 1.jūlijā un ir ļoti aktuāls, jo to gaida vairāki kredītņēmēji.

Par Dzīvesvietas deklarēšanas likumu. “Saskaņas Centrs” uzskata, ka ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītie izdevumi jāsedz no valsts budžeta, kā vienmēr tas ir bijis līdz šim. Savukārt varas partijas iestrādāja likumā normu, ka par deklarētu dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva.

“Saskaņas Centram” tas nav pieņemams. Mēs balsojām “pret”.

Paldies jums par atbalstu. Paldies jums par uzmanību.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms partijas un Saeimas frakcijas vārdā saku visiem paldies pa atbalstu vēlēšanās. Strādāsim kopā, lai rezultāti gan valstij, gan arī partijai nākamajās vēlēšanās būtu labāki.

Par Saeimas šīsdienas lēmumiem. Vispirms tika pieņemti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuri paredz deputātu atalgojuma samazinājumu un arī dažādu kompensāciju un piemaksu samazinājumu šobrīd par 20 procentiem, bet es domāju, ka rītdien vai nākamā nedēļā pie šiem jautājumiem būs jāatgriežas un būs jāveic turpmāki samazinājumi valsts budžetā šajā kontekstā.

Otrs ļoti svarīgs likumprojekts, kurš šodien tika pieņemts, ir jau pieminētais Maksātnespējas likums, kas maksātnespējas procesa legalizāciju fiziskām personām padarīs lētāku, ātrāku un vienkāršāku.

Vēl viens likums, kurš arī samazinās birokrātisko procedūru skaitu un dokumentu apriti, ir grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulatora likumā. Tiks pārskatīta regulatora struktūra, valstī tiks izveidots centrālais regulators, kas ļaus drusciņ objektīvāk un neatkarīgāk izvērtēt tarifus.

Otrajā lasījumā tika skatīts likumprojekts “Invaliditātes likums”. Šā likumprojekta izstrādē ļoti lielu darbu ir ieguldījis Valdis Ģīlis, kopā ar nevalstiskām organizācijām pat rīkoja atsevišķu konferenci. Galvenie ieguvumi no šā likumprojekta ir gan atbalsts invalīdiem, kuriem ir nepieciešams asistents, gan arī tas, ka padarīta saprotamāka un vienkāršāka invaliditātes grupu piešķiršanas procedūra.

Turpinās darbs pie valsts pārvaldes sakārtošanas, daudz ir diskutēts par daudzajām un lielajām uzņēmumu padomēm, un šodien Saeima ir skatījusi grozījumus divos likumos – likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Es domāju, tuvākajā laikā beidzot mēs varēsim teikt, ka šajā jomā ir kārtība.

Šodien Saeima jau ir skatījusi grozījumus steidzamības kārtībā un vēlāk turpinās skatīt būtiskus grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tātad šis jautājums kļūst ļoti aktuāls un tā risināšanā ir nepieciešama operatīva valdības un Saeimas rīcība, un tāda ir sekojusi.

Un nobeigumā par valsts budžeta grozījumiem. Jā, drusciņ pārsteidzoši ir te klausīties dažu kolēģu teikto par tiem ministriem sabotieriem, kas to vien dara, kā nepilda it kā visiem zināmas lietas. Ja Dombrovska kungs un Repšes kungs šādu uzstādījumu, ka 500 miljoni ir jānogriež valsts budžetam, būtu izvirzījuši skaidri un gaiši 7.aprīlī vai 7.maijā, tad nevienam šodien nebūtu ko pateikt. Šis uzstādījums publiski izskanēja 7.jūnijā – tieši pēc pašvaldību vēlēšanām, un, cik man ir zināms, ministri tiešām ir darbojušies tajos pilnvarojuma apjomos, kādus ir noteikusi Finanšu ministrija.

Protams, ir šobrīd budžeta grozījumu projektā ļoti daudzas satraucošas lietas. Bet, tā kā vakar šo jautājumu pārrunājām ar Tautas partijas izvirzītajiem ministriem, mums šodien būs priekšlikumi, kurus izteiksim Ministru kabineta sēdē. Es negribu šobrīd īpaši satraukt, no kaut kā baidot vai kaut ko solot. Es ceru, ka daudzas no tām lietām, kas bija iestrādātas projektā, tomēr nevajadzēs realizēt.

Lai mums visiem veicas, rītdien skatot šo jautājumu!

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pateicas tiem vēlētājiem, kas balsoja par mūsu izvirzītajiem kandidātiem pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vietām ir veicies labāk, vietām – ne pārāk apmierinoši. Mums pašiem jāizvērtē, kādēļ tas tā ir bijis.

Šodien pie būtiskākā, neapšaubāmi, var pieskaitīt arī to, ka Saeima tuvojas budžeta izskatīšanai.

Izvērtējot vēlreiz un atgriežoties mazliet atpakaļ pie iepriekšējā pašvaldību vēlēšanu rezultāta, redzam, ka vienā otrā pašvaldībā no kādas kreisi orientētas partijas tika ievēlēts deputāts, kas gatavojas strādāt ar tulka palīdzību. Uzskatām, ka tas ir pilnīgi nepieļaujami un tā ir necieņa gan pret Satversmi, gan pret latviešu valodu, gan pret elementāru kārtību, jo tad jau jebkurš apmeklētājs nevar būt drošs, ka viņš varēs runāt ar deputātu. Tātad, ja Ministru kabinetam ir tiesības rosināt Saeimā likumu, ar kura palīdzību tiek atlaista kāda pašvaldība, ja tā nepilda likumu, mēs ierosinām, lai šāda pati kārtība būtu attiecināma uz atsevišķu deputātu, kuram valsts valodas zināšanas ir nepietiekamas viņa profesionālo pienākumu veikšanai.

Šobrīd valdība atrodas grūtas izvēles priekšā. Katru mēnesi tēriņi no valsts budžeta pārsniedz ieņēmumus par apmēram 100 miljoniem latu. Tas draud ar ļoti lielu deficītu gada beigās, tas draud arī ar to, ka jūlijā acīmredzot ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne Eiropas Komisija nebūs gatava piešķirt kredīta nākamo daļu, lai šo izdevumu starpību dzēstu. Tātad, ja izdevumos nebūs šā 500 miljonu lielā samazinājuma, pie kura valdība pašlaik strādā, tad var gadīties, ka jūlijā būs lielas problēmas. Protams, Valsts kasē līdzekļi ienāks, bet pilnībā samaksāt gan algas, gan pensijas, gan pabalstus, gan arī veikt citus maksājumus, kurus veic valsts un pašvaldību iestādes, jūlijā acīmredzot vairs nevarēs pilnā apjomā, un ar katru mēnesi šis kavējums varētu kļūt arvien lielāks. Tāda ir tā traģiskā situācija, kurā diemžēl daudzu kļūdu dēļ, arī pārliecīga ekonomiskā optimisma dēļ esam nonākuši.

Neapšaubāmi, soļi, kurus valdība sper šobrīd, nebūs populāri. Tie diemžēl lielā apjomā var skart arī mazāk turīgo sabiedrības daļu, jo neapliekamā minimuma samazināšana, neapšaubāmi, vairāk ietekmē tos, kuru algas un pensijas ir mazas, un mazāk ietekmē tos, kuru ienākumi mēnesī ir lieli.

Tādēļ apvienības pārstāvji, tiekoties gan pie Valsts prezidenta, gan Ministru kabinetā otrdien, rosināja tomēr atrast iespēju, kā palielināt arī nodokļu slogu uz turīgāko sabiedrības daļu, nekavējoties ieviest arī tādus nodokļu instrumentus kā kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielāku likmi uz lielākiem ienākumiem. Šobrīd valdība diskutē. Gaidīsim rezultātus. Saeima ir gatava strādāt tuvākajās dienās, apzinoties, ka rezultāts būs rūgts, pieņemot šos grozījumus. Bet tas diemžēl būs ļoti rūgts arī tad, ja šādus grozījumus nepieņemsim.