Par skolotāju darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) jaunāko ziņojumu, kas izstrādāts ar Eiropas Komisijas atbalstu, trīs ceturtdaļas skolotāju uzskata, ka viņiem trūkst stimulu, lai uzlabotu mācīšanas kvalitāti, savukārt skolēnu sliktā uzvedība klasē traucē mācību darbu trīs piektdaļās skolu. Ziņojuma pamatā izmantots jaunais Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey – TALIS), un pirmo reizi tajā iekļauti starptautiski salīdzināmi dati par apstākļiem, kas ietekmē skolotājus, ņemot vērā 23 pētījuma dalībvalstīs (starp kurām gan nav Latvijas) iegūtos datus.

Publiskojot ziņojumu, ESAO ģenerālsekretārs Anhels Gurija uzstāja, ka ir jāpanāk labāka skolotāju darba kvalitāte. Viņš teica: “Izglītības politikas sekmīgas īstenošanas pamatā ir labi skolotāji. Jāņem vērā, ka izglītības sistēmas kvalitāte nevar pārsniegt skolotāju un viņu darba kvalitāti.”

Eiropas izglītības, mācību, kultūras un jaunatnes lietu komisārs Jans Figels piebilda: “Tiek lēsts, ka ES ir aptuveni 6,4 miljoni skolotāju. Lai nodrošinātu piemērotāko mācīšanas metodi strauji mainīgajā klases atmosfērā, viņiem ir nepieciešama visa iespējamā palīdzība, ko var sniegt izglītības pārvaldes iestādes. Tāpēc no politikas veidotāju puses ir vajadzīga izlēmība un apņemšanās atbalstīt mūsu skolotājus, ne tikai pilnveidojot viņu apmācību, bet arī uzlabojot skolotāju darba apstākļus.”

Ziņojums “Efektīvas mācīšanas un apguves vides izveide” balstīts uz TALIS datiem un atklāj šādus faktus.

Vairāk nekā 90% skolotāju Austrālijā, Beļģijā (Flandrija), Dānijā, Īrijā un Norvēģijā atbildējuši, ka necer saņemt atzinību par mācīšanas kvalitātes uzlabošanu.

Bulgārijas un Polijas skolotāji nav tik pesimistiski, tomēr arī šajās valstīs gandrīz puse skolotāju nejūt stimulu uzlabojumiem.

Igaunijā, Itālijā, Slovākijā un Spānijā vairāk nekā 70% skolotāju vidusskolas jaunākajās klasēs strādā apstākļos, kad slikta uzvedība klasē “zināmā mērā” vai “ļoti” traucē mācību procesam.

Kopumā aptuveni 38% aptaujāto skolotāju strādā skolās, kurās nepietiek kvalificētu darbinieku. Polijā šī problēma bija aktuāla tikai 12% skolu, turpretī Turcijā darbinieku trūkums jūtams 78% skolu.

Vidēji 13% no mācību stundu laika skolotāji patērē, lai nodrošinātu kārtību klasē. Bulgārijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā kārtības uzturēšanai tiek zaudēts līdz 10% no mācību stundu laika.

Citi traucējoši faktori, neskaitot sliktu uzvedību klasē, bija skolas neapmeklēšana (46%), skolēnu nosebošanās (39%), rupjību un lamuvārdu lietošana (37%), kā arī klasesbiedru iebiedēšana vai verbāla vardarbība pret tiem (35%).

Dažās valstīs skolotājiem ne tikai trūkst stimulu veikt uzlabojumus, bet netiek arī nodrošināts sistemātisks darba vērtējums vai atsauksmes par darba kvalitāti. Minētā situācija attiecībā uz 25% skolotāju vērojama Īrijā un Portugālē, 45% – Spānijā un 55% – Itālijā.

Svarīgākā politiskā atziņa ir tāda, ka izglītības pārvaldes iestādēm jānodrošina efektīvāki stimuli skolotājiem. Daudzās valstīs nav izveidota saikne starp skolotāju darba novērtējumu un piešķirto atalgojumu un atzinību, un pat tad, ja šāda saikne pastāv, tā ne vienmēr ir pietiekami stipra.

Kopumā pētījums atklāja, ka tad, ja sabiedrība un politikas veidotāji mazāk koncentrētos uz resursu kontroli un izglītības saturu, bet vairāk uzmanības veltītu mācību rezultātiem, izglītības plānotāji varētu vairāk atbalstīt skolotājus un uzlabot skolēnu sekmes.

Pamatinformācija

TALIS ir ESAO jaunais Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums. Tas ir pirmais starptautiskais pētījums, kas pievēršas mācību videi un skolotāju darba apstākļiem skolās. Balstoties uz skolu direktoru un pašu skolotāju viedokli, pētījumā aplūkoti jautājumi, kas ietekmē skolotājus un viņu darba kvalitāti. Tādējādi pētījums palīdz papildināt informāciju izglītības sistēmu starptautiskās salīdzināšanas jomā, kurā līdz šim bija maz datu.

Pētījums tika veikts ar Eiropas Komisijas atbalstu un tajā piedalījās 23 valstis: Austrālija, Austrija, Beļģija (flāmu kopiena), Brazīlija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Ungārija, Īslande, Īrija, Itālija, Koreja, Lietuva, Malaizija, Malta, Meksika, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Turcija.

Katrā pētījuma valstī pēc nejaušības principa tika izraudzītas aptuveni 200 skolas, kurās vienu anketu aizpildīja skolas direktors, bet 20 anketas tika iedotas pēc nejaušības principa izraudzītiem skolotājiem.

Jautājumi attiecās uz tādām jomām kā, piemēram, skolotāju sagatavotība, izmantotās mācīšanas metodes, kā arī skolotāju atalgojums un atzinība.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa