Valsts prezidents un Ministru prezidents kopīgajā preses konferencē 17.jūnijā

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Mēs pārrunājām ar premjeru valdības darbus, kas neatliekami veicami pēc ļoti grūto grozījumu pieņemšanas Saeimā vakar un kādi būtu valdības soļi arī pēc ministra Eglīša demisijas. Faktiski, kā sagatavoties strukturālajām reformām pēc iespējas ātrāk, lai tiešām tās ieviestu dzīvē. Reizē arī kas būtu darāms, lai nāktu pretī gan skolotājiem, gan mediķiem, gan arī policistiem, lai visas šīs sistēmas sāktu strādāt pēc iespējas ātrāk normālā režīmā.

Jautājums: Prezidenta kungs un arī premjera kungs, kā jūs vērtējat veselības ministra demisiju?

V.Zatlers: Šajā brīdī, kad ir veicamas grūtas un reālas reformas, valstī ir nepieciešams ministrs, kas ir pārliecināts par savām spējām. Un šāds ministrs ir jāatrod pēc iespējas ātrāk. Es pat teiktu šodien, lai viņš rīt jau varētu sākt strādāt.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: Kas attiecas uz Eglīša kunga demisiju, tad Eglīša kungs ir izvēlējies vieglāko ceļu – demisionēt, nevis risināt nozares problēmas krīzes situācijā. Pašreiz es sagaidu no Tautas partijas skaidru atbildi, vai partija ir gatava turpināt vadīt šo nozari. Ja jā, tad Tautas partijai jāizvirza cits kandidāts.

Jautājums: Jau šodien?

V.Dombrovskis: Jo ātrāk, jo labāk!

Jautājums: Vai jūs varētu komentēt, kad mēs saņemsim naudu no Starptautiskā valūtas fonda?

V.Dombrovskis: Es atvainojos, man vēl jādodas uz valdības sēdi. Pēc valdības sēdes man būs kārtējā preses konference, kurā sniegšu atbildes uz jūsu jautājumiem.

Jautājums: Prezidenta kungs, šodien Kera kungs ir izteicies, ka jūs esot piespiedis panākt vienošanos, kas iznīcina veselības nozari. Daļa atbildības būtu jāuzņemas jums, nevis demisionējušajam Eglīša kungam. Kā jūs to vērtējat?

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Tas ir Kera kunga redzējums par notikumiem valstī. Mans uzdevums ir panākt valstī stabilitāti, panākt to, lai valdība pieņemtu lēmumus, bet, tieši kādus valdība pieņem lēmumus, tas tomēr ir valdības kompetencē. Un arī kādus lēmumus pieņem par veselības nozari, tas ir veselības nozares ministra kompetencē.

Jautājums: Pensionāru federācija šodien ir aicinājusi jūs pārņemt varu valstī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Kā jūs komentētu šādu priekšlikumu?

V.Zatlers: Viennozīmīgi esmu parlamentāras valsts piekritējs un pārliecināts par to, ka parlamentāra valsts funkcionē labāk par citiem demokrātijas modeļiem. Šobrīd valdībai ir izlēmīgi jāstrādā un jāveic reformas, kuras tā ir gan plānojusi, gan solījusi, gan apņēmusies izdarīt. Prezidenta loma tajā ir būt katalizatoram, būt stabilizējošam faktoram, nevis graujošam faktoram.

Jautājums: Vakar Saeimā sakarā ar budžetu bija pieņemts lēmums par pensijām un pabalstiem, kurš ir pretrunā ar Satversmi. Kā jūs vērtējat politiķu rīcību šajā sakarā?

V.Zatlers: Mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Ja mēs apšaubām kāda lēmuma atbilstību Satversmei, tad Satversmes tiesā ir jāiesniedz prasība, un Satversmes tiesa pēc sava atzinuma sniedz mums skaidru atbildi, vai ir bijusi atbilstība Satversmei vai nav. Šis tiesiskais process ir jāiziet jebkurā gadījumā, kad mums ir šaubas vai kad mēs domājam, ka ir pārkāptas pilsoņu tiesības, kas ir paredzētas Satversmē, – tikai tiesiskā ceļā!

Jautājums: Vakar izskanēja baumas, ka jūs esat saņēmis uzaicinājumu ierasties Saeimā, kad tika lemts par budžeta grozījumiem. Vai tā ir taisnība?

V.Zatlers: Baumas gan parasti nekomentēju, bet šoreiz varu teikt, ka tā noteikti nav taisnība. Saeima mums ir likumdevējs, pati tiek galā ar saviem pienākumiem un arī uzņemas atbildību par visu, ko dara. Prezidents ir viesis Saeimas namā, bet ne pēkšņs viesis. Tā nav taisnība.

Jautājums: Prezidenta kungs, vai jūs personīgi uzraugāt pašreiz notiekošo strukturālo reformu procesu? Finanšu ministrija ir publicējusi diezgan drastiskus mērus, kas tiks pieņemti rudenī un kas ir plānoti uz nākamo gadu?

V.Zatlers: Strukturālās reformas nozīmē, ka pati pārvaldības struktūra un arī nozares struktūra tiek mainīta. Strukturālās reformas nenozīmē vienkāršu lineāru naudas griešanu, kā tas parādās Finanšu ministrijas dokumentos. Manuprāt, katram ministram ir jādod daudz lielāka rīcības brīvība rīkoties ar saviem līdzekļiem, lai savu nozari gan pārvaldītu, samazinot tās struktūru, gan arī nozares struktūru sakārtotu, lai to varētu veikt ar tiem budžeta līdzekļiem, kādi ir pieejami Latvijas valstij. Un ar tādu vienkāršo domu – ja tā ir izglītība, tad pirmajā vietā ir skolēns, ja tā ir veselības aprūpe, tad pirmajā vietā ir pacients, – jāveido struktūra tā, lai skolēns un pacients saņemtu to, ko valsts viņam ir solījusies dot. Un tā ir ministra atbildība, tā ir ministrijas aparāta atbildība veikt šīs reformas pēc iespējas ātrāk.

Šīs reformas ir jāveic noteiktā dialogā ar partneriem. Katrā nozarē ir arodbiedrība, katrā nozarē ir arī speciālistu asociācijas, it sevišķi tas ir medicīnā, kur katra var nākt talkā, lai beigu beigās veselības aprūpe būtu tāda, ar kuru būtu apmierināti gan pacienti, gan arī nozarē strādājošie. Ja tas notiks tikai komandu veidā, efekta nebūs, rezultāta nebūs, mums būs tikai konflikti, mums būs daudz strīdu. No tā cietīs pacients un skolēns, kuriem faktiski šīs nozares ir radītas. Mēs gribam izglītotus skolēnus, mēs gribam aprūpētus pacientus. Ja mēs to gribam, tad tas mums ir jāizdara, bet ciešā sadarbībā starp ministriju un partneriem. Jāiesaista šajā procesā nozarē strādājošie. Ja nozarē strādājošie tiks aizmirsti, nekāda reforma mums neizdosies, mums būs tikai konfrontācija, mums būs strīdi, konflikti, un no tā cietīs vienkāršie iedzīvotāji.

Šobrīd ir tāds stāvoklis, ka katram ir jāapzinās sava atbildība – ko es varu dot šim pārmaiņu procesam? Ne tikai protestēt, bet piedalīties. Pirmie asni ir, un es domāju, ka šobrīd, kad tas grūtais lēmums ir pieņemts un šie kontroles skaitļi, cik naudas katrai nozarei ir, ir zināmi, tad nevajag ar tiem spekulēt, bet vajag sākt ar tiem strādāt un panākt to, kas mums ir panākams.

Jautājums: Redzot, cik smagi tagad gāja ar budžeta izdevumu samazināšanu, runājot ar politiķiem, vai jums ir radusies pārliecība, ka viņi spēs pieņemt lēmumu samazināt budžetu vēl par pusmiljardu nākamajā gadā un ka tas notiks gludāk nekā līdz šim?

V.Zatlers: Pirmkārt, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka privātais sektors, kuram ir ļoti lielas grūtības, tie ir uzņēmēji, kuriem bieži vien bija apgrozījuma samazināšanās par 70%, bieži vien ražošanas apstāšanās uz vairākiem mēnešiem, tomēr spēja reaģēt, pielāgoties. Un sākās kaut minimāla, tomēr augšupeja. Šobrīd nekas nav darīts tieši valsts sektorā, publiskajā sektorā. Mēs esam cerējuši, ka kāds mūsu vietā krīzi atrisinās un visas lietas atrisināsies pašas no sevis. Tā nebūs. Tagad ir kārta publiskajam sektoram.

Valsts prezidenta preses dienesta preses brīfinga transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2009.gada 17.jūnijā