Par valdības darbu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanā

Izvērtējot paveikto valdības pirmajās simt dienās, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pauž pārliecību, ka Ekonomikas ministrijas ierosinātie un ieviest sāktie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir ļoti nepieciešami un pamatoti. “Vienlaikus varu solīt, ka tas ir tikai sākums uzņēmēju atbalstam un ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai. Valdība arī turpmāk aktīvi strādās šajā virzienā, ņemot vērā gan sociālo partneru, gan investoru viedokļus un priekšlikumus,” uzsver V.Dombrovskis.

Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības atbalstu, ir sākusi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanu. Programma kopumā paredz Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalsta veidā iepludināt 600–700 miljonus latu. Reāli darbību jau ir sākuši vairāki finanšu instrumenti. Pirmkārt, ir pieejami aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai, kur kopējais finansējums ir 202 miljoni latu. Finanšu instrumentu ievieš Hipotēku un zemes banka, un aizdevumi ir pieejami. Otrkārt, uzņēmējiem ir pieejamas garantijas konkurētspējas uzlabošanai. Finanšu instrumentu ievieš Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), un garantijas ir pieejamas. Līdz jūnijam ir saņemti 72 pieteikumi no uzņēmējiem par kopējo summu 28 miljoni latu un LGA apstiprināti 47 pieteikumi par 15 miljoniem latu. Vēl plānots ieviest valsts galvojumus par komersantu kredītiem, atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei, augsta riska aizdevumu programmai, atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai.

Būtisks ekonomikas atjaunošanas instruments ir no 1.jūnija ieviestā eksportkredīta garantiju sistēma. Par tās nepieciešamību jaunu tirgu iekarošanai un darbam trešo valstu tirgos, tai skaitā NVS valstu tirgos, jau sen runāja uzņēmēji, bet līdz šim no valdības puses par šīs sistēmas ieviešanu divus gadus bija tikai runas, bet darbi nesekoja. Pirmie pieteikumi tika iesniegti 12.jūnijā.

Reāli sākusi darboties arī aprīļa vidū palaistā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes palielināšanas/siltināšanas programma, kas tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Programmas “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros valsts sedz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas jeb vienam projektam maksimāli pieejamais līdzfinansējuma apjoms ir 100 000 latu. Otru pusi nepieciešamā finansējuma jāsedz pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc A.Kampara iniciatīvas ir samazināti dažādi birokrātiskie šķēršļi, ieviestas vienkāršotas procedūras un termiņi lēmumu pieņemšanā un plānots vēl palielināt iedzīvotājiem iespējas pretendēt uz šo valsts atbalsta instrumentu, rezultātā iedzīvotāji sāk par šo iespēju izrādīt aizvien lielāku interesi un arī bankas ir apliecinājušas, ka dos kredītus šiem māju energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem.

Lai atvieglotu uzņēmējdarbību, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi birokrātisko šķēršļu izskaušanas programmu. Daži no būtiskākajiem pasākumiem šajā programmā, kas jau ir īstenoti vai arī tiks ieviesti līdz gada beigām, ir šādi. Piemēram, valdība jau ir atbalstījusi ministrijas piedāvājumu atcelt normu, kas uzlika tūristu mītnēm un viesnīcām informāciju par ārvalstu tūristiem policijai iesniegt 24 stundu laikā. Turpmāk tūristu mītnēm un viesnīcām šī informācija policijai būs jāiesniedz tikai pēc tās pieprasījuma. Tāpat turpmāk visās valsts iestādēs, kurās jāmaksā valsts nodevas, līdz gada beigām tiek ieviesti POS (iekārtas, kas pieņem maksājumu kartes) termināļi. Ekonomikas ministrija plāno panākt, ka tiks izdarītas izmaiņas Alkohola aprites likumā un turpmāk vasaras kafejnīcas varēs strādāt līdz 31.oktobrim, nevis kā līdz šim – tikai līdz 1.septembrim. Visbeidzot ekonomikas ministrs uzdevis izstrādāt daudz ātrākā tempā, nekā bija paredzēts, valdības noteikumus, kas ļaus paplašināt zaļo tirdziņu darbību.

Valdība ciešā diskusijā ar uzņēmējiem un nozares nevalstiskajām organizācijām ir pieņēmusi lēmumu par samērīgu atbalstu zaļās enerģijas ražošanai. 26.maijā, akceptējot grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos resursus, valdība vidēji par 30% samazināja iepriekš ar Godmaņa valdības lēmumu noteiktās nesamērīgi augstās cenas elektroenerģijai no zaļās enerģijas, kā arī pārdalīja ražošanas kvotas starp zaļās enerģijas veidiem, dodot iespēju īstenot savas ieceres Latvijas zemniekiem – proti, tiem zemniekiem, kuri bija gatavojušies un saņēmuši Eiropas Savienības atbalstu elektroenerģijas ražošanas sākšanai no biogāzes un biomasas.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre