Par situāciju izglītībā un tās turpmāko finansējumu

Strukturālās reformas izglītībā – skolu tīkla optimizācija, skolēnu un skolotāju proporcijas palielināšana, finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešana – bija jāīsteno jau sen. Taču kopš neatkarības atgūšanas nav bijusi novērota vēlme un apņemšanās to darīt, un tikai 2007.gada vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāka darbu pie pārmaiņu sagatavošanas. Ilgā vilcināšanās un šābrīža finansiālā situācija, kad valsts budžetā katastrofāli samazinās līdzekļi, liek mums strādāt straujāk un visās jomās kopumā pieņemt nepopulārus lēmumus – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 17.jūnijā piedaloties Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē. Vienlaikus ministre norādīja, ka izprot situāciju izglītībā – tā nav vienkārša, viņa uzsvēra nepieciešamību turpināt sociālo dialogu un sadarbību un aicināja arī izglītības jomā strādājošos nākt klajā ar racionāliem priekšlikumiem, lai kopīgi nodrošinātu izglītības sistēmas darbību.

Ministre informēja, ka no 1.jūlija, kad stāsies spēkā grozījumi valsts budžetā, kopējais skolotāju atalgojuma apjoms pēdējos sešos šā gada mēnešos samazināsies par 40%, līdzīgi kā citiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Taču skolotāji, jūlijā un augustā dodoties atvaļinājumā, saņems naudu saskaņā ar līdzšinējo samaksu par vienu likmi – vidēji 345 latus. Tādēļ no 1.septembra skolotājiem samaksa par vienu likmi jeb 21 kontaktstundu būs 180–190 latu, vienlaikus saglabājot samaksu par divām konsultāciju stundām, divām sagatavošanās stundām, līdz sešām stundām par darbu labošanu un līdz sešām stundām par klases audzināšanu. Ministre piebilda, ka IZM rūpīgi strādā pie Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistes izglītībai, lai jau no šā gada rudens skolotājiem, tostarp jaunajiem skolotājiem, dotu iespējas pretendēt uz ES atbalstu līdz 200 latiem mēnesī, kā arī apzinoties šo situāciju, turpina darbu pie strukturālo reformu īstenošanas.

T.Koķe uzsvēra, ka, gatavojot valsts budžeta grozījumus 2.lasījumam, jau šā gada 11.jūnijā viņa nosūtīja vēstuli valdības vadītājam, norādot, ka IZM nepiekrīt Finanšu ministrijas priekšlikumiem saistībā ar valsts budžeta grozījumiem un neredz iespēju samazināt IZM pārziņā esošajās jomās plānoto finansējumu mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2,39 miljonu latu apmērā, kā arī mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgu un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 5,68 miljonus latu. Vēstulē bija arī minēts, ka papildu samazinājums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai nav iespējams, jo budžeta 1.lasījumā atbalstītā samazinājuma rezultātā pedagogu darba samaksa par vienu likmi būs 270 latu pirms nodokļu nomaksas.

Kopumā finansējums no valsts budžeta jeb mērķdotācijas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem (septembris–decembris) – plānoti 37,52 miljoni latu, pagājušajā gadā šajā pašā periodā tie bija 79,02 miljoni latu.

Līdz ar 16.jūnijā Saeimas apstiprinātajiem valsts budžeta grozījumiem samazinājums zinātnei, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, ir no 37,08 miljoniem latu uz 21,85 miljoniem latu; augstākajai izglītībai – no 83,75 miljoniem latu uz 50,73 miljoniem latu; vispārējai izglītībai – no 5,73 miljoniem latu uz 3,41 miljonu latu; profesionālajai izglītībai – no 54,57 miljoniem latu uz 42,54 miljoniem latu.

Atbildot uz sanāksmes dalībnieku ierosinājumu ministrijas budžeta līdzekļus novirzīt skolotāju atalgojumam, ministre norādīja: lai saglabātu skolotāju atalgojumu līdzšinējā līmenī, nepieciešami 120 gadu IZM budžeti, jo gada ministrijas budžets ir apmēram 2,5 miljoni latu, bet līdz šim skolotāju atalgojumam gadā no valsts budžeta piešķirti apmēram 340 miljoni latu.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece