Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 17.jūnijā

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

17.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts MK Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts ārstei Latvijas Ārstu biedrības žurnāla “Latvijas Ārsts” galvenajai redaktorei Kamenai Kaidakai par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības veselības jautājumu popularizēšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Kamenai Kaidakai pasniedz veselības ministrs.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

EM: Par atbalsta saņemšanu siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai

17.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus ES struktūrfondu programmā “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”, nosakot projekta īstenošanas izmaksas par attiecināmajām pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējs var sākt projekta īstenošanu pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā. Ja projekta īstenošana tiks sākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, visas projekta izmaksas ir neattiecināmas.

Līdzšinējā MK 2009.gada 17.februāra noteikumu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.2.1.aktivitāti “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”” redakcijā bija noteikts, ka projekta īstenošanai paredzētās izmaksas ir attiecināmas ar brīdi, kad finansējuma saņēmējs ir noslēdzis līgumu par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi. Ņemot vērā realizējamo projektu specifiku, to ieviešana ir jāsāk vasarā – šajā būvniecības sezonā. Lai nodrošinātu projektu īstenošanas sākšanu 2009.gadā, tika veikti attiecīgie grozījumi MK noteikumos Nr.162.

Programmas “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” mērķis ir būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās un sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu ar atjaunojamiem vai cita veida kurināmiem.

Finansējuma saņēmēji programmas ietvaros ir sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji – komercsabiedrības, kurām ir licence siltumenerģijas ražošanai vai pārvadei un sadalei, ja to nosaka normatīvie akti enerģētikas jomā. Finansējumu piešķir siltumavotu un siltumtīklu rekonstrukcijai un siltumavotu un siltumtīklu būvniecībai.

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra organizēja pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu no 2009.gada 14.aprīļa līdz 26.maijam. Grozījumi attieksies jau uz pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu.

 

EM: Par papildu finansējumu un pieteikšanos komersantu atbalstam ārvalstu tirgu apgūšanai

2009.gada 24.aprīlī beidzās projektu iesniegumu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ES struktūrfondu aktivitātē “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” finansējuma izbeigšanās dēļ.

Diskutējot par ES struktūrfondu programmu pārskatīšanu un iespējām pārdalīt finansējumu atbilstoši pašreizējai situācijai tautsaimniecībā, 2009.gada 21.aprīļa Ministru kabineta sēdē tika nolemts piešķirt papildu finansējumu šīs aktivitātes īstenošanai 4 408 276 latus.

Lai atvieglotu komersantu pieteikšanos aktivitātes ietvaros, mazinātu administratīvo slogu, kā arī ņemot vērā izmaksu nepārskatāmību programmas pirmajās piecās kārtās, turpmākām atlases kārtām ir izstrādāti un 17.jūnijā MK sēdē akceptēti jauni MK noteikumi “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” sesto un turpmākajām kārtām”.

Aktivitātes mērķis ir atbalstīt ar ieiešanu ārvalstu tirgos saistītās komersantu aktivitātes – ārējo mārketingu ārvalstīs un pasākumus, kas sekmē komersantu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotajos nacionālajos stendos.

Aktivitātes ietvaros finansējums būs pieejams komersantiem, biedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kas ir finansējuma saņēmēja projektā, kurā pārējie partneri ir iepriekšminētie projektu iesniedzēji. Finansējums aktivitātes ietvaros tiks piešķirts dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs, tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs, kā arī dalībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajās komersantu tiešajās vizītēs pie potenciālajiem vai esošajiem sadarbības partneriem ārvalstīs. Biedrības, kuru Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 50 miljonus latu un kuras ir dibinātas ne vēlāk kā trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, varēs saņemt finansējumu konferenču (semināru) organizēšanai par eksporta jautājumiem.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi piešķir papildu finansējumu un nosaka, ka aktivitātes ietvaros finansējumu var saņemt par plānotajām atbalstāmajām darbībām, gan arī par jau veiktajām darbībām, ja tās veiktas ne vēlāk kā trīs mēnešus no darbības noslēgšanās brīža. Izmaksas aktivitātes ietvaros ir attiecināmas no MK noteikumu spēkā stāšanās brīža. Attiecīgi projekta iesniedzējs varēs vispirms doties uz izstādi un pēc tās griezties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ar projektu iesniegumu, kam pievienots maksājuma pieprasījums un attaisnojošie dokumenti.

Ņemot vērā iepriekšējās atlases kārtās konstatēto izmaksu necaurskatāmību, jaunajos MK noteikumus vairākām izmaksu pozīcijām ir noteikts izmaksu ierobežojums.

Plānots, ka 2009.gada augustā LIAA šajā aktivitātē izsludinās projektu pieņemšanas 6.kārtu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par kārtību vienota Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numura piešķiršanai

17.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie MK noteikumi par vienotu Eiropas Savienības (ES) komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru, kas paredzēs kārtību, kādā piešķir vienotu ES komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI numurs), kā arī pagaidu numuru (ad hoc numurs).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu no 2009.gada 1.jūlija uzņēmējiem, veicot muitas procedūras, būs jāizmanto EORI numurs. Lai nodrošinātu EORI datu pieejamību un izmantošanu visā ES, veidos EORI numuru datubāzi, kurā reģistrēs personas, kas vēlas importēt preces, pārvietot preces tranzīta procedūrā, eksportēt preces vai pieprasīt atļauju izmantot muitas vienkāršojumus.

Izstrādātie noteikumi paredzēs kārtību, kādā EORI numurs tiek piešķirts komersantiem un citām personām Latvijas Republikā, atbildīgo iestādi, kura to izsniedz, kā arī EORI un ad hoc numura struktūru.

EORI numurs tiks izmantots kā vienots atsauces numurs muitas dienestos visā Eiropas Kopienā, kā arī informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un citām iestādēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”

17.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (VID), nosakot iestādes amatpersonas, kurām būs tiesības lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. Par izmaiņām tiesību aktā vēl lems Saeima.

Atbilstoši Maksātnespējas likumam nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparādu summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļu administrācija (kreditors). Likums arīdzan paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstiska piekrišana. Tādējādi Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos VID ir jālemj par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tai skaitā par tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem.

Līdz ar to Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par VID, kas nosaka VID ģenerāldirektoram, ģenerāldirektora vietniekam un teritoriālās iestādes direktoram tiesības lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

Ar grozījumiem likumā veiktas arī citas redakcionālas izmaiņas.

 

FM: Par valsts vai pašvaldību zemes nomu un kārtību, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta

17.jūnijā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts vai pašvaldības zemes nomu un noteikumos par kārtību, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta.

Ar redakcionāliem grozījumiem noteikumos tiek precizētas pašvaldību lēmējinstitūcijas atbilstoši jaunajam vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumiem, rajoni, rajona pilsētas un pagasti administratīvās teritorijas statusu zaudē no 2009.gada 1.jūlija, to vietā darbu sāk 109 novada pašvaldības un deviņas republikas pilsētas, kuru lēmējinstitūcija ir dome. Tādējādi noteikumos tiek svītrots vārds “padomes” un vārds “vietējās”.

Tā kā no 2008.gada 1.janvāra Mājokļu aģentūra ir pārveidota par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru, noteikumos par kārtību, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta, vārdi “valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”” tiek aizstāti ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra””, jo Mājokļu aģentūras funkcijas MK ir nodevis Privatizācijas aģentūrai.

Grozījumi paredz, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

FM: Par kārtību, kādā elektroniski iesniedz muitas deklarācijas

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā elektroniski iesniedz muitas deklarācijas.

Šobrīd komersantiem Latvijas muitā jāiesniedz pašrocīgi parakstīti muitas dokumenti papīra formā. Tai pašā laikā Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti pieļauj tranzīta deklarācijas parakstīšanu ar roku aizstāt ar dalībvalstu nacionālajā likumdošanā noteiktu elektronisku identificēšanas paņēmienu.

1.jūlijā stājas spēkā jauna Eiropas Komisijas regulas prasība komersantam izvešanas muitas deklarācijas, kā arī ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegt tikai elektroniski.

Izpildot Eiropas Komisijas regulas prasības, kā arī pēc nozares uzņēmēju aicinājuma Latvijas Ostu padomes sanāksmēs FM ir sagatavojusi MK noteikumus par kārtību, kādā elektroniski iesniedz muitas normatīvajos aktos reglamentētās deklarācijas, kas komersantiem ļaus deklarācijas iesniegt tikai elektroniski.

Šobrīd komersantam, elektroniski iesniedzot muitas normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas, jāsaņem atļauja no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kā arī pēc deklarāciju elektroniskās iesniegšanas komersantam tā jāiesniedz papīra formā. Saskaņā ar ES normatīvajos aktos noteikto pakāpeniski tiek ieviestas jaunas muitas deklarēšanas sistēmas (NCTS, EKS, IKS), kuras aizstās šobrīd izmantojamo muitas deklarēšanas sistēmu ASYCUDA. Pieeja šīm sistēmām tiks sasaistīta ar šobrīd VID izveidoto elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tādējādi novēršot papildu administratīvos šķēršļus uzņēmējiem, kuri jau šobrīd lielākoties ir EDS lietotāji.

Tiek paredzēts pārejas periods līdz 2010.gada 1.jūlijam, kura laikā notiks pakāpeniska atļauju preču deklarēšanai elektroniskā veidā aizstāšana ar līgumiem par EDS lietošanu.

 

FM: Par kārtību, kādā naftas produktus atbrīvo no akcīzes nodokļa

17.jūnijā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā nosaka samazinātā akcīzes nodokļa likmes piemērošanu atsevišķiem naftas produktiem vai atbrīvojumu no šā nodokļa.

Šobrīd spēkā esošās normas nosaka, ka naftas produktiem, kurus piegādā un izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, var piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, naftas produktu lietotājam, saņemot attiecīgu izziņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Grozījumi paredz analogu atbrīvošanas no akcīzes nodokļa kārtību arī naftas produktiem, kurus var izmantot divējādi – gan par kurināmo, gan citiem mērķiem. Izziņu, kas nosaka atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, izsniegs uz gadu VID iestāde, kurā lietotājs reģistrējies kā nodokļu maksātājs.

Lai mazinātu administratīvo slogu personām, kas naftas produktus vai eļļas atkritumus izmanto kā kurināmo, grozījumi paredz saņemt izziņu iezīmēto (marķēto) naftas produktu iegādei vai izziņu eļļas atkritumu iegādei uz nenoteiktu laiku līdz šim noteiktā viena gada vietā.

Grozījumi arī precizē normas, kas attiecas uz aviācijas degvielas piegādēm starptautiskajā lidostā, piemēram, attiecībā uz degvielas uzskaiti, noformējamo pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru skaitu u.c.

Grozījumi MK noteikumos stāsies 2009.gada 1.jūlijā.

 

FM: Par trešās valsts revidenta reģistrācijas iesnieguma veidlapas paraugu

17.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par trešās valsts revidenta vai revidentu komercsabiedrības reģistrācijas iesnieguma veidlapas paraugu un atzinuma par atbilstību reģistrēšanas nosacījumiem veidlapas paraugu, atzinuma sagatavošanas un nosūtīšanas kārtību.

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) sadarbībā ar FM kārtos Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru. Tajā tiks ierakstīti trešo valstu revidenti un trešo valstu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz revidenta ziņojumu par tādas komercsabiedrības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, kura reģistrēta trešajā valstī un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas regulētajā tirgū.

Likums par zvērinātiem revidentiem paredz, ka trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību ieraksta reģistrā tikai tad, ja LZRA ir saņēmusi FM atzinumu par trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības atbilstību likumā noteiktajiem reģistrēšanas nosacījumiem. FM atzinumu sagatavo, ja ir saņemts trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības aizpildīts reģistrācijas iesniegums.

MK noteikumi reglamentēs trešās valsts revidenta vai revidentu komercsabiedrības reģistrācijas iesnieguma veidlapas paraugu latviešu un angļu valodā, kā arī FM atzinuma veidlapas paraugu, tā sagatavošanas un nosūtīšanas kārtību.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā šā gada 29.jūnijā.

 

FM: Par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes kārtību

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes kārtību, pārbaudes protokolā ietveramajām ziņām un pārbaužu programmas saturu.

Likums “Par zvērinātiem revidentiem” paredz, ka FM pilnvarots pārstāvis ne retāk kā reizi gadā pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu un sastāda šīs pārbaudes protokolu. MK noteikumi izstrādāti, lai veicinātu likuma “Par zvērinātiem revidentiem” normu izpildes uzraudzību un kontroli, kā arī lai tiktu precizēta FM pilnvaroto amatpersonu veikto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaužu norise un apjoms.

Par katru kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi FM pilnvarots pārstāvis iekārtos pārbaudes lietu, kā arī sastādīs pārbaudes protokolu. MK noteikumi paredz arī regulējumu pārbaudes protokola saturam un glabāšanas kārtībai.

Tāpat tiesību akts nosaka, kad un kādā kārtībā tiks veiktas revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes, pārbaudes veicēja tiesības un pienākumus, pārbaudes lietā ietverto dokumentu, kā arī pārbaužu programmas saturu.

 

FM: Par priekšlikumiem līgumu slēgšanas paātrināšanai Eiropas Savienības fondu projektos

17.jūnijā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus par nepieciešamo rīcību, lai paredzētu iespēju Eiropas Savienības (ES) fondu atbildīgajām vai sadarbības iestādēm slēgt līgumus vai vienošanās par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) projektu ieviešanu gadījumos, kad projekta iesniedzējs no saviem līdzekļiem nodrošina finansējumu projekta īstenošanai, neparedzot izdevumus valsts budžetā līdz atmaksu saņemšanai no Eiropas Komisijas (EK).

Tādējādi Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējs apņemtos īstenot projektu ar pēcapmaksas nosacījumiem. Pašvaldību, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un komercsabiedrību projektos atmaksas tiktu veiktas pēc izdevumu deklarēšanas un atmaksas saņemšanas no EK.

Priekšlikumi veicinās valsts ekonomikas uzlabošanos situācijā, kad valsts budžetā nepietiek resursu ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ļaus ES fondu finansējuma saņēmējiem ātrāk sākt projektu ieviešanu.

Valdība lēma, ka FM trīs nedēļu laikā jāsagatavo normatīvo aktu grozījumu projekti, lai priekšlikumus īstenotu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par apbedīšanas pabalsta izmaksas kārtību

Lai vienkāršotu apbedīšanas pabalsta izmaksas kārtību valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 1.jūlija apbedīšanas pabalstu izmaksās, pārskaitot pabalsta summu tā saņēmēja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā.

Tas nozīmē, ka VSAA darbinieki ar 1.jūliju pārtrauks pakalpojumu (apbedīšanas un bērna piedzimšanas pabalstu) izmaksu, izmantojot bankas čeku vai vienreizējās izmaksas orderi.

Tāpat VSAA lēmumus par valsts sociālā nodrošinājuma un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu pabalsta pieprasītājam vairāk nepaziņos rakstiski kā līdz šim.

Šādas izmaiņas noteiktas Labklājības ministrijas izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Grozījumi noteikumos 17.jūnijā apstiprināti valdībā. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Atgādinām, lai sniegtu papildu atbalstu tuvinieka nāves gadījumā, valsts piešķir apbedīšanas pabalstu:

• sociāli apdrošinātam cilvēkam tā apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;

• sociāli apdrošināta cilvēka ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš faktiski uzņēmies apbedīšanu, ja miris sociāli apdrošinātais, bezdarbnieks, pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs;

• ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš uzņēmies apbedīšanu, ja sociāli apdrošinātais vai tā apgādībā bijušais ģimenes loceklis miris mēneša laikā pēc darba attiecību vai pašnodarbinātības izbeigšanas.

Apbedīšanas pabalsta apmērs noteiktos gadījumos ir šāds:

• apdrošinātā cilvēka nāves gadījumā – mirušā apdrošinātā mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas divkāršā apmērā;

• bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• apdrošinātā cilvēka apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• pensijas saņēmēja nāves gadījumā – mirušā divu mēnešu pensiju apmērā;

• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā –

valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā.

2009.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, invalīdiem kopš bērnības – 75 lati.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanas kārtību

Lai pilnveidotu garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņemšanas iespējas, turpmāk pašvaldību sociālajam dienestam būs jāaprēķina pabalsts, jau saņemot iedzīvotāju iesniegumu ar lūgumu izvērtēt viņu atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam. 

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie noteikumi par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, kas 17.jūnijā pieņemti valdībā.

Pilnveidojot GMI pabalsta saņemšanas iespējas, samazināsies no sociālo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem atstumto iedzīvotāju skaits. Tādējādi trūcīgie cilvēki varēs saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus un konsultācijas, lai turpmāk veiksmīgāk iesaistītos darba tirgū un spētu paši risināt savas un savas ģimenes sociālās problēmas. 

Turpmāk pašvaldībai būs tiesības pabalsta apmēra aprēķināšanai izmantot atšķirīgu GMI līmeni dažādām sociālām grupām. Tāpat pašvaldība varēs noteikt piemaksu pie garantētā minimālā ienākuma pabalsta, ja pabalsta saņēmējam visi apgādājamie ir nepilngadīgi.

Pašvaldību iesniegtie pārskati liecina, ka GMI pabalstu 2008.gadā saņēma 27,8 tūkstoši cilvēku jeb 1,2% no iedzīvotāju kopskaita. 

Atgādinām, ka no 2009.gada 1.janvāra garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis ir 37 lati mēnesī. Līdz ar to GMI līmenis vienam cilvēkam ir 41,1% apmērā no ienākumiem, kas noteikti, lai cilvēku atzītu par trūcīgu.

Cilvēku atzīst par trūcīgu, ja viņa ienākumi nepārsniedz 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. No 2009.gada 1.janvāra minimālā alga ir 180 lati mēnesī.

Lai saņemtu GMI pabalstu, darbspējīgam pabalsta pieprasītājam ir jāslēdz vienošanās par sadarbību ar sociālā darba speciālistu. Šādi ir iespējams veicināt darbspējīgo iedzīvotāju motivāciju iesaistīties darba tirgū un palielināt savus ienākumus, tādējādi izkļūstot no GMI pabalsta saņēmēju loka. 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par priekšlikumiem valsts reģionālās pārvaldes izveidošanai

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumus valsts reģionālās pārvaldes izveidošanai un darbībai plānošanas reģionos.

Jautājumu par valsts reģionālās pārvaldes nepieciešamību reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aktualizēja saistībā ar pēdējā laikā novēroto tendenci likvidēt vai reorganizēt valsts pārvaldes iestāžu reģionālās struktūrvienības.

 “Mūsu mērķis ir apturēt iesākto valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu likvidāciju un līdz ar to valsts pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka valsts reģionālās pārvaldes nostiprināšana sekmēs darba vietu saglabāšanos reģionos,” uzskata reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns.

Ministrija piedāvā valsts reģionālo pārvaldi veidot uz esošo piecu plānošanas reģionu bāzes, veicot attiecīgus grozījumus Reģionālās attīstības likumā. Plānošanas reģionu galvenā funkcija ir reģionu attīstības plānošana, kā arī valsts un pašvaldību starpinstitūciju koordinācija. Saskaņā ar Sabiedrisko transporta pakalpojumu likumu no 2010.gada 1.janvāra plānošanas reģiona funkcija būs arī sabiedrisko transporta pakalpojumu organizēšana reģionā.

Nostiprinot valsts reģionālo pārvaldi, var sākt reģionāla rakstura valsts funkciju deleģēšanu vai decentralizāciju, līdz ar to arī valstī tiktu īstenots subsidiaritātes princips, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Izstrādātie grozījumi Reģionālās attīstības likumā nosaka, ka padomes priekšsēdētājs var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un valsts sekretāru sanāksmēs, kā arī pārstāv plānošanas reģiona attīstības padomi Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.

Lai valsts pārvaldes strukturālās reformas ietvaros nemazinātu valsts sniegto pakalpojumu pieejamību reģionos, stājoties spēkā grozījumiem Reģionālās attīstības likumā, ministrijas plānošanas reģioniem varēs deleģēt kompetencē esošus reģionāla rakstura pārvaldes uzdevumus.

Pārvaldes uzdevumus varēs deleģēt ar līgumu, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus. Deleģēšanas līguma projektu būs jāsaskaņo ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Vienlaikus valdībā atbalstītais likumprojekts nosaka, ka Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.novembrim ir jāizvērtē, kādu valsts tiešās pārvaldes kompetenci nodot plānošanas reģioniem, sagatavojot attiecīgus likumprojektus.

Tāpat valdība atbalstīja arī grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot apriņķu administratīvās teritorijas aizstāt ar jau apstiprinātām plānošanas reģiona teritorijām.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai turpinātu nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes institūciju sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos un turpinātu sekmīgu valsts reģionālo politiku un attīstību.

Latvijā darbojas pieci plānošanas reģioni – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales –, kuri ir atvasinātas publiskās personas statusā.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

 

SM: Par Latvijas Jūras administrācijas lēmumu loku, kuru apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs to darbību

VAS “Latvijas Jūras administrācija” (LJA) lēmumu par kuģošanas drošību, kuģu un ostu aizsardzību, kā arī vides piesārņošanas novēršanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs to izpildi.

Tas paredzēts likumprojektā “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā,” kas tika atbalstīts Ministru kabineta 17.jūnija sēdē.

Iecerēts noteikt LJA lēmumu loku, kurus apstrīdot vai pārsūdzot netiktu apturēta to darbība, turklāt tie izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu atbilstoši lēmuma saturam. Savukārt pretenziju gadījumā pret pārējiem iestādes kompetences, piemēram, ar kuģu reģistru saistītiem un citiem lēmumiem, to pārstrīdēšanas gadījumā darbība tiktu apturēta.

Pašlaik lielākā daļa LJA lēmumu tiek izpildīti ar to spēkā stāšanās dienu un to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumā darbība netiek apturēta. Lēmuma nekavējoša izpilde nav attiecināma, piemēram, gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai gadījumos, kad pieņemtais lēmums nav vērsts uz darbību, ko būtu iespējams apturēt.

Grozījumi paredz, ka turpmāk nekavējoties tiks izpildīti lēmumi par kuģu atbilstību drošības prasībām, kas pieņemti kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles procesā. Tas pats attieksies uz lēmumiem par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi, par kuģošanas drošības prasību ievērošanu pasažieru pārvadāšanā un kravas operāciju izpildē, kā arī par jūrnieka kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu.

Likums stāsies spēkā pēc apstiprinājuma Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par tiesu darbības teritorijām pēc administratīvi teritoriālās reformas

17.jūnijā MK apstiprināja noteikumus par tiesu darbības teritorijām pēc administratīvi teritoriālās reformas. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Pašlaik rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas atbilst attiecīgās administratīvā iedalījuma vienības – rajona – administratīvajām robežām. Taču pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā būs cita veida administratīvās teritorijas – apriņķi, novadi un republikas pilsētas. Līdz ar to jānosaka apgabaltiesas tiesu namu, rajonu (pilsētu) tiesu un to tiesu namu darbības teritorijas atbilstoši izveidotajam administratīvajam iedalījumam pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikti Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas, rajonu (pilsētu) tiesu un tiesu namu darbības teritorijās esošie novadi.

Saskaņā ar noteikumiem Administratīvās rajona tiesas darbības teritorija ir visa Latvijas administratīvā teritorija. Administratīvajai rajona tiesai ir tiesu nami Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Liepājā.

Kā norādīts noteikumu anotācijā, tiesas piekritība mainīsies vairākiem pagastiem: Aizkraukles rajona Kurmenes pagasts un Valles pagasts turpmāk būs Bauskas rajona tiesas darbības teritorijā, Krāslavas rajona Grāveru pagasts, Kastuļinas pagasts un Šķeltovas pagasts – Preiļu rajona tiesas darbības teritorijā, Valkas rajona Ēveles pagasts un Trikātas pagasts – Valmieras rajona tiesas darbības teritorijā, bet Limbažu rajona Lēdurgas pagasts – Siguldas tiesas darbības teritorijā.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 1.jūlijā, kad darbu sāks 109 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētas.

 

TM: Par pieteikumu paraugiem ierakstu izdarīšanai reliģisko organizāciju reģistrā

17.jūnijā MK apstiprināja noteikumus par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Noteikumu projektu izstrādājuši Uzņēmumu reģistra un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Ar šiem noteikumiem apstiprināti paraugi veidlapām un tajās ierakstāmajām ziņām, saskaņā ar kurām tiek izdarīti ieraksti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.

Izstrādāti pieteikumi reliģiskās organizācijas, tās iestādes ierakstīšanai, pārreģistrēšanai, reorganizācijas vai darbības izbeigšanas vai izmaiņu ierakstīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Izstrādāti arī projekti pieteikumiem reliģiskās organizācijas darbības atjaunošanas ierakstīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā un pieteikums par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes izslēgšanu no reģistra.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par augu smēķēšanas produktu realizācijas kārtību

17.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kas paredz noteikt augu smēķēšanas produktu realizācijas kārtību.

Grozījumi likumā bija nepieciešami, jo līdz šim nebija noteiktas prasības augu cigaretēm (smēķēšanas ierobežojumi, informācija par sastāvdaļām uz iepakojuma u.c.). Veiktās izmaiņas nosaka nepieciešamo marķējumu augu smēķēšanas produktu iepakojumiem un paredz aizliegt tādu augu smēķēšanas produktu realizāciju, kuri satur augus vai augu vielas, kas atrodas Latvijā kontrolējamo narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos vai kam piemīt psihoaktīvas īpašības.

Augu smēķēšanas produkti ir augi vai augu vielas (piemēram, rūpnieciski ražotas augu cigaretes, rūpnieciski ražoti rullējami augu maisījumi), kas ir paredzēti smēķēšanai un nesatur tabaku.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību

Valdība 17.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.712 “Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība””.

Grozījumi veikti, lai ieviestu Komisijas 2008.gada 6.jūnija Regulas (EK) Nr.504/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju tiesību normas.

Regulā noteikts, ka visiem zirgiem, kuri dzimuši pēc 2009.gada 1.jūlija, dalībvalsts nodrošina zirgu elektronisko apzīmēšanu.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām, kas paredz Ciltsdarba valsts inspekcijas likvidēšanu, tās funkcijas ar šā gada 1.jūliju tiek nodotas Pārtikas un veterinārajam dienestam un valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs”, līdz ar to noteikumu projektā Ciltsdarba valsts inspekcija kontroles jomā tiek aizstāta ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Vienlaikus noteikumu projektā tiek precizēta informācija par novietnē esošo nobarojamo cūku uzskaiti, nepieciešamās informācijas nosūtīšanu dzīvnieku izvešanai no Latvijas teritorijas, kā arī vaislas cūku apzīmēšanu.

Lai mazinātu administratīvo slogu ganāmpulku īpašniekiem un turētājiem, noteikumu projektā tiek mainītas veidlapu formas, kas saistītas ar ganāmpulku vai novietņu reģistrēšanu, dzīvnieku pārvietošanu un dzīvnieka apzīmēšanu.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par ciltsdarba jomas funkciju sadalījumu

Valdība 17.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 11.marta rīkojumā Nr.184 “Par Ciltsdarba valsts inspekcijas reorganizāciju””.

Rīkojuma projekts precizē funkcijas ciltsdarba jomā, nosakot, ka no 1.jūlija valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” pildīs vēl divas ciltsdarba jomas funkcijas, kas sākotnēji bija noteiktas Pārtikas un veterinārajam dienestam, bet Pārtikas un veterinārais dienests pildīs noteiktās kontroles funkcijas ciltsdarba jomā.

Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” pārņem šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju atzīšanu un komersantu uzņēmumu izvērtēšanu un reģistrēšanu, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu, embriju un olšūnu transplantāciju.

Lauksaimniecības datu centrs veiks arī personu sertificēšanu, kuras nodarbojas ar dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju un olšūnu pārstādīšanu, jaunu lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu apstiprināšanu un reģistrēšanu, kā arī slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību, paredzot iespēju šos uzdevumus deleģēt privāto vai publisko tiesību subjektam.

Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests pārņem šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, komersantu, sertificēto personu kontroli un to personu kontroli, kurām ir apliecība pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas darba veikšanai vienā ganāmpulkā.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par kārtību atbalsta piešķiršanai pasākumā “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

Valdība 17.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.525 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””.

Noteikumu projektā precizēti nosacījumi par pasākuma īstenošanas vietu, nodrošinot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu.

Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” īstenošanas vieta var būt visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, kā arī šādas teritoriālās vienības: Ādažu novads, Babītes novada Babītes pagasts, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Ķekavas novada Ķekavas pagasts, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Stopiņu novads.

Iedzīvotāju skaitu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijas administratīvajās teritorijās iepriekšējā gada sākumā.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VK: Par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību

17.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 25.maija noteikumos Nr.362 “Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību”.

Grozījumi paredz, ka gada pārskats par ilgtermiņa stabilizācijas rezervi un tās ieguldījumiem ir saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) neatņemama sastāvdaļa. Grozījumos ir iestrādāts arī Valsts kontroles izteiktais ieteikums, ka informācijas par nodokļu parādiem saimnieciskajā gadā atspoguļošana pārskatā ir jānodrošina regulāri. Veiktajos grozījumos iekļauti pārskatu sagatavošanas vispārējie principi, veidlapas un to pielikumi, un katra pārskata un tā pielikuma sagatavošanas kārtība.

Apstiprinātie grozījumi nosaka gada pārskatā uzrādāmās finanšu informācijas un budžeta izpildes informācijas formu, kā arī nosaka, kādi skaidrojumi sniedzami par būtiskajām izmaiņām saimnieciskajā gadā. Pārskatos iekļauj informāciju, kas apkopota no valsts budžeta un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatiem, kurus sagatavo, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību”, un Valsts kases valsts budžeta finanšu informācijas uzskaites sistēmas datiem.

Noteikumu projekta ieviešanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Zane Šneidere, Valsts kases preses sekretāre