Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 18.jūnijā

FM: Par Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas sēžu un rakstisko procedūru dokumentu apmaiņas kārtību

18.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas nolikumu. MK noteikumi reglamentēs uzraudzības komitejas uzdevumus, sastāvu un darba kārtību.

Noteikumu projekts paredzēs vienkāršot informācijas apmaiņas kārtību starp uzraudzības komitejā pārstāvētajām institūcijām un FM kā uzraudzības komitejas sekretariātu. Noteikumos iestrādātās normas paredzēs informācijas apmaiņu, izmantojot elektroniskā pasta iespējas, kā arī ievietojot informāciju oficiālajā uzraudzības komitejas tīmekļa adresē www.komitejas.esfondi.lv. Noteikumu projekts precizēs arī kārtību, kā tiks pieņemti lēmumi rakstiskās procedūras veidā, izstrādājot saskaņošanas procedūru pēc iebildumu saņemšanas, kas pašreizējā uzraudzības komitejas nolikumā netiek paredzēta. Šie grozījumi veicinās rezultatīvāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu rakstiskās procedūras veidā.

Jauni noteikumi izstrādāti, jo šobrīd spēkā esošo MK noteikumu par uzraudzības komitejas nolikumu grozījumu apjoms pārsniedz piecdesmit procentus no noteikumu apjoma. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2008.gada 13.maija noteikumi Nr.331 “Uzraudzības komitejas nolikums”.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par tiesisko bāzi Rīgas Motormuzeja pievienošanai CSDD

Lai nodrošinātu Rīgas Motormuzeja pastāvēšanu, ir nolemts tā nacionālo krājumu nodot VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) valdījumā. Tādēļ tiek veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļaus muzejam turpināt darbu citā statusā.

To nosaka 18.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Muzeju likumā.

Tiesību akti sagatavoti, lai, ietaupot valsts budžeta līdzekļus, kas tiek tērēti muzeja uzturēšanai, tiktu nodrošināta Rīgas Motormuzeja darbība un attīstība. Plānots, ka tuvākajā laikā MK lems par valsts aģentūras likvidāciju un tās funkciju un muzeja nacionālā krājuma nodošanu CSDD. Lai veiktu šādu reorganizāciju, ir jāizdara izmaiņas tiesību aktos, jo tie neparedz valsts aģentūras pievienošanu valsts kapitālsabiedrībai.

Iecerēts, ka līdz ar Rīgas Motormuzeja pārņemšanu CSDD tiks izveidota jauna struktūrvienība (filiāle). Motormuzeja darbības profils un atrašanās vieta nemainīsies.

Satiksmes ministrija uzskata, ka ir lietderīgi saglabāt muzeja darbību, tādēļ, reaģējot uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, veic minētos reorganizācijas pasākumus.

Lai normatīvie akti stātos spēkā, tiem jāgūst atbalsts valdībā un likumprojekti jāapstiprina Saeimā.

SM: Par soda maksāšanu pārvadātājam braukšanas bez biļetes gadījumā

Plānots, ka sodu par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai bez braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksās pašam pārvadātājam, nevis pašvaldībai.

To paredz 18.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.843 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”, MK noteikumos Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Līdz šim sodi par braukšanu bez biļetes tika piemēroti administratīvi, taču pieredze rāda, ka šāda sistēma ir neefektīva, jo daudzos gadījumos braukšanas biļešu kontrole no kompetento valsts vai pašvaldību institūciju puses netika veikta vispār. Izveidojusies situācija neveicināja pārvadātāju ienākumu palielināšanu un līdz ar to arī no valsts budžeta nepieciešamās zaudējumu kompensācijas samazināšanu.

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi būs attiecināmi gan uz reģionālajiem vietējās un starppilsētu nozīmes, gan pilsētas nozīmes maršrutiem. Paredzēts, ka soda maksimālo apmēru un tā piemērošanas kārtību turpmāk regulēs MK noteikumi, nevis Administratīvo pārkāpumu kodekss – līdz ar to arī līgumsoda apmēri tiks mainīti. Bezbiļetniekiem maksimālais piemērojamais sods pilsētas nozīmes maršrutos būs vienāds ar lielāko mēneša abonementa biļetes cenu (pašlaik – 36,70 lati), bet reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos vienāds ar attiecīgā pārvadātāja noteikto lielāko biļetes cenu, pareizinātu ar pieci.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs tiek praktizēta pieeja, ka sodu par braukšanu bez biļetes piemēro pats sabiedriskā transporta operators (pārvadātājs), bet ar normatīvo aktu ir noteikts piemērojamā soda apmērs (piemēram, Austrijā, Beļģijā, Polijā).

Papildus iepriekš minētajam izstrādātie grozījumi precizē normas, kas attiecas uz vienotas biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešanu, paplašinot braukšanas biļešu tirdzniecības iespējas. Paredzēts, ka turpmāk biļetes varēs iegādāties ne tikai autoostu un VAS “Pasažieru vilciens” kasēs, bet arī veikalos, preses kioskos un internetā.

Grozījumi abos MK noteikumos un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi MK noteikumu projektu “Reģistrēto dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtība”, ko 18.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtību.

Datubāzes pārzinis ir valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC).

LDC nodrošinās autorizētu pieeju datubāzei dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Lauku atbalsta dienesta, pašvaldības iestāžu un policijas pilnvarotām amatpersonām, kā arī PVD pilnvarotiem veterinārārstiem. Arī privātpersonas varēs izmantot datubāzi, lai iepazītos ar datiem par sev piederošajiem dzīvniekiem vai par citiem dzīvniekiem, ja ir saņemta to īpašnieku vai turētāju piekrišana.

Datubāzes izmantošanai būs nepieciešama autorizēta pieeja. Lai to saņemtu, personai būs jāiesniedz LDC rakstisks iesniegums papīra formā vai arī tas jāsūta elektroniski uz oficiālo datu centra e-pasta adresi (ldc@ldc.gov.lv).

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām bišu pārraudzībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.246 “Medus bišu pārraudzības kārtība””, ko 18.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Plānotās izmaiņas noteikumos precizē atbilstības kritērijus personām, kuras veic bišu pārraudzību, nosakot, ka to var veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šā darba veikšanai vienā ganāmpulkā.

Grozījumi paredz arī dravas īpašnieka pienākumus, nosakot, ka tas Civillikumā noteiktajā kārtībā vienojas ar bišu pārraugu par pārraudzības darba veikšanu, ja īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā, tā mazinot administratīvo slogu ganāmpulka īpašniekam.

Tāpat dravas īpašniekam jānodrošina pārraudzībai atbilstoši apstākļi un datu pieejamība pārbaudes veicējiem un laikus jāsniedz pieprasītā informācija pārraugam, ja dravas īpašnieks pats neveic pārraudzību savā dravā.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām zirgu pārraudzībā un vērtēšanā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.274 “Noteikumi par zirgu pārraudzību, zirgu darba spēju novērtēšanu un dalību zirgu sporta sacensībās””, ko 18.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Plānotās izmaiņas noteikumos precizē atbilstības kritērijus personām, kuras veic zirgu pārraudzību, nosakot, ka to var veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi sertifikātu zirgu eksterjera vērtēšanai vai pārraudzības veikšanai, un persona, kurai ir apliecība pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā.

Grozījumi paredz arī zirga īpašnieka pienākumus, nosakot, ka tas Civillikumā noteiktajā kārtībā vienojas ar zirgu pārraugu par pārraudzības darba veikšanu, ja īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā.

Tāpat noteikumos precizētas tiesību normas par zirgu vērtēšanu un pārraudzības datu reģistrēšanu ciltsdokumentācijā.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām govju pārraudzībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.811 “Slaucamo govju pārraudzības kārtība””, ko 18.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Slaucamo govju pārraudzības kārtībā ir mainītas normas par piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un to atbilstību pārraudzības veikšanai, paredzot, ka piena daudzuma noteikšanai izmanto nebojātus mērīšanas līdzekļus, kas atbilst Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas ICAR vadlīnijām.

Noteikumos ir precizēts, ka institūcija, kas apsekos piena daudzuma mērīšanas līdzekļus, slēgs ar valsts aģentūru “Lauksaimniecības datu centrs” līgumu un savā darbībā ievēros ICAR vadlīnijas, kā arī katru mēnesi nosūtīs datu centram apsekošanas rezultātus.

Izmaiņas noteikumos veiktas, lai precizētu darbību kopumu, ko veic virspārraudzības laikā, kā arī darbības, kuras Lauksaimniecības datu centrs veic, ja virspārraudzības laikā tiek konstatētas kļūdas pārraudzības darbā. Tāpat noteikumos ir precizētas pārrauga, eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi, nosakot, ka ganāmpulka īpašniekam Pārtikas un veterinārajā dienestā jāiesniedz ziņojums, ja ir pārkāpumi pārraudzības darbā, un jānodrošina govju pārraudzībai, virspārraudzībai un eksterjera vērtēšanai atbilstoši apstākļi un datu pieejamība pārraudzības darba kontroles un virspārraudzības veicējiem.

Grozījumi arī paredz, ka govju ganāmpulka īpašniekam Civillikumā noteiktajā kārtībā jāvienojas ar govju pārraugu par pārraudzības darba veikšanu, ja īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā. Tā tiks mazināts administratīvais slogs ganāmpulka īpašniekam, jo rakstisks līgums ar pārraugu vairs nebūs obligāta prasība.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par izmaiņām cūku pārraudzībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumos Nr.287 “Cūku pārraudzības kārtība””, ko 18.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Plānotās izmaiņas noteikumos precizē atbilstības kritērijus personām, kuras veic cūku pārraudzību, nosakot, ka to var veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šā darba veikšanai vienā ganāmpulkā.

Grozījumi paredz arī cūku ganāmpulka īpašnieka pienākumus, nosakot, ka tas Civillikumā noteiktajā kārtībā vienojas ar cūku pārraugu par pārraudzības darba veikšanu, ja īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā, tā mazinot administratīvo slogu ganāmpulka īpašniekam.

Tāpat ganāmpulka īpašniekam jānodrošina pārraudzības ciltsdokumentācijas kārtošana un jāsniedz pārraudzības informācija šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai, ja ganāmpulks pieder šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības īpašniekam.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

VK: Par grozījumiem Valsts kases nolikumā

Lai optimizētu Valsts kases klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaitu un izveidotu efektīvu pārvaldes struktūru, 18.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Valsts kases sagatavotos grozījumus Valsts kases nolikumā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.677 “Valsts kases nolikums” paredz veikt Valsts kases reģionālo norēķinu centru un Norēķinu centru koordinācijas departamenta reorganizāciju, izveidojot vienu departamentu – Klientu apkalpošanas un pakalpojumu attīstības departamentu ar divām daļām: Klientu apkalpošanas daļu un Pakalpojumu attīstības daļu (ar trīs vadītāju, viena vietnieka un 21 vecākā eksperta un viena eksperta amatu).

Reorganizācijas rezultātā šajā gadā no valsts pamatbudžeta plānots ietaupīt 338,7 tūkstošus latu, nākamajos trīs gados pa 650,6 tūkstošiem latu gadā.

Zane Šneidere, Valsts kases preses sekretāre