Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta 100 dienās paveiktais

 

• Valdība ir vienojusies par papildu grozījumiem 2009.gada valsts budžetā, izdevumus samazinot vēl par 500 miljoniem latu. Grozījumi paredz valsts konsolidētā (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta) prognozētos ieņēmumus 4022,5 miljonus latu, savukārt izdevumus – 4687,2 miljonus latu.

• Lai samazinātu valsts pārvaldes izdevumus, ministrijās un to padotības iestādēs turpinās to reorganizācijas procesi. Kopš 2009.gada sākuma valdībā ir pieņemti lēmumi par 24 valsts pārvaldes iestāžu likvidāciju. Tāpat no gada sākuma līdz 30.aprīlim valsts pārvaldē ir atlaisti 5475 strādājošie.

 

Finanšu ministrija

• 2009.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošana 1.lasījumam – valdība 1.jūnijā vienojās par 2009.gada valsts budžeta grozījumiem, paredzot valsts konsolidētā (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta) prognozētos ieņēmumus 3984,8 miljonus latu, savukārt izdevumus – 5054,2 miljonus latu. Atbilstoši grozījumu projektam valsts budžeta deficīts paredzēts 8,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pašvaldību budžetā plānots deficīts 1% apmērā no IKP.

• Lielākās padotības iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – reorganizācijas sākšana. Lai nodrošinātu efektīvu resursu un finanšu līdzekļu izmantošanu, valdība 29.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (VID), kas paredz izmaiņas iestādes struktūrā, pārejot uz viena līmeņa organizāciju. Izmaiņas organizācijas struktūrā arīdzan nepieciešamas, jo ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā VID jāsamazina uzturēšanas izdevumi par 1,8 miljoniem latu un 1200 štata vietas.

• Darbs pie ES fondu apguves veicināšanas. FM veikto ES fondu sistēmas vienkāršošanas pasākumu rezultātā būtiski paātrināta finanšu aprite projektos un atvieglota projektu ieviešana (piemēram, uz pusi samazināti maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņi, projektu īstenotājs var pieprasīt apmaksāt izdevumus, ja ir to pamatojošie dokumenti, arī gadījumā, ja nav iesniedzis pilnu atskaiti par projekta mērķu izpildi).

 

Ekonomikas ministrija

• Atbalsts uzņēmējdarbībai. Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošana. Programma kopumā paredz Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalsta veidā iepludināt 600–700 miljonus latu. Reāli darbību jau ir sākuši šādi finanšu instrumenti:

– aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai, kur kopējais finansējums ir 202 miljoni latu. Finanšu instrumentu ievieš Hipotēku un zemes banka, un aizdevumi ir pieejami;

– garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Finanšu instrumentu ievieš Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), un garantijas ir pieejamas. Uz 4.jūniju ir saņemti 72 pieteikumi no uzņēmējiem par kopējo summu 28 miljoni latu. Uz 4.jūniju LGA apstiprināti 47 pieteikumi par 15 miljoniem latu;

– vēl plānots ieviest valsts galvojumus par komersantu kredītiem; atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei; augsta riska aizdevumu programmai; atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai.

• No 1.jūnija ieviesta eksportkredīta garantiju sistēma. Par tās nepieciešamību jaunu tirgu iekarošanai un darbam trešo valstu tirgos, tai skaitā NVS valstu tirgos, jau sen runāja uzņēmēji, bet līdz šim no valdības puses par šīs sistēmas ieviešanu divus gadus bija tikai runas, bet darbi nesekoja. Pirmie pieteikumi tika iesniegti 12.jūnijā.

• Reāli sākusi darboties aprīļa vidū uzsāktā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes palielināšanas/ siltināšanas programma, kas tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Programmas “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros valsts sedz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas jeb vienam projektam maksimāli pieejamais līdzfinansējuma apjoms ir 100 000 latu. Otru pusi nepieciešamā finansējuma jāsedz pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc A.Kampara iniciatīvas ir samazināti dažādi birokrātiskie šķēršļi, ieviestas vienkāršotas procedūras un termiņi lēmumu pieņemšanā un plānots vēl palielināt iedzīvotājiem iespējas pretendēt uz šo valsts atbalsta instrumentu, rezultātā iedzīvotāji sāk par šo iespēju izrādīt aizvien lielāku interesi un arī bankas ir apliecinājušas, ka dos kredītus šiem māju energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem.

• Birokrātisko šķēršļu izskaušanas programma. Ministrija ir izstrādājusi birokrātisko šķēršļu izskaušanas programmu. Daži no būtiskākajiem pasākumiem šajā programmā, kas jau ir īstenoti vai arī tiks ieviesti līdz gada beigām :

– valdība jau ir atbalstījusi ministrijas piedāvājumu atcelt normu, kas uzlika tūristu mītnēm un viesnīcām informāciju par ārvalstu tūristiem policijai iesniegt 24 stundu laikā. Turpmāk tūristu mītnēm un viesnīcām šī informācija policijai būs jāiesniedz tikai pēc tās pieprasījuma;

– turpmāk visās valsts iestādēs, kurās jāmaksā valsts nodevas, līdz gada beigām tiek ieviesti POS (iekārtas, kas pieņem maksājumu kartes) termināļi;

– plānots panākt, ka tiks izdarītas izmaiņas Alkohola aprites likumā un turpmāk vasaras kafejnīcas varēs strādāt līdz 31.oktobrim, nevis kā līdz šim – tikai līdz 1.septembrim;

– ministrs uzdevis daudz ātrākos tempos, nekā bija paredzēts, izstrādāt valdības noteikumus, kas ļaus paplašināt zaļo tirdziņu darbību.

• Ieviests samērīgs atbalsts zaļās enerģijas ražošanai. Šā gada 26.maijā, akceptējot grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos resursus, valdība vidēji par 30% samazināja iepriekš ar Godmaņa valdības lēmumu noteiktās nesamērīgi augstās cenas elektroenerģijai no zaļās enerģijas, kā arī pārdalīja ražošanas kvotas starp zaļās enerģijas veidiem, dodot iespēju īstenot savas ieceres Latvijas zemniekiem – proti, tiem zemniekiem, kuri bija gatavojušies un saņēmuši Eiropas Savienības atbalstu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai no biogāzes un biomasas.

• Veiktas būtiskas strukturālās un funkcionālās reformas EM darbības jomās. Reformu rezultātā jau šogad uz algu un administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ietaupījums būs 4 miljoni latu, bet, sākot no 2010.gada, – 8 miljoni latu. No šā gada 1.jūnija ir spēkā jaunā Ekonomikas ministrijas struktūra, atbilstoši kurai valsts sekretāra vietnieku skaits samazināts no pieciem uz trim, struktūrvienību skaits samazināts no 17 uz 10, savukārt darbinieku skaits samazināts no 230 uz 172. Līdz šā gada 1.jūlijam tiks reorganizēta Valsts būvinspekcija, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra un Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra; optimizēta Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, un Patērētāju tiesības aizsardzības centra struktūra. Līdz 2010.gada 1.janvārim plānots apvienot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Konkurences padomi. Nopietnas strukturālas izmaiņas plānotas arī VAS “Privatizācijas aģentūra”.

 

Izglītības un zinātnes ministrija

• Kopā ar pašvaldībām veikta pedagogu atalgojumam paredzētā finansējuma pārdales virtuālā modelēšana pēc jaunā principa “nauda seko skolēnam”, tā būtība pašvaldībām ir zināma.

• Izstrādāta un sākta īstenot IZM centrālā aparāta un padotības iestāžu reorganizācija, kas mazinās birokrātiju, saglabājot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu (Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumus par 11 IZM padotības iestāžu reorganizāciju).

• Sākta profesionālās izglītības iestāžu reorganizācija, kā arī izstrādāts skaidrs redzējums profesionālās izglītības satura un formas pilnveidošanai atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

 

Labklājības ministrija

• Optimizēta bezdarbnieka pabalsta sistēma. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim bezdarbnieka pabalstu izmaksās deviņus mēnešus. Par pagarinātā perioda mēnešiem (pēc 1.jūlija) bezdarbnieka pabalsts būs konstanta summa – 45 lati mēnesī. Pagarinātajā periodā 45 latus mēnesī saņems bezdarbnieki ar darba stāžu no viena līdz deviņiem gadiem (pēdējos piecus mēnešus), ar darba stāžu no 10 līdz 19 gadiem – pēdējos trīs mēnešus.

• Sagatavoti risinājumi, lai bezdarbnieki, ģimenes ar bērniem un sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas krīzes situācijā nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu, ar 2009.gada septembri/oktobri plānots ieviest jaunus pasākumus:

– darba praktizēšana ar stipendiju. Pasākums veidots atbilstoši citu pasaules valstu, kas ir saskārušās ar līdzīgu sociālekonomisko situāciju, labajai praksei. Pasākuma pamatprincipi – atbalsts bezdarbniekiem, nodrošinot 100 latu stipendiju sabiedrībai derīgos, pilna laika darbos (ārpus uzņēmējdarbības) pašvaldībās, kas noritēs sešus mēnešus. Kopējais finansējums no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem – 20 miljoni latu;

– atbalsts potenciālajiem bezdarbniekiem. Pasākuma pamatprincipi – iemaņu un darba spēju saglabāšana dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Tās ir līdz sešiem mēnešiem ilgas apmācības, lietojot kuponu sistēmu. Kupona summa nepārsniegs 500 latus, tās apmērs būs atkarīgs pēc apmācību jomas. Iesaistītajiem izmaksās arī mācību pabalstu apmērā līdz 90 latiem. Kopējais pasākuma finansējums ir 10 miljoni latu.

• Labklājības ministrija savas kompetences ietvaros kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Zemkopības un Finanšu ministriju strādā, lai līdz augusta vidum valdībā iesniegtu rīcības plānu par to, kur cilvēkiem vērsties pēc palīdzības. Pēc 6.jūnija šajā darbā plānots iesaistīt arī jaunizveidoto novadu pārstāvjus.

• Sakārtota sociālās apdrošināšanas sistēma, saglabājot tiesiskās paļāvības principu. Sākot ar 1.jūliju:

– ģimenes valsts pabalstu piešķirs līdz bērna 19 gadu vecumam, ja viņš mācīsies vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē;

– slimības pabalstu izmaksās 26 nedēļas. Atsevišķos gadījumos līdz 52 nedēļām (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums).

• Spēkā 306 dienas pēc pieņemšanas:

– ģimenes valsts pabalstu piešķirs par bērnu, kurš ir pārsniedzis gada vecumu;

– atcelta vienreizēja piemaksa pie bērna piedzimšanas pabalsta;

– vecāku pabalstu izmaksā vienam no vecākiem, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

– no 8% līdz 2% samazināta pensiju 2.līmenī novirzāmā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme.

• Īstenotas strukturālās reformas labklājības nozarē. No 1.jūlija likvidēs Sociālo pakalpojumu pārvaldi (SPP) un ar 2009.gada 1.septembri – valsts aģentūru “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (TPC). SPP funkcijas nodos LM un Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, savukārt TPC funkcijas nodos valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai.

 

Veselības ministrija

• Izstrādāts detalizēts nozares administrējošo institūciju reformu plāns, kas paredz atstāt tikai četras nepieciešamās administrējošās iestādes (vairs nevienas aģentūras):

– Veselības aprūpes norēķinu centrs – līgumu slēgšana, norēķini ar iestādēm (ex. VOAVA),

– Veselības ekonomikas institūts – veselības aprūpes tarifu izstrāde un kompensējamo zāļu saraksta veidošana (ex. ZCVA),

– Sabiedrības veselības dienests – epidemioloģiskās situācijas uzraudzība, veselības statistika, sabiedrības veselības rādītāju analīze, veselības veicināšana (ex. SVA),

– Veselības inspekcija – valsts budžeta līdzekļu izlietojuma un ārstniecības kvalitātes kontrole.

Šo visu iestāžu reģionālo struktūrvienību skaitu paredzēts vēl samazināt, koncentrēt dažās lielajās pilsētās un apvienojot izveidot t.s. vienas pieturas aģentūras, kurās var operatīvi atrisināt visus veselības aprūpes organizatoriskos un informatīvos jautājumus.

Administrējošajās iestādēs strādājošo skaitu paredzēts līdz 2009.gada beigām samazināt par 327 darbiniekiem.

• Izstrādāti apspriežamie kritēriji ārstniecības iestāžu jaunajam attīstības plānam 2010.–2013.gadam (māsterplānam), kas paredz nosacījumus un vietas, kurās valsts turpmākajos gados plānot pirkt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem. Kritēriji šobrīd tiek apspriesti ar mediķu sabiedriskajām organizācijām (slimnīcu biedrību). Gatavais projekts tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai jūlija sākumā.

• Sākta intensīva mājas aprūpes dienesta attīstība, lai atvieglotu pacientu aprūpi ārpus slimnīcas, noslēgti līgumi jau ar 70 šāda pakalpojuma sniedzējiem (pārsvarā ārstniecības iestādēm reģionos).

 

Valsts kanceleja

• Izstrādāts Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai saskaņā ar apstiprināto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu. Plāns paredz:

– valsts pārvaldes sistēmas vienkāršošanu – mainot publisko aģentūru finansēšanas modeli, nosakot un kontrolējot iestādes iekšējo struktūru, nosakot iestāžu savstarpējo informācijas apmaiņu pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un turpinot starpinstitūciju funkciju auditu veikšanu;

– valsts kapitālsabiedrību un to meitasuzņēmumu uzraudzības stiprināšanu;

– plānots izstrādāt modeli atbalsta funkciju centralizācijai vai nodošanai privātajam sektoram;

– izstrādāt plānu iestāžu finansiāli izdevīgam izvietojumam nekustamajos īpašumos;

– valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu, attiecinot to arī uz pašvaldību līmeni.

• Valsts kancelejas vadībā tiek veikti funkciju auditi valsts pārvaldē. Pirmie funkciju auditi tiek veikti Valsts ieņēmumu dienestā, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē, VAS “Ceļu satiksmes un drošības direkcija”, “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā” un ar šīm iestādēm funkcionāli saistītās iestādēs. Vēl, balstoties uz sabiedrības priekšlikumiem, ir plānots veikt papildu funkciju auditus 2009.gada pirmajā pusgadā. Viens no horizontālās jomas auditiem tiks veikts par funkcijām, kas saistītas ar izglītības iestāžu (valsts un privātās) un privāto uzņēmēju kontroli, uzraudzību, akreditāciju, pārbaudēm un novērtēšanu, lai samazinātu kontroles un uzraudzības slogu izglītības iestādēm un uzņēmējiem. Kā nākamais apjomīgais horizontālās jomas audits ir plānots par iestāžu informācijas sistēmu uzturēšanas funkciju izmaksu izvērtējumu, kuras mērķi ir nodot tās ārpakalpojumu iepirkumiem, un pārskatīt nozīmīgāko valsts reģistru īstenotās funkcijas, lai nodrošinātu to sadarbspēju, izslēdzot iedzīvotāju starpniecību informācijas aprites procesos, t.sk. nodrošinot juridiski saistošu elektronisko publikāciju un operatīvās informācijas publicēšanu.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

• Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, izveidojot 109 novadus un deviņas republikas pilsētas. 

• Sākta Eiropas Savienības struktūrfondu apguve pašvaldību infrastruktūras attīstībai:

– noslēdzoties pirmajai kārtai aktivitātē “Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”, tika apstiprināti un noslēgti līgumi ar pilsētām par 19 projektu īstenošanu par kopējo summu 53,69 miljoni latu. Noslēdzoties otrajai kārtai šā gada 20.maijā, ministrijā tika iesniegti 24 projekti par kopējo summu 71,89 miljoni latu. Šobrīd notiek projektu vērtēšana;

– noslēdzoties aktivitātes “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros” pirmajai kārtai, tika apstiprināti 23 projekti, kuru kopējās izmaksas sastāda 35,1 miljonu latu, no tām kopējās attiecināmās izmaksas – 24,49 miljoni latu (ERAF – 18,74 miljoni latu, nacionālais publiskais finansējums – 5,75 miljoni latu). Šobrīd izsludināta aktivitātes otrā kārta;

– noslēdzoties Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmai “Pārrobežu sadarbība”, tika parakstīti astoņi granta līgumi par kopējo summu 1,73 miljoni latu.

• RAPLM sagatavojusi priekšlikumus par reģionālās pārvaldes izveidi ar mērķi reģionos saglabāt valsts pakalpojumus un līdz ar to arī darba vietas. Ministrija piedāvā valsts reģionālo pārvaldi veidot uz esošo piecu plānošanas reģionu bāzes, veicot attiecīgus grozījumus Reģionālās attīstības likumā. Lai valsts pārvaldes strukturālās reformas ietvaros nemazinātu valsts sniegto pakalpojumu pieejamību reģionos, stājoties spēkā grozījumiem likumā, ministrijas plānošanas reģioniem varēs deleģēt kompetencē esošus reģionāla rakstura pārvaldes uzdevumus.

 

Iekšlietu ministrija

• Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs iniciētas radikālas strukturālas pārmaiņas. Reformu rezultātā tiek vienkāršota dienestu reģionālās pakļautības sistēma un jau pašos pamatos paredzēta atbalsta struktūru optimizācija, ieviešot taupības principus ministrijas padotības iestāžu darbībā, lai ilgtermiņā panāktu līdzekļu ekonomiju. Plānots, ka pilnībā iekšlietu sistēmas reorganizācija tiks veikta līdz 2010.gada 1.jūlijam:

– IeM pakļautībā esošā Sakaru centra funkcijas un uzdevumi tiek nodoti IeM Informācijas centram;

– darbu plāno sākt Nodrošinājuma valsts aģentūra, kurā apvienotas līdzšinējās valsts aģentūra “Materiālās rezerves” un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra;

– 25.maijā tika pieņemts lēmums par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanu darbības izbeigšanai. Izstrādājamo plānu paredzēts ieviest līdz 2010.gada 1.janvārim;

– Valsts policijas pakļautībā esošās apvienības “Apsardze” likvidēšana, atzīstot, ka tā neīsteno policijas primārās funkcijas. Tās likvidēšanas procesu plānots pabeigt līdz 2010.gada 1.janvārim;

– 8.jūnijā kardināli reorganizēta PMLP struktūra, vienlaikus nodrošinot, ka tas neietekmē PMLP sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, jo tiek saglabātas visas teritoriālās nodaļas. Optimizācijas rezultātā līdzšinējo 22 centrālo struktūrvienību skaits samazināts līdz 12 un uz pusi samazināsies vadošo darbinieku skaits;

– veikta ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu kontroles (imigrācijas kontroles) struktūrvienību optimizācija Valsts robežsardzē (VRS). Rezultātā no 2009.gada 6.maija par 13 struktūrvienībām samazināts imigrācijas kontroles struktūrvienību skaits (likvidētas 26 imigrācijas nodaļas, izveidojot 13 imigrācijas nodaļas);

– tiks veikta VRS Valmieras pārvaldes, VRS Jelgavas pārvaldes un VRS Rīgas pārvaldes apvienošana, izveidojot VRS Rīgas (Centra reģiona) teritoriālo pārvaldi. Optimizācijas rezultātā tiks likvidētas Valmieras un Jelgavas pārvaldes administrācijas. Valsts robežsardzes amata vietu skaits tiks samazināts par 102 amata vietām;

– Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) veikta teritoriālā reorganizācija. No 1.jūnija izveidotas piecas teritoriālās struktūrvienības. Veicot reorganizāciju, VUGD ir optimizētas 68 štata vietas;

– Valsts policija (VP) atbilstoši reģionālajiem centriem no šā gada 1.jūlija līdz 1.septembrim plāno izveidot piecas reģionālās policijas pārvaldes. Tāpat ir plānota VP centrālā aparāta reorganizācija, rezultātā VP centrālajā aparātā strādājošo skaits tiks samazināts no 1703 uz 367 amatpersonām;

– visā Latvijas teritorijā paredzēts veidot ne vairāk kā piecus reģionālos centrus, veidojot tā sauktās vienas pieturas aģentūras. Tas nodrošinātu gan servisa pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, gan ievērojami samazinātu dienestu finansiālās izmaksas, izmantojot kopīgas dienestu telpas, veicot komunālos un apsaimniekošanas maksājumus, kā arī īstenojot kopīgu saimniecisko pasākumu veikšanu (reģionālie iepirkumi, personāla un grāmatvedības uzskaite).

• Sākts darbs pakalpojumu saņemšanas procedūru uzlabošanai iedzīvotājiem – dzīvesvietas deklarēšanai un ārzemnieku uzturēšanās atļauju un vīzu saņemšanai, ieviešot vienas pieturas aģentūras darbības principu: pieņemti grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, kā arī pieņemti grozījumi darba atļauju ārzemniekiem izsniegšanas kārtībā un pieņemti jauni noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

 

Zemkopības ministrija

• Valsts un Eiropas Savienības atbalsta paātrināta izmaksa. Zemkopības ministrija šajā periodā veikusi finansējuma pārdali starp budžeta apakšprogrammām, lai nodrošinātu atbalstu sarežģītā situācijā nonākušajām piena ražošanas saimniecībām, kurām piena iepirkuma cenu straujas pazemināšanās dēļ joprojām krītas ienākumi. Tāpat, nodrošinot 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta sēdē par ārkārtas pasākumiem piena nozares problēmu risinājumam lemto, maija beigās tika izmaksāti avansa maksājumi 12,5 miljoni latu apmērā par atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu. Tika realizēts arī ātrāks plānoto Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un tiešo maksājumu izmaksu grafiks. Tādējādi, pārstrukturējot tiešo maksājumu izmaksas, ātrāka atbalsta izmaksa primāri novirzīta ražojošajām saimniecībām. Tas pozitīvi ietekmējis saimniecību naudas plūsmu, dodot iespēju vieglāk pārvarēt finanšu grūtības.

• Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pārskatīšana. Zemkopības ministrija veikusi Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam finansējuma apjoma pārskatīšanu, un programmas pasākumu finansējums ir novirzīts pēc tāda grafika un apjomā, lai maksimāli iespējami stimulētu ekonomisko aktivitāti.

• VAS “Lauku attīstības fonda” garantijas. Ja lauksaimniecības uzņēmumam vai zemniekam pietrūkst kredīta nodrošinājuma, tad VAS “Lauku attīstības fonds” sniedz papildu garantiju šim kredītam. Papildus līdz šim izsniegtajām garantijām lauksaimnieki var iegūt garantijas arī apgrozāmajiem līdzekļiem kooperatīviem un pārstrādei, kā arī zivsaimniecībai. Šogad garantijas ir saņēmuši jau ap 60 lauksaimniecības uzņēmumu par kopējo vērtību vairāk nekā pieci miljoni latu.

• Atbalsts grūtībās nonākušajām zemnieku saimniecībām. Uzsākts un turpinās darbs pie jaunas lauksaimnieku atbalsta programmas “Ražošanas plāna izstrāde un ieviešana saimnieciskās darbības stabilizēšanai”. Programma sniedz iespēju ekonomiskās grūtībās nonākušiem Latvijas lauksaimniekiem saņemt ekspertu palīdzību un konsultācijas, lai izvairītos no bankrota. Pieteikušās vairāk nekā 100 saimniecības un kooperatīvi, savukārt atbalsta programmas ietvaros palīdzība sniegta jau vairāk nekā 50 saimniecībām.

• Administratīvā sloga samazināšana. Lauku atbalsta dienests ir vienkāršojis Eiropas Savienības un valsts atbalsta saņemšanas procedūras, rezultātā paātrinātā kārtībā 2009.gadā lauksaimnieki un lauku uzņēmēji ir saņēmuši kopumā 150 miljonus latu lielu atbalstu.

Ņemot vērā PVD sadarbību ar Krievijas veterināro dienestu, būtiski palielinājies to cūku saimniecību skaits, kas var eksportēt uz Krieviju dzīvas cūkas, tāpat arī parakstīts memorands par zivju produkcijas eksportu uz Krieviju. Kopumā tas atvieglo uzņēmēju iespējas eksportēt savu produkciju uz Krieviju. PVD kontroļu skaits ir samazināts par 30%. Vienkāršojot higiēnas prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā, piensaimniekiem radās iespēja realizēt svaigpienu tiešajiem galapatērētājiem. Ar 1.jūliju transportlīdzekļiem vairs nebūs nepieciešamas speciālas atļaujas pārtikas pārvadāšanai, taču PVD turpinās pārbaudīt transporta līdzekļu atbilstību higiēnas prasībām citu pārbaužu ietvaros.

 

Satiksmes ministrija

• Izstrādāti jauni VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” tarifi, kas balstīti uz godīgas konkurences principiem un ir atbilstoši pašreizējai ekonomiskās krīzes situācijai. Turklāt, pēc lidostas sniegtās informācijas, tie būs zemākie Eiropā. Jaunie tarifi tika saskaņoti ar Konkurences padomi. Jaunais tarifu projekts paredz skaidrāku lidostas “Rīga” civilās aviācijas pakalpojumu saturu, samazinātas civilās aviācijas pakalpojumu maksas, izmaiņas apjoma atlaižu sistēmā, skaidrāku norēķinu kārtību.

• Ir parakstīts līgums starp Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) un SIA “Lattelecom” par infrastruktūras izmantošanu TV programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanu Latvijas teritorijā. Pēc zemes apraides ieviešanas ciparu formātā TV apraide kļūs kvalitatīvāka. Tiks izveidots viens bezmaksas TV tīkls, kas paredzēts sabiedrisko raidorganizāciju vajadzībām, kā arī divi maksas tīkli maksas kanālu paku apraidei.

• Panākta vienošanās par apraides tarifiem starp LVRTC un raidorganizācijām, ka šogad paliks spēkā vēl 2005.gadā apstiprinātie tarifi. Par labu šādam lēmumam uzņēmuma vadība un Satiksmes ministrija nosvērās, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī.

 

Vides ministrija

• Reorganizācijas rezultātā izveidota Dabas aizsardzības pārvalde, kuras ietvaros Gaujas nacionālā parka administrācija un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija tiks apvienotas ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Rāznas nacionālā parka administrāciju, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, Slīteres nacionālā parka administrāciju un Teiču dabas rezervāta administrāciju. Dabas aizsardzības pārvaldes izveidošana garantēs vienotu dabas aizsardzības politikas īstenošanu, sniegs iespēju racionālāk izmantot finanšu līdzekļus, materiālos un darbaspēka resursus, kā arī mazinās administratīvo slogu teritoriālajās struktūrvienībās.  

• Pilnībā pabeigta 2004.–2006.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto 150 projektu ieviešana, tai skaitā izveidotas vai rekonstruētas 128 ūdenssaimniecības sistēmas un rekultivētas 47 izgāztuves, kā arī ir saņemti visi noslēguma maksājumi projektu īstenotājiem. 2007.–2013.gada plānošanas periodā 2009.gada otrajā ceturksnī izvērtēti un pieņemti atbildīgās iestādes vadītāja lēmumi par 75 projektu iesniegumiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000. Kopējā apstiprināto projektu vērtība jau tagad sastāda vairāk nekā 33% no visiem pieejamiem ES fondu līdzekļiem vides sektorā, bet Kohēzijas fonda projektiem – jau 42%. Veiktas atmaksas finansējuma saņēmējiem par 99% no likumā par valsts budžetu attiecīgajā laika posmā plānotajiem līdzekļiem (12,7 miljoni latu).

 

Ārlietu ministrija

• NATO sadarbības padziļināšana un aktīva iesaiste NATO paplašināšanās procesā.

• Latvijas un pārējo Baltijas valstu aktīva iesaiste ES Austrumu partnerības iniciatīvas sagatavošanas procesā, atbalsts ES un Austrumeiropas partneru ciešākai sadarbībai. 2009.gada 7.maijā Prāgā notikušajā ES un sešu Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu kopīgajā samitā tika paziņots par ES Austrumu partnerības iniciatīvas atklāšanu un tās galvenajiem elementiem. Ciešāku saišu veidošanā starp ES un tās kaimiņvalstīm atbilst Latvijas interesēm, tajā skaitā ekonomiskām un drošības interesēm.

• Iesaiste vienota Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidē un enerģētikas projektu attīstībā. 2009.gada 27.aprīlī Baltijas valstu ministru prezidenti parakstīja kopīgu deklarāciju par Baltijas valstu enerģētikas tirgu, tādējādi panākot vienošanos par svarīgākajiem jautājumiem Baltijas valstu enerģētiskās izolācijas mazināšanai un energoneatkarības stiprināšanai – vienota Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidi un Baltijas–Zviedrijas, Lietuvas–Polijas un Igaunijas–Somijas elektrības starpsavienojumu izbūvi, kā arī finansējuma piesaisti Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros.

 

Kultūras ministrija

• Budžeta grozījumu sagatavošanas un strukturālo reformu īstenošanas ietvaros notiek vairāku valsts aģentūru reorganizēšana: tiek likvidēta VA “Jaunie “Trīs brāļi””, sākta VA “Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs” reorganizācija, paredzēta Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas restrukturizācija. 

• Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana turpinās. 2009.gada 1.ceturksnī būvdarbu izmaksu samazinājums bija aptuveni 280 tūkstoši latu. Pēc pašreizējām prognozēm, saglabājot esošo būvdarbu tempu, līguma ietvaros visā būvdarbu laikā līdz LNB ēkas pabeigšanai ir iespējams sasniegt būvizmaksu samazinājumu par summu līdz 30 miljoniem latu jeb 24%. Ņemot vērā šīs tendences, finansiāli izdevīgi ir veikt lielāku būvdarbu apjomu būvizmaksu samazināšanās periodā jeb laikā, kad ir iespējama būvniecība par “krīzes cenām”.

 

Aizsardzības ministrija

• Strukturālo reformu īstenošana. Aizsardzības ministrija sākusi īstenot strukturālās reformas Nacionālajos bruņotajos spēkos un tās padotībā esošajās valsts aģentūrās. Bruņotajos spēkos, samazinot administratīvo aparātu, astoņu štābu vietā tiek veidoti divi. Samazināts aizsardzības nozares valsts aģentūru skaits, likvidējot valsts aģentūru “Tēvijas sargs”, būtiski optimizētas pārējo aģentūru funkcijas un izdevumi, samazināts to administratīvais aparāts. Uzsāktais darbs pie aizsardzības nozares struktūras optimizācijas vēl turpinās.

• Dalības turpināšana NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā. Latvijas bruņoto spēku kontingents turpina piedalīties NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā. Arī turpmāk dalība šajā operācijā tiks uzskatīta par prioritāru Latvijas aizsardzības politikas īstenošanā. Šī dalība ir saistīta ar NATO kolektīvās drošības principu, kurš ir valsts aizsardzības sistēmas pamatā. Īstenojot finanšu optimizācijas pasākumus, šā gada augustā un oktobrī tiks pārtraukta Latvijas dalība starptautiskajās operācijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā.

• Zemessardzes lomas nostiprināšana. Aizsardzības ministrija izstrādājusi un Ministru kabinetā iesniegusi jaunu likumprojektu par Latvijas Republikas Zemessardzi. Tas precīzāk noteiks Zemessardzes uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā un NATO kontekstā. Nolūkā paplašināt Zemessardzes iesaisti vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā parakstīšanai sagatavots sadarbības līgums starp Zemessardzi un Valsts policiju.

 

Tieslietu ministrija

• Grozījumi Maksātnespējas likumā, kurus pagājušajā ceturtdienā pieņēma Saeima. Tie paredz efektivizēt un padarīt pieejamāku maksātnespējas procesu gan juridiskām, gan fiziskām personām. Jaunās likuma normas būs spēkā no 1.jūlija.

• Darbs pie budžeta grozījumiem, kā prioritāti izvirzot tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma jautājumus.

• Saskaņā ar valdības rīcības plānu ir sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam un iesniegti izskatīšanai valdībā.

 

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments sadarbībā ar nozaru ministrijām