Ministru kabineta noteikumi Nr. 260
Rīgā 1999.gada 20.jūlijā (prot. Nr. 36, 7.§)
Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma
Izdoti saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta ceturtās daļas 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka, kādas vienošanās apdrošināšanas jomā — savstarpējie līgumi, saskaņota darbība un sabiedrību apvienību lēmumi — tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma, ievērojot minētā likuma panta otro daļu, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām. Šādas vienošanās ir atļautas, neiesniedzot paziņojumu par tām Konkurences padomē.
2. Šie noteikumi attiecas arī uz apdrošināšanas sabiedrību (turpmāk — apdrošinātāji) vienošanos piešķirt tiesības un uzlikt pienākumus saistītajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) (turpmāk — uzņēmumi).
3. Šo noteikumu izpratnē apdrošinātāju — vienošanās dalībnieku — saistītie uzņēmumi ir:
3.1. uzņēmumi, kuros vienošanās dalībniekiem ir izšķiroša ietekme;
3.2. uzņēmumi, kuriem ir izšķiroša ietekme vienošanās dalībniekos;
3.3. uzņēmumi, kuros izšķiroša ietekme ir šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem;
3.4. uzņēmumi, kuros vienam vai vairākiem no šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem ir izšķiroša ietekme.
II. Vienošanos par vienotām apdrošināšanas prēmijām atbrīvošana no vienošanās aizlieguma
4. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz vienošanos par sadarbību starp apdrošinātājiem vienotu apdrošināšanas prēmiju ieviešanā vienam un tam pašam apdrošināšanas veidam, ja tā saistīta ar kopīgu:
4.1. informācijas bāzes veidošanu par vidējo parakstīto apdrošināšanas prēmiju lielumu noteiktā laikposmā;
4.2. tabulu veidošanu par nāves, saslimstības un nelaimes gadījumu, kā arī invaliditātes biežumu saistībā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu un minētās informācijas izplatīšanu;
4.3. pētījumu veikšanu par dažādu ārējo apstākļu iespējamo ietekmi uz apdrošinātājiem — vienošanās dalībniekiem — par prasību par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu biežumu un to apjomu, par dažādu ieguldījumu veidu izdevīgumu un minēto pētījumu rezultātu izplatīšanu.
5. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz šo noteikumu 4.punktā minēto vienošanos, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:
5.1. šo noteikumu 4.punktā minētā informācija, tabulas un pētījumu rezultāti apkopotā un klasificētā veidā satur norādi, ka tie ir tikai informatīvs materiāls;
5.2. šo noteikumu 4.punktā minētā informācija un tabulas nesatur datus par apdrošinātājiem — vienošanās dalībniekiem —, ja minētie dati ir to komercnoslēpums;
5.3. šo noteikumu 4.punktā minētie aprēķini, tabulas un pētījumu rezultāti neidentificē apdrošinātājus — vienošanās dalībniekus.
6. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma nav attiecināms uz šo noteikumu 4.punktā minēto vienošanos, ja apdrošinātāji vienojas vai uzliek par pienākumu citiem apdrošinātājiem neizmantot informāciju, tabulas un pētījumu rezultātus, kas atšķiras no šo noteikumu 4.punktā noteiktajiem.
III. Vienošanos par apdrošināšanas polišu standartiem atbrīvošana no vienošanās aizlieguma
7. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz vienošanos par sadarbību starp apdrošinātājiem vienota apdrošināšanas polišu standarta ieviešanā, ja apdrošinātāji vienojas par:
7.1. vienota apdrošināšanas polišu standarta ieviešanu tiešajā apdrošināšanā;
7.2. vienotu apdrošināšanas politikas izdevīguma un uzkrāšanas elementa atspoguļošanu polisē.
8. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz šo noteikumu 7.punktā minēto vienošanos, ja šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētais standarts tiek noteikts un izplatīts ar norādi, ka:
8.1. tam ir informatīvs raksturs;
8.2. ir iespējama arī citu standartu lietošana;
8.3. minētais standarts ir pieejams jebkurai personai pēc tās pieprasījuma.
9. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma nav attiecināms uz šo noteikumu 7.punktā minēto vienošanos, ja apdrošināšanas polišu standartā iekļauts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
9.1. atteikšanās no to zaudējumu atlīdzināšanas, ko parasti sedz apdrošināšanas sabiedrība, bez norādes, ka katrs apdrošinātājs var brīvi izvēlēties, vai segt attiecīgos zaudējumus;
9.2. tiek ieviesti daudzi apdrošināšanas veidi (ieskaitot tādus apdrošināšanas veidus, kuriem reizē nav pakļauts liels skaits apdrošināšanas ņēmēju) bez norādes, ka katrs apdrošinātājs var brīvi izvēlēties piedāvājamos apdrošināšanas veidus;
9.3. apdrošinājuma ņēmējam, automātiski atjaunojot polisi, tiek uzspiests atkārtots apdrošināšanas termiņš, kas ilgāks par vienu gadu, izņemot gadījumus, kad paziņojums par to saņemts pirms apdrošināšanas termiņa beigām;
9.4. apdrošinājuma ņēmējam tiek uzspiesti dažādi apdrošināšanas veidi pie viena apdrošinātāja.
10. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma nav attiecināms uz šo noteikumu 7.punktā minēto vienošanos, ja:
10.1. apdrošinātāji vai to apvienības uzņemas saistības vai uzliek saistības citiem apdrošinātājiem nepiemērot nosacījumus, kas atšķiras no šo noteikumu 7.punktā noteiktajiem;
10.2. vienošanās neparedz atsevišķu apdrošināšanas veidu apdrošināšanas atlīdzību izmaksu atkarībā no rādītājiem, kas saistīti ar apdrošinājuma ņēmēju, paredzot iespēju noteikt īpašus apdrošināšanas noteikumus atsevišķām iedzīvotāju sociālajām un profesionālajām grupām.
IV. Vienošanos par kopapdrošināšanas grupu izveidošanu atbrīvošana no vienošanās aizlieguma
11. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz vienošanos starp apdrošinātājiem par atsevišķu apdrošināšanas objektu kopapdrošināšanu un kopapdrošināšanas grupu izveidošanu apdrošināšanas veikšanai atsevišķos apdrošināšanas veidos.
12. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz vienošanos par kopapdrošināšanas grupas izveidošanu, ja tajā ir noteikti tikai:
12.1. kopapdrošināšanas aptvertie apdrošināšanas veidi un to raksturojums;
12.2. iestāšanās noteikumi kopapdrošināšanas grupā;
12.3. katra dalībnieka līdzdalības apjoms kopapdrošināšanas grupā;
12.4. izstāšanās noteikumi no kopapdrošināšanas grupas;
12.5. kopapdrošināšanas grupas darbības un vadības noteikumi.
13. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz vienošanos par kopapdrošināšanas grupas izveidošanu, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:
13.1. kopapdrošināšanas grupas dalībnieku vai to vārdā piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu īpatsvars katrā konkrētā vai līdzīgā (apdrošināšanas prēmiju ziņā) apdrošināšanas veidā nav lielāks par 50 procentiem, izņemot apdrošināšanas veidus, kuri satur katastrofu riskus, ja pieprasītās atlīdzības ir retas un liela apmēra, un paaugstinātus riskus, ja pieprasītās atlīdzības ir biežākas apdrošinātā riska īpatnību dēļ;
13.2. neviens no kopapdrošināšanas grupas dalībniekiem neiesaistās citā kopapdrošināšanas grupā, kas piedāvā tādus pašus vai līdzīgus (apdrošināšanas veidu ziņā) kopapdrošināšanas pakalpojumus;
13.3. katram kopapdrošināšanas grupas dalībniekam ir tiesības bez jebkādām sankcijām izstāties no grupas, paziņojot par to ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.
14. Šo noteikumu 13.1.apakšpunktā noteiktie 50 procenti attiecas tikai uz grupas ietvaros sniegtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, neietverot tos, kurus apdrošinātājs (vai apdrošinātāja vārdā) sniedz ārpus kopapdrošināšanas grupas.
15. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms uz vienošanos par kopapdrošināšanas grupas izveidošanu, ja tās dalībnieki nav uzņēmušies citas konkurenci ierobežojošas saistības, izņemot šādas:
15.1. veikt aizsardzības pasākumus un piemērot kopapdrošināšanas grupas pieņemtus vispārējos un īpašos apdrošināšanas noteikumus un apdrošināšanas prēmiju apmērus;
15.2. iesniegt kopapdrošināšanas grupā izskatīšanai vai izskatīt noteiktā kārtībā iesniegumus, kas attiecas uz kopapdrošināšanas veidiem;
15.3. uzticēt kopapdrošināšanas grupai sarunas par pārapdrošināšanas līgumiem visu iesaistīto vārdā;
15.4. nepārapdrošināt atsevišķi savas kopapdrošināšanas veidu daļu.
V. Noslēguma jautājumi
16. Konkurences padome var aizliegt piemērot atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma, ja tā konstatē konkrētas vienošanās apdrošināšanas jomā neatbilstību Konkurences likuma 15.panta otrās daļas nosacījumiem, īpaši, ja:
16.1. šo noteikumu II nodaļā minētajās vienošanās vērtējumi un aprēķini ir nepamatoti;
16.2. šo noteikumu III nodaļā minētajās vienošanās polises standarta nosacījumi atšķiras no šo noteikumu 9.punktā noteiktajiem un par sliktu apdrošināšanas ņēmējam palielina tā pienākumus un samazina tiesības;
16.3. šo noteikumu IV nodaļā minētajās vienošanās:
16.3.1. kopapdrošināšanas grupas apdrošinātāji var bez būtiskiem papildu ieguldījumiem un riska darboties patstāvīgi, arī ņemot vērā attiecīgo apdrošināšanas veidu īpatnības;
16.3.2. viens vai vairāki apdrošinātāji būtiski ietekmē vairāk nekā vienas kopapdrošināšanas grupas darbību vienā apdrošināšanas veidā;
16.3.3. pēc kopapdrošināšanas grupas izveidošanas vai tās darbības rezultātā tiek sadalīts apdrošināšanas pakalpojumu tirgus.
17. Ja Konkurences padome konstatē kādu no šo noteikumu 16.punktā minētajiem nosacījumiem, tā pieprasa vienošanās dalībniekiem iesniegt paziņojumu par vienošanos un izskata to likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
18. Informācija, ko ieguvusi Konkurences padome saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu, ir izmantojama tikai konkrētas vienošanās izvērtēšanai.
19. Līgumus starp apdrošināšanas sabiedrībām, kas ietekmē gan Latvijas tirgu, gan tirdzniecību starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Konkurences padome izvērtē saskaņā ar Eiropas līguma 64.panta normām.
Ministru prezidents A.Šķēle
Ekonomikas ministrs V.Makarovs