Frakciju viedokļi pēc 2009.gada 15.jūnija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

I.Čepāne
(frakcija “Pilsoniskā Savienība”):

Es gribu runāt par vienu no sāpīgākajiem likumprojektiem, proti, “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, un arī pārējiem šo likumprojektu pavadošajiem likumprojektiem.

Šis likumprojekts un pārējie likumprojekti paredz valsts vecuma pensijas samazinājumu laikā no šā gada 1.jūlija līdz 2012.gada beigām. Tas ir sāpīgs, jo valdība līdz šim bija solījusi pensijām klāt neķerties arī šajā ekonomiskajā un finansiālajā situācijā. Taču acīmredzot valdība, uzskatot, ka atrodamies bezdibeņa malā vai pat jau brīvā kritienā, bija spiesta izteikt priekšlikumu arī par vecuma un izdienas pensiju samazināšanu.

Es tomēr gribētu uzsvērt galvenos iemeslus šādam priekšlikumam, proti, Kalvīša valdības laikā sociālā budžeta uzkrājumi vairāk nekā 970 miljonu latu apmērā tika izmantoti pamatbudžeta deficīta segšanai un, es gribētu teikt, dažkārt pat bezjēdzīgi notrallināti. Un varētu piekrist, ka situācijā – būt vai nebūt Latvijas valstij, zināmi upuri, izņemot, protams, invaliditātes pensijas, būtu jānes visiem, tostarp vecuma un izdienas pensionāriem.

Taču, manuprāt, un arī pēc “Pilsoniskās Savienības” domām, nesamērīgs ir likumprojektā paredzētais ierobežojums strādājošajiem pensionāriem. Proti, valdība, neizvērtējot citas iespējas, šai pensionāru grupai liek priekšā samazināt pensiju par 70 procentiem. Un šajā sakarā es kā bijusī Satversmes tiesas tiesnese gribētu uzsvērt, ka šāds ierobežojums var nonākt pretrunā ar Satversmes 1. un 91.pantu. Īpaši tāpēc, ka 2002.gada 19.martā Satversmes tiesa spriedumā ir pateikusi, ka šāda rīcība ir antikonstitucionāla. Arī tajā laikā, proti, 1999.gadā, valsts pensiju budžetā radās deficīts vairāk nekā 57 miljonu apmērā un tāpēc Šķēles valdība nolēma pārtraukt tās pensiju daļas izmaksu, kura pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru. Taču Satversmes tiesa spriedumā pateica, ka tā nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pietiekami izvērtējusi, vai izvirzīto mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar citiem, alternatīviem, līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu Satversmē garantētās personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tostarp tiesības saņemt visu piešķirto vecuma pensiju.

“Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi priekšlikumus, lai mīkstinātu šo triecienu pensionāriem, un ierosina, ka ieturētās pensijas apmērs nākotnē, kad uzlabosies ekonomiskā un finansiālā situācija, būtu jāatmaksā.

S.Šķesters
(ZZS frakcija):

Tiešām, šodien mums bija tāda grūta diena. Visi likumprojekti, kas ir saistīti ar budžeta grozījumu paketi, bija smagi un sāpīgi. Gan mums strādājot, gan arī sabiedrībai nākotnē.

Gribētu atzīmēt, ka valsts pensijas un valsts pabalstu izmaksas laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam tiks samazinātas par 10 procentiem, bet nu tas neattieksies uz invalīdu pabalstiem un tām lietām, kas ir saistītas ar pabalstiem invalīdiem un pārējām kategorijām.

Skaidrs, ka arī šie samazinājumi strādājošajiem pensionāriem ir ļoti sāpīgi, un šeit mums tiešām šodien ir jāizvērtē situācija, ka ļoti daudz ir šo cilvēku, kuri pensijas vecumā strādā ļoti atbildīgos amatos, strādā mācību iestādēs, ir profesori un pasniedzēji, tātad reāli šie kadri var aiziet no darba un tādēļ var rasties milzīgas problēmas izglītības iegūšanai nākotnē.

Tāpēc es saprotu, ka faktiski komisija vēl skatīs šos priekšlikumus, un, kā arī izskanēja, mēs esam tomēr gatavi meklēt variantus, kā varētu mīkstināt šo pozīciju attiecībā uz pensijām un attiecībā arī uz pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem.

Vēl viena nopietna lieta ir tas, ka šodien saistībā ar “Grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” tika akceptēts, ka tiek likvidētas padomes gan valsts kapitālsabiedrībās, gan pašvaldības kapitālsabiedrībās. Reāli vara pāriet valdēm un kontrolējošajām institūcijām, revidentiem, tātad reāli tiks samazināti izdevumi, kas bija aktuāli pēdējā laikā visās šajās padomēs un pārējās aģentūrās un pārējās lietās.

Tad arī izdienas pensijas. Skaidrs, ka ir sāpīgi šiem cilvēkiem, kuri gan militārā dienestā dienē, gan diplomātiskajā korpusā, gan arī Iekšlietu ministrijas sistēmā, bet es domāju, ka rīt varbūt arī kopīgi Budžeta komisija dos kaut kādus priekšlikumus, kā mēs varētu atrast optimālākus risinājumus, bet skaidrs, ka mums ir šie nosacījumi, kurus šodien jāmēģina kaut kā neitralizēt. Tie mums ir saistībā ar šo Starptautisko Valūtas fondu, ar šo vienošanos un daudzām citām lietām.

Un nobeigumā vēl gribētu pateikties visiem vēlētājiem, kuri atbalstīja mani un Zaļo un Zemnieku savienību šajās pašvaldību vēlēšanās un arī Eiroparlamenta vēlēšanās, un es saprotu, ka šodien pašvaldībās un novados it sevišķi ir ļoti smagas diskusijas par novadu domes šo veidošanu un daudzām problēmām, kas gaida viņus, šajā novadā strādājot un meklējot pareizos risinājumus šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā.

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Uzreiz pēc vēlēšanām valdība ir atklājusi savus nodomus. Uz tautas rēķina atrisināt valsts ekonomiskās problēmas, kas lielā mērā ir radušās korumpētās valdošās elites nekompetences rezultātā.

PCTVL iestājas pret likumprojektu par pensiju un pabalstu samazināšanu, kas diemžēl tika saskaņots ar valdības spiediena ietekmē salūzušajiem sociālajiem partneriem, arodbiedrībām, Pensionāru federāciju un tā tālāk.

Likumprojekts tomēr skar visai neaizsargātu iedzīvotāju slāni – pensionārus un ģimenes ar bērniem. Neskatoties uz visu valsts augstāko amatpersonu pirmsvēlēšanu zvērestiem, ka pensijas nesamazinās ne par vienu santīmu, lūk, katram pensionāram atņem 10 procentus, strādājošajiem pat 70.

Arī ap 400 tūkstošiem ģimeņu ar bērniem tiek aplaupītas – 3 miljonu apmērā, un vēl no strādājošajiem vecākiem 3 miljoni, kopā gan tikai 100 miljoni. Tātad viena desmitdaļa no trekno gadu mantotā sociālā budžeta pārpalikuma. Droši var valsts izdzīvot bez šiem upuriem, pret kuriem iebilst pat mūsu kreditori.

Vēl vairāk. Šiem upuriem ir alternatīva. Kā pirmo varu nosaukt PCTVL “Grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā”, kurus mēs iesniedzām šodien budžeta paketē un kuri paredz ministriju skaita samazināšanu no 14 līdz 6 ministrijām. Parazītisko struktūru likvidēšana un ministru prēmiju likvidācija par darbu svētdienās un tā tālāk.

Vienlaicīgi mēs sagatavojām arī grozījumus likumā par pensiju un pabalstu apcirpšanu, jo pašreizējais prettautiski noskaņotais Saeimas sastāvs šodien atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, tostarp visi iepriekšējie debatēja.

Mūsu grozījumi paredz svītrot ierobežojumus strādājošiem pensionāriem. Līdzīgus ierobežojumus 2002.gadā jau ir atcēlusi Satversmes tiesa, atzīstot tos par LR Satversmei neatbilstošiem. Arī mēs gribējām samazināt šī likuma darbošanās termiņu no 3,5 gadiem līdz 1,5 gadiem, jo krīzes ilgums tomēr nav bezgalīgs un jau šobrīd ir mūsu rūpniecības atdzimšana un, kaut neliela, tomēr mūsu ražoto preču palielināšana.

Mēs arī piedāvājam pilnīgi atgriezt ieturēto izmaksu pensionāriem vai – viņu nāves gadījumā – viņu mantiniekiem tuvākajā laikā. PCTVL šajā gadījumā balstās uz lietu “Juhaness Sārenans pret Somiju”, kas tika izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā un bija saistīta ar analoģisku krīzi Somijā, ar pensiju samazināšanu. Tomēr Somijas valdība atgrieza pensionāram visas naudas pēc krīzes beigām. Iespējas, ka tiks pieņemti PCTVL iesniegtie grozījumi, ir nelielas. Taču tas, ka PCTVL ir nodemonstrējusi alternatīvu risinājumu valdības piedāvātajam, nopietni palielina iespējas uzvarēt Satversmes tiesā, un PCTVL ir gatava piedalīties šā pieteikuma sagatavošanā.

Un nobeigumā es gribētu teikt paldies visiem vēlētājiem, kas balsoja par mūsu sarakstu Eiropas Parlamentā, jo iepriekšējā sasaukumā mūsu deputāte Ždanoka strādāja labāk nekā astoņi pārējie. Es esmu pārliecināts, ka nākamajā sasaukumā arī būs tāpat.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Uzdrošināšos apgalvot, ka Latvija šobrīd atrodas vēsturiskā brīdī – vēsturiski smagā brīdī, teikšu tā. Un, manuprāt, par šo situāciju neapšaubāmi nākotnē rakstīs mācību grāmatas, un mūsu pašu rokās ir panākt, lai par mums raksta kā par valsti, kura spēja noturēt stabilu savu nacionālo valūtu un salīdzināt izdevumus ar ieņēmumiem vai neizdarīt neko un salaist visu ekonomiku pilnīgā krīzē. Mūsu spēkos ir izdarīt šādus lēmumus, un par to, vai mēs iesim vienu vai otru ceļu, mēs šobrīd tieši lemjam.

Šodien Saeimā sākās kārtējais diskusiju raunds par budžeta grozījumiem. Lai labāk saprastu, kāda ir situācija, mēģināšu raksturot šī gada budžetu skaitļos.

Šajā gadā bija plānots tērēt 5 miljardus latu, es apzināti noapaļošu tos skaitļus, lai vieglāk uztvert… Un tas, ko Latvijā šogad mēs saņemsim nodokļu formātā, būs tikai 3,5 miljardi latu. Tas faktiski nozīmē, ka mums pietrūkst 1,5 miljardu latu, lai maksātu tos tēriņus, kas bija ieplānoti.

Kāda ir starptautisko aizdevēju rīcība un mūsu valdības rīcība šobrīd? Ja mēs 500 miljonus latu ietaupīsim no mūsu budžeta, tad iztrūkstošo miljardu vai drusku vairāk mums starptautiskie aizdevēji aizdos. Un iepriekšējie runātāji jau izteicās, ka iepriekšējā valdība ir ļoti veiksmīgi iztērējusi to naudu, kas ir bijis pensiju uzkrājums, pamatbudžeta vajadzībām, tad es ar pilnu atbildību apgalvoju, ka šobrīd to naudu, ko mēs aizņemamies no Starptautiskā Valūtas fonda, mēs faktiski atdodam pensionāriem kā šo uzkrājumu, kurš ir aizdots pamatbudžetam.

Situācija ar sociālo budžetu īstenībā ir diezgan bēdīga. Ja vēl pagājušajā gadā sociālais budžets pildījās par 1,8 miljardiem latu un tērējās par 1,2 vai 1,3 miljardiem latu, tad šogad tā situācija ir apgriezusies otrādi: ieņēmumi sociālajā budžetā ir nokrituši par 30 procentiem. Jo jūs labi zināt, ka uzņēmējdarbībā klājas arvien grūtāk, algas maksā arvien mazāk, bet sociālais budžets pildās no cilvēku algām, un izdevumi savukārt, tādēļ ka sociālajā budžetā ir parādījušās māmiņu algas un sociālajā budžetā ir parādījusies lielāka piemaksa par līdz 1996.gadam nostrādāto gadu no 40 līdz 70 santīmiem, izmaksas ir kapitāli pieaugušas. Šobrīd katru mēnesi no pamatbudžeta tiek atdots sociālajam budžetam 50 miljoni latu katru mēnesi. Faktiski tā nauda, ko sociālais budžets ir uzkrājis, šobrīd tiek refinansēta un atdota pensionāriem.

Pie visa šī, protams, ir virkne nepopulāru lēmumu, kas šobrīd būs jāpieņem valdībai, bet uzskatu, ka Saeimā Latvijas patriotu netrūkst un šie lēmumi tiks pieņemti ar ļoti skaidru izpratni par to, ka mums ir jāiziet no šīs krīzes.

Arī iepriekš runājošie kolēģi atzīmēja jautājumus par pensijām. Šodien tika ļoti padziļināti diskutēts. Šim likumprojektam mēs iedevām visilgāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gaidīsim priekšlikumus, vēl Saeimā skatīsimies to, kā tiks reformēta pensiju sistēma. Vēl lemšana būs priekšā, bet varu teikt droši, ka mēs esam pieņēmuši lēmumu likvidēt visos valsts uzņēmumos padomes, mēs esam pieņēmuši lēmumu likvidēt, piemēram, parlamentāros sekretārus, mēs esam pieņēmuši lēmumu atteikties ļoti daudzās valsts iestādēs no autotransporta un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs cenšamies šobrīd pēc iespējas “cirpt” tieši tā saucamo trekno galu vai biezo galu un pēc iespējas mazāk ķerties klāt tieši vienkāršā darba darītājam.

Noslēgumā vēlos pateikt arī to, ka gāzes tarifs ir samazināts, sākot ar jūliju vairāk nekā par 20 procentiem, un tas nozīmē, ka rudenī arī siltums maksās lētāk. 20 procenti arī no siltuma tarifiem. visticamāk, būs nost, tāpēc mēs cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai, samazinot izdevumus, samazinātos arī cenas, lai cilvēkiem ir vieglāk izdzīvot.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava 70 procentu pensiju samazinājumam strādājošiem pensionāriem un 50 procentu samazinājumam strādājošiem vecākiem. Līdz ar to “Saskaņas Centrs” izskata iespēju vērsties Satversmes tiesā, jo mums ir svarīgi ievērot principu – pensijas netiek aizskartas.

Valdības priekšlikumi, mūsuprāt, pārkāpj Satversmi un tiesiskās paļāvības principu, nav ekonomiski pamatoti un līdz ar to noraidāmi. Šo līniju nedrīkst pārkāpt. Pirms dažiem gadiem Latvijā jau bija spēkā ierobežojumi pensijas saņemšanai strādājošiem pensionāriem. Satversmes tiesa atzina, ka šie ierobežojumi ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Tiesa ne tikai atcēla ierobežojumus, bet noteica, ka valstij jāizmaksā strādājošiem pensionāriem nesaņemtā nauda.

Šodien Dombrovska valdība mēģina ieviest analoģiskus ierobežojumus. “Saskaņas Centrs” neatbalstīs šo grozījumu pieņemšanu un iesniegs savus priekšlikumus.

16.jūnijā mēs iesniegsim izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām. “Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka Latvijas valsts iedzīvotāju sociāli ekonomisko interešu nodrošināšanai ir nepieciešams atsaukt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā. Tas ļaus mums būtiski ietaupīt līdzekļus un palīdzēt pensionāriem, skolotājiem un jaunajām ģimenēm.

Dz.Rasnačs
(TB/LNNK frakcija):

Turpinot visu iepriekš minēto frakciju pārstāvju runāto, es vēlētos piebilst, mūsuprāt, svarīgāko, kas būtu jāzina Latvijas sabiedrībai, Latvijas vēlētājiem, kuri vēl šobrīd pie radioaparātiem klausās šo raidījumu.

Pats svarīgākais, mūsuprāt, ir tas, ka šajās tuvākajās dienās Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija meklēs risinājumu, kā alternatīvi izlemt jautājumu par to, lai nebūtu jāsamazina 70 procenti pensijas strādājošiem pensionāriem. Tādu uzdevumu šodien parlamenta vairākums publiski un mutiski pauda, un es ļoti ceru, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atradīs tādu risinājumu, lai strādājošiem pensionāriem nebūtu jāiet prom no darba. Mēs visi ļoti ceram. Ja tā nebūs, tad man ir pamatotas šaubas, vai otrajā lasījumā šāds likums tiks pieņemts.

Arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija to jau šodien vairākkārt minēja.

Otrs būtiskākais šodien, ko varbūt plašsaziņas līdzekļi šo budžeta notikumu sakarā neminēja, bet kas tomēr Latvijas pilsoņiem būtu jāzina, ir tas, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir ļoti nobažījusies par situāciju daudzās pašvaldībās, kāda ir izveidojusies Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un vēl vairākās lielajās pilsētās, kā arī dažviet Latgalē. Ievēlētie pašvaldību deputāti vispār nesaprot latviski un nerunā latviski. Tad ir jautājums – kā viņi veiks savus pienākumus?

Un, pamatojoties uz esošo situāciju, mēs iesniedzām likumprojektu, ar kuru nosakām tiesības Ministru kabinetam iesniegt katrā konkrētajā gadījumā Saeimā priekšlikumus par deputātu mandātu anulēšanu šādiem pašvaldību deputātiem, kuri neprot latviešu valodu. Un tas būs pēc analoģijas, kā jau ir spēkā esošajā likumā, ka ar īpašu Saeimas likumu tiek anulēti pašvaldību mandāti, kur tiek pārkāpts likums.

Un visbeidzot es gribētu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā pateikties visiem Latvijas vēlētājiem, kuri balsoja par latviešu partijām, un, protams, gribētu informēt, ka pilsētās un novados apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir ieguvusi 92 deputātu mandātus un Eiroparlamentā arī turpmāk strādās Roberts Zīle.