Saeimas 2009.gada 15.jūnija sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2009.gada 15.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta parakstītu vēstuli ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst... (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 20, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz arī izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tāpat Ministru prezidents lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz arī iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz arī izdarīt grozījumus darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek lūgts šajā pašā sadaļā iekļaut arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz arī iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat tiek lūgts iekļaut šajā sadaļā arī likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā arī likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek lūgts šajā pašā sadaļā iekļaut arī likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek lūgts šajā pašā sadaļā iekļaut arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru Prezidents lūdz iekļaut arī šajā pašā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā arī likumprojektu “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts iekļaut šajā pašā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” arī likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Republikas valsts robežas likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Tabūna, Kalniņa, Grīnblata un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Viņš acīmredzot runās “par”.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Daudzi no jums droši vien, sekojot plašsaziņas līdzekļos rakstītajam un arī televīzijā demonstrētajam, ir pamanījuši faktu, ka vairāki pašvaldību deputātu kandidāti, uzrādot pašnovērtējuma līmeni latviešu valodas prasmei, ir rakstījuši – laba vai ļoti laba, taču realitātē ir izrādījies, ka tādas praktiski vispār nav šīs latviešu valodas zināšanas. Līdz ar to ir pamats bažām, ka nākotnē varētu būt diskriminēti latviski runājošie vēlētāji tieši tādējādi, ka šie pašvaldībās ievēlētie latviski nerunājošie deputāti nespētu pildīt likumā noteiktos pienākumus. Viņu pienākumi ir skaidri deklarēti likumā par pašvaldību deputātu statusu. Bažas pastāv par šādām pašvaldībām: par Liepājas pilsētu, Rīgu, Ventspili, Daugavpili un Rēzekni. Iespējams, arī par Jūrmalu.

Šobrīd plašu rezonansi sabiedrībā ir guvis gadījums Ventspilī, kad no “Saskaņas Centra” ievēlētā deputāte ir deklarējusi, ka runās tikai ar tulka palīdzību. Līdz ar to apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka ir jāpilnveido tiesiskā reglamentācija, ar ko mēs varam īstenot to, kas ir noteikts Satversmes 4., 101. un 104.pantā. Mēs uzskatām, ka valsts valodas lietošana pašvaldībās ir jāreglamentē ne tikai Satversmē, bet arī likumā par šo deputātu statusu. Likuma mērķis ir pirmām kārtām piespiest šos cilvēkus apgūt latviešu valodu. Tas ir pirmais un galvenais mērķis. Ja viņi nespēj vai nevēlas to darīt, tad deputāta mandātu iegūst nākamais no attiecīgā saraksta. Ja kāds te minēs, ka tādējādi tiek pārkāptas cilvēktiesības, tad jāsaka, ka vēlētāju griba tiek saglabāta – mandātu iegūst nākamais no attiecīgās pašvaldības, un tiek piemērota pilnīgi tā pati analoģija, kāda ir gadījumā, kad var atlaist veselu pašvaldību.

Mēs visi ļoti labi atceramies Saeimas likumprojektu, kurš tika pieņemts, kad tika atbrīvota jeb atcelta Ķekavas pagasta padome. Šeit tiek piemērota analoģija, un, ja likuma prasības netiek ievērotas, tad attiecīgais deputāts zaudē mandātu. Taču tas nav likumprojekta autoru mērķis. Likumprojekta autoru mērķis ir piespiest viņus iemācīties latviešu valodu gan saskarsmē ar vēlētājiem, gan saskarsmē ar plašsaziņas līdzekļiem. Ja ne, lai dod vietu nākamajam no attiecīgā saraksta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Tabūna, Kalniņa, Grīnblata un Dobeļa iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 20, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es nedomāju, ka šī ir laba diena, jo mēs sākam savas darba kārtības izskatīšanu ar tādu smagu likumprojektu. Tas sastāv no astoņiem pantiem, bet katrs pants ir sitiens mūsu sociāli maznodrošinātajiem slāņiem, cilvēkiem, kuri dzīvo no pensijām vai pabalstiem. Te ir pārkāpti visi ētikas un citi likumi, ja mēs runājam emocionāli, bet juridiski, kā es uzskatu, ir pārkāpta arī Satversme.

Mēs ļoti labi zinām, ka 2002.gadā mūsu Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru tika aizliegts ierobežojums pensionāriem strādāt un saņemt tikai daļu no savas pensijas. Neskatoties uz visu to, kas ir skaidri rakstīts melns uz balta, šodien Ministru kabinets mums piedāvā atkal tādu pašu redakciju.

Es uzskatu, ka tas ir ne tikai Satversmes pārkāpums, bet arī visas mūsu sabiedrības interešu pārkāpums, tāpēc ka Ministru kabinets neievēro Satversmi un Satversmes tiesas pieņemto spriedumu.

Un sakarā ar to es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, noraidīt to un vispār vairs necelt vispār šo jautājumu nekad dienas gaismā. Tas ir pirmais.

Otrais. Mēs apmēram pirms nedēļas vai divām (es vairs neatceros) apsolījām māmiņām, ka viņu algas, māmiņu algas vai vecāku pabalsti, netiks ierobežotas tuvākajā laikā, un mēs noteicām pārejas periodu, ka pēc 305 dienām, kad būs jau jauni apstākļi, mēs sāksim kaut ko mainīt šā pabalsta izmaksā un ka būs tiesības arī izvēlēties, vai nu saņemt pabalstus, vai turpināt strādāt… Mēs tam piekritām, skaidrs, ar smagu sirdi, bet piekritām… Bet šodien atkal tiek lauzta vienošanās un tie solījumi gan mums, gan sabiedriskajām organizācijām, jo mēs redzam, ka māmiņas... vecāki saņems tikai pusi šā pabalsta, ja viņi turpinās strādāt. Tas arī nav labi, tāpēc ka pirms vēlēšanām valdošā koalīcija runā vienu, ministri sola vienu, bet pēc vēlēšanām – pilnīgi ko citu.

Es gribu pateikt, ka es to visu saprotu, jo premjeram negribējās runāt par smagiem lēmumiem, bet, ja viņš būtu īsts Latvijas premjers, tad viņš izietu priekšā un pateiktu: “Tauta! Tā un tā… mēs pieņemam smagu lēmumu…” Bet visu laiku klusēt un solīt, ka pensijas nekad netiks skartas, ka māmiņu intereses tiks pilnībā novērtētas un ka ar likumu netiks neierobežotas viņu tiesības…

Šodien mēs ar šo likumprojektu svītrojam lielu daļu. Neviens vairs sabiedrībā neuzticas mums, tāpēc ka mēs neturam savu doto vārdu. Tauta netic vairs ne tikai tam, ko mēs lūdzam un ko mēs stāstām pa televizoru, bet arī tam, ko mēs pieņemam savos likumos.

Es gribu pateikt, ka šodien ir tāda situācija, kad deputātiem vajag paskatīties reāli, ar ko viņi rīt izies savos pagalmos un ko runās ar cilvēkiem, kā viņi varēs izskaidrot to, ka ļoti daudzas nozares, pieņemsim, medicīna, izglītība, turas uz tiem pašiem pensionāriem, kuri saņem mazu, mazu pensiju, tāpēc ka šīs nozares speciālisti nevar saņemt lielu pensiju, un viņi piestrādā, saņemot nelielu algu. Un tikai šie cilvēki var tajās nozarēs strādāt par tādu algu un piepelnīties pie pensijas, lai savilktu galus kopā, bet mēs šodien gribam pateikt: “Atvainojiet, mēs 10 procentus nogriezīsim, no pirmā lata paņemsim no jums nodokļus un vēl 70 procentus atņemsim.” Nu kā mēs varēsim to izskaidrot cilvēkiem, es nezinu. Un “Saskaņas Centrs” nobalsos “pret”, tāpēc ka mēs cienām Satversmi, cienām cilvēkus, kuri atbalstīja mūs, ievēlot gan parlamentā, gan pašvaldībās. Un mēs nemainīsim savu pozīciju ne pēc vēlēšanām, ne pirms vēlēšanām. Tā ir stingra pozīcija. Un es domāju, ka visiem politiķiem, kuri spiedīs pogu “par” šo likumprojektu, vajag padomāt, ka šodien dzīve nebeidzas. Un pēc pusotra gada būs atkal vēlēšanas, un vajadzēs kaut ko tautai stāstīt... ka mēs ietaupījām uz viņu rēķina. Ja pie mums šodien reāli pensija vidēji ir 180 latu, bet iztikas minimums – 170 latu, mēs, atņemdami 10 procentus, visus vidējos pensionārus pagrūžam zem iztikas minimuma. A kurš mums pateiks, ka vieglāk būs samaksāt par apkuri ziemā? Neviens. Kurš mums pateiks, ka vieglāk būs ar pārtikas iegādi un tā tālāk? Šodien bezdarbs tikai pieaug un ļoti daudzos reģionos ģimenes dzīvo no pensijas, no tā, ko atnes vecmāmiņa viņiem uz mājām, un viņi var atļauties tikai to, cik ir pensijas apmērs.

Sakarā ar to vēlreiz visiem, kas sludina to, ka viņi ir sociāldemokrāti, ka viņi ir sociāli atbildīgi par saviem cilvēkiem, saku: neatbalstīsim šo likumprojektu! Meklēsim citus veidus, kā ieekonomēt un atrisināt šīs budžeta problēmas savādāk! Likvidēsim divas trīs ministrijas, likvidēsim varbūt to autobāzes un autotransportu, bet neķersimies pie pensijām!

Paldies par atbalstu. Es ceru, ka jūs dzirdējāt mani.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Runāt “par” neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, es palūgšu klusumu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 31, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Pirmām kārtām man ir jāsaka, ka šis likumprojekts iet roku rokā ar diviem iepriekšējiem, kuri nosaka to, ka pensijas strādājošajiem tiek samazinātas par 70 procentiem. Es domāju, ka pirmām kārtām tas nav likumīgi, bet, pat ja tas būtu bijis likumīgi, tas nav taisnīgi. Un no taisnīguma viedokļa mēs nevaram cilvēkiem samazināt viņu pensijas par 70 procentiem tikai tāpēc, ka viņi strādā. Pie tam šie cilvēki lielā mērā ir profesionāļi!

Par ārlietu dienestu. Runājot par diplomātisko dienestu, jāteic, ka mēs zinām, ka tas neattiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, bet tajā pašā laikā šie cilvēki ir tie, kas ir būvējuši mūsu diplomātisko dienestu un kas lielā mērā arī joprojām kalpo šim diplomātiskajam dienestam. Gribētu vēl papildus vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo likumprojektu nav parakstījis Latvijas ārlietu ministrs, kurš pirmām kārtām ir tas, kurš ir atbildīgs par to, kas notiek diplomātiskajā dienestā.

Gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, ja mēs skatāmies uz to, vai normatīvais akts ir izvērtēts pilnībā... Piemēram, 3.punkts. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? Šeit ir latviešu valodā skaidri un gaiši rakstīts – nav izvērtēts. Kāpēc tad mēs balsojam par likumprojektu, kura ietekme patiesībā nav izvērtēta? Es aicinu pirmām kārtām balsot pret šo, manuprāt, netaisnīgo piedāvājumu, jo tas neatbilst mūsu valsts ilgtspējīgas attīstības interesēm šajā nozarē. Un es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, protams, mums visiem ir jāuzņemas atbildība par to, kā izveidot šo jauno budžetu. Bet tajā pašā laikā mums ir jādod kaut nedaudz cerības Latvijas sabiedrībai par to, kā tā attīstīsies tālāk. Šāda veida likumprojektu pieņemšana nerada iespaidu, ka mēs zinām, kurp mēs ejam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodošanu Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 8, atturas – 22. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst... (No zāles: “Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – 9. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kā zināt, šis likumprojekts ir par tiem dažiem desmitiem mūsu skatuves mākslinieku, kas uzskatāmi par Latvijas godu, kas ir saņēmuši Trīszvaigžņu ordeņus; tie ir cilvēki, kurus jūs tik labprāt uzklausāt svinīgajās sēdēs 18.novembrī un 11.novembrī; tie ir tie cilvēki, kurus jūs pie katras iespējas saucat par šīs nācijas sirdsapziņu.

Šodien valdība piedāvā… valdība ierosina visiem tiem cilvēkiem samazināt izdienas pensijas un pateikt: ja viņi turpinās strādāt, tad viņiem būs par 70 procentiem mazāk. Es labprāt gribētu, ka cienījamie deputāti tagad atvērtu šīs likumprojekta trešo lapu un izlasītu anotācijā, kāds ir tas milzīgais ieguvums valsts budžetā no šā likuma. Tie ir četrpadsmit tūkstoši septiņi simti latu. Četrpadsmit tūkstoši septiņi simti latu ir tā jūsu “dāvana” visiem šiem cienījamiem cilvēkiem īsi pirms Jāņiem!

Vai tiešām budžetā nevar atrast četrpadsmit tūkstošus septiņus simtus latu? Vai tiešām jūs to nevarat izdarīt? Kaut vai uz tā Ministru kabineta iekārtas likuma pamata, kurā, atvainojiet, Ministru prezidentam un ministriem joprojām ir tautsaimniecībā strādājošo vidējā alga ar koeficientu 4 vai 3,5.

Es aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncerttorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots. Vai deputātam Lācim ir kaut kas sakāms par procedūru? (No zāles dep. V.Lācis: “Nē, nekas!”) Nu, tad, lūdzu, atspiediet savu zaļo pogu.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! It īpaši tie zālē sēdošie, kas kādreiz ir bijuši kultūras ministri!

Visciniskākais šajā likumprojektā ir tas, ka tas paredz, ka turpmāk kolektīvu vadītāji, tie, kas gatavo visus tos mūsu korus, deju kolektīvus latviešu Dziesmu svētkiem, turpmāk nekādu samaksu nesaņems. Un kas par to ir rakstīts anotācijas 4.lapā? “Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?” Uz to kā atbildi valdība ir spējusi uzrakstīt vienīgi – “Nav attiecināms”. Pilsoniskajai sabiedrībai, valdības ieskatā, nav nekādas darīšanas gar to, vai Latvijā tuvākajā laikā notiks skolēnu un studentu Dziesmu svētki un vai vēl pārskatāmā nākotnē notiks vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tas milzīgais ieguvums budžetā no tā visa ir 622 000 latu.

Es vēlreiz varu atkārtot to priekšlikumu, ko “Sabiedrība citai politikai” ir izvirzījusi jau sen: uzlieciet progresīvo ienākuma nodokli tām personām, kas gadā saņem vairāk nekā 10 000 latu, un jūs budžetā… nevis virziet šo kroplo ideju, ko šobrīd piedāvā Finanšu ministrija… un tad jums budžetā būs vairāki miljoni latu, kuru pietiks ne tikai Dziesmu svētku organizēšanai, bet kuru arī pietiks, lai saglabātu daudzus pabalstus, un kuru pietiks daudzām citām lietām, kas ir tikpat svarīgas Latvijas sabiedrībai kā Dziesmu svētki.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 13, atturas – 13. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu šodienas Saeimas sēdē uz 30 minūtēm pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”, tas ir, šobrīd. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tādā gadījumā… Tātad – ir vai nav iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Nav iebildumu. Līdz ar to būs pārtraukums līdz pulksten 17.00.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pēc 5 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Paldies.

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc 2,5 minūtēm!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – LPP/LC frakcija.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Lai gan mēs esam iepazinušies ar minētajiem likumprojektiem, mums tie tomēr formāli jāpieņem pirmajā lasījumā. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde tūlīt, šinī brīdī.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Māris Ārbergs, Vaira Paegle, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Vents Armands Krauklis, Leopolds Ozoliņš un Atis Slakteris.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.00…

Vēl paziņojums deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās, tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

 

 

Pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 15.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu likumprojekta “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tāpat tiek lūgts izskatīt… iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts iekļaut arī likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tāpat tiek lūgts izskatīt pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tāpat tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tāpat arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tiek lūgts iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tiek lūgts papildus iekļaut arī likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1343/Lp9 – likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Es domāju, šo likumprojektu jau daudzi no jums ir skatījuši. Te ir diezgan daudz ietverts. Tas ir visumā jumta likums, kas attiecas uz pensijām un pabalstu izmaksāšanu. Es netērēšu laiku un neiedziļināšos detaļās. Es aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Es aicinu likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Uzreiz pēc vēlēšanām valdība ir atklājusi savus nodomus – uz tautas rēķina atrisināt valsts ekonomiskās problēmas, kas lielā mērā ir radušās korumpētas valdošās elites nekompetences rezultātā.

PCTVL nostājas pret likumprojektu par pensiju un pabalstu samazināšanu, kas tika saskaņots diemžēl ar valdības spiediena ietekmē salūzušajiem sociālajiem partneriem. Likumprojekts skar visai neaizsargāto iedzīvotāju slāni – pensionārus un ģimenes ar bērniem. Neskatoties uz visu valsts galveno amatpersonu pirms vēlēšanām dotajiem zvērestiem, ka pensijas nesamazināsies ne par santīmu, lūk, katram pensionāram atņem 10 procentus, strādājošajiem – pat 70! Uz 470 000 pensionāru rēķina valdošā elite grib ietaupīt 50 miljonus pirmajā pusgadā un 100 miljonus gadā – pārējos trīs gados. Uz 60 000 strādājošo pensionāru rēķina – vēl ap 40 miljoniem. Ap 400 000 ģimeņu arī aplaupītas 3–5 miljonu apmērā, un vēl no strādājošajiem vecākiem – 3 miljonus. Kopā gan tikai 100 miljoni – tātad viena desmitdaļa no trekno gadu mantotā sociālā budžeta pārpalikuma.

Vakar daži no jums it kā kādu genocīdu atzīmēja... Šis ir īstais genocīds (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kāp zemē!”) pret sirmgalvjiem, pret ģimenēm ar bērniem, un to darīja, cienījamie vēlētāji, ar jūsu balsīm ievēlētā valdībā!

Droši var valsts izdzīvot bez šī drakoniskā likumprojekta, bez šiem upuriem, pret kuriem iebilst pat mūsu kreditori. Šo jautājumu attiecībā uz strādājošajiem pensionāriem 2002.gadā jau skatīja Satversmes tiesa, un tā vērsās pret toreiz Šķēles valdības priekšlikumu atņemt strādājošajiem pensionāriem visu pensiju. Vai varbūt priekšlikums 70 procentus atņemt ir vairāk saskaņots ar samērīguma principu? Satversmes tiesas verdikts pirms septiņiem gadiem ir sekojošs: apstrīdētā norma neatbilst samērīguma un tiesiskās paļāvības principiem un ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu. Vai šie principi mainījušies septiņu gadu laikā? Vai mums ir cita Satversme šodien? Tie ir meli, cienījamie kolēģi! Un šo melu sekas jūs varēsiet arī just pēc tam, kad opozīcija izdarīs tomēr savu lietu un apspriedīs šo likumprojektu Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa skatīja, vai ir citas iespējas, kas atbilst samērīguma principam, lai tomēr saglabātu pensionāram tiesības uz pilnu pensiju. Un mēs uzskatām, ka šī alternatīva tomēr ir arī šodien. Kā pirmo PCTVL var nosaukt savus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas ir atvērts arī šodien. Šis likumprojekts paredz ministriju skaita samazināšanu no 14 līdz sešām ministrijām, parazītisko parlamentāro sekretāru amatu likvidēšanu (atbalstām “Jaunā laika” priekšlikumu) un ministru prēmiju likvidāciju, it īpaši par darbu svētdienās. Un, ja mēs tā izdarīsim, tad naudas noteikti pietiks, lai… šo 100 miljonu, ko jūs gribat atņemt pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, pietiek, lai visu šo kompensētu. Arī pašā šajā likumā ir tomēr iespējas kaut ko uzlabot. Teiksim, šeit ir ar trekniem burtiem rakstīts, ka krīzes laiks mums ir trīs ar pusi gadu. Interesanti! Kur ir pierādījumi tam? Nav pierādījumu! Nedz anotācijā, nedz presē nav nekādu aprēķinu, tātad var droši samazināt… kaut gan… šā likuma termiņu… likuma darbošanās termiņu...

Ņemot vērā starptautisko pieredzi, mēs šajā gadījumā varētu balstīties arī uz lietu Juhani Saarinen versus Finland, versus Somija, kas tika izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā un bija tieši saistīta ar pensiju samazināšanu Somijas ekonomiskās krīzes rezultātā. Tur bija konstatēts, ka Somija šajos grūtajos apstākļos tomēr atrada iespēju visiem šiem pensionāriem kompensēt visus viņu zaudējumus pēc kāda laika, kad ar ekonomiku būs viss kārtībā.

Un šis likumprojekts faktiski ir spriedums valstij, jo šis likumprojekts uzrakstīts tā, it kā krīze būs mūžīga.

Mēs iesniegsim šos priekšlikums, lai tos noraida, bet tomēr šie priekšlikumi krietni paaugstina izredzes vinnēt Satversmes tiesā.

Es aicinu godīgus cilvēkus šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Kā nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šodien saistībā ar šo Pensiju likumu ļoti daudz tiks locīts Satversmes tiesas vārds. Es, godātie kolēģi, aicinu jūs šeit nekliegt uz šīs tribīnes un apsvērt visu šo situāciju tā, kā tautas priekšstāvjiem pienākas.

Šo likumprojektu paketi mēs saņēmām pirms stundas, un es ceru, ka šajā laika posmā, zinot pašreizējo ekonomisko un sociālo situāciju, jūs esat daudzmaz iepazinušies ar to.

Tomēr, ņemot vērā manu iepriekšējo nodarbošanos, es gribu izteikt atsevišķus apsvērumus, jo publiskajā telpā ir izskanējuši aicinājumi man kā Satversmes tiesas tiesnesei izteikt šajā sakarā savu viedokli. Un es arī godprātīgi centīšos to darīt.

Visupirms, godātie kolēģi, es vērsīšu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta anotācijā ir iedota medusmaize Satversmes tiesas tiesnešiem, un proti, tas ir 6.lapaspusē. Tur ir teikts tā (es citēju): “Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pastāv risks, ka likumprojekta 2., 3., 5. un 6.panta normas ir pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošās tiesiskās paļāvības principu, kā arī rada risku pretrunai ar Satversmes 91.pantā noteiktajām personu tiesībām uz vienlīdzību un nediskrimināciju un 109.pantā noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.” Citāta beigas.

Es šodien, kolēģi, negribu runāt par tiesiskās paļāvības principu, kas šodien tiek skandināts visās vietās. Protams, mēs neatrodamies vairs tādā situācijā, kādā atradāmies, teiksim, pirms pieciem gadiem. Un tomēr – es īpaši vēršos pie Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem… es aicinu pamatīgi iepazīties ar šo Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta spriedumu, īpaši ar tā 3.punktu. Es nepakavēšos pie tiesiskās paļāvības. Par to es šeit, šajā zālē, esmu diezgan daudz runājusi.

Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību samērīguma principam, kas arī izriet no Satversmes 1.panta. Un samērība… Ko nozīmē samērīguma princips? Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas, valsts un sabiedrības interesēm. Un, lai izvērtētu, vai likumdevēja pieņemtā tiesību norma atbilst samērīgumam, parasti ir tāda īpaša formula un ir jānoskaidro… proti, arī šajā gadījumā jānoskaidro, pirmkārt, vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti šī leģitīmā mērķa jeb likumīgā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai šāda rīcība ir nepieciešama, vai mērķi var sasniegt ar citiem indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un, treškārt, vai likumdevēja darbība ir samērīga un atbilstoša, proti, vai labums, ko šādā gadījumā iegūst, ierobežojot pamattiesības, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

Es gribu teikt, protams, tā: uz pirmo jautājumu es varu atbildēt apstiprinoši. Šie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo šajā gadījumā, kad valstī pastāv šāda ekonomiskā un sociālā situācija… Es neanalizēšu – kādēļ, mēs visi to zinām, tāpēc šeit nebūtu nepieciešams to atkārtot, kādu iemeslu dēļ šī situācija mums ir radusies… Mēs vairs nevaram turpināt dzīvot tā, kā dzīvojām agrāk, un nu, kā mēs sakām, visiem ir jāsarauj jostas ciešāk.

Taču, runājot tālāk, vai šo mērķi nevar sasniegt ar citiem indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai šī likumdevēja darbība ir samērīga, visa atbildība gulstas uz mums, godātie deputāti.

Arī tajā laikā, kad es biju Satversmes tiesas tiesnese, bija līdzīga situācija. Proti, 1999.gadā pensiju budžetā bija deficīts 57,6 miljonu latu apmērā un nopietni apdraudēta pensiju izmaksa vispār. Un tādēļ tika pieņemti šādi pasākumi, proti, visiem strādājošiem pensionāriem, ja jūs atceraties, izmaksāja tikai 60 latus – neatkarīgi no tā, kāds viņiem tajā laikā bija atalgojums.

Taču Satversmes tiesa norāda savā spriedumā, ka ne Ministru kabinets, ne Saeima nav veikusi analīzi attiecībā uz to, kādas būtu apstrīdētās normas piemērošanas sekas, ja visi nodarbinātie pensionāri, kuru pensijas sasniedz 60 latus mēnesi, izbeigtu nodarbinātības tiesiskās attiecības un viņiem piešķirtās pensijas būtu jāizmaksā pilnā apmērā. Šodien es varu teikt: es neesmu redzējusi anotācijā, kas notiktu ar šīm darba vietām, ja visi šie pensionāri tagad nolemtu izbeigt darba tiesiskās attiecības.

Tālāk es varu runāt arī par apstrīdētās normas efektīvu piemērošanu. Satversmes tiesa tajā laikā norādīja, vai ir veikta valstī, piemēram, obligāto iemaksu parādu aktīva iekasēšana, vai ir izvērtētas piešķirtās sociālās apdrošināšanas iemaksu atlaides un samaksu termiņa pagarinājumi. Tiesa uzskatīja, ka ir izvērtējams, vai nepastāv iespēja samazināt aizņēmumu, kredītu procenta likmes un maksājumus par nodokļa administrēšanu, kas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jāmaksā citām valsts institūcijām, piemēram, Valsts kasei, Valsts ieņēmumu dienestam. Un tāpēc Satversmes tiesa uzskatīja, ka viņa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pietiekami izvērtējusi, vai izvirzīto mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar citiem, alternatīviem līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu Satversmē garantētās personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, arī tiesības saņemt visu piešķirto vecuma pensiju.

Kāds ir risinājums? Es domāju, ka šodien mēs nevaram runāt, lai varētu saņemt visu… strādājošie pensionāri visu pensiju. Iespējams, ka šie 70 procenti ir nesamērīgi. Iespējams, ka vajadzētu, manuprāt, paredzēt noteiktu naudas summu, kuru neatkarīgi no… kuru saņem attiecīgais strādājošais, piemēram, tie būtu 100 lati, pilnā apmērā, un pēc tam, varbūt sākot no šiem 100 latiem, noteikt procentus – vai nu 50 procentus, vai 70 procentus.

Otra iespēja, protams, ir ierobežot arī lielās pensijas. Mēs zinām, ka valstī ir vairāk nekā 200 cilvēku, kuri saņem lielās pensijas. Jā, mēs šīs lielās pensijas varam ierobežot, piemēram, nosakot kaut kādu augšējo robežu. Jo pretējā gadījumā, ja mēs tikai šādā veidā rīkojamies – 70 procentus nogriežam strādājošiem pensionāriem, nemeklējot absolūti nekādas citas iespējas –, tad, manuprāt, mēs ļoti nopietni riskējam, ka Satversmes tiesa pateiks, ka tiek pārkāpts šis samērības princips. Visiem ir jāsavelk jostas, bet kādēļ strādājošiem pensionāriem, īpaši tiem, kas ir ar mazām pensijām, tiem, kam ir 150, 200 latu, būtu jānes šādi upuri, kā sakām mēs – konstitucionālo tiesu tiesību speciālisti?

Šodien iznāk tāda situācija, ka, salīdzinot ar 1990.gadu… Pieņemsim, ja strādājošiem pensionāriem ir 150 latu, tad… Šķēles laikā, kad Šķēle atļāva maksāt tikai 60 latus… Šodien, piemērojot šo 70 procentu samazinājumu, šī persona saņem tikai 45 latus. Manuprāt, tas šodien nav taisnīgi un nav samērīgi.

Tāpēc es tomēr aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, bet mēs, “Pilsoniskā Savienība”, iesniegsim priekšlikumus, lai mazinātu šo nesamērīgo attieksmi pret strādājošiem pensionāriem salīdzinājumā ar visām citām personām, kurām arī nākas ierobežot šīs pamattiesības.

Paldies jums par sapratni.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Kā nākamais debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Jūs tagad pieņemsiet likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Es uzskatu, ka pieņemt šo likumu – tas nozīmē izdarīt rupju kļūdu vai noziegumu. Cik man ir zināms, līgumā ar Starptautisko Valūtas fondu, kuru parakstīja vēl Godmaņa kungs, bija paredzēts nedevalvēt latu un nepieskarties pensijām un sociālajiem pabalstiem. Pēc 6.jūnija, pēc vēlēšanām, Dombrovska kunga valdība aizmirsa par iepriekšējiem solījumiem nepieskarties pensijām un paziņoja tautai kaut ko pavisam citu. Manuprāt, tas ir negodīgi un pat nelietīgi. Jūs ieplānojat no pensionāriem, kuri ir visneaizsargātākā sabiedrības cilvēku kategorija, nozagt naudu. Un, kā tas ir rakstīts likumprojekta anotācijā, 2009.gadā (ja mēs šodien nobalsosim par šo likumprojektu), samazinot pensijas tikai par 10 procentiem, mēs nozagsim, atkārtoju, no pensionāriem 50 miljonus 500 latu… 50 500 000 latu –, tātad šinī gadā... Nākošajā gadā – 89 280 000 latu. 2011.gadā – 91 787 000 latu. Un 2012.gadā – arī vairāk par 91 arpus miljonu.

Strādājošos pensionārus jūs atstāsiet daudzus bez maizes. Vakar man piezvanīja viena ārste, viņai ir 71 gads, pensija ir 165 lati, un viņa piestrādā – nopelna uz rokas 60 latu. 15 latus viņa iztērē transportam un 45 – paliek. Tātad viņai aprēķināts katrs santīms, viņa nevienam nav parādā, šai sievietei nav bērnu, kā dzīvē dažreiz gadās, un nav mazbērnu. Viņa dzīvo ar 210 latiem. Tātad, ja viņa strādās vai piestrādās, tad viņa nesaņems pensiju, ja viņa nestrādās, pensija ir 165 lati, neto. 10 procentus noņemiet, un – lai Dievs nedod! – ka jūsu tēvi un mammas dzīvotu ar 148 latiem! Tātad mēs apzogam cilvēkus!

Ja mēs paskatāmies, pēc valdības aprēķiniem, izdevumu samazinājumu strādājošajiem pensionāriem, tad 2009.gadā mēs nozogam no viņiem gandrīz 38 miljonus, 2010.gadā – 38,5 miljonus un 2011.gadā – 25 miljonus 710 000 latu, 2012.gadā – atkal 12... gandrīz 13 miljonus. Vai mums ir sirdsapziņa vai nav? Vai mēs paredzam un domājam, ko mēs darām, vai ne? Vai jūs nebaidāties ne no Dieva, ne no sociālā sprādziena?

Ja mēs runājam par vecāku pabalstiem, tad mēs apzogam arī šos cilvēkus. Izdevumu samazinājums vecāku pabalstiem… strādājošajiem pabalstu saņēmējiem ir vairāk par 3 miljoniem 2009.gadā, vairāk par 4 miljoniem – 2010.gadā, nu un tā tālāk... Un vēl bērna pabalsts. Tas bija 9 lati ar kapeikām, tagad būs 8 lati. Un atkal! Gudrinieki mēs esam! Mēs atradām 3 miljonus šogad, bet nākošajos gados – gandrīz 6 miljonus latu!

Atkārtoju: es uzskatu, ka tas ir negodīgi, un es uzskatu, ka tas ir nelietīgi. Naudu varētu ekonomēt, iznīcinot daudzskaitlīgas ierēdnieciskas aģentūras. Mums ir vēl aģentūra “Akadēmiskā bibliotēka” vai aģentūra “Basketbola sporta skola”. Es runāju par citām aģentūrām. Un mums vajadzētu likvidēt uzņēmumu padomes. Varētu apvienot ministrijas, varētu samazināt parlamentāros sekretārus. Ministrijas pilnīgi var izdzīvot bez šī amata. Varētu daudz vairāk samazināt militāro budžetu un pieņemt likumu – un jau sen to vajadzēja izdarīt –, ka visi valsts un pašvaldības uzņēmumi… lai visi šie uzņēmumi uz 2–3 gadiem kļūtu par bezpeļņas organizācijām. Un tas nozīmē – aprēķināt līdzekļus algām, līdzekļus materiāliem, līdzekļus iekārtām, un “Latvenergo” varētu strādāt un “Latvijas Dzelzceļš” varētu strādāt, un “Rīgas Siltums” un “Rīgas Ūdens” … Es vēl varētu nosaukt padsmit un vairāk tādus uzņēmumus, kuri ir Daugavpilī vai Rēzeknē un tā tālāk, kuriem tarifi ir uzgriezti tā, ka cilvēki vairs elpot nevar… tātad pataisīt tos par bezpeļņas uzņēmumiem – atkārtoju – uz diviem trim gadiem.

Visi mēs varētu viegli, cik nu tas varētu būt viegli, to izdarīt – sameklēt tos nepieciešamos 500 miljonus latu, nepieskaroties pensijām un nepieskaroties māmiņu algām.

Jūs, godātie kolēģi, mūsu valdība un jūs… Es nevaru iedomāties, kā šeit kliegtu “Jaunais laiks”, ja viņi būtu opozīcijā un ja valdošie pieņemtu vai gribētu pieņemt tādu likumprojektu. Es nezinu… Jūs šeit kliegtu, svilptu, aicinātu uz protestiem, un tā tālāk. Un šodien jūs tik disciplinēti balsojat kā balsošanas mašīna, balsojat par visu, ko jums tikai no augšas pateiks! Un kā jūs pēc tam varēsiet skatīties cilvēkiem acīs?!

Tātad jūs diemžēl atradāt visvieglāko ceļu, jūs cerat izdzīvot. Sakot “jūs”, es domāju visus valdošos, sākot ar valdību un beidzot ar šeit sēdošajiem. Jūs cerat izdzīvot uz maznodrošināto rēķina, uz pensionāru un bērnu rēķina. To nedrīkst pieļaut! Dievs mūs visus sodīs! Valstij jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, kā tas notiek diemžēl šodien Latvijā. Brīdinu jūs visus: ja valsts nerūpējas par bērniem un večukiem, tā ir slikta valsts. Tātad slikta Saeima, slikta, nemākulīga valdība, un tādai valstij diemžēl nav nākotnes, ticiet man!

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot jārunā pirmām kārtām par šā priekšlikuma morālo pusi.

Situācija ir ļoti vienkārša. Valdība, konkrēti, Ministru prezidents, meloja, meloja publiski un konsekventi, vairākkārt apsolot, ka pensijas netiks aiztiktas. Vai viņš meloja apzināti vai neapzināti, vai tajā brīdī viņš varbūt tiešām vēl cerēja, ka bez tā var iztikt, – tas lietas būtību nemaina. Mēs jau vairākus gadus šeit runājam par valsts prestižu, par Saeimas zemo prestižu. Par kādu prestižu var runāt, ja valdība melo un jūs, valdošā koalīcija, disciplinēti balsojat par šo pozīciju?! Tas nav nejauši, ka… Es te tagad paskatījos, ka neviens no koalīcijas deputātiem nav pieteicies debatēs, un es jūs ļoti labi saprotu, kolēģi. Jums nav ko teikt, jo jūs ļoti labi saprotat, kas šobrīd notiek. Bet, ja jūs tā uzvedaties, tad man ir vienkāršs priekšlikums: nu nerunājiet vairs par morāli, par atbildību, par visām šādām augstām lietām, jo tomēr jūsu darbi diemžēl neiet kopā ar šiem skaļajiem lozungiem!

Par šā priekšlikuma ekonomisko pusi. Vai kāds aprēķināja, kā šie grozījumi ietekmēs Latvijas tirgu, ietekmēs uzņēmējdarbību? Te daudz tika runāts par devalvāciju, par to, ka devalvācija nepalīdzētu. Protams, tā ir taisnība, devalvācija nepalīdzētu. Bet ir arī citi līdzekļi, kas tiek piemēroti, lai izietu no ekonomiskās krīzes. Un viena no šādām izejām ir paaugstināt sociālās izmaksas, jo šī nauda, šie 50 miljoni, ko jūs tagad gribat atņemt pensionāriem, – tā ir nauda, kas tiek tieši izņemta no apgrozījuma, jo šī nauda netiek glabāta bankās. Pensionāri, kas saņem šo naudu, to uzreiz tērē, viņi veicina tirgu, viņi veicina ražošanu, viņi veicina tirdzniecību. Tātad jūs gribat to atņemt ne tikai pensionāriem, bet arī Latvijas uzņēmējiem. Un es diemžēl nedzirdēju ne vārda par šādām analīzēm. Skaidrs, ka šādu analīžu vienkārši nav.

Un pēdējais. Es negribu atkārtot to, ko Čepānes kundze teica. Ziniet, tas ir ļoti dīvains veids, kā pieņemt šādus likumus. Mēs pieņemam atsevišķu likumu, kas būtībā radikāli maina visu pensiju sistēmu. Tajā pašā laikā nav nekādu priekšlikumu grozīt spēkā esošo likumdošanu.

Vai jūs uzskatāt, ka šāda pieeja atbilst tiesiskas valsts principiem? Jo patiešām te ir ļoti daudz tīri juridisku jautājumu... Viens moments ir tāds, ka jūs faktiski apgalvojat, ka šī nauda tiks taupīta. Nu, nebūs tā! Jo padomāsim par to, kuram būs jāsedz šis deficīts, šī nauda, ko pensionāri nesaņems, jo tikko vidējā pensija sāka pārsniegt iztikas minimumu. Vidējā pensija ir ap 177 latiem, šobrīd iztikas minimums – virs 170. Tātad, atņemot šos 10 procentus vai pat vairāk, lielākajai daļai pensionāru vidējā pensija būs atkal zem iztikas minimuma. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs daudz vairāk jāmaksā, ka sociālie pabalsti būs daudz lielāki, kas tiks maksāti no pašvaldību budžeta.

Tātad – kāda ir jūsu loģika: saglabāt valsts budžetu un nospļauties uz to, kas notiks ar pašvaldību budžetiem? Var būt, ka tā ir jūsu atriebība par smago zaudējumu pašvaldību vēlēšanās? Es nezinu. Varbūt tas ir tāds slēpts veids, kā parādīt, ka jaunie pašvaldību līderi netiks galā ar saviem pienākumiem? Bet tā jebkurā gadījumā nav valstiska domāšana.

Un galu galā jebkurai valstij ir savi pienākumi, un nodrošināt tiesības uz dzīvi ir viens no pamatpienākumiem. Un, ja patiešām tagad vidējā pensija atkal būs zem iztikas minimuma – ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienkārši to, ka pensionāriem netiek garantētas tiesības uz dzīvi, ka cilvēki vienkārši nevar izdzīvot, jo iztikas minimuma aprēķina metodika ir patiešām ļoti minimalizēta, jo šis iztikas minimums ir patiešām izdzīvošanas minimums. Un jūs gribat liegt šo minimumu pensionāriem!

Tātad šis priekšlikums ir absolūti amorāls, ekonomiski nepamatots un tiesiskas valsts principiem neatbilstošs. Un man tiešām ļoti gribas, lai kāds no jums būtu pietiekami vīrišķīgs, lai Jūs izietu šeit priekšā un paskaidrotu, kāpēc jūs balsojat “par” šo priekšlikumu. Es ļoti ceru, ka kādam tomēr pietiks drosmes, ka jūs pierādīsiet, ka jūs patiešām esat tautas priekšstāvji, nevis tikai aparāts balsošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani, godīgi sakot, izbrīna tas, ka šādu likumprojektu mums piedāvā Ministru kabinets, un tādēļ šodien mums ir jāpieņem ārkārtīgi grūts un atbildīgs lēmums, jo, ja mēs kļūdīsimies, ja mēs nesapratīsim tos cilvēkus, kuri šodien dzīvo visgrūtāk, – pensionārus, represētos –, tad nu gan mēs būsim dziļā bedrē, tad nu gan mēs būsim bezdibenī, jo to naudu, ko šie cilvēki saņem gadiem ilgi…

Mēs sakām – “iztikas minimums”. Tas ir tādas knapas, knapas, knapas izdzīvošanas minimums. Knapi izdzīvo cilvēki badojoties. Vai tad to jūs nesaprotat? Es domāju, ka jūs tiekaties visi ar cilvēkiem. Represēto ir 18 000. Lūk, ko viņi raksta savā vēstulē. Nolasīšu tikai vienu mazu citātu, Daudzes kungam, Barčas kundzei kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai un visām Saeimas frakcijām: “Šobrīd, pēc 19 neatkarības gadiem, vērsties pret politiski represēto pensiju pielikumu, lai glābtu valsts budžetu, ir ļoti apvainojoši un pazemojoši. Visvairāk mums nepieciešams miers dvēselē un dzīvē. Mēs, politiski represētie, ar lielām bažām vērojam, kā notiek mūsu aizstāvēto ideālu degradācija un valsts ekonomikas sakārtošana uz veco cilvēku rēķina.”

Mēs vakar daudzi arī no Saeimas bijām pie Brīvības pieminekļa un godinājām tos cilvēkus, kuri izgājuši Gulaga ceļus, Sibīriju, – gan tos, kuri nav atgriezušies, gan tos, kuri atgriezušies. Un vakar, es ceru, jūs noskatījāties arī Dzintras Gekas filmu. Lai atceramies visu to, lemjot šodien un pēc tam otrajā lasījumā par šīm lietām!

Un vēl pateikšu ko. Tāpēc jau Latviju pārņēma sarkanais mēris, ka mēs necienām, negodājam mūsu cilvēkus, kuri cīnījušies par mūsu valsti, gājuši bojā. Tā nedrīkst rīkoties! Tā nedrīkst rīkoties. Es saprastu, ja būtu izsmeltas visas iespējas. Nu nav! Valsts iet bojā, bankrotē, ja izsmeltas visas iespējas. Visas iespējas nav izsmeltas. Pāris ministrijas var droši likvidēt. (No zāles: “Kuras?”) Aģentūras – veselu pulku. Ja vajadzēs – nosaukšu. Un tā tālāk, un tā joprojām. Tos nedaudzos dažus desmitus miljonu var atrast. Var atrast, turklāt samērā viegli.

Desmit procentus nost pensionāriem! Visiem! Septiņdesmit procentus – strādājošajiem! Bet šie strādājošie ir skolotāji. Tur, viņu vietā, neviens jaunais neies. Valdība domā: “Tos vecos, tā sakot, mājup, nav ko viņiem te maisīties pa kājām! Nāks jaunie.” Nē, nenāks. Ir zinātnieki, ir ārsti, ir skolotāji, ir aktieri, ir daudzi, daudzi citi cilvēki, kuri strādā un kuru vietā neskries un nenāks tie jaunie, kuri ir šodien bezdarbnieki. Nevajag aloties! Vajag saprast situāciju, kāda tā ir patiešām.

Un jūs mūs, deputātus, ne tikai mani, spiežat rīkoties pret valdību, par kuru es esmu balsojis un kuru es aizstāvu šobrīd. Jā, valdībai jāstrādā ar pilnu tvaiku, lai mēs izrāptos no krīzes. Un, ziniet, šodien pavīdēja presē dati, ka mēs jau rūpniecības jomā esam parāpušies no šīs bedres un 4,8 procenti mums ir rūpniecībā pieaugums – lielākais Eiropas Savienības valstīs. Tātad kaut kādi pozitīvi, tā sakot, momenti jau parādās. Bet mēs cirpsim, cirpsim, cirpsim. Un pazemosim šos cilvēkus. Man šodien ir desmitu desmitiem zvanu, sākot no septiņiem rītā man ir zvanījuši. Cilvēki raud. Raud pa telefonu un saka: “Draugi mīļie! Deputāti! Jums tagad lemt. Apstājieties! Saprotiet, ka šo līniju nedrīkst pārkāpt!”

Un strādāsim pa nakti! Barčas kundze ir gatava to darīt. Nakti un dienu. Seiles kundze, lūk, šobrīd apspriežas, arī viņa ir gatava strādāt – un arī daudzi citi –, lai atrastu risinājumus un izietu no šīs nepatīkamās situācijas. Jo rīkoties šādi nav prāta darbs.

Te jau tika atgādināts, ka pat Starptautiskais Valūtas fonds aizstāv nabagos. Viņi saka: “Neaiztieciet sociālo fondu!”, domājot šeit pensionārus un tos citus, par kuriem es minēju. Neaiztikt! Bet valdība grib aiztikt. Kāpēc? Es ceru, ka arī Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji ir sapratuši, cik niecīga ir latviešu pensija. Cik niecīga tā ir, salīdzinot ar pensijām Eiropā un citur pasaulē. Un tādēļ viņi ir pateikuši, ka to nevajadzētu darīt.

Kolēģi! Es aicinu jūs uz otro lasījumu... pirmajā, protams, mums ir jāpieņem, lai labotu šīs kļūdas... iesniegt priekšlikumus. Pretējā gadījumā es nevarēšu balsot “par” šādu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!

Es aicinu tos deputātus, kas te kāpj tribīnē un šausmīgi taisās aizstāvēt pensionārus, atcerēties, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš acīmredzot būs 15 minūtes, tāpēc priekšlikumiem vajadzētu izskanēt jau tagad. Un tieši tāpēc es esmu uzkāpis tribīnē. (No zāles: “Labāk uzraksti!”)

Mēs visi lieliski saprotam, un arī visi juristi, kas sēž šeit, zālē, ka tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, ka ir pilnīgi skaidrs, ka Satversmes tiesa šo likumu atcels, tāpēc nevajag sevi mānīt.

Kādi ir finansiālie risinājumi? Paskatīsimies kopīgi anotāciju! Pati valdība, šī gudrā valdība, kas kaut ko tādu te ir izdomājusi, atzīst, ka tuvāko trīs gadu laikā strādājošo pensionāru skaits samazināsies par 48 800 cilvēkiem. Tas nozīmē, ka viņu veiktās sociālās iemaksas budžetā samazināsies, pie tam, ja mēs pat ņemam vērā tikai minimālo algu un ja visi šie cilvēki strādātu tikai par minimālo algu, tad viņu sociālās iemaksas budžetu samazinās par 26 miljoniem gadā. Ar šo tuvredzīgo grozījumu jūs atņemat sociālajam budžetam naudu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja jums kā tautas priekšstāvjiem tagad ir jāizvēlas… Starp ko izvēlēties – starp tiesisko paļāvību vai starp to, kādas šobrīd notiek sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu?

Es jums atgādināšu pagājušās nedēļas piemēru, ka jūs visi te tā steigā priecīgi nobalsojāt par pensionāru neapliekamo minimumu – braši samazinājāt to no 165 uz 90 latiem. Šodien par to neviens vairs nerunā. Acīmredzot kaut kāda sajēga ir nākusi pār valdības cilvēku galvām.

Un tagad ir īpašs veltījums jums, Godmaņa kungs! Es esmu ārkārtīgi kritizējis jūs par to lēmumu – novirzīt otrā līmeņa pensiju naudu budžeta deficīta segšanai, bet šajos apstākļos man faktiski ir jāatbalsta šis kurss un jāpiedāvā to turpināt. Atcerieties, ka otrā līmeņa pensiju fondā vēl joprojām paliek 2 procenti no iemaksām. Un tie ir 42 miljoni latu.

Es esmu pārliecināts, ka visi tie cilvēki, kuri šeit, zālē, ir manā vecumā un jaunāki par mani, būtu gatavi 3 gadus iztikt bez otrā līmeņa sociālajām iemaksām pensiju fondos, lai mūsu vecākiem un mūsu vecvecākiem iedotu šos 42 miljonus latu.

Tālākais jautājums ir vienīgi par mūsu valdības vadītāja un finanšu ministra talantu sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu. Kā mēs šodien uzzinājām no vienas radiointervijas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda metodikas, Latvijas budžeta deficīts būs vairāk nekā 11 procenti. Šie 42 miljoni ietekmēs šo deficītu par 0,3 procentpunktiem. Jautājums ir par to, cik spējīgi sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu ir tie cilvēki, kas šobrīd vada valdību. Ja ne, būs Satversmes tiesa un šī nauda pensionāriem būs jāatdod jau nākamajā gadā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Kā nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Pirms mēs pieņemam jebkuru likumprojektu, mums jāapzinās, kādā veidā mēs šo likumprojektu pieņemam, kādas sekas būs šim likumprojektam. Un tomēr – kas par šo likumprojektu balsos?

Tātad par formu. Mūsu Satversmē ierakstīts, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kur galvenos lēmumus pieņem parlaments.

Godātie kolēģi! Es šeit, parlamentā, esmu jau 10 gadus un esmu daudz ko redzējis. Es redzēju, ka budžeta projektu iesniedza trīs dienas pirms, divas dienas pirms vai diennakti pirms balsošanas. Bet šoreiz bija īsts brīnums, ka ļoti svarīgu likumprojektu iesniedza stundu pirms balsošanas!

Godātie kolēģi! Vai visi esat izlasījuši to, par ko jūs balsosiet?

Godātie kolēģi! Kāds ir šā likumprojekta mērķis? Šā likumprojekta mērķis ir sniegt personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros. Tātad šā likuma mērķis ir sniegt sociālo nodrošinājumu. Šeit tā ir rakstīts, šajā likumprojektā. Vai tā nav ņirgāšanās par cilvēkiem? Šā likumprojekta īstais mērķis ir atņemt personām sociālo nodrošinājumu.

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs instruments, ar kura palīdzību mēs ne tikai tagad balsosim par šo samazinājumu, bet… Šis instruments ir sagatavots rudenī. Rudenī! Šis likums būs grozīts, valdība grozīs šo likumu un palielinās šos procentus, palielinās šo samazināšanu.

Iznāk tā, ka šis likumprojekts, šis likums “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, būs vissvarīgākais likums. Svarīgāks par Satversmi, svarīgāks par likumu par pensijām un svarīgāks par citiem likumiem.

Godātie kolēģi! Tagad parunāsim par sekām. Vai kāds rēķinājis, cik tas izmaksās valstij, ja Satversmes tiesa pieņems lēmumu, ka ir pārkāpta Satversme, un valdība būs spiesta atmaksāt tos līdzekļus gan pensionāriem, gan ģimenēm ar bērniem? Anotācijā ir rakstīts, ka šajā gadā tas būs 91 miljons. Pieņemsim, ka, ja Satversmes tiesā iesniegs uzreiz, tas nozīmē, ka valstij būs nākamgad jāatmaksā šiem cilvēkiem vismaz 100 miljoni latu. Vai šie līdzekļi būs paredzēti nākamā gada budžetā?

Godātie kolēģi! Par sociālo speciālo budžetu. Es jau no šīs tribīnes stāstīju par to, ka sociālajā speciālajā budžetā ir izveidojies… pa “treknajiem gadiem” izveidojies pārpalikums – 915 miljoni latu. Nevar teikt, ka cilvēki nav samaksājuši sociālo nodokli, nav iemaksājuši savu daļu. Cilvēki ir iemaksājuši, un es nezinu, kāda veidā Satversmes tiesā kāds varētu pamatot – kāpēc. Kāpēc tieši no šīm kategorijām ir jāņem nost, ja pamatbudžetā ir milzīgs deficīts, bet speciālajā budžetā ir pārpalikums? Un tā nav cilvēku vaina, ka šie 915 miljoni jau ir iztērēti, lai segtu pamatbudžeta deficītu, lai glābtu “Parex banku”, lai finansētu ministrijas un aģentūras.

Godātie kolēģi! Ir nodokļu maksātāji. Protams, tagad var pieņemt likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Varbūt ir vērts pieņemt likumprojektu par nodokļu iemaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam? Cilvēki viegli var pamatot: “Krīze! Mēs nevaram samaksāt par komunālajiem maksājumiem, mums nav par ko skolot bērnus, nav par ko nopirkt pārtiku.” Cilvēki var tā pateikt! Bet atnāks nodokļu inspektors un piespiedīs ar soda sankcijām viņus samaksāt šos nodokļus. Tas nav godīgi!

Godātie kolēģi! Padomāsim par sekām! Mēs jau šeit par daudz ko nobalsojām, tajā skaitā par pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu, pēc tam izrādījās – pēc mēneša jau izrādījās! –, ka ienākumi krīt. Mēs balsojām par citiem likumprojektiem, un tagad mēs varam apspriest jau negatīvās sekas.

Tagad mēs brīdinām, ka šā likumprojekta pieņemšanas gadījumā būs ārkārtīgi negatīvas sociālās sekas un ārkārtīgi negatīvas finansiālās sekas.

Padomāsim par to un balsosim “pret!”

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Latvijas pensionārs šajā valstī nekad nav bijis prioritāte. Un to mēs varam pateikt jau kopš neatkarības atjaunošanas. Mēs esam bijuši ļoti naski runāt par nacionālajām tiesībām, par nacionālo neatkarību, un mēs esam ļoti naski bijuši, lai piesegtu mūsu nacionālās intereses ar mūsu nespēju būt sociāli solidāriem.

Sociālā solidaritāte un pensionāru tiesības patiesībā ir neatņemama Eiropas civilizācijas tiesību sastāvdaļa visā to politiskajā spektrā. Tā ir neatņemama sastāvdaļa kreisajā politiskajā spektrā, jo tas nozīmē solidaritāti, tas nozīmē līdzjūtību, un tā ir neatņemama sastāvdaļa arī labējā politiskajā spektrā, jo tas, ko pensionāri ir savas dzīves laikā nopelnījuši, ir neatņemama viņu tiesību sastāvdaļa uz resursiem.

Mūsu pēdējās desmitgades nespēja izveidot godīgu uzņēmējdarbības vidi, taisnīgu nodokļu sistēmu un labu pārvaldi, un tas ir bijis iemesls, kāpēc mēs vienmēr griežamies pie nabagiem, pie sociāli mazaizsargātiem un politiski mazaizsargātiem sabiedrības slāņiem, lai uz viņu rēķina izvilktu savu budžetu. Patiesībā šeit ir jāpiekrīt tiem, kas teica, ka tā ir sociālā diskriminācija valstī. Un tā ir ļoti lielas sabiedrības daļas diskriminācija.

Mēs esam nabagi ekonomiskā un materiālā ziņā, un lielā mērā mēs esam nabagi ekonomiskā un materiālā ziņā tāpēc, ka mēs esam nabagi garīgā ziņā. Mēs nedomājam par nabagiem, un tādēļ mēs esam nabagi. Mēs nekad neesam šajā valstī bijuši sociāli atbildīgi, un krīzes apstākļos ir vēl lielāks grēks būt sociāli bezatbildīgiem. Mēs esam uzskatījuši, ka ekonomika – tā ir fizika vai matemātika. Ekonomika nav ne fizika, ne matemātika! Ekonomika ir sociāla, sabiedriska zinātne un domāšana.

Man nekas cits neatliek, kā vien atvainoties kā politiķim visiem nabadzīgajiem Latvijas sabiedrības slāņiem un pensionāriem par to, ka ir neiespējami šajā Saeimā pārvarēt kurlumu un egoismu. Un patiesībā es būtu ļoti priecīgs redzēt, ka mūsu politiķi Saeimā un mūsu politiķi valdībā būtu pirmām kārtām spējīgi atvainoties sabiedrībai par to, ka viņi nespēj šo valsti normāli vadīt. Es domāju, tā būtu normāla parādība – pateikt: “Piedodiet! Ziniet, mēs gribējām labāk, bet mēs nevaram! Izrādās, ka mēs esam kurli ne tikai pret morāles normām, par kurām mēs ļoti daudz runājam, bet esam kurli arī viens pret otru, jo mēs nedzirdam, ko mēs viens otram sakām, un nedzirdam, ko sabiedrība saka.”

Ja mēs būtu gribējuši šo valsti izvest no krīzes, mēs nebūtu ceturtdienas vakarā pēkšņi atraduši arodbiedrības, nebūtu ceturtdienas vakarā pēkšņi atraduši darba devējus. Mēs būtu sēdējuši kopā darba telpās jau mēnešiem ilgi ar visām šīm sabiedriskajām organizācijām un būtu nonākuši līdz vienam normālam risinājumam. Diemžēl tas, ko valdība sauc par sadarbību ar tā saucamajiem sociālajiem jeb – es teiktu latviski – sabiedriskajiem partneriem, ir patiesībā tikai dūmu aizsegs. Tā nav patiesa, demokrātiska sadarbība starp valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un arodbiedrībām. Tas it tas, kas mums ir jāiemācās. Ja mēs to neiemācīsimies, tad mēs tiksim par to bargi sodīti. Vispirms materiāli, pēc tam citādā veidā.

Štokenberga kungs piedāvāja mirkli atpakaļ veidu, kā atrast pāri par 40 miljoniem. Es domāju, ka patiesībā jau tie diskriminētie pensionāri, kuriem ir tiesības nebūt nabagiem, būtu pat ar mieru savilkt jostas un vēl atteikties no tiem 10, 20 vai 30 latiem, ko jūs pašreiz gribat atņemt no viņu pensijām, ja kāds no jums spētu ne tikai atvainoties, ko jūs nespējat, bet arī iedot cerību, ka mēs, izejot no šīs krīzes, piedāvāsim kaut ko labāku. Patiesībā jau nav šīs cerības. Neviens šajā projektā, nedz runājot par budžetu, nedz runājot par valsts attīstību, nepiedāvā izeju, nepiedāvā cerību ne uzņēmējiem, kurus būtībā dzen pelēkajā zonā, paceļot PVN – un pašreiz nevarot pat aprēķināt, cik tad mēs no tā iegūsim! –, ne arī pensionāriem… Atlaiž no darba mūsu diplomātus, pensionārus. Vienam pensionāram varbūt pensija ir 130 latu un alga 120 latu. Un kā lai viņš izvēlas? Uz ko viņam cerēt? Vienlaikus apgriežot šīs pensijas, mēs atņemam mūsu izglītībai jau pēdējo naudu. Ja tas pensionārs zinātu, ka tad, ja viņam paņem nost 20 vai 30 latus no pensijas, viņa mazdēls spētu iegūt vismaz konkurētspējīgu izglītību šajā valstī, varbūt viņš būtu ar mieru paciest šādu samazinājumu. Bet tāda iespēja jau netiek piedāvāta! Mēs vienlaikus paaugstinām nodokļus. Mēs vienlaikus sabojājam savu izglītības sistēmu, kas nav konkurētspējīga. Mēs atņemam veselības aprūpi mūsu iedzīvotājiem, padarīdami to par iespējamu tikai bagātajiem un maksātspējīgajiem un tiem jaunajiem, kas vēl nav saslimuši. Un mēs atņemam patiesībā cerību šai valstij. Ja tas ir mērķis šim budžetam, ko mēs gribam iemantot uz šo 500 miljonu rēķina, tad tas ir ļoti slikti.

Es gribu tikai atgādināt, ka prettiesiskums un cilvēktiesību, sevišķi sociālo cilvēktiesību, ignorēšana noved tikai pie prettiesiskuma. Ja mēs attaisnojam ārkārtas apstākļus sociālajā plāksnē, tad – kur ir atšķirība? – kāpēc mēs tos ārkārtas apstākļus nevarētu attaisnot arī politiskajā plāksnē? Atlaidīsim tad parlamentu! Lai valdība valda trīs gadus pēc parlamenta. Būs vienkāršāk pieņemt lēmumus. Ir taču krīzes apstākļi. Tā taču dažs labs teica arī 50 un 60 gadus atpakaļ. Pie kā tas noveda, mēs visi labi zinām. Šī ir tā dinamika, kā attīstās sabiedrības doma. Sociālais egoisms noved pie egoisma visur citur. Pretī jūs iegūsiet tikai egoismu. Bezcerība savukārt noved pie agresivitātes un nolieguma. Tas ir tas, kas sagaida šo valsti, ja mēs nebūsim spējīgi vienoties un iedot cerību. Šie budžeta piedāvājumi, šis griezums, nepiedāvā cerību, un tas ir pats ļaunākais, par ko šo valdību var apsūdzēt.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Par ko tad mēs šodien diskutējam?

Es nocitēšu vēlreiz dokumentu, kuru mēs skatām, par to, ka valsts vecuma pensijas un izdienas pensijas saņēmējam, kurš gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, izmaksā 30 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra. Tātad strādājošajiem pensionāriem ir 70 procentu samazinājums no pensijas. Protams, ir skaidrs, ka valdība gribēja ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus. (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Es tev gan!”) Runa, protams, nav par tiem zaķiem, kas ir Saeimā, bet vispār par teicienu... tātad divi mērķi bija faktiski ieplānoti. Pirmkārt, lai Starptautiskajam Valūtas fondam parādītu budžeta ietaupījumu, un, otrkārt, atklāti un mērķtiecīgi izspiestu strādājošos pensionārus no darba tirgus.

Diemžēl situācija ir tāda, ka pensionāri un invalīdi jau šobrīd ir visdiskriminētākā sabiedrības daļa un droši vien ne jau aiz laba prāta vai citu iemeslu dēļ pensionāri strādā. Pensionāri strādā tāpēc, ka viņiem ar valsts noteikto pensiju naudas nepietiek. Un tādu pensionāru ir milzīgs skaits. Un, ja mēs šobrīd pieņemsim šādu lēmumu, tad mēs jau tā visdiskriminētāko sabiedrības daļu padarīsim vēl diskriminētāku salīdzinoši ar citiem strādājošajiem. Un tas nav pieļaujami. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Varbūt ir iespējams atrast kaut kur citur šos līdzekļus? Jo, ja nebūtu citas alternatīvas, tad mēs, iespējams, arī atbalstītu šādus soļus, taču, kamēr augstākā ierēdniecība braukā ar mašīnām no Saulkrastiem uz Rīgu un atpakaļ, kamēr šādi tiek tērēti valsts līdzekļi, mēs neredzam iespēju atbalstīt šādus priekšlikumus.

Es atgādināšu tiem, kuri vēl nesen bija opozīcijā, ko viņi teica, kad viņi bija opozīcijā un izvirzīja priekšlikumus pensiju celšanai. No “Jaunā laika” skanēja tādi vārdi: “Ir ciniski teikt, ka naudas mums nav. Nedrīkst slēpties aiz konsolidētā budžeta izkārtnes, piesedzot pamatbudžeta caurumus uz vecu cilvēku, invalīdu un ģimeņu rēķina. Tas nav pieņemams!”

Tā ka tas tā – atmiņas uzlabošanai...

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tādas nelielas pārdomas.

No vienas puses, valstij ir grūti, un mums ir jāmeklē ceļi, kā palīdzēt tikt ārā no bedres, bedrītes, kā nu kurš to sauc. Bet, no otras puses, ir jautājums – ar kādiem paņēmieniem? Un jāsaka, ka man šis projekts diemžēl pirmajā lasījumā atgādina latviešu tautas pasakā bieži minēto vectētiņa vešanu uz mežu ar ragavām, lai tad šis tur paliek un turas, cik nu var. Diemžēl!

Kāpēc mēs arvien vairāk visā šajā 9.Saeimas darbības laikā rīkojamies neloģiski, haotiski, kaut ko grābjam? Un tiešām būtu ļoti veselīgi paskatīties katras partijas pārstāvju runas, sākot no 9.Saeimas pirmās dienas. Ļoti, ļoti veselīgs materiāls!

Kā var vieni un tie paši cilvēki nolādēt visu to, kas ir pozīcijā, bet pēc tam, pašiem nokļūstot pozīcijā, nolādēt visu to, kas ir opozīcijā? Tas ir smieklīgi, varētu teikt, arī nožēlojami!

Tagad nonākam līdz šīm pašām pensijām. Nu kāda te tukša runāšana, minēšana! Ir tiesiskā paļāvība, vai nav tiesiskās paļāvības? Vienam ir jābūt pilnīgi skaidram – cilvēks, kas ir sasniedzis atbilstoši likumam pensijas vecumu, ir nopelnījis šo pensiju, viņš ir to nopelnījis ar savu darbu, pats, bez citu palīdzības. Tā ir viņa daļa, tā ir samaksa par viņa ieguldījumu valstij. Kā to var nesaprast? Kā no tā kaut ko var ņemt nost?

Tādā gadījumā ņemiet nost visus tos gadus, kas ir nostrādāti, visu to dzīvi, kas ir nodzīvota! Iedomājieties, – vienam nopietnam cilvēkam, kurš vēl joprojām grib strādāt, tāpēc ka viņu spiež apstākļi, iznāk pazaudēt 10 procentus vispirms, un tad no tā, kas paliek, paņem vēl nost 70 procentus. Būtībā te nav runa par 70 procentiem, te ir runa par lielāku skaitli.

Tagad te mēs sāksim filozofēt – ir Satversmes tiesai vajadzīgs vai nav Satversmes tiesai vajadzīgs!… Balstīsimies uz vienkāršu domāšanu un nepļāpāsim te, neievazāsim šinīs sarunās tukšus svešvārdus, kas ir galīgi lieki! To, ko cilvēks ir nopelnījis, nevienam nav tiesību samazināt, tā ir viņa daļa! Viss! Cauri! Nav jautājumu!

Otra lieta. Strādājošais pensionārs, vienalga, kur viņš strādā, saņem tikpat daudz, cik visi pārējie, kas strādā tanī darbavietā. Visiem Saeimas deputātiem ir vienāda alga, neviens te nevienam neprasa, cik tev ir gadu. Tu ieņem attiecīgo amatu, un tev par to pienākas tik un tik. Par to var tad strīdēties un runāt. Labi, es vēl pieņemu, ka var runāt par šābrīža algu, šābrīža ieņēmumiem. Bet nedrīkst aiztikt to, kas jau ir nopelnīts. Tas ir neiespējami! To nu gan vajadzētu saprast. Žēl, ka nākas šeit runāt par tādām lietām. Ja savulaik nebūtu trīs aktīvi cilvēki vērsušies Satversmes tiesā, nebūtu jau arī to izmaksu, kādas šodien bija. To arī vajadzētu atcerēties.

Ko es gribu tālāk pateikt? Vai tad jūs domājat, ka tas pensionārs briesmīgi raujas pie tās strādāšanas? Viņš ir biežāk spiests strādāt. Vienkārši tāpēc, lai palīdzētu gan sev, gan citiem.

Un vēl viena lieta. Paskatoties uz visu to, kas ir sarakstīts, un padomājot par stabilitāti sabiedrībā, mani visu laiku neatstāj viena doma. Stabilitāti sabiedrībā var noteikt tad, ja sabiedrībā ir zināma samērība starp to, ko nopelna vislabāk atalgotais cilvēks un vismazāk atalgotais. Ja šī starpība jau ir lielāka nekā 10 reizes, tad diez vai var runāt par sabiedrības stabilitāti, jo galu galā – kāpēc tāda netaisnība? Kāpēc vienam cilvēkam šajā sabiedrībā ir nezin kas, bet otram nav galīgi nekā?

Es atnācu runāt diemžēl viena iemesla dēļ. Ja jūs, kolēģi, noteiksiet šodien par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tikai šo vakaru, es nebalsošu par tādu likumu. Es nevaru to darīt, jo, ja tas tiek noteikts tikai uz šo vakaru, tas nozīmē, ka nebūs iespējas neko normālu iesniegt uz otro lasījumu. To nedrīkst pieļaut! Un es tiešām, kolēģi, aicinu jūs visus… visus – gan pozīciju, gan opozīciju… es nezinu, kas te vēl ir… Atbalstiet to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rītdienas rīts. Rītdienas rīts, nevis šis vakars! (No zāles: “Vakars uz ezera!”) Tā būs plika formalitāte, ja mēs šovakar to… Tāpēc es jūs aicinu to izdarīt, tad mēs vismaz daļēji varēsim noņemt šo spriedzi. Tāds ir mans piedāvājums. Es tiešām lūdzu ieklausīties.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, kad notiek sarunas ar aizdevējiem, parasti pirmais jautājums ir: “Kad tiks atgrieztas tās summas, ko mēs aizņēmāmies?” Šodien 600 000 pensionāru tiek teikts: “Jūs esat nulle, jūs šinī valstī esat nekas! Mēs, simts gudrās galvas, esam nolēmuši nogriezt jūsu pensijas pagaidām par 10 procentiem, tālāk – dzīvosim, redzēsim. Varbūt būs labāk, atgriezīsimies atpakaļ pie šīs sistēmas, būs sliktāk – nogriezīsim vēl. Pacietieties! Dzīve iet uz beigām, un nav ko šeit ne protestēt, ne runāt. Lēmums ir pieņemts. Uz priekšu!”

Man šķiet, ka mēs piedalāmies ļoti amorālā akcijā, un nav no svara, vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pēc piecām minūtēm vai pēc piecām dienām (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir no svara!”), vai pēc pieciem gadiem. Mēs graujam to sistēmu, uz kuras šodien sēž i Saeima, i visa valsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Sākot sava viedokļa izklāstu par mūsu visu laiku jau debatēto likumprojektu, vēlos pateikt, ka es kā Saeimas deputāte šodien norobežojos no tā viedokļa, kuru pārstāv Tautas partija, jo es Saeimā pārstāvu reģionālo Liepājas partiju un savu viedokli esmu saskaņojusi ar savas partijas priekšsēdētāju Uldi Sesku. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Paldies Uldim Seskam!”)

Tātad es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka jau 2002.gada 19.martā Satversmes tiesa tomēr pieņēma spriedumu lietā par likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 26.punkta atbilstību Satversmes 91. un 109.pantam, kurā noteica, ka apstrīdētā norma (tātad – strādājošie pensionāri) piespiež nodarbinātos pensionārus izvēlēties: vai nu saņemt pilnu pensiju, vai arī turpināt strādāt. Tas savukārt nonāk pretrunā ar pensijas vecumu sasniegušu personu tiesībām iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Jau 1990.gada 4.maijā pieņemtās Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 8.punktā – un šo Deklarāciju pieņēma vairāki no mūsu Saeimas sēdē pašreiz esošajiem deputātiem – tika noteikts, ka valsts ir apņēmusies garantēt Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām.

Līdzīga diskusija ir turpinājusies iepriekšējos gados arī Satversmes tiesā par vecāku pabalsta ierobežošanu strādājošiem vecākiem. Un es atgādinu, ka tas notika 2005.gada 7.oktobrī lietā par Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā ietverto nosacījumu. Ja šī persona nav nodarbināta, tā nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 91., 106. un 110.pantam.

Cienījamie kolēģi! Abos šajos gadījumos – gan par strādājošiem vecākiem, gan par strādājošiem pensionāriem – Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, kas galu galā tika realizēts, pēc tam atmaksājot iepriekš nesaņemto naudiņu. Diemžēl tā tas bija.

Un katrā ziņā Satversmes tiesa abos spriedumos norādīja, ka pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips. Diemžēl, kolēģi... Es kā deputāte teicu jau martā, kad aicināju valdību... un es domāju, ka ļoti labi to saprot arī “Jaunā laika” vadītā pašreizējā valdība, ka, ja tiek izdarīti tādi grozījumi likumos – valsts pabalstu likumos vai likumā “Par valsts pensijām” –, tad tomēr ir valdībai jālemj par to, vai mums ir ārkārtas situācija, vai mums ir krīze. Bet diemžēl nekur tādu normatīvu aktu neesmu redzējusi.

Un tāpēc es domāju, ka arī šis likumprojekts ir nopietni jāizvērtē tādā ziņā, vai tiešām šīs tiesību normas un tajos noteiktais ierobežojums atbilst šādām prasībām. Vai tas atbilst leģitīmam mērķim, kuru valsts vēlas sasniegt, noteikdama šo ierobežojumu? Vai tas atbilst samērīguma principam?

Tad, kad atsāku strādāt 9.Saeimas sasaukumā... Es ļoti labi atceros, kā šie jautājumi tika risināti, it sevišķi ar strādājošo pensionāru lietām, 7.Saeimas laikā, un diemžēl... Es biju viena no tām deputātēm, kuras arī diemžēl... Es biju arī viena no tām deputātēm, kuras toreiz aktīvi iestājās par strādājošo pensionāru jautājumu, un tāpēc nekādā gadījumā šādu likumprojektu atbalstīt nevaru un neatbalstīšu.

Otrkārt. Es vēlos vēl jums, kolēģi, vēstīt, ka šajā gadījumā likumprojekts skar absolūti visus pensionārus. Tātad – 10 procenti no pensijas, arī no tām pensijām, kuras ir mazas un ļoti mazas. Tātad arī tiem pensionāriem, kuriem ir 100 latu pensija, 10 procenti tiek atņemti. Es domāju, ka tas būtu valdībai bijis jāsaprot, arī Finanšu ministrijai, ka tā nu darīt nedrīkst.

Es zinu, ka katrā gadījumā nāks šeit kolēģi, augstas kvalifikācijas juristi, un stāstīs, ka šodien jautājumā par minēto likumprojektu uzstājas tikai pensionāri, tikai tie deputāti, kas ir pensionāri. Es pilnīgi atklāti varu pateikt: jā, tik tiešām, es arīdzan esmu pensionāre. Un diemžēl esmu pensionējusies piecus gadus ātrāk nekā noteiktais valsts pensijas vecums, tikai tādēļ, ka (pēdiņās) “pateicoties” ļoti “kvalitatīviem” mediķiem, kuri bija senos, jau ļoti senos laikos, pagājušajā gadsimtā, viena no manām meitām ir invalīde.

Man gribētos atgādināt mūsu kolēģiem, ka, ja tiek pieņemts likumprojekts tādā tekstā, kādā tas ir pašreiz, tad mēs noteikti varam rēķināties ar to, ka daudzi no mūsu zinātniekiem būs tikai pensiju saņēmēji, daudzi no pasniedzējiem gan Latvijas Universitātē, gan Liepājas Universitātē, gan Tehniskajā universitātē būs tikai pensionāri. Arīdzan vairākās skolās, piemēram, Liepājas ģimnāzijā, es nezinu, kurš mācīs... Varbūt tie būs vizuālās mākslas vai mūzikas pasniedzēji, kuri pašreiz stāv uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā Liepājā. Un viņi sāks mācīt fiziku, ķīmiju, vēsturi un dabas mācību. Diez vai tas izdosies kvalitatīvi.

Nākamā lieta, ko es vēlos atgādināt mūsu Ministru kabinetam. Ja mēs vadāmies pēc analoģijas ar darba algu samazināšanu, tad jebkurā valsts un pašvaldības iestādē, arīdzan jebkurā ministrijā un arī Saeimā, vispirms darbiniekiem tika samazināti tā saucamie bonusi, tas ir, piemaksas un prēmijas. Diez kāpēc uz pensionāriem šī analoģija neattiecas, un te mēs taisnā ceļā tūlīt ķeramies klāt pensijai, absolūti neiesaistot Latvijas Pensionāru federāciju un citas viņus aizstāvošas nevalstiskās organizācijas un nediskutējot par piemaksām – vai piemaksas atstāt cilvēkiem, kuriem ir mazākas pensijas, vai tiem, kuri ir pensionējušies līdz 1996.gadam, un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi! Strādājot ļoti ilgus gadus – jau no pagājušā gadsimta, no 1986.gada, sociālajā jomā, es pilnīgi atbildīgi varu pateikt, ka šodien, pieņemot šādu likumprojektu, mēs iznīcinām sociālās drošības sistēmu. Tātad mēs jebkuram jaunam strādājošam dodam ļoti nepareizu signālu, tas ir, vispirms pensiju otrajā līmenī mēs samazinājām iemaksas šogad no 8 uz 2 procentiem, bet tagad skaidri un gaiši pasakām, ka diez vai tev ir nepieciešams maksāt sociālo nodokli, jo tu redzi, kas tagad notiek ar taviem vecākiem un vecvecākiem.

Nākošais, ko es gribu teikt. Mums vajadzētu ļoti nopietni – un šeit es atbalstu Dobeļa kungu – padomāt par to, kā valdības sagatavoto likumprojektu uzlabot līdz otrajam lasījumam, bet, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiks noteikts uz minūtēm 10-15, tad tur diemžēl neko nevarēs izdarīt. Tādējādi es vēlreiz vēlos vērst uzmanību uz atbildību, ko šādā gadījumā uzņemas Ministru kabinets, it sevišķi finanšu ministrs un Ministru prezidents.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms es dodu debatēs vārdu nākamajam deputātam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, kamēr tiek izskatīts šis likumprojekts. (No zāles: “Nē! Jā!”)

Mums šobrīd ir vēl divi... trīs debatētāji: divi – pirmo reizi, viens – otro reizi. Tā kā domas dalās, mums ir nepieciešams balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēde tiktu turpināta, līdz tiek izskatīts līdz galam pirmajā lasījumā likumprojekts “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – 1. Sēde tiek turpināta, līdz tiek izskatīts šis likumprojekts.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Valdības izstrādātais ekonomikas un finanšu sistēmas glābšanas plāns kopumā, nav noliedzams, ir vienīgais risinājums izejai no tās krīzes situācijas, kādā mēs esam nokļuvuši. Taču jāsaka, ka šis jautājums, par ko šodien debatē, ir vissāpīgākais un visvājāk izstrādātais jautājums.

Līdz ar to es vienkārši vēršos pie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ar aicinājumu rīkoties tāpat, kā tas bija jautājumā par akcīzes nodokli, kad valdība bija iesniegusi vienu versiju – izstrādāt un visu aprēķināt precīzi, izvērtēt, lai nebūtu kļūdu, un iesniegt otru – tādu, kas nebūtu ar tik sāpīgām sekām.

Taisnība ir Aigaram Štokenbergam, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs acīmredzot 15 minūtes, lai gan pat ar pusstundu varbūt būs par maz, bet nu parlamenta prakse ir tāda, ka atbildīgā komisija pati var formulēt priekšlikumu, savu priekšlikumu, uzaicinot Finanšu ministrijas pārstāvjus, uzaicinot Labklājības ministrijas pārstāvjus, taču risinājums ir jāatrod.

Tā ka aicinu Budžeta komisiju atrast pareizo redakciju, un, protams, pirmajā lasījumā mēs balsosim “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Jā, es jau visu pateicu, bet galvenais: paskatieties, lūdzu, uzmanīgi, kā tehniski atrisināt šo problēmu!

Likums stāsies spēkā 1.jūlijā. Izlasiet 7.pantu, augsti godātie deputāti... nu, izlasiet, lai pēc tam nebūtu kaut kādas problēmas mums ar pensionāriem!

Iznāks tā: līdz 1.jūlijam izmaksās pensionāriem pilnu pensiju, augustā vēl nepaspēs grozīt šīs sistēmas un pensionāri saņems pensiju pilnā apjomā.

Septembris. Atnāks septembris, un tad viņam, cilvēkam, pensionāram, atcels par jūliju, augustu un par septembri... Reāli viņš saņems tajā septembrī… Jūs zināt, kas ir rudens Latvijā? Briesmīgs laiks, briesmīgi apstākļi! Siltums atnāca pie mums atkal… Kam Liepājā, kam Rīgā… un mīnus 30 procenti… Kas būs ar to veco cilvēku? Mums ir 550 tūkstoši pensionāru. Simts vēl klāt – izdienas pensijas cilvēciņi… Un, padomājiet, šoks! Viņam atnāca dzīvokļa rēķins un reālā pensija! Kas ar viņu būs, ja viņam atņems 30 procentus vienā mēnesī?!

Augsti godātie deputāti! Nu, es saprotu, ka jums nospļauties par visiem šitiem tautas cilvēkiem, kuri balso par jums, politiskā starpsezonā. Bet jūs padomājiet, kā izskatīsies tas cilvēks, kurš mazizglītots, kurš varbūt nesaprot līdz galam visas valodas! Jūs gribat, lai viņš saprastu, ja jūs vienā mēnesī – septembrī – atņemsiet 30 procentus, tāpēc ka jūs ieturat nepareizus... Ja problēma būtu atrisināta, ja mēs zinātu to martā un sāktu ieslēgt likumu ar normālu pāreju… Vienā momentā – čiks! Mīnus viena trešdaļa! A kā viņš samaksās par dzīvokli, par visu pārējo? Viņš tak nezina, ka mēs te sēžam simts gudri cilvēki, un mainām kaut ko. Viņš reāli tikai saņem… Tāpēc, ka viņam nepietiek naudas ne presei… viņam atslēgs arī… es domāju, arī televizoru. Ko viņš darīs ar mīnus 30 procentiem? Kā jūs izskaidrosiet viņam, kāpēc mīnus 30 procentu? Un kāpēc tam viņam būs atkal siltums, un tā tālāk?

Nē, nu es saprotu, ka jūs gribat pārnest visu uz vietējām pašvaldībām. Rīgā mēs izglābsim savus cilvēkus, tāpēc ka mēs Rīgas galvenie cilvēki Rīgā, bet vēl ir reģioni, kur “oranžie” un “zaļie” pie varas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Turpinot diskusiju par to, kur vēl ņemt naudu, mēs te pakonsultējāmies. Tie cilvēki, kas kaut ko saprot no budžeta.

Un tagad… Tagad es aicinu ieklausīties arī tos, kas strādā Budžeta komisijā. Valdības sēdē tika lemts kaut kas pilnīgi nesaprotams. Nu tieši tāpat kā sabojājot ideju par progresīvo ienākuma nodokli, valdības sēdē, slepenajā, tika nolemts arī celt sociālo nodokli no 33 procentiem uz 37 procentiem. Tas, protams, būtu absurdi, jo tik liels nodokļa palielinājums atkal tikai kaitētu Latvijas ekonomikai.

Bet, ja mēs paskatāmies, ka nodokli ir iespējams pacelt kaut tikai nedaudz, proti, no 33,09 procentiem… Godmaņa kungs, jūsu ideja… Mēs te nupat veicām aprēķinus, un tiem bija vajadzīgas tikai dažas minūtes. Ministrs Augulis nāca talkā.

Izrādās, ka, ja nodokli paceltu no 33,09 uz 34 procentiem, tad tie ir 30 miljoni latu budžetā. 30 miljoni! Pieskaitiet tiem klāt tos 26, ko es minēju, un vēl tos 42, un jums ir vairāk nekā divas trešdaļas no tās summas, kas jums ir vajadzīga.

Lūdzu, apdomājieties, ko jūs šobrīd darāt!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Jā, tā ir. Es nebiju vispār pieteicies, bet nu mani izsauca un man jārunā ir. Man jāsaka, ka… Nē, jautājums ir ļoti nopietns. Tas, ko teica Štokenberga kungs… Nu, jā. Ja mēs runājam par to samērīguma principu… Protams, ka, ja par 20 procentiem samazina algas, tas nozīmē, ka bāze pensijām samazinās. Un, ja mēs skatāmies valsts pārvaldē strādājošos… un, es domāju, privātie jau noteikti iet līdzi valsts pārvaldē strādājošajiem… Faktiski nebūtu pamata uzskatīt, ka, ja algas samazina, var pensijas noturēt visas tādā līmenī, kādā tās ir.

Protams, jautājums par 10 procentiem, ko šeit arī ļoti nopietni kritizē. Ja mēs mēģinātu kaut cik ņemt vērā to, ka mums ir deflācija… Pēdējo mēnesi… Tagad katru mēnesi mums samazinās cenas. Vēl pret iepriekšējo gadu mums ir plus 4 procenti, bet nu jau mums ir tāds deflācijas temps, kas ir briesmīgi priekš uzņēmējdarbības, bet priekš patēriņa… Zinot, ka mums nestrādā likums pretējā virzienā, ka samazinās indeksācija uz otro pusi, ka mums iet tikai uz vienu pusi, runāt ar pensionāriem par kaut kādu, teiksim, deflācijas samazinājumu vispār ir samērā liela pašnāvība. Tāpēc es personīgi domāju, ka runāt par tiem 10 procentiem… ja ļoti nopietni un ļoti ilgi stāsta un mēģina stāstīt, ka…

Kas tad ir pretējā svaru kausā? Mēs visu laiku runājam par to vienu pusi, bet es tagad paņēmu un par katru ministriju izrakstīju, cik lieli ir samazinājumi.

Ārlietu ministrijā… iedod man to papīru… es tagad nerunāju par kaut kādu mistisku 2009.gada plānu. Es pat nerunāju par to budžetu, ko mēs decembrī pieņēmām smagos apstākļos… Es vienkārši ņemu 2008.gada faktus, kā mēs reāli dzīvojām 2008.gadā. Un mēs skatāmies… Ja mēs pieņemam šos grozījumus un paskatāmies, kā reāli ir jādzīvo tām iestādēm… starp citu, ne tikai birokrātiem, bet arī veselības aprūpei tai skaitā, kā ir jādzīvo Iekšlietu ministrijai… Un kādus ciparus tad mēs te redzam? Ja mēs neejam uz šo 10 procentu samazinājumu, kas izriet no 20 procentu samazinājuma algām, un sakām: “Labi!”… Tas, ko šeit es dzirdēju… Klementjeva kungs teica, ka nedrīkstam, neaiztiksim…

Tad redziet, kādā mēs esam situācijā! Aizsardzības ministrijai mēs esam samazinājuši kopumā budžetu uz šodienu… 13 procentus samazinājām budžetu… piedošanu, 9 procentus mēs samazinājām decembrī uz 2009.gadu, bet tagad nāk klāt… Es atvainojos, 13 procenti bija decembrī, bet tagad samazinājums ir 16. Mums jau patlaban ir 33 procentu samazinājums, un mēs knapi esam pie 1 procenta no kopprodukta – 1,1 procents, bet mums vajadzētu it kā 2 procentus.

Labi, ejam tālāk! Tas kopējais samazinājums aizsardzībai patlaban ir tuvu pie 76 miljoniem no 260 miljoniem. Viens no variantiem – samazināt tālāk. Es pieļauju, ka kreisā spārna politiķi varētu teikt, ka var iet arī zemāk, bet tā problēma ir ar mūsu aizsardzības saistībām.

Paskatīsimies Ārlietu ministriju! Mums ir it daudz kā diplomātu, un tā tālāk, bet paskatieties: mēs jau samazinājām… mēs jau decembrī samazinājām Ārlietu ministrijai izdevumus par 18 procentiem, un tie bija 7 miljoni. Tagad ir vēl klāt vismaz 10 procenti. Tas nozīmē, ka 27 procentus mēs jau esam samazinājuši Ārlietu ministrijai. Pabrika kungs zina, par ko es runāju. Mēs esam atsaukuši vairāk nekā 100 diplomātus, nepiedāvājot viņiem darbu. Diplomātus audzināt, kolēģi, – tie ir gadu desmiti! Atcerēsimies, kā mēs savā laikā vispār sākām ar viņu audzināšanu!

Ja mēs tālāk pārejam uz tādām sfērām, kas ir vissāpīgākās… Nu, labi, var jau būt, ka ir iespējas tādā gadījumā samazināt izdevumus… Es vēlreiz saku: mēs paliekam pie pensijām, kādas tās ir, un mēģinām citur ņemt nost. Ņemam Iekšlietu ministriju. Iekšlietu ministrijā mēs jau samazinājām 17 procentus, tagad vēl samazinām klāt – vēl tagad klāt pie 17 procentiem! – mēs samazinām vēl 7 procentus. Mēs esam Iekšlietu ministrijā patlaban pie šā budžeta samazinājuši izdevumus par 24 procentiem, un tas ir tā… tāpēc ka principā vēl viens solis tālāk, un mums jau ļoti grūti būs ar drošību. Tas man ir pilnīgi skaidrs! Iekšlietu ministre to izstāstītu labāk par mani, bet arī es esmu bijis šis ministrs, es zinu.

Izglītības un zinātnes ministrijā… Es runāju tagad tikai par centralizētiem izglītības izdevumiem… Mums patlaban kāda ir situācija? Mēs esam Izglītības un zinātnes ministrijā, ja runājam par šo centralizēto finansējumu, nevis par to, kas ir pašvaldībām mērķdotācija, patlaban samazinājuši budžetu jau par 36 procentiem. Un tur ir iekšā faktiski visas tās skolas, visas izglītības iestādes, kas ir centralizēti pakļautas, tajā skaitā arodskolas, tajā skaitā mūzikas skolas, un tā tālāk, kas ir zem Izglītības un zinātnes ministrijas. Vai mēs varam iet vēl tālāk – zem 36 procentiem? Nu tad gan es baidos, ka mums vispār proftehniskā izglītība saplīsīs pilnībā.

Zemkopības ministrija… Atcerēsimies, kā mums gāja – ar briesmīgiem protestiem. Mēs esam tik un tā izdevumus Zemkopības ministrijā pret 2008.gadu – es runāju par dzīvi, es nerunāju par mūsu projektiem tur: 1., 2., 3.projektu – samazinājuši par 26,2 procentiem, tas ir, gandrīz par trešdaļu.

Un tā es jums varētu… Un beigās es nosaukšu, protams, veselības aprūpi. Vot, veselības aprūpe… Es esmu daudz ko redzējis. Labi, Satiksmes ministriju pa ceļam paņemsim. Parasti saka – Satiksmes ministrija ir tas avots. Satiksmes ministrijā, kolēģi, saskaņā ar šo budžeta projektu samazinājums ir 31 procents. 31 procents! Tas faktiski nozīmē, ka ceļu fonda praktiski nav. Nav tur nekāda atbalsta. Ļoti minimāls palicis atbalsts. Mēs te spriedām Budžeta komisijā, teiksim, par to traģisko lietu – tas viss vēl nāk paketē –, ka valdība nevar vairs atbalstīt tos 35 procentus, kompensāciju dažādām grupām sabiedriskā transporta lietošanā, no kurām 65 procenti atbalsta pašvaldības.

Pašvaldības uzreiz pateica – tad mēs savus 65 procentus arī ņemam nost. Mēs, protams, apelējam, ka tas nebūtu pareizi. Nu jā, mēs varam apelēt. Bet izrādās, ka ne visas pašvaldības ir sadalījušas atbalstāmos proporcionāli. Ir, piemēram, Rīgā, atsevišķas iedzīvotāju grupas, kurām tieši no valsts budžeta kompensē. Un, ja valsts budžets nav 35 procenti, tad viņām... ja nepārdala pašvaldība ar savu lēmumu, tad viņām ir nulle kompensāciju. Un tur ir studenti, strādājošie, tur ir pirmās un otrās grupas invalīdi. Ja mēs šeit samazinām vēl tālāk, nu tad es īsti nezinu, kā mēs varēsim vispār ar kaut ko pārvietoties.

Ja mēs skatāmies uz veselības aprūpi, tad mēs redzam – ko?

Mēs veselības aprūpes jomā ieraugām ciparus, kas ir briesmīgi. Es nerunāju par Vides ministriju, to arī samazinājām. Tieslietu ministriju… Visiem ir samazinājumi. Kultūras ministrijā uz šodienu mēs esam samazinājuši… Labi, varat pārmest manai valdībai. Mēs tajā brīdī vēl bijām pacēluši budžetu attiecībā pret 2008.gadu par 1,9 procentiem. Tas bija saistīts ar būvniecību, un tā tālāk...

Tagad ir 18,8 procenti nost. Tas nozīmē, ka Dziesmu svētkiem neko vairs nemaksās, arī tiem, kas nodarbojas, piemēram, ar pašdarbības kolektīviem, kas gatavojas. Mums Skolēnu dziesmu svētki ir 2010.gadā. Labi, mēs ceram, ka tos varbūt finansēs pašvaldības, nezinu, no kurienes ņems naudu. Mums šeit tālāk samazināt nav kur. Teātru samazinājums… Mēs skatāmies tagad vēl. Varētu teikt, ka ir kāds, kas dzīvo ļoti labi. Augstākā tiesa – 25 procenti nost. Visu mīļotā Valsts kontrole – 26 procentu samazinājums. Veselības ministrija… Veselības ministriju mēs taupījām. Mēs taupījām. Bet ir realitātes, un fakts ir tāds, ka patlaban samazinājums veselības aprūpē uz šodienu ir 21 procents. Faktiski mēs samazinām no 570 miljoniem... Kopā ar decembri – tuvu pie 100... pāri miljonam. Es domāju, ka tur vairs nekādas rezerves nav.

Es īsti neredzu… es īsti neredzu rezerves arī tajā valsts aparātā slavenajā. Tur jau visu mēģina ņemt nost... 45 miljoni – pie nosacījuma, ka viņi visi vēl nāk uz Labklājības ministriju. Par 10 procentiem... Kur Štokenberga kunga piedāvājums ir samērā bīstams? Mēs varam… Mums ir krīzes situācija. Ja mēs vispār otro līmeni likvidēsim, aiziesim arī no 2 procentiem, jo pārejas noteikumos ir domāts atkāpties atpakaļ. Kāpēc Starptautiskais Valūtas fonds neļāva mums iekļaut to bilancē? Tāpēc, ka tie šajā valstī ir vienīgie uzkrājumi, ko veic cilvēki. Viņi atļauj mums likviditāti izmainīt, likvīdi tos izmantot caur parādzīmēm. Bet, ja mēs tos tērējam kaut kur citur, mēs uzkrājumus noēdam.

Problēma ir, protams, vēl vienā apstāklī, ka… tāpēc jau atšķiras 11,5 procentu deficīts (pie šā samazinājuma) no Starptautiskā Valūtas fonda aprēķina, un tas ir tuvu pie 7 procentiem, ko rēķinām mēs. Plus vēl, protams, nāk klāt tas, ka 11,5 procentos iekšā ir pāri par 200 papildu miljonu, ko, kā paredz aizdevēji, mums nāksies maksāt klāt no oktobra bezdarbniekiem. To viņi redz tajā deficītā.

Tāpēc viņi saka: jums tas papildus nāks rēķinā. Arī tur nebūs rezerves.

Kas attiecas uz 10 procentiem? Es domāju, ja mēs tiešām visi kopā runājam ar pensionāriem... Jo tas viss jau ir cēloņsakarīgi. Referendums vasarā, jūlijā mēs grozījām budžetu, Budžeta komisija pieņēma lēmumu – palielināt piemaksu, turklāt ne tikai tiem pensionāriem, kas zemas pensijas saņēma līdz 1995.gadam, bet arī tiem, kam bija “augstais gals”, – 70 santīmi. Rezultātā tur aizgāja pāri par 80 miljoniem.

Protams, tā bāze ir ļoti zema. Un teikt, ka tur būtu kaut kas īpašs dots... Nē, nav taisnība.

Un, protams, realitāte. Tas pats skar skolotāju piemaksas oktobrī. Katru septembri mēs piemaksājam, mēs atceramies, mēs piemaksājam 60–70 latus. Nu tagad Izglītības un zinātnes ministrijai jāņem nost. Bet problēma ir citiem.

Kāpēc es Budžeta komisijā nebalsoju? Es vienkārši nepiedalījos balsojumā nevis par tiem 10 procentiem, kurus... Uzskatu, ka acīmredzot, ja ļoti rūpīgi runā, varētu runāt par pensionāriem. Bet jautājums ir par tiem 70 procentiem. 70 procenti ir pilnīgi cita lieta. Pirmkārt, 70 procenti... Galīgi nevar pamatot, kāpēc ne 50, ne 60, ne 40 procenti un tā tālāk. Jo faktiski tas ir fiskāls cipars, kas izriet no tās summas, ko mēs jau redzējām 37 miljonos.

Otra lieta. Problēma ir tāda, ka šis samazinājums darbojas arī tad, ja jūs strādājat dalītu darbu – ja jūs, teiksim, būdams profesors, pasniedzat stundas... un kolēģe Baiba Rivža arī par to izteicās... Tas ir ļoti smagi! Labi, jūs varat nestrādāt pilnu slodzi, bet, ja jūs kā augsti kvalificēts mācību spēks gribat vēl pasniegt stundas kaut kādu dalītu laiku, arī tad jūs zaudējat pensiju 70 procentu apmērā.

Es vienkārši atceros tos laikus, kad nomainījās valdība un Krištopanu nomainīja Šķēle. Ierazdamies mūsu frakcijā, Šķēles kungs tā arī teica: “Mums ir ļoti kritiska situācija. Strādājošu pensionāru ir apmēram 17 000, un mēs neko nevaram darīt. Ir jāiet uz pensiju ierobežošanu pilnībā.”

Počas kundze uzdeva jautājumu, cik tas reāli atstās lielu iespaidu... Ne fiskāli, bet tā problēma ir tāda, ka mums nav īsti iespējams šos 70 procentus pamatot. Pie tam, ja vienīgais arguments ir tāds, ka ir milzīgs bezdarbs un ka tāpēc vajadzētu vairāk piesaistīt pie darba tos cilvēkus, kam nav citu ieņēmumu... Pensionāriem tie ir! Tad, protams, vienmēr atbilde būs tāda: bet tas bezdarbs jau ir integrāls! Bet, ja skatāmies diferencēti uz vietām, tad ir arī tādas, kur mēs vispār bez pensionāriem neiztiksim – izglītībā, fizikā, matemātikā, kā man stāsta... Ja mēs šo principu piemērosim, tad mums faktiski nebūs, kas māca.

Tāpēc es principā esmu izteicis savas domas. Tās visas ir ļoti... tās nav... Ja mēs šeit par to visu runājam, tad būtu patīkami dzirdēt, kādi ir avoti. Jā, viens no avotiem ir sociālais nodoklis, un es tagad riskēju, ka “Dienas Bizness” rakstīs par mani vistrakākās lietas... Tik tiešām! Ja mēs ticam aprēķiniem, tad, apmēram līdz procentam palielinot nodokli – no 33 uz 34, mēs vismaz strādājošo pensionāru jautājumu varētu noņemt. Protams, es prasīju to finanšu ministram no rīta Budžeta komisijā, un finanšu ministrs atbildēja klasiski. Viņš teica: “Jebkura nodokļu paaugstināšana nav atbalstāma recesijas laikā!” Tam es piekrītu.

Man īsti nav skaidrs, kāda būs situācija attiecībā uz sociāli ekonomisko vidi, kādā mēģinās to uzņēmējdarbību organizēt, ja vesela virkne ļoti aktīvu cilvēku, kas ir pensijas vecumā, sevišķi intelektuālajā daļā, nepārtraukti šaus pa šo parlamentu un valdību, kas jau notika 1998.gadā... 1999.gadā.

Tad, protams, paliek vēl visdažādākie varianti. Tie visi ir nepatīkami. Tie visi ir nepatīkami. Mēs varētu izskatīt krīzes situācijā, iespējams, arī kādu starplikmi citam nodoklim... Es negribu šeit teikt – kurā, jo tad es dabūšu vēl kritiku, bet skaidrs ir viens: mums nav īpaša pamatojuma šiem 70 procentiem. Un diemžēl mums arī laika vairs nav. Un faktiski, ja mēs otrajā lasījumā skatām... Es principā... man ir jāsaka godīgi, ka es varētu arī neteikt to tāpēc, ka vairs valdībā neesmu... Par pirmo sadaļu – par 10 procentiem – es varētu mēģināt arī teikt, ka nu tāda ir dzīve... Tiem 70 procentiem, es domāju, ir jāatrod cits avots. Tas ir tas, ko es varu pateikt šodien.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Es saprotu, kolēģi, ka mēs visi šodien mēģinām, it sevišķi no pozīcijas, runāt bez emocijām, jo tas mums izrunāts ir komisijās, bet visvairāk mani biedē viens cits variants – tas, ka mēs, sanākot šinī telpā, parasti tiekam nostādīti fakta priekšā: mums citas izejas nav, mēs esam iedzīti strupceļā. Sak, runājiet, ko jūs gribat, bet mums ir jāpieņem viens un galīgs lēmums! Praktiski apmēram tāda sajūta rodas, ka tas, ko mēs šeit runājam, ir kaut kā absolūti bezjēdzīgi.

Bet man tam negribas piekrist, jo mums drusku laiks ir.

Pirmām kārtām es nevaru saprast, kāpēc mēs visu darām pretēji, nekā to dara pasaulē. Pasaule samazina nodokļus, bet mēs palielinām nodokļus. Pasaulē, teiksim, tāda valsts kā Bulgārija, kam... es neticu, ka tai budžeta situācija ir labāka nekā Latvijai... Jā, tā nevis samazina, bet palielina pensijas. Varbūt arī mēs varētu šodien pieņemt tādu lēmumu, ka divreiz divi nav četri, bet tomēr tas ir pieci? Katrā gadījumā saistībā ar to situāciju, kāda mums ir izveidojusies.

Es nepiekrītu tam... es saprotu, ka ir jābūt solidāriem. Un pensionāriem jau šodien mēs... Ir jāskata... es nezinu, kaut vai nakti tagad sēžot... Ir divi varianti: tas, ko jau teica par strādājošajiem pensionāriem, un otrs variants ir 10 procenti... Nevis es nepiekrītu, bet iedomāsimies, kolēģi, kas notiks... Nu, pamēģināsim vienkārši iedomāties to, kas notiks pēc mēneša, pēc pusotra mēneša! Mēs… Mums ir rūgta pieredze, ka mēs tik un tā atgriežamies pie tiem jautājumiem, bet atgriežamies tad, kad mēs tiekam padzenāti, paskraidām. Un tad mēs pieņemam kaut kādu citu lēmumu. Atrast tomēr šo kompromisu – 5 procenti... Es domāju, ka tas būtu demokrātiskāk attiecībā uz parastiem, teiksim, pensionāriem.

Vēl viens moments, ko es gribu tomēr akcentēt, ir tas, ka nevar šādā veidā pieņemt 15 minūšu laikā, iesniegt priekšlikumus. Kā jau kolēģi teica, priekšlikumu iesniegšanai ir jādod laiks vismaz līdz rītam, līdz pulksten deviņiem... es nezinu... līdz 9.30. Sēžot kaut vai šodien un skatoties, kāda ir iespēja atrast, teiksim, šos finansējumus... Tāpēc man būs ļoti žēl, ka mēs... runājot par pensionāriem, mēs katrs varam ļoti sāpīgi izteikties, bet ja mēs nespēsim atrast šo naudas summu... Un es neticu, ka mēs nespējam. Šeit ir Godmaņa kungs teicis, ir arī citi teikuši, kā mēs varētu atrast šo naudas summu. Bet vismaz mums ir jāatrod, lai mēs kādā veidā izietu uz šo kompromisu. Ticiet vai neticiet, bet es esmu pārliecināts, ka katrs no jums domā to pašu: pieņēmuši to, ko šodien mēs pieņemam, mēs tik un tā pie tā atgriezīsimies – bet ar daudz smagākām sekām! – un izdarīsim šo griezienu.

Un vēl viens moments ir. Es nevaru saprast, vai mēs esam slikti runājuši ar Starptautisko Valūtas fondu vai slikti protam izskaidrot, slikti protam Starptautiskajam Valūtas fondam paskaidrot, kas šinī valstī notiek, vai arī šā fonda darbinieki ir kurli. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Kurli!”)

Jā, varbūt tiešām viņi ir kurli. Tāpēc, ka, tikai skatoties uz skaitļiem, tas, kas notiek... Un, godīgi sakot, es, skatoties šodien to dokumentu, kurš acīmredzot figurē un kuram vajadzētu iet vēl vienu reizi, teiksim, šodien balsošanā, jo ir jaunas jau pieņemtas šīs vienošanās... Es domāju, ka tiešām mēs laikam neprotam skaidrot vai arī šie cilvēki nesaprot, kas varētu notikt šajā valstī.

To ir teikuši jau arī daudzi politologi un ekonomisti, ka mēs tiešām tiekam nostādīti eksperimenta trusīša lomā – paskatīties, cik daudz, cik ilgi to var izturēt šeit uz vietas. Tāpēc es domāju, ka nevajag eksperimentēt ar tiem cilvēkiem, kas ir nostrādājuši godīgi savu mūžu. Godīgi viņiem ir jāsaņem sava pensija. Tā nav tā kategorija, ar kuriem mēs varētu eksperimentēt. Un tāpēc es lūdzu, kolēģi, jūs kopā padomāt, lai mēs varētu iziet kaut vai uz 5 procentiem, noņemot... to, ko teica kolēģi par strādājošiem pensionāriem...

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs pieminēja visas ministrijas, runāja par to, cik ļoti ir noņemta nauda, cik ļoti visi ir cietuši un ka atbildība ir jāuzņemas mums. Protams, mums ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek Saeimā, bet par to, kas notiek ministrijās, ir jāuzņemas atbildība konkrētam ministram katrā ministrijā. Un es jums minēšu kā piemēru ministriju, kura saucas Veselības ministrija.

Konkrēti, ja noņem 45 miljonus, kas notiek pašreizējā darbībā? (No zāles dep. A.Štokenbergs: “Par pensijām!”) Tiek samazināta alga mediķim, ārstam, kurš atbild par cilvēka dzīvību, līdz 321 latam uz papīra (uz rokas – nedaudz virs 200 latiem) par to darbu, ko viņš dara.

Vienlaikus, tajā pašā laikā, Sabiedrības veselības aģentūrā vidējā alga – vidējā! – ir 821 lats.

Sēdes vadītājs.

Circenes kundze, runāsim par pensijām, lūdzu.

I.Circene.

…vidējā ir 821 lats. VOAVA vidējā alga ir virs 600 latiem, vidējā! Tad par ko…

Sēdes vadītājs.

Circenes kundze, runāsim par pensijām, lūdzu.

I.Circene.

Jā, es nonākšu līdz pensijām, kur ņemt pensijām naudu. Ja katrā ministrijā katrs ministrs atbild par to, kā šī nauda tiek izlietota, tad arī Labklājības ministrijā labklājības ministrs ir atbildīgs par to, kā tiek apsaimniekoti īpašumi, kur tiek nelietderīgi izlietota nauda. Bet visvieglākais ir pateikt: paņemsim nost no pensijām, paņemsim nost no algām, neanalizējot situāciju un nepasakot, kur šī nauda guļ.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Es, protams, arī, godājamie kolēģi, nebūtu nākusi tribīnē, kā jau ilgstoši to nedaru, jo neuzskatu, ka tam pēc tam būtu kaut kāda jēga. Bet mani arī pārsteidza Godmaņa kunga labticība, runājot par to, ka kaut kas valstī tik ļoti ir gājis, teiksim, šajā taupības režīmā uz labo pusi.

Manās rokās, piemēram, ir Izglītības valsts inspekcijas dokuments, kas tikko iznācis, 25.maijā. Tas, visticamāk, nekur nav iestrādāts, un katrā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijā nav neviena rīkojuma, nav neviena dokumenta, kas liecinātu par to, ka tajā teiktais ir kaut kādā veidā novērsts vai uzlabots. Runa ir par dokumentu “Par tarifikācijas pārbaudi Rīgā”. Šobrīd Rīgai piešķirtais valsts mērķdotācijas apjoms izglītības finansējumam netiek pilnībā izlietots pedagogu ikmēneša darba samaksai, tādējādi veidojot tā sauktos uzkrājumus, rezerves fondus vai izmantojot to citiem mērķiem, kas pēc likuma ir aizliegts.

Un, ziniet, cik katru mēnesi Rīgā tiek izlietots nezināmā veidā? 1,4 miljoni katru mēnesi! 1,4 miljoni katru mēnesi! (No zāles: “Par pensijām!”) Latvijā kopā, kā šī tarifikācijas pārbaude rāda – Daugavpils pilsēta, Jelgava, Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Aizkraukle, Alūksne un tā tālāk – katru mēnesi miljons tiek iztērēts, jā! Turklāt papildu finanšu rezerves veidojas saistībā ar vakantajām pedagogu vietām (citēju), “kas sastāda…”

Sēdes vadītājs.

Rībenas kundze, lūdzu, par pensijām… Par pensijām, lūdzu!

I.Rībena.

…es vienkārši stāstu par to, kur mums atrast naudu pensionāriem un daudziem citiem cilvēkiem, kuriem šobrīd tiek noņemti līdzekļi. Tātad…

Sēdes vadītājs.

Rībenas kundze, vai nu jūs runāsiet par tēmu, vai es jums atņemšu vārdu, piedodiet...

I.Rībena.

Es vienkārši brīnos, ka jūs nesaskatījāt kontekstu starp to, ko es runāju, un pensijām…

Sēdes vadītājs.

Ar sēdes vadītāju nediskutē! Vēl viens vārds – un jums vārds tiks noņemts.

I.Rībena.

Un nobeidzot. Sestdien, visu dienu cīnījusies par to, lai būtu valsts mērķdotācija mākslas un mūzikas skolām, kas ir mūsu nacionālās valsts un latviskās identitātes mugurkauls…

Sēdes vadītājs.

Rībenas kundze, par pensijām ir runa!

I.Rībena.

…lai tā netiktu noņemta, es krustojumā…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātei Rībenai! Rībenas kundze, paldies! Jums vārds tiek liegts... Rībenas kundze, es jūs izraidīšu no zāles… Rībenas kundze, es likšu tūlīt uz balsošanu jūsu izslēgšanu no šīs sēdes! (No zāles: “Nevajag slēgt!” Dep. I.Rībena: “Ļoti žēl, ka neļāvāt pateikt!”)

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atkārtošu savu priekšlikumu. Var jau te kritizēt visas ministrijas pēc kārtas, bet laika mums nav. Laika ir ļoti maz, un es ļoti aicinu dot iespēju šai rītdienai – vienalga, vai tas būs deviņos vai desmitos no rīta... Tā ir vienīga iespēja, kā kaut ko šeit vēl uzlabot. Nevis skatīties zvaigznēs un filozofēt, kur kāda nauda guļ, bet nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem.

Mums ir divas komisijas, kas ar to var nodarboties. Dodiet iespējas šīm divām komisijām strādāt un dodiet tām šo laiku, lai tās šo darbu var pabeigt! Cita ceļa nav, un par to nevarētu arī neko citu teikt. Nāciet ar konkrētiem priekšlikumiem – vienu, otru vai trešo! Un tas ir viss!

Tā ka ļoti lūdzu visus – pozīciju, opozīciju – dot šo iespēju. Šis te mākslīgais piedāvājums… šodien dot kaut kādu īsu priekšlikumu iesniegšanas laiku – nu, tā ir tāda ampelēšanās, un nekas cits.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš. (No zāles: “Balsot!”)

G.Bērziņš.

Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret 33, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 9.00 rīt no rīta. (No zāles: “Pareizi! Pareizi!”) Un izskatīšana – rītdien Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs pulksten 9.00 un izskatīšana Saeimas sēdē 16.jūnijā. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, kā mēs vienojāmies. Bet ir saņemts 10 deputātu – Mackeviča, Pētersones, Šleseres, Dukšinska, Aizbalta, Šlesera, Kastēna, Bērziņa no Latvijas Pirmās partijas un partijas ”Latvijas Ceļš” frakcijas, Baštika un Pabrika – iesniegums. Minētie deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdz nolasīt katra deputāta balsojumu par šo likumprojektu.

Un tagad vārds… Deputāti neiebilst? Neiebilst. Lūdzu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam balsojuma rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti, vai labvakar jau! Par likumprojekta, dokumenta Nr.4498, pieņemšanu pirmajā lasījumā nobalsoja “par” 55 deputāti: Igors Aleksandrovs, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Māris Ārbergs, Silva Bendrāte, Guntis Bērziņš, Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Imants Kalniņš, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Andris Kāposts, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Madars Lasmanis, Ainars Latkovskis, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Jānis Porietis, Pauls Putniņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Baiba Rivža, Mārtiņš Roze, Anta Rugāte, Anna Seile, Oskars Spurdziņš, Dagnija Staķe, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Staņislavs Šķesters, Pēteris Tabūns, Gunārs Upenieks, Imants Valers, Dzintars Zaķis, Ausma Ziedone-Kantāne.

“Pret” nobalsoja 33 deputāti: Valērijs Agešins, Vitālijs Aizbalts, Aija Barča, Ainars Baštiks, Andris Bērziņš (LPP/LC), Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dukšinskis, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Anatolijs Mackevičs, Sergejs Mirskis, Aleksandrs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Vitālijs Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Juris Sokolovskis, Inese Šlesere, Ainārs Šlesers, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs un Aleksejs Vidavskis.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka tūlīt, kā es saprotu, tiks sasaukta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā piedalīsies arī premjers Valdis Dombrovskis, Saeimas Prezidijs ierosina pārtraukumu noteikt līdz pulksten 20.00 šodien. (No zāles: “Jā!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Nē! Ļoti labi!”). Kam ir iebildumi? Ja ir iebildumi, mums jābalso.

Godātie kolēģi, tā kā skan arī iebildumi, mums jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pārtraukums tiktu izsludināts līdz pulksten 20.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 29, atturas – 1. Pārtraukums līdz pulksten 20.00.

Bet pirms mēs ejam pārtraukumā, – pirmām kārtām paziņojums. Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu pulcēties uz Budžeta komisijas sēdi pēc desmit minūtēm Budžeta komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Bet pie visām rūpēm un problēmām, kas mums šodien ir bijušas jārisina, ir arī divi priecīgi notikumi.

Un tieši šodien ir dzimšanas diena... apaļa dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Aleksandram Golubovam. (Aplausi.)

Savukārt mazāk apaļa, bet arī tieši šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Jānim Lagzdiņam. (Aplausi.)

Kā jau teicu, pārtraukums līdz pulksten 20.00.

 

Pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2009.gada 15.jūnija sēdi.

Ja gadījumā arī Circenes kundze varētu paklausīties... deputāte Circene... Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas un ievērojiet klusumu!

Šobrīd ir mazliet ieilgusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā piedalās premjers Valdis Dombrovskis, taču mums ir likumprojekti, kas ir ietverti šodienas sēdes darba kārtībā... faktiski tie, kas ir aizvirzījušies uz sēdes darba kārtības beigām, jo mēs vienojāmies šos, ar budžetu saistītos, likumprojektus skatīt pirms tiem.

Kvorums mums šobrīd ir, un Saeimas Prezidijs ierosina skatīt tos likumprojektus, kas tieši neattiecas uz budžetu. Un tātad pirmais būs likumprojekts “Patvēruma likums”, trešais lasījums. Tas ir tālāk – pēc apstiprinātās sēdes pamatdarba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs tā darām? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to pirmais likumprojekts ir “Patvēruma likums”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu “Patvēruma likums”, reģistrācijas numurs 753/Lp9.

Trešajam lasījumam tika saņemti 82 priekšlikumi.

1. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst... (No zāles: “Balsot!”) Es atvainojos, deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Es atvainojos... Vai deputāti Rugāte un Ābiķis vēlas kaut ko teikt par procedūru? Nē, nejauši nospiedusies poga...

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

I.Circene.

2. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

6. – tiesībsarga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

14. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

17. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

18. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

19. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

20. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

22. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

23. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

24. – tiesībsarga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, izteikts komisijas redakcijā – 25.priekšlikumā, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

26. – tiesībsarga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

28. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

29. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

30. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

31. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 32.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

33. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

35. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

36. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

38. – parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

39. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

40. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

41. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos, Circenes kundze! Ja gadījumā deputāts Ozoliņš, deputāts Briedis un deputāts Pabriks varētu kaut kādā veidā vai nu klusu palikt, vai vienkārši izietu ārā no zāles, lai kaut kur citur parunātu. (No zāles: “Izdzīt visus ārā!”) Jā, tiklīdz būs stājušies spēkā grozījumi Kārtības rullī, varēsim ar āmuriņu…

Circenes kundze, lūdzu, turpiniet!

I.Circene.

41. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

42. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

43. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

44. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

45. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

46. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

47. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

49. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

50. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

52. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

53. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

54. – tiesībsarga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

57. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

58. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – tiesībsarga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

59. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

63. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

64. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

65. – tiesībsarga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – tiesībsarga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

66. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

70. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 72. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

73. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

74. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

77. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

78. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 79. – komisijas priekšlikumā, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

80. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 82.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

Un 81. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Vairāk priekšlikumu nav, un es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Patvēruma likums” kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Patvēruma likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nesaņēma. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija to ir konceptuāli atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu to pašu darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Štokenbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2009.gada 29.augusts, kad deputātam Štokenbergam dzimšanas diena.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Aigaram Štokenbergam. Deputāti neiebilst pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, dokuments Nr.1201. Otrajam lasījumam Saeimas kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts, tādēļ komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Šlesere.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2009.gada 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1224/Lp9, – “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””.

Likuma grozījumu būtība ir šāda. Valstī ir tāda aģentūra – “Sociālās integrācijas valsts aģentūra”, kurai pieder telpas un kura nodarbojas ar izglītības jautājumiem... tieši invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju un arī izglītības jautājumiem. Un šā likumprojekta būtība ir tāda, ka mēs ar šiem grozījumiem šai aģentūrai varētu pazemināt zemes nomas maksu, kas dotu zināmu ekonomiju arī valsts budžetā vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā.

Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dukšinskis.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 25.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Jūlijam vai jūnijam?

J.Dukšinskis.

Jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Sestais mēnesis... jā? Deputāti neiebilst. Paldies.

Un tā, godātie kolēģi, mēs atgriežamies pie tās šodienas darba kārtības daļas, kuru mēs atlikām, kamēr gaidījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes beigas.

Tātad likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1344/Lp9 – “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Šis likumprojekts, kā jau teikts, ir saistīts ar izdienas pensiju.

Es aicinu komisijas vārdā Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 21, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar. Izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1345/Lp9 – “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Kā jau virsraksts to norāda, tas attiecas uz izdienas pensiju šajā jomā.

Es aicinu komisijas vārdā likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 8, atturas – 25. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 8, atturas – 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šovakar pulksten 21.30. Izskatīšana Saeimas rītdienas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Šis ir līdzīgs likumprojekts diviem iepriekšējiem, un tas attiecas uz Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Es komisijas vārdā aicinu Saeimu tam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 22, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas, respektīvi, 16.jūnija, sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts ir 1347/Lp9, un tas attiecas uz situāciju, ka mēs faktiski likvidējam Latvijas Privatizācijas aģentūras padomi. Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju ””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 7, atturas – 23. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas, respektīvi, 16.jūnija, sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Šis ir samērā līdzīgs likumprojekts ar numuru 1348/Lp9. Es aicinu Saeimu attiecīgajam likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 6, atturas – 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 3, atturas – 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar, un izskatīšana – Saeimas 16.jūnija sēdē, respektīvi, rītdien.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1349/Lp9 attiecas uz nodevām un nodokļiem izlozēm un azartspēlēm. Šo grozījumu mērķis ir pacelt nodokļus dažām spēlēm, piemēram, totalizatoriem, bingo un dažām citām.

Komisijas vārdā aicinu minētajam likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Likumprojekts Nr.1350/Lp9, kas attiecas uz prokuroru izdienas pensiju, ir līdzīgs dažiem citiem izdienas pensiju likumiem, kurus mēs jau izskatījām.

Aicinu Saeimu tam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāds pats kā iepriekšējiem likumprojektiem, respektīvi, pulksten 21.30 šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir līdzīgs vairākiem iepriekšējiem un šoreiz attiecas uz tiesnešu izdienas pensijām.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums tiesnešu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, līdzīgi kā iepriekšējam, – pulksten 21.30 šovakar. Izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts arī ir daļa no sērijas, un tas attiecas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām. Komisijas vārdā aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 22, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 22, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas rītdienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Krauklis vēlas likt priekšā citu termiņu? Nē. Viņš nevēlas. Deputāti neiebilst pret priekšlikumu iesniegšanai piedāvāto termiņu un otrā lasījuma datumu.

Turpinām ar likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1353/Lp9 attiecas uz Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensijām un ir līdzīgs iepriekšējam. Komisijas vārdā aicinu Saeimu minētajam likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 19, atturas – 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 18, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar. Izskatīšana – rītdienas Saeimas sēdē, respektīvi, 16.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1354/Lp9 – “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” attiecas uz atvieglinājumiem ziedotājiem. Es aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli par steidzamības piešķiršanu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vai deputāts Andris Bērziņš vēlas runāt par steidzamību? (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nē!”) Es atvainojos! Vai jūs gribat runāt par steidzamību vai gribat runāt debatēs pirmajā lasījumā… Nu tādā gadījumā jums ir mazliet jāpagaida.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 20, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Ja mēs pieņemsim šo likumu, mēs izdarīsim ļoti lielu kļūdu. Tur ir rakstīts, ka efekts esot 2,5 miljoni. Nekāda efekta 2,5 miljonu latu apmērā nebūs! 2,5 miljonu efekts tur nevar sanākt, tāpēc ka tas ir rēķināts vispārīgi – no kopīgās summas.

Šodien, kad ir nepieciešama palīdzība sociālajā sfērā, kad ir vajadzīgas dažādas virtuves, ēdināšana, pabalsti, stipendijas, mēs nogriežam praktiski nost... Kad bija 85 procenti, bija atvieglojumi ziedošanā… Nu mēs pēkšņi, kad ir krīzes situācija, to nogriežam uz 20 procentiem.

Neaizmirstiet arī to, ka lielāko daļu no šīm summām starptautiskie donori deva ar tādu nosacījumu, ka būs kaut kāda vietējā palīdzība šeit uz vietas. Ja tās nebūs, tad mēs nebūsim ieguvēji šinī likumā, bet kārtējo reizi uzkāpsim uz grābekļa un dabūsim pa pieri. Tāpat kā dažreiz arī citiem nodokļiem var dabūt...

Ja mēs pieņemsim šo, tad efekta no tā nekāda nebūs. Apmēram 3000 sabiedriskajām organizācijām, kuras veic daudzus darbus, tas ir minimālais daudzums, lai tās varētu šo funkciju veikt. Mēs pieņemam, ka krīzes situācijā, kad ir sociālā spriedze, mēs varam paņemt un nogriezt no 85 uz 20 procentiem.

Kolēģi! Padomāsim ar galvu, ko mēs darām! Mēs efekta vietā dabūsim kapitālu defektu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Bērziņam ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.30 šovakar. Izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē, tas ir, 16.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts ir vēl viens no sērijas, kas attiecas uz izdienas pensijām.

Es komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 24, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, teiksim, pulksten 21.45 šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts Nr.1356/Lp9 attiecībā uz Dziesmu un deju svētkiem maina zināmus noteikumus šajā likumā. Aicinu komisijas vārdā Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 21, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.45 šovakar, un izskatīšana – Saeimas rītdienas sēdē, 16.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” attiecas uz atalgojuma samazinājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem attiecīgi par 20 procentiem. Komisijas vārda aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 21.45 šovakar, un izskatīšana – Saeimas sēdē rītdien, 16.jūnijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti balsošanas rezultāti, godātie kolēģi, es atgādinu, ka 12.jūnija ārkārtas sēdes turpinājums būs rīt pulksten 12.00.

Un tagad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Ina Druviete, Ivars Godmanis…, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Dagnija Staķe…, Atis Slakteris…, Artis Pabriks un Jānis Tutins.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Es tikai gribu atgādināt, ka nākamā Budžeta komisijas sēde notiks rītdien pulksten 9.00 no rīta.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2009.gada 15.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.