Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā

Izdarīt Noguldījumu garantiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 22.nr.; 2009, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) noguldījumu piesaistītājs — Latvijā reģistrēta banka, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstu bankas filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) bankas filiāle Latvijā, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā;”.

2. 2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz:

1) Latvijā reģistrētām bankām un to filiālēm, krājaizdevu sabiedrībām, kā arī ārvalstu banku filiālēm Latvijā;

2) dalībvalstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs citās valstīs, ieskaitot Latviju, taču neaptver visus šajā likumā paredzētos garantētos noguldījumus vai garantētā atlīdzība ir mazāka par šajā likumā noteikto un attiecīgā banka ir informējusi Komisiju par vēlmi piedalīties Latvijas noguldījumu garantiju fondā.”;

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā vārdus “Eiropas Kopienu tiesību aktos noteikto minimālo” ar vārdiem “šajā likumā noteikto”;

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Komisijai ir tiesības noslēgt sadarbības līgumu ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par noguldījumu garantiju sistēmu šajā valstī. Līgumā var paredzēt ar noguldījumu garantiju sistēmas darbību saistītas informācijas apmaiņas kārtību, garantētās atlīdzības apmēru, kas noguldītājam izmaksājams saskaņā ar šā likuma un attiecīgās dalībvalsts tiesību normām, kā arī garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Līgumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērs un izmaksas kārtība nedrīkst pasliktināt noteikumus, kas garantētās atlīdzības izmaksai noteikti šajā likumā.”

3. 8.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Noguldījumu piesaistītājs reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu, kura apmērs ir 0,05 procenti no garantēto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī. Komisija nosaka konkrēta noguldījumu piesaistītāja maksājumam piemērojamo korekcijas koeficientu. Nosakot maksājumam piemērojamo korekcijas koeficientu, Komisija ņem vērā noguldījumu piesaistītāja kapitāla pietiekamības, likviditātes un lielo riska darījumu rādītājus, kā arī noguldījumu piesaistītāja kredītportfeļa kvalitāti iepriekšējā kalendārajā gadā. Maksājumu noguldījumu garantiju fondā, piemērojot tam korekcijas koeficientu, nedrīkst samazināt vairāk par 25 procentiem un nedrīkst palielināt vairāk par 40 procentiem. Noguldījumu piesaistītājs maksājumus veic latos.”;

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināmi noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā, kā arī līdz katra gada 1.martam informē noguldījumu piesaistītāju par tā maksājumam piemēroto korekcijas koeficientu. Ja noguldījumu piesaistītājs pārsūdz Komisijas lēmumu par tā maksājumam piemēroto korekcijas koeficientu, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai tiesā noguldījumu piesaistītājs veic maksājumu 0,05 procentu apmērā no garantēto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī.

(2²) Dalībvalsts bankas filiālei, kas piedalās noguldījumu garantiju fondā šā likuma 2.panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, maksājums noguldījumu garantiju fondā nosakāms 0,05 procentu apmērā no tiem noguldījumiem, kurus šī filiāle ir piesaistījusi un par kuriem būtu izmaksājama garantētā atlīdzība.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pēc tam, kad noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība, Komisijai nolūkā nodrošināt pietiekamu līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā ir tiesības palielināt uz termiņu līdz vienam gadam noguldījumu piesaistītājiem saskaņā ar šā panta otro, 2.¹ vai 2.² daļu piemēroto maksājumu apmēru. Maksājumu noguldījumu garantiju fondā nedrīkst palielināt vairāk kā divas reizes.”

4. Izslēgt 10.panta otrajā daļā vārdus “ja tā darbība tiek izbeigta”.

5. Izteikt 12.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja dalībvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā vai ārvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā nokavējusi noteikto maksājuma termiņu vairāk par 30 dienām, Komisija nekavējoties par to informē attiecīgā noguldījumu piesaistītāja uzraudzības institūciju.

(4) Ja noguldījumu piesaistītājs 30 dienu laikā pēc likumā noteiktā termiņa nav pilnā apmērā veicis maksājumu noguldījumu garantiju fondā, Komisija brīdina noguldījumu piesaistītāju par izslēgšanu no dalības noguldījumu garantiju fondā.

(5) Ja noguldījumu piesaistītājs 12 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija izteikusi brīdinājumu par izslēgšanu no dalības noguldījumu garantiju fondā, nav pilnā apmērā veicis maksājumu noguldījumu garantiju fondā, Komisija izslēdz noguldījumu piesaistītāju no dalības noguldījumu garantiju fondā.”

6. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. (1) Noguldījumu piesaistītājs savos grāmatvedības reģistros pastāvīgi nodrošina informāciju par visiem noguldītājiem, kuriem ir tiesības uz garantēto atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, un garantētās atlīdzības apmēru. Informāciju atjauno vismaz reizi dienā tā, lai grāmatvedības reģistri atspoguļotu aktuālo garantētās atlīdzības apmēru.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka par garantēto atlīdzību tai sniedzamās informācijas apjomu, prasības attiecībā uz šīs informācijas apkopošanu un tās iesniegšanas kārtību.”

7. 17.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to;”;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) noguldījumiem, kuri noguldītājiem piešķirti ar individuāli noteiktām procentu likmēm vai citiem noteikumiem, ja to izpilde veicinājusi noguldījumu piesaistītāja finansiālā stāvokļa pasliktināšanos;”.

8. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. (1) Garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 20.¹ pantā noteiktajā termiņā nodrošina vienā no šādiem veidiem:

1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu banku starpniecību;

2) garantēto atlīdzību izmaksā ar tās personas (garantēto noguldījumu ieguvēja) starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs garantētos noguldījumus garantētās atlīdzības apmērā nodevis kā kredītiestādes uzņēmumu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.³ un 59.⁴ pantu.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie garantētie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Komisija var lemt par garantēto atlīdzību izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu garantēto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda.

(3) Komisijai, izraugoties banku, ar kuras starpniecību izmaksājama garantētā atlīdzība, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Nolūkā nodrošināt noguldītāju intereses Komisija izraugās banku, kura paredz noguldītājiem labvēlīgākos garantētās atlīdzības saņemšanas nosacījumus.

(4) Garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai saskaņā ar šā panta pirmo daļu Komisija var noslēgt līgumu ar banku. Līgumā var paredzēt maksājumu par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas rezultātā šai bankai piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita noguldījumu garantiju fondā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to noguldītāju skaita, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir izteikuši vēlēšanos kļūt un kļuvuši par konkrētās bankas klientiem, vai arī to nosaka, pamatojoties uz citiem finansiāliem faktoriem.

(5) Komisijas padome lemj par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, laiku un vietu un šo informāciju publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievieto Komisijas mājaslapā internetā.

(6) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta trešajā daļā minētās bankas izraudzīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.”

9. Papildināt likumu ar 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.”

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Grozījumi šā likuma 8.panta otrajā daļā attiecībā uz to, kā aprēķināmi maksājumi noguldījumu garantiju fondā, piemērojot korekcijas koeficientu, stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

8. Šā likuma 13.¹ pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.”

11. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.maija direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta direktīvas 2009/14/EK, ar ko direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 4.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 19.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 20.jūniju.