Vides ministrija: Par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā

18.jūnijā pēc ilgām iesaistīto pušu diskusijām un kompromisa meklējumiem Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā. Grozījumi nosaka, ka pašvaldības varēs veidot savas teritorijas kā vietas, kurās nevarēs audzēt ĢMO, un pircēji būs labāk informēti par ĢMO produktiem tirdzniecības vietās.

Līdz šim ĢMO aprites likums paredzēja, ka aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus Latvijā var noteikt tikai ar Ministru kabineta lēmumu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ka konkrētais ĢMO ir kaitīgs videi, cilvēka veselībai vai var radīt zaudējumus Latvijas ekonomikai. Tādu zinātnisku pierādījumu iegūšanai ir nepieciešams gan laiks, gan lieli finanšu līdzekļi, kuru Latvijā nav. Tādēļ vides ministrs uzskatīja par nepieciešamu iestrādāt ĢMO aprites likumā vienkāršāku iespēju, kā Latvijā veidot no ĢMO brīvas zonas.

Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka tas ir minimums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pēc iespējas piesardzīgāku pieeju tādiem jauninājumiem kā ĢMO, kura ilgtermiņa ietekme tā arī nav zināma. Likuma grozījumi dod iespēju pašvaldībām pašām vienoties ar iedzīvotājiem un veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO. “Tādējādi tiek radīti drošāki apstākļi un pavērtas plašākas iespējas vietējiem lauksaimniekiem nodarboties ar bioloģisko vai tradicionālo lauksaimniecību,” uzskata R.Vējonis.

18.jūnijā pieņemtajos likuma grozījumos ir paredzētas tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās. Svarīgi, lai pašvaldības iedzīvotāji tiktu adekvāti informēti par šo ieceri un tiktu uzklausīts viņu viedoklis.

Par ĢMO aizlieguma noteikšanu, ievērojot likumā noteikto procedūru, pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi. Tādu aizliegumu jānosaka vismaz uz pieciem gadiem. Minimālā termiņa noteikšana ir ļoti būtiska, lai ieviestu noteiktību un skaidrību par attiecīgās teritorijas atļauto vai šajā gadījumā aizliegto izmantošanu. Ja iebildumi noteiktā termiņā nav iesniegti, tad tiek uzskatīts, ka visi teritorijā saimniekojošie lauksaimnieki piekrīt attiecīgajam aizliegumam. Savukārt, ja iebildumi ir iesniegti, pašvaldībai tie ir jāizvērtē, ņemot vērā sava novada ilgtspējīgas attīstības iespējas.

Būtiska ir likumā ietvertā prasība, ka kompetentās institūcijas (PVD un Valsts augu aizsardzības dienests) izveido reģistru, kurā obligāti jāreģistrējas tiem, kas Latvijā vēlas audzēt ĢMO. Likuma grozījums precizē, ka reģistriem ir jābūt publiski pieejamiem.

Likumā iekļauta vēl kāda patērētājiem nozīmīga prasība – pārtikas produktus, kuri satur ĢMO, tirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai patērētājiem būtu viegli tos identificēt.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa