Ministru kabineta noteikumi Nr. 265

Rīgā 1999.gada 20.jūlijā (prot. Nr. 36, 22.§)

Higiēnas un marķējuma prasības dzīvo gliemeņu piedāvājumam tirgū

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
8.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka higiēnas un marķējuma prasības tirgū piedāvājamām dzīvajām gliemenēm (divvāku gliemjiem), kuras pieder pie adatādaiņiem ( Echinodermata ), jūras gliemežiem jeb jūras vēderkājiem ( Gastropoda ) vai tunikātiem ( Tunicata ) un barojas, filtrējot barību no ūdens.

2. Šo noteikumu izpildi kontrolē Zemkopības ministrijas Valsts veterinārais dienests un Labklājības ministrijas Sanitārā inspekcija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto pilnvaru sadalījumu starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

II. Higiēnas pamatprasības

3. Pārtikā izmanto dzīvas gliemenes, kuras atbilst šādām prasībām:

3.1. vizuāli svaigas, ar tīriem apvalkiem, pie kuriem piesitot dzirdama dobja (timpāniska) skaņa;

3.2. satur gliemenēm raksturīgo iekšējo šķidrumu.

4. Pilnvarotas kompetentas laboratorijas pārbauda dzīvās gliemenes un nosaka to atbilstību šādām prasībām:

4.1. no katras partijas ņemtā vidējā produkta parauga 100 grami gliemeņu gaļas un iekšējā šķidruma drīkst saturēt ne vairāk par 300 fekālās koliformas šūnām vai ne vairāk par 230 Echerichia coli šūnām. Pārbaudi veic ar visticamākā skaitļa metodi (VSM), kas ir daudzmēģeņu trīs atšķaidījumu mikrobioloģiskās pārbaudes metode koliformas veidojošo mikroorganismu noteikšanai, vai citu līdzvērtīgu mikrobioloģisku testu;

4.2. no katras partijas ņemtā vidējā produkta parauga 25 grami gliemeņu gaļas nedrīkst saturēt salmonellas;

4.3. gliemenes nedrīkst saturēt toksiskas, kā arī apkārtējā vidē esošas bioloģiskas izcelsmes nevēlamas vielas;

4.4. radionuklīdu saturs gliemenēs nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo līmeni;

4.5. gliemeņu ēdamajās daļās esošā jūras biotoksīna (planktona aļģēs esošās indīgās vielas) — paralītiskās mīkstmiešu un vēžveidīgo indes — saksitoksīna saturs nedrīkst pārsniegt 80 mikrogramu uz katriem 100 gramiem gliemeņu gaļas. Pārbaudi veic saskaņā ar bioloģisko testēšanas metodi, kuru, ja nepieciešams, papildina ar hromatogrāfijas metodi saksitoksīna atklāšanai, vai izmanto citu atzītu testēšanas metodi. Par svarīgākajiem uzskata bioloģiskās testēšanas rezultātus, kuriem jābūt negatīviem attiecībā uz caureju izraisošā toksīna klātbūtni gliemeņu ēdamajās daļās;

4.6. gliemeņu amnēzisko saindēšanos izraisošās domoīnskābes saturs gliemeņu ēdamajās daļās nedrīkst pārsniegt 20 mikrogramu uz katru gliemeņu gaļas gramu. Pārbaudi veic ar augsti efektīvu šķidruma hromatogrāfijas metodi (HPCL);

4.7. ja pārbaudē netiek izmantotas parastās vīrusu noteikšanas metodes, mikrobioloģiskajās pārbaudēs nosaka fekālo koliformu skaitu.

III. Higiēnas prasības iesaiņojumam

5. Dzīvo gliemeņu iesaiņošanai izmanto iesaiņošanas materiālus, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku:

5.1. iesaiņojums nedrīkst pazemināt dzīvo gliemeņu organoleptiskos rādītājus un piesārņot tās ar cilvēka veselībai bīstamām vielām;

5.2. iesaiņojumam jābūt izturīgam un jāaizsargā dzīvās gliemenes no mehāniskiem bojājumiem.

6. Austeres iesaiņo ar vāka ieliekto pusi uz leju.

IV. Higiēnas prasības uzglabāšanai un transportēšanai

7. Dzīvās gliemenes transportē un uzglabā no 16 līdz 20 °C temperatūrā, nodrošinot tām optimālus dzīves apstākļus.

8. Dzīvo gliemeņu iesaiņojuma vienības apzīmogo, un tās nedrīkst atvērt, transportējot no gliemeņu saņemšanas, nogatavināšanas, mazgāšanas, tīrīšanas, šķirošanas un iepakošanas centra (turpmāk — nosūtīšanas centrs) līdz nodošanai mazumtirdzniecībā.

9. Iesaiņojumu ar dzīvām gliemenēm pēc iesaiņošanas nedrīkst iegremdēt ūdenī vai aplaistīt ar ūdeni.

10. Dzīvo gliemeņu transportēšanai izmanto higiēnas prasībām atbilstošus transportlīdzekļus, lai pasargātu gliemenes no bojājumiem, kas transportēšanas laikā var rasties vibrācijas dēļ.

11. Dzīvo gliemeņu iesaiņojuma vienības transportlīdzekļos un uzglabāšanas vietās novieto uz paliktņiem vai uzglabā un transportē citādi, nodrošinot, lai tās nesaskartos ar grīdu.

12. Lai nodrošinātu šo noteikumu 7.punktā noteikto temperatūras režīmu dzīvo gliemeņu transportēšanai, ja nepieciešams, izmanto no dzeramā ūdens izgatavotu ledu.

V. Dzīvo gliemeņu partijas marķējums

13. Uz dzīvo gliemeņu iesaiņojuma vienībām jābūt ziņām ar norādi par gliemeņu sākotnējo nosūtīšanas centru un veiktajām laboratorijas pārbaudēm.

14. Dzīvo gliemeņu marķējumā papildus informācijai, kas noteikta normatīvajos aktos, norāda šādu informāciju:

14.1. nosūtītājvalsts, nosūtīšanas centrs un tā reģistrācijas numurs;

14.2. gliemeņu suga (tirdzniecības un latīniskais nosaukums);

14.3. iesaiņošanas datums;

14.4. derīguma termiņš;

14.5. norāde "Gliemenes drīkst pārdot tikai dzīvas".

15. Marķējums var atrasties tieši uz iesaiņojuma un ārējā iepakojuma materiāla vai uz atsevišķas iesaiņojumam (ārējam iepakojumam) piestiprinātas vai iesaiņojumā (ārējā iepakojumā) ievietotas etiķetes. Uz pašlīmējošām uzlīmēm marķējums var būt tādos gadījumos, ja minētās uzlīmes nav noplēšamas.

16. Marķējumam pievienotajām atzīmēm par visu veidu laboratorijas pārbaudēm jābūt izturīgām un nenomazgājamām, informācijai jābūt viegli salasāmai. Atzīmes par laboratorijas pārbaudēm nedrīkst izmantot atkārtoti.

17. Dzīvo gliemeņu partiju marķējumam pievienotās atzīmes par veiktajām laboratorijas pārbaudēm mazumtirgotāji uzglabā ne mazāk kā 60 dienu pēc ārējā iepakojuma atvēršanas.  

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs A.Kalvītis