ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009.gada 12.jūnija ārkārtas sēdes turpinājuma 2009.gada 16.jūnijā stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.2009., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193676
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2009.gada 12.jūnija ārkārtas sēdes turpinājuma 2009.gada 16.jūnijā stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2009.gada 12.jūnija ārkārtas sēdi.
Turpinām to ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien, turpinot šo Saeimas sēdi, es parastos apstākļos kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs ievadam būtu teicis, ka man ir gods un prieks stādīt šos priekšlikumus priekšā Saeimai. Diemžēl man jāsaka, ka šodien, es domāju, katram no mums šajā zālē nav ne prieka, ne goda par šiem budžeta priekšlikumiem un to pavadošajiem dokumentiem.
Tieši pretēji! Es domāju, ka mums visiem ir ļoti sāpīgi apzināties, cik daudziem cilvēkiem Latvijā šie grozījumi radīs grūtības savā un ģimenes dzīvē, nesīs rūpes par iztiku un raizes par veselību. Daļēji paši esam sevi nolikuši šajā situācijā, daļēji to ir izdarījusi globālā finanšu un ekonomiskā krīze, kas piemeklējusi visu pasauli.
Šā budžeta pieņemšana ir nopietnu pārbaudījumu laiks gan mūsu valstij kopumā, gan ikvienam tās iedzīvotājam. Nepieņemot skarbos grozījumus, starptautisku finansiālu palīdzību nesaņemsim, bet nonāksim vēl daudz lielākās grūtībās.
Tomēr, kolēģi, es gribu teikt, ka mēs, latvieši, esam sīksta tauta. Mēs ne tik sen esam pārdzīvojuši divus karus, pārdzīvojām laiku pēc Atmodas, pārdzīvosim arī šo krīzi un beigās būsim vēl stiprāki.
Kolēģi! No Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokļa, piedāvātos likumprojektus Budžeta komisija ir izskatījusi, un es sākšu ar pirmo likumprojektu, kas ir 55. darba kārtības punkts pēc numerācijas, – “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.
Minētajā likumprojektā ir ietverti pavisam septiņi grozījumi.
1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Runājot par 1.priekšlikumu – par bezdarbnieka pabalsta izmaksu, es gribu teikt, ka mums ir salīdzinoši grūti par to balsot. Redziet, tā situācija ir sekojoša: gan šis priekšlikums, gan nākamie septiņi priekšlikumi plus vēl vispār nākamie seši likumprojekti pēc savas būtības dod atsauci uz likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam” – uz likumu, kuru mēs vakar pieņēmām pirmajā lasījumā un kurš vēl nav spēkā.
Manuprāt, kolēģi, balsot gan par šo 1.priekšlikumu, gan par nākamajiem priekšlikumiem varētu tikai tad, ja mēs būtu lēmuši par jumta likuma spēkā stāšanos. No procedūras viedokļa raugoties, mēs nevaram balsot ne par 1.priekšlikumu, ne par pārējiem priekšlikumiem, pirms nezinām, kas ir teikts jumta likumā.
Godājamie kolēģi! Novērsīsim šo tehnisko kļūdu, izņemsim no darba kārtības gan šo 1.priekšlikumu, gan atlikušos sešus priekšlikumus, gan arī visus sešus likumprojektus, kas ir šeit! Nobalsosim vispirms par likumprojektu, kas ir pirmajā lasījumā – “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, un tad lemsim.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš.
Kolēģi, es tikai gribu piebilst, ka mēs minēto likumprojektu, jumta likumprojektu, vakardien skatījām pirmajā lasījumā, tā ka tas ir… tas ir deputātiem bijis pieejams.
Es aicinu Saeimu pieņemt, atbalstīt minēto grozījumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 29, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija, saprotams, pati atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
3. – deputātu Šleseres un Baštika priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas… (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Šleseres un deputāta Baštika priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
4.priekšlikums – no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5.priekšlikums – no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5. – Ministru kabineta priekšlikums… (No zāles dep. J.Dobelis: “Sestais!”)
Sēdes vadītājs.
6.priekšlikums…
G.Bērziņš.
Es atvainojos, 6. – Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es varētu tikai turpināt Bērziņa kunga teikto, jo tieši 6.priekšlikumā ir atsauce uz to jumta likumprojektu, kuru mēs vēl nepieņēmām. Tāda juridiskā situācija, pēc mana uzskata, nav pieņemama, it īpaši ņemot vērā, ka jumta likumā iekļauti daudzi grozījumi, par kuriem Saeimā vēl nav lēmuši, un varbūt teorētiski šis likumprojekts varētu pilnībā mainīties. Starp šiem grozījumiem ir arī mans priekšlikums vispār svītrot to pantu, kur ir runa par vecāku pabalstu ierobežošanu.
Vēl vairāk. Šodien masu informācijas līdzekļos ir izplatīts cienījamā tiesībsarga viedoklis, saskaņā ar kuru 6.priekšlikums kopā ar jumta likumu, kas attiecas uz vecāku pabalstiem, neatbilst nedz Satversmes 91.pantam, nedz arī 110.pantam, un šajā savā slēdzienā tiesībsargs atsaucas uz Satversmes tiesas 2005.gada spriedumu, kurā norādīts, ka tas, ka ir ierobežojums strādāt bērna kopšanas laikā, var negatīvi ietekmēt ģimenes intereses ilgtermiņā. Mēs izmirsim sakarā ar visām šīm likuma izmaiņām. Es gribu atgādināt jums, kolēģi, mūsu, deputātu, zvērestu jeb svinīgo solījumu, kuru mēs devām no šīs Saeimas tribīnes 2006.gada novembrī. Mēs nevaram balsot par likumu, kas acīmredzami neatbilst nedz Satversmei, nedz mūsu Kārtības rullim, nedz arī veselajam saprātam.
Sakarā ar to aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu, kā arī likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Latvijas valsts ir nonākusi tādā stāvoklī, ka Buzajevs un Dobelis runā vienu un to pašu. (No zāles: “Jaunie laiki Latvijā!”) Diemžēl. Diemžēl! Lūk!
Visu pēdējo mēnešu garumā – šeit nav runa par šodienu vai par vakardienu –, visu pēdējo mēnešu garumā viens nepadarīts darbs seko otram. Visu laiku tas notiek! Tā nav vienīgā reize. Visu laiku man ir jādzird vienu dienu vieni skaitļi, otru dienu – otri skaitļi. Viens un tas pats cilvēks šodien pasaka vienu, bet rīt viņš pasaka pilnīgi kaut ko pretēju – pilnīgi konceptuāli kaut ko pretēju!
Nu, kolēģi deputāti, kāpēc mēs tagad nevarētu parunāt un padomāt ar savu galvu šad un tad vismaz? Kā es varu balsot “par” šo te priekšlikumu? Kā es varu par to balsot, ja es neredzu to likumu, kuram atbilstoši šeit šo un to maksā? Likumu, par kuru mēs vakar pietiekami ilgi strīdējāmies. Ar lielām mokām mēs to atdevām pirmajā lasījumā darbam uz otro lasījumu. Priekšlikumu iesniegšanas laiks bija šis rīts. Tad kā var runāt par priekšlikumu iesniegšanu, ja man pasaka, ka laikam jau neko neiestrādās un tāds pats vien būs jāpieņem? Bet tad vismaz uzrakstiet to papīru, lai es redzu šo tekstu! Kā es varu balsot, ka tas un tas būs tā un tā, ja es nezinu, kā būs?
Šorīt pietiekami svarīgas valsts amatpersonas – Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tiesībsargs – ir skaidri norādījuši uz pretrunām. Viņi ir norādījuši, būdami amatpersonas, uz pretrunām ar Satversmi, kas atspoguļojas minētajā topošajā likumā. Bet jūs gribat, lai es uzreiz balsoju! Vai tiešām mums tūlīt jāskrien kaut kur? Vai mēs nevaram ievilkt elpu, sagaidīt šo likumu, turpināt šīs diskusijas, meklēt kaut kādus līdzekļus, kur tādi ir?
Es jums vakar teicu vienu: valsts, kurā valsts un pašvaldību amatpersonas un citas nodarbinātās personas, kuras saņem algu no Valsts kases… ja viņām šī starpība starp lielāko un mazāko algu pārsniedz 10 reizes, tad agri vai vēlu tas novedīs pie katastrofas valstī. Valsts iznīks – agri vai vēlu, bet tas notiks! – vai kļūs par vergu valsti.
Kā tad, pēc jūsu domām, lai jūtas tie cilvēki, kam tie minimumi te ir? Un tagad man vienkārši automātiski… Man zvana no paša rīta, aģitē: “Tev vajag nobalsot “par”!” Uz kāda pamata? Bet man zvana arī citi cilvēki. Protams, es saņemu savu devu no visas kritikas, ko saņem visa Saeima, ko saņemam visi mēs un saņemam katrs personīgi.
Ir brīži cilvēka dzīvē, kad viņš nedrīkst pārkāpt kaut ko. Mēs esam ne tikai nonākuši līdz sarkanajai līnijai, mēs esam jau zem tās. Te tā skaidrā, skaistā runāšana par to skatīšanos vēlētājiem acīs… diez vai tā te vairs izskanēs. Kādās acīs tu te skatīsies? Vienīgi tādās, kuras ir ar tumšām brillēm aizklātas.
Ar vienu vārdu sakot, kolēģi, nu, nesteigsimies! Šoreiz gan nesteigsimies! Pārdomāsim vēl vienu reizi! Nevar cieti pateikt… Es aicinu premjeru, aicinu finanšu ministru nākt un skaidrot mums, un tomēr mēģināsim šo diskusiju turpināt. Jo mēs esam līdz absurdam nonākuši: mēs balsojam, paši nezinot, par ko mēs balsojam. Pēc kā tad sāk Saeima izskatīties?
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš.
Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz procedūru es gribu tikai atgādināt, ka šajā brīdī mēs turpinām Saeimas sēdi, kas tika pārtraukta pagājušajā piektdienā. Kad mēs šo sēdi būsim beiguši, tad sāksies pēc kāda laika šīsdienas sēde. Kā jūs atceraties, jumta likumu, kas te tika vairākkārt pieminēts tajā sēdē, jūs paši iekļāvāt, un tas arī šajā sēdē tiks skatīts.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 31, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 31, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
3.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4.priekšlikums – no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
5.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu tikai piebilst dažus… divus trīs vārdus par to juridisko absurdu. 5.priekšlikumu iesniedza Ministru kabinets. Interesanti – kad? Saskaņā ar Kārtības rulli priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosaka Saeima, un šā priekšlikuma iesniegšanas termiņš beidzās jau tad, kad mēs skatījām budžeta paketi pirmo reizi pirmajā lasījumā, – nākamajā dienā pulksten deviņos. Bet šis priekšlikums ir iesniegts pagājušajā svētdienā, tātad vismaz trīs četras dienas vēlāk. Tas tā nevarētu būt, jo Ministru kabinetam saskaņā ar likumu tādas pilnvaras vispār nav. Ja šeit stāvētu, teiksim, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tā būtu pavisam cita lieta. Tas būtu nesaskaņojams ar labu prātu, bet kaut formāli – likumīgi. Bet šeit ir acīmredzams likuma pārkāpums, Saeimas tiesību uzurpācija, un sakarā ar to es, protams, nobalsošu “pret”, pat ja mūsu… manam balsojumam nebūtu nekāda likumīga spēka.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Bērziņš. Deputāts Bērziņš nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
Vai deputāte Pētersone vēlas kaut ko par procedūru teikt? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Ir jānoraida Ministru kabineta priekšlikums, jo šīs teritoriālās iestādes saskaņā ar labojumiem citos likumos vairs nepastāv. Šeit ir neprecīzs komentārs ailē, kur ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklis.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātam Bērziņam ir kas piebilstams komisijas vārdā?
G.Bērziņš.
Es īsti nedzirdēju komentāru.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātei Pētersonei!
K.Pētersone.
Es tad aicinu pārbalsot šo 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Pārbalsošana notiek tikai pēc rakstveida iesnieguma, un jebkurā gadījumā Saeimas sēdē ir balsojami visi priekšlikumi, kas ir iekļauti likumprojekta tabulā.
Pārejam pie 6.priekšlikuma.
G.Bērziņš.
6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi minētajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – arī no Juridiskā biroja. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi minētajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 11, atturas – 21. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – deputātu Šleseres un Baštika priekšlikums. Komisijas viedoklis – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es centīšos runāt īsi, bet tomēr ievadā es gribu teikt, ka šeit bez salīdzinājumiem, lietojot medicīnas terminoloģiju, laikam būs grūti iztikt.
Ikviens no mums zina, ka jebkuru kaiti var ārstēt dažādi, un, jo ātrāk mēs to sākam ārstēt, jo labāk tas ir pacientam. Es domāju, ka daudzie Saeimā klātesošie medicīnas darbinieki droši vien neiebildīs pret šādu uzstādījumu, jo, savlaicīgi ārstējot slimību, spējam arī glābt pacientu.
Šobrīd mēs redzam, ka mums ir jāpieņem gandrīz vai necilvēcīgi nosacījumi: strādājošiem pensionāriem tiks samazināta pensija 70 procentu apmērā. Par to droši vien jau būs savs vārds sakāms arī tiesībsargam un droši vien arī pensionāriem, un droši vien arī citai sabiedrības daļai, taču es gribu norādīt uz to, ka, ja, šie budžeta grozījumi būtu bijuši savlaicīgi, mums šodien nebūtu jārunā par…
Sēdes vadītājs.
Kastēna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.
O.Kastēns.
Tas ir par priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Tas nav par priekšlikumu.
O.Kastēns.
Tas ir tieši saistīts ar priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Ar sēdes vadītāju nediskutē. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu.
O.Kastēns.
Es gribu pateikt to, ka vēlēšanu dēļ mēs tagad saskaramies ar šo problēmu. Ja šie grozījumi būtu pieņemti laicīgi, mums nekad nebūtu jāpieņem šādi likuma grozījumi. Un es parēķināju, ka “Jaunais laiks” vēlēšanās ieguva 155 mandātus…
Sēdes vadītājs.
Kastēna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu. Ja ne, tad es jums atņemšu iespēju izteikties.
O.Kastēns.
Es uzskatu – ja šie priekšlikumi būtu bijuši laicīgi, šie mandāti nekad nebūtu iegūti.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kastēnam, viņš pārkāpj Saeimas kārtības rulli.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātam Bērziņam ir kas piebilstams? Nav piebilstams nekas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 29, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.
Turpinām ar 5.priekšlikumu.
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu.
G.Bērziņš.
Paldies.
5.priekšlikums – no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa. Komisijas viedoklis – atbalstīt. (No zāles: “Balsot!)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 56, pret – 28, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 55, pret – 29, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
3.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija diemžēl neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4.priekšlikums – deputātu Šleseres un Baštika priekšlikums. Komisijas atzinums – neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Šleseres un Baštika priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 42, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš 5.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijas atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
6.priekšlikums – no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
7.priekšlikums – no Ministru kabineta. Komisijas atzinums – atbalstīt. (No zāles: “Balsot!)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa… Es atvainojos. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ainaram Baštikam.
A.Baštiks (LPP/LC frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Laikam drīz būs jānāk ar savu mikrofonu… Es runāšu par to, ko runāja šeit deputāti jau iepriekš, proti, ka ir tāda dīvaina kārtība, ka mēs pieņemam likumu, atsaucoties uz likumu, kura vēl nav, un šis jumta likums, par kuru mēs vēl tikai spriedīsim… Es šajā jumta likumā esmu iesniedzis divus priekšlikumus, kas attiecas tieši uz šo 7.priekšlikumu. Proti, ka ģimenes valsts pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets, nevis Saeima. Un tad ir jādomā, vai tiešām Ministru kabinets ir tik gļēvs, ka tas nespēj pieņemt lēmumu, kas atņemtu naudu daudzbērnu ģimenēm, jo šis grozījums neatņems nevienu santīmu ģimenēm, kurām ir viens bērns, bet ģimenēm, kurām ir vairāki bērni, to atņems. Piemēram, ģimene ar četriem bērniem zaudēs apmēram 15 latus. Vai tiešām mūsu valsts glābšana ir jāveic uz vismaznodrošinātāko un neaizsargātāko slāņu rēķina? Un arī atruna, ka tas būtu grūti administrējams, manuprāt, neatbilst patiesībai.
Tāpēc es iesaku vispirms pieņemt jumta likumu un tikai tad pakārtotos likumus.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Atkārtošana ir zināšanu māte, un tāpēc es vēl nedaudz pieskaršos neesošajam jumta likumam.
Šodien ir 16.jūnijs – viena diena līdz Latvijas okupācijas gadadienai. Tā anekdotiski sanāk… Lūk! Padomājiet, kas šeit ir rakstīts: “Laika periodā no 1.jūlija”, kas būs pēc divām nedēļām… Un tā tālāk. Likumā paredzēts, ka tas stāsies spēkā 1.jūlijā. Kā jūs domājat paveikt visus aprēķinus, kas stāv priekšā? Kā jūs iedomājaties visu to, kas ir saistīts ar visām pensijām? Nu tie nelaimīgie pensionāri laikam vienmēr būs darba kārtībā… Kā jūs stādāties priekšā visu pabalstu aprēķināšanu? Acīmredzot diez vai. Līdz ar to jūlijā maksās pēc visa tā, kas jau ir šodien. Pēc tam sāksies nepārtraukta pārmaksāšana un atmaksāšana. Vai jūs stādāties priekšā, kā tas vispār izskatīsies? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Liela nekrietnība!”)
Nāciet, lūdzu, Ivar Godmani, mans vecais paziņa no Atmodas sākumiem! Paskaidro, Ivar, kā tas izskatīsies praktiski! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Sauc Dombrovski, nevis Ivaru!”) Lūk!... Kā tas izskatīsies praktiski. Nē, nu paga, paga…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! Nesarunājieties ar zāli!
J.Dobelis.
Nu ja viņi te tā prasa, es gribēju atbildēt…
Lūk! Tātad es gribu saprast to principu. Tas nozīmē, ka daļa cilvēku vēl paliks parādā, jo sākumā viņiem izmaksās visu – vēl pēc vecā principa –, bet pēc tam sāks ieturēt pēc pāris mēnešiem, un tā ieturēšana var vilkties mēnešiem ilgi. Vai tiešām jūs to nesaprotat?
Lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, speciālisti, kā jūs redzat šo praktisko maksāšanu, pārmaksāšanu un atmaksāšanu atpakaļ! Nevaram mēs bez jumta likuma tālāk strādāt! Vai tiešām tas nav skaidrs?
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šā panta redakcijai: “Laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu noteiktā ģimenes valsts pabalsta apmēru nosaka atbilstoši likumam “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”.” Tagad mēs, likumdevēji, šeit radīsim vienu likumdošanas brāķi, proti, likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, ar to principā atceļot visus specializētos likumus – likumu par pensijām, likumu par sociālajiem pabalstiem, likumu par maternitātes apdrošināšanu – uz trim gadiem. Pēc tam būs iespēja šo periodu pagarināt. Iznāk tā, ka likums “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” būs galvenais likums mūsu valstī. Varbūt nav ko kautrēties, varbūt pieņemsim likumu par Satversmes darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam un tajā paredzēsim, ka daļu no Satversmē paredzētajām tiesībām apturēsim uz krīzes laiku?! Godātie kolēģi, vai tas neatgādina 1934.gadu?
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Savas frakcijas vārdā gribu pateikt, ka mēs nesaprotam, kas notiek.
Šodien bija iespēja vērsties ar priekšlikumiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai labotu galveno jeb jumta likumu – likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Ļoti daudz priekšlikumu bija par to, ka varētu izņemt vispār ārā 4.pantu. Bet, ja šo pantu atbalstīs vairākums, kā šis likums stāsies spēkā? Viens variants ir tas, ka mums vajadzēs atkal atgriezties atpakaļ un izskatīt šo likumprojektu un šo priekšlikumu, un tādējādi mēs vienā dienā divas reizes mainīsim savus viedokļus. Vispār tad iznāk tā: uz deputātiem – nospļauties, uz komisijas viedokli – arī nospļauties, ja mēs labi saprotam, ka nākamajā starpbrīdī, kad būs pieņemts lēmums par ārkārtas sēdi, mēs to likumu pieņemsim tādā redakcijā, kādu piedāvā Ministru kabinets. Nu lai tad pieņem viņi to bez mums, un bišķi ietaupīsim naudu, aiziesim visi atvaļinājumā uz trim gadiem, lai Ministru kabinets strādā mūsu vietā! Ietaupīsim par visiem 100 deputātiem algas! Tāpēc, ka… Es saprotu, ka manam darbam nav nekādas vērtības un ka tie priekšlikumi, ko es gatavoju tam jumta likumam, nevienam nav vajadzīgi.
Un par tiem termiņiem. Es pilnīgi piekrītu TB/LNNK pārstāvim šodien. Saprotiet, ka cilvēkam septembrī reāli atvilks šo naudu! Iznāks, ka viņš vēl paliks septembrī parādā. Kad mazo cilvēku vajadzēs gatavot skolai, mēs atņemsim viņam septembrī pabalstu. Par ko mēs runājam?... Pieņemsim, ne jūlijā, ne augustā sistēma neieslēgsies. Saprotiet, ka VSAA nav gatava šodien pārstrādāt tos datus gan par pensijām, gan par pabalstiem! Mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. Mums vajag iedot vismaz divus mēnešus, lai ieslēgtu šo sistēmu, šos datorus, tāpēc ka… Parunājiet ar labklājības ministru, parunājiet ar aģentūras pārstāvjiem! Viņi nav gatavi šodien to darīt. Un iznāks tā, ka cilvēki nezinās, kas te notiek. Viņi saņems divus mēnešus normālu pabalstu, normālu pensiju, bet septembrī, rudenī, kad būs visgrūtākais laiks, kad visi atbrauks no ceļojumiem, atvaļinājumiem vai vietām, kur uzturējušies taupīšanas nolūkā, viņiem – hop! – par 30 procentiem būs mazāk, nekā viņiem paredzēts. Kas būs ar šiem cilvēkiem? Kas izskaidros pusmiljonam pensionāru, ka… atvainojiet… un pabalstu saņēmējiem: ziniet, mēs te pasēdējām vienu dienu pirms Jāņiem un pieņēmām tādu lēmumu?! Lūdzu, mainiet darba kārtību! Atceliet visus tos likumprojektus, un parunāsim par galveno, kas šodien mūs uztrauc, – likumprojektu ar numuru 4498/Lp9, un pēc tam ķeramies klāt... Šodien pilns galds ar vēstulēm no amatpersonām, kuras brīdina par to, ka mēs pārkāpjam Satversmi. Kad stājāmies pie deputāta amata pienākumu pildīšanas, mēs runājām par Satversmes cienīšanu, devām zvērestu vai svinīgi solījām ievērot Satversmi. Bet šodien mēs pārkāpjam ne tikai savus solījumus saviem vēlētājiem, bet arī Satversmi.
Es lūdzu izņemt no darba kārtības šo jautājumu un par darba kārtības galveno tēmu šodien izvirzīt likumu ar šo numuru.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pilnībā apzinādamās, kā strādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kādas ir viņu tehniskās iespējas un cik ļoti uz šodienu jau Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kapacitāte ir apdraudēta – un paliek arvien, arvien mazāk izturīga šī sistēma! –, es ar pilnu pārliecību jums varu pateikt, ka šie ierobežojumi pensijām un pabalstiem jūlijā, augustā praktiski nav iespējami. Mūsu cilvēki jūlijā un augustā saņems gan pabalstus, gan arīdzan pensiju tādā apmērā, kā viņi to saņem šodien, bet septembrī, oktobrī un tā tālāk viņi saņems, manuprāt, ja es pareizi rēķinu un nekļūdos, vispār nulli, tādēļ ka ir noraidīti priekšlikumi par iespēju šo pārmaksāto summu iekasēt 10 procentu apmērā. Šāda priekšlikuma vairs nav!
Un tādēļ es arīdzan ļoti aicinu un lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju: varbūt jūs būsiet tie, kuri aicinās Saeimu izsludināt pārtraukumu, varbūt jūs būsiet tie, kuri aicinās mainīt darba kārtību un izskatīt šo jumta jeb pamatlikumu, kas vakardien pirmajā lasījumā tika diskutēts un atbalstīts, un tikai tad tālāk skatīt pārējos likumprojektus? Pretējā gadījumā, kolēģi, mēs rīkojamies ļoti neapdomīgi, pārgalvīgi un absolūti bezatbildīgi.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs labklājības ministram Uldim Augulim.
U.Augulis (labklājības ministrs).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienītās dāmas, godātie kungi!
Paskaidrošu to, ka šie 10 procentu ieturējumi, ja arī gadījumā aģentūra līdz 1.jūlijam nespēs sakārtot visas savas sistēmas, ir paredzēti jumta likumā. Tajā, ko jūs izskatīsiet pēc tam. (No zāles: “Nav jau vēl spēkā!”)
Pirmajā lasījumā nobalsotajā likumprojektā šī norma ir iekšā, un tāda tā būs arī sagatavota uz otro lasījumu. Papildus tam šobrīd esmu arī uzdevis aģentūrai strādāt pastiprinātā režīmā, lai šīs likuma normas varētu savlaicīgi ieviest un lai cilvēki pēc iespējas mazāk ciestu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt mums, ka mēs esam apstājušies konkrētajā likumprojektā pie viena priekšlikuma, kurš (tāpat kā iepriekšējie seši likumprojekti) ir mazliet mūs nostādījis pretrunīgā situācijā. Mēs pašlaik runājam par divām dažādām lietām. Mēs pašlaik runājam par 7.pantu tā sauktajā jumta likumprojektā par pensiju izmaksām, kurš vēl otrajā lasījumā deputātiem nav pieejams, un par to, ka mēs pašlaik apspriežam normas, kuru piemērošana joprojām ir diskusiju objekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Es redzu izeju, kā mēs varētu no šīs pretrunas izkļūt, nezaudējot arī tempu, jo šodien mums ir ļoti nopietni darbi darāmi – mums ir jāapstiprina gan visa likumprojektu pakete, gan likumprojekts par grozījumiem valsts budžetā pašā... Es ierosinu, ka tik tiešām mēs Budžeta komisijas vārdā… Priekšsēdētāj, es lūgtu izsludināt pārtraukumu, kura laikā Budžeta komisija varētu vienoties par priekšlikumu, ka konkrētie likumprojekti, ieskaitot šo pēdējo, sākumā tiktu pārcelti un skatīti pirms šīsdienas darba kārtības 97.punkta. Tikmēr Budžeta komisija varētu nonākt pie risinājuma un izskatīt deputātu, Ministru kabineta un Budžeta komisijas priekšlikumus likumam par valsts pensiju izmaksām. Un pēc tam mēs varētu turpināt… sākt šīsdienas ārkārtas sēdi un strādāt ar to likumprojektu paketi, kuru Budžeta komisija jau ir izskatījusi. Savukārt pēc pārtraukuma mēs varētu turpināt darbu pie 12.datuma sēdes darba kārtības.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Rīt ir okupācijas diena!”)
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mēs redzam šajā likumā, kā mēs to redzējām arī iepriekšējos likumos, atsauci uz likumu, kura nav. Un tie minējumi, kuri ir galvā tikai Augulim, varbūt nepiepildīsies – es ceru, ka nepiepildīsies – un mēs atgriezīsimies pie šā likuma.
Bet man rada izbrīnu tas, ka valdībā esošais Dobelis prasa opozīcijā esošajam Godmanim kaut kādu skaidrojumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka valdība ir grūtā situācijā. Bet tomēr nevajadzētu aizmirst, ka Latvija ir parlamentāra republika.
Auguļa kungs, jūsu atsaucei uz aģentūrām, kas it kā strādā, principā vienkārši nav nekāda sakara ar mūsu apspriežamo jautājumu. Jo tomēr pastāv zināma juridiska tehnika, pastāv zināma loģika.
Es saprotu, ka jūsu valdība pieņem lēmumus pēdējā brīdī un varbūt jūs arī nezināt, ko jūs mums piedāvāsiet rīt. Bet vismaz formāli jums būtu jārespektē parlaments. Nu, nevar tā: “Manas aģentūras jau visu izlēma, un jums nekas cits neatliek, kā vienkārši spiest pogas!” Tieši to jūs arī pateicāt.
Vairākkārt, īpaši pēc vēlēšanām, bija runas, ka būtu jāsadarbojas ar opozīciju, un tā tālāk, un šobrīd patiešām ir tas īstais variants, tā īstā iespēja.
Jūs aicināt mūs balsot par kaut kādu variantu, kaut gan pat tabulu mēs vēl neesam redzējuši. Nu kā tā var! Nu, vismaz formāli vajadzētu cienīt parlamentāro iekārtu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Izskan tādas jocīgas runas. Es gribu atgādināt, ka likums ir arī jāizsludina un tas nevar darboties tūlīt, šodien. To jūs esat aizmirsuši? Jārunā par termiņiem.
Tālāk. Kas tad ir nākamnedēļ? Nākamnedēļ ir Līgo svētki un Jāņu diena. Kā tas viss iet kopā ar 1.jūliju? Nu ko jūs te mums solāt, ka kāds kaut kam būs gatavs! Neviens te nebūs gatavs! Nedrīkst bārstīt no šīs tribīnes tukšus solījumus, kas absolūti neatbilst patiesībai.
Un ar opozīciju es šad un tad konsultēšos. Tikai jautājumā par okupāciju mums ar Golubovu ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi!
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš.
Cienītais priekšsēdi! Es domāju, ka ministrs jau sniedza paskaidrojumu šajā jautājumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 30, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
8.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 31, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Visi Ministru kabineta priekšlikumi šai budžeta paketei pēc cinisma un kaitīguma līmeņa ir gandrīz vienādi, bet šis priekšlikums it īpaši cinisks un kaitīgs, jo praktiski atņem Latvijai nākotni. Priekšlikuma būtība – atcelt praktiski piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Ir skaidrs, ka šīm apguvēm ir nepieciešami daži līdzekļi. Bet, ņemot vērā to, kas būs ar šiem bērniem tālāk, kad arī skolotājiem uz pusi samazinās algu, kad nebūs naudas pat skolu tīkla saglabāšanai – un acīm redzami tās nebūs –, nākamā paaudze nevarēs pārvarēt to krīzi, kuru mēs viņiem jau esam radījuši.
Gribu arī atgādināt, ka, visticamāk, šis Ministru kabineta priekšlikums ir no “svētdienas sērijas” un ir ticis iesniegts ar rupju Kārtības ruļļa pārkāpumu, kā arī ar Satversmes 1. vai 2.panta pārkāpšanu, jo mēs tomēr esam parlamentāra republika.
Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un ceru, ka šiem bērniem, kuriem tiek atņemta iespēja… kuriem Ministru kabinets atņem iespēju saņemt normālu izglītību… kad viņi būs pieauguši, lai viņiem kaut vai atmiņā saglabājas šis cinisms un blēdība.
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie ministri! Kolēģi deputāti!
Turpinot Buzajeva kunga šo uzstādījumu un runājot konkrēti par šo priekšlikumu, es vēlreiz atgādināšu, ka tiešām šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka valstī vairs nebūs obligātās pirmsskolas izglītības tieši piecus un sešus gadus veciem bērniem.
Es atceros tos laikus, kad Izglītības likumā šī norma tika iestrādāta un toreiz galvenais arguments bija izglītības kvalitāte, jo mēs zinām, ka ģimenēs ļoti dažādi bērnus sagatavo skolai. Un daļa ģimeņu bija ļoti apmierināta ar to, ka tajā brīdī šo funkciju ņem savā paspārnē valsts, un, tā kā tā ir obligāta norma, valsts to nodrošina arī ar finansējumu.
Šo priekšlikumu mēs neskatījām arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tas “pa tiešo” gāja uz Budžeta komisiju, tāpēc nekādu diskusiju nebija par šo priekšlikumu. Un galvenais arguments: “Tā ir nauda! Tie ir līdzekļi!”
Ja mēs skaitām konkrēti, cik daudz naudas ir nepieciešams, lai šo normu nodrošinātu līdz finanšu gada beigām, tad tie ir apmēram, ja es nemaldos, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 5,6 miljoni latu.
Bet, ja runā par sekām… Jā, varu minēt, ka agrākos laikos visa pirmsskolas izglītība tika nodrošināta no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Tā tas bija! Bet vai mums jāskatās visu laiku atpakaļ?
Tomēr bērnu sagatavošana skolai ir ļoti nozīmīgs jautājums, un, ja mēs no tā visa aizejam prom un šādu priekšlikumu atbalstām, tad sekas būs diezgan neprognozējamas. Pirmām kārtām sekas būs tādas, ka kritīsies izglītības kvalitāte, jo, tā kā šī norma vairs nebūs obligāta valstī, tad līdz ar to tā nebūs obligāta arī pašvaldībām, un to spēs realizēt tikai tās pašvaldības, kurām būs pietiekami finanšu līdzekļi. Tās pašvaldības, kurām esošajā brīdī jau veidojas budžeta deficīts un budžeta līdzekļu nepietiek sakarā ar citiem budžeta grozījumiem, nekādu piecgadīgo un sešgadīgo izglītību nevarēs realizēt. Vienkārši šā kontingenta vai nu vispār nebūs pirmsskolas izglītības iestādēs, vai tas tiks aizsūtīts uz mājām, lai vecāku paspārnē tiktu pieskatīts, nevis saņems kaut kādu kvalitatīvu izglītību.
Otrs aspekts, kas ir saistīts ar to, ja mēs šādu grozījumu pieņemsim. Tie ir finanšu jautājumi tieši saistībā ar pedagogu algām, jo pedagogu algas tiks krasi samazinātas – kā mēs šeit redzam, gandrīz 40–50 procentu apmērā. Turklāt pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogi strādā tikai vienu likmi, viņiem nav iespējams piestrādāt kaut kur citur, kā to var darīt pedagogi varbūt augstskolās vai skolās. Līdz ar to pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi saņems – ja būs tā, ka deputāti apstiprinās – uz rokas 135 latus. Es nezinu, kurš pedagogs strādās veselu mēnesi, lai saņemtu uz rokas šos 135 latus. Vai nav vienkāršāk aizbraukt uz citām valstīm piestrādāt? Pedagogi gados, pensionāri, noteikti aizies prom. Es nezinu, kādas sekas būs no šāda likuma pieņemšanas, no šādiem likuma grozījumiem sakarā ar pedagogu algu samazināšanu. Sekas būs diezgan drausmīgas. Es nezinu, kurš mācīs mūsu pedagogus un kurš atbildēs par izglītības kvalitāti.
Es domāju, ka šo jautājumu varētu risināt, bet ne no 1.jūlija; reālāk būtu to darīt no 1.janvāra, saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību. Šī norma ir pārskatāma, bet ne tādā veidā kā tagad.
Lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi, parunāsim par stratēģiskiem mērķiem. Es saprotu, ka mūsu valstī tagad vislielākais stratēģiskais mērķis – saņemt aizdevumu no kreditoriem. Atkal mēs pieļausim tādu pašu kļūdu, kāda tika izdarīta pirms desmit piecpadsmit gadiem. Tagad mēs esam tik dziļā krīzē tieši tāpēc, ka bija pieļautas ļoti nepamatotas stratēģiskas kļūdas. Protams, tagad budžeta samazinājums ir stratēģiska prioritāte. Bet, ja ir krīze, ir arī izdevība. Ja mēs tagad nereformēsim mūsu izglītības sistēmu, ja mēs tagad neieliksim to veselīgo pamatu turpmākai attīstībai, mēs pēc kāda laika atgriezīsimies šajā krīzē. Es uzskatu, ka šis solis, ko tagad speram, ir nepareizs. Tam būs sekas – negatīvas sekas. Negatīvas stratēģiskas sekas! Varbūt mēs tagad uzreiz šīs sekas neizjutīsim, bet izjutīsim pēc 10, pēc 15 gadiem. Un tad atkal no šīs tribīnes spriedīsim, kāpēc mūsu valstī ir tik slikti, ka jāgriež izdevumi, un kāpēc mūsu kaimiņiem ir labāk.
Neizdarīsim šīs stratēģiskās kļūdas! Padomāsim! Apspriedīsimies ar profesionāļiem, ar kuriem tagad neviens nekonsultējas!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt vēlreiz, dāmas un kungi!
Premjera kungs!
Mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, jo izglītības sistēma, manā izpratnē, pašreiz atgādina gaisa balonu, kas ir caurs. Gaiss no tā iet ārā, un mēs laiku pa laikam izmetam pa vienam maisiņam, lai noturētu līmeni. Šodien Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais risinājums ir pār bortu izmest piecgadīgos un sešgadīgos. Tāds ir šis reālais piedāvājums! Ko tas nozīmē praksē? Praksē tas nozīmē pirmām kārtām to, ka jau tā Eiropas Savienībā konkurētnespējīgā Latvijas izglītība kļūs vēl mazāk konkurētspējīga. Otrām kārtām tas nozīmēs to, ka bērni uz skolu aizies kopumā mazāk sagatavoti. Un vēl sliktāk! Viņi aizies ne tikai mazāk sagatavoti, bet mazāk vienādi sagatavoti. Tas nozīmē, ka būs daži bērni, kas mācēs vilkt strīpiņas taisni, un daži bērni, kas nemācēs vilkt strīpiņas taisni. Proti, šī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītība deva iespēju atvieglot arī bērnudārzu noslogojumu. Tas nozīmē, ka pastiprināsies slodze bērnudārziem.
Visbeidzot par finansiālo ieguvumu. Var būt, ka es kļūdos, bet, tāpat kā vakar, runājot par izdienas pensijām un pensiju samazināšanu un algu samazināšanu, es šeit īsti neredzu finansiālo ieguvumu. Es ļoti gribētu dzirdēt, cik miljonus Izglītības un zinātnes ministrija vēlas ietaupīt, atņemot šiem bērniem izglītības iespēju un padarot Latvijas jauniešus un bērnus izglītības ziņā mazāk līdzīgus citu citam.
Man ir ļoti žēl, ka pašreizējā valdība un Izglītības un zinātnes ministrija iesaka samazināt budžetu, bet tajā pašā laikā netiek nemaz runāts par strukturālajām reformām izglītības sistēmā kā tādā. Vienīgā strukturālā reforma parādās tad, kad atnāk kārtējā komanda pēdējā naktī nogriezt vienu, divus, trīs, četrus vai desmit miljonus, un tad mēs atrodam kādu, kam tas tiek nogriezts. Un tas kāds ir nevis, teiksim, ISEC, kur strādā pāri par 200 cilvēkiem, bet tas kāds ir piecgadīgie un sešgadīgie. Šādā veidā mēs nedodam cerību iziet no krīzes. Jā, mēs atrodam risinājumu budžetā, taču tas ir mehānisks risinājums, tā nav cerība izglītības sistēmai. No šāda viedokļa skatoties, kamēr mēs neredzēsim konkrētas strukturālas reformas Izglītības un zinātnes ministrijā, kuru mērķis ir parādīt, ka mēs visos līmeņos varam piedāvāt konkurētspējīgu izglītību nevis tikai vārdos, bet arī reālajā dzīvē, šī prasība premjeram ir jāuztur spēkā Izglītības un zinātnes ministrijai. Tā ir jāuztur spēkā šodien, un tai atbildei ir jābūt zināmai pēc iespējas ātrāk. Kamēr tas netiks izdarīts, mēs nevaram šāda veida risinājumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamās dāmas, godātie kungi!
Es gribu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija vismaz divreiz mēnesī... divreiz nedēļā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar ļoti detalizētiem izklāstiem par to, kādas strukturālas reformas izglītības sistēmā notiek un notiks, kā tās tiek īstenotas un ar kādiem budžeta resursiem tās tiek īstenotas. Ja kādai partijai ir īpaša interese par to, varu atgādināt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes vienmēr ir atvērtas, tajās ir daudz žurnālistu, bet mēs esam arī gatavi uzaicinājumam nākt uz jebkuru frakciju un skaidrot reformas.
Reformu mērķis mums ir skaidrs, uzdevumi mums ir skaidri. Vai tie ir pozitīvi vai mazāk pozitīvi īstermiņā vai ilgtermiņā – to šodien prognozēt simtprocentīgi nevar neviens, bet katrā ziņā tas, ka izglītības reformas ir nokavētas, tas, ka bērnu skaits vismaz piecus gadus pēc kārtas samazinās un skolu skaits pašvaldībās ir tāds, kāds tas ir… Tieši tāpat ir ar sporta skolām, mūzikas skolām un mākslas skolām. Arī to mēs visi zinām un nesam kopēju atbildību par to.
Kas attiecas uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem. Faktiski jau sākumā es gribētu teikt, ka šodien jebkuru Ministru kabineta priekšlikumu mēs debatējam nevis tāpēc, ka viens vai otrs ministrs ir šo priekšlikumu iesniedzis, bet tieši tāpēc, ka ceturtdienā, pagājušās nedēļas ceturtdienā, notika vienošanās Ministru kabinetā ar visiem sociālajiem partneriem, ar sadarbības partneru politiskajiem vadītājiem, kur visi vienojās par nepieciešamajām izmaiņām, kas ir jāizdara budžeta grozījumos 2009.gadam, un tādēļ es ļoti lūdzu atbildību neuzlikt kādam atsevišķam ministram tajā vai citā nozarē, bet gan saprast kopējo situāciju valstī.
Kas attiecas uz sporta skolām, es gribu teikt, ka mēs esam atraduši risinājumu...
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, par tiem piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem mēs runājām...
T.Koķe.
Jā, jā, tūlīt... Es gribēju teikt, ka mēs esam samazinājuši aģentūras un atraduši naudu sporta treneru atalgojumam. Attiecībā uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem tas kompromisa risinājums, kas pašreiz tiek piedāvāts valstij ekonomiskās stabilizācijas programmas īstenošanas periodā, ir tāds: valstij vajag uzņemties rūpes un sagatavot bērnus skolai pusgadu pirms skolas sākšanās, tātad no janvāra, jūniju ieskaitot… pusgadu valsts apņemas sagatavot bērnu skolai. Tas ir pilnīgi pietiekams periods. Un to es varu apgalvot kā habilitētā pedagoģijas doktore, ka pusgadam ir pietiekama programma, kā sagatavot bērnus skolai.
Attiecībā uz Dukšinska kunga teikto par pedagogu algu. Es nezinu, uz kādiem aprēķiniem jūs balstāties. Pašreiz es nespekulētu ne ar vienu skaitli attiecībā uz atalgojumu, tādēļ ka mums ir jāzina situācija, – tas, kas pašreiz notiks ar pensionētajiem skolotājiem, ar skolotāju skaitu. Un tad arī runāsim par pedagogu algu. Pēc pašreizējām aplēsēm, ņemot vērā individuālo darbu un gatavošanos stundām, tā ir 215 lati.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka ministres kundze pateica daudz ko, ko tādu, ko arī es vēlējos pateikt. Vienīgi es gribētu pateikt to, ka ir jārēķinās ar šodienas situāciju, kādā mēs esam nonākuši, kādā grāvī esam iebraukuši, kā šos treknos gadus pavadījuši.
Un tagad, atceroties tos laikus, par ko te teica arī kolēģis, es pateikšu tikai vienu: jā, tajos laikos mēs nesagatavojāmies skolai, ne no pieciem vai sešiem gadiem, bet no septiņiem gadiem sākām iet skolā. Vienkārši iet skolā! Un laikam tas nebija pats sliktākais, kas traucētu mums izaugt par krietniem un labiem cilvēkiem. (No zāles dep. A.Rugāte: “Par priekšlikumu!”)
Ja šodien runā par šo jautājumu, tad es domāju, ka tiešām pašvaldībām tiks uzlikts lieks slogs un ka bērnudārzos noteikti vairāk būs jānodarbojas ar šiem jautājumiem – ar bērna sagatavošanu. Bet jūs jau dzirdējāt, ko ministres kundze teica: šī priekšskolas sagatavošana netiek pārtraukta... sešus mēnešus tomēr šie bērni tiks mācīti, sagatavoti skolai. Skaidrs, ka arī ģimenei jāuzņemas zināma atbildība par bērnu sagatavošanu un pārējām lietām. Ja mums šāda realitāte, šāda situācija šodien valstī ir, tad reāli mums ar to jārēķinās.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Tikko noklausījos Šķestera kungu. Viņš apgalvoja, ka mēs mācīdamies izaugām par krietniem un gudriem cilvēkiem. Cik mēs esam gudri, tas ir vēl liels jautājums, ja jau novedām valsti līdz tādam stāvoklim, kādā esam.
Klausījos arī cienījamo pedagoģijas profesori Koķes kundzi. Viņa gribēja… viņa mēģināja attaisnot neattaisnojamo. Viņa zina un saprot, ka mācīt, spēlējoties gatavot skolai bērnus vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem – tas ir ļoti svarīgi, ļoti pareizi, ļoti gudri un ka tas bija pozitīvs solis, ka mēs šeit pieņēmām attiecīgo lēmumu.
Šodien ir krīzes stāvoklis, šodien ir ļoti grūti, šodien it kā mēs esam ar mieru apcirpt visu, atteikties no visa. Nu nedrīkst pieņemt kārtējo noziedzīgo… pret saviem bērniem, pret savu tautu, pret savu, mūsu, valsti noziedzīgo lēmumu!
Nemācīt bērnus no šā vecuma – tas nozīmē nerūpēties par nākotni. Šinī tribīnē šodien par šo jautājumu runāja daudzi deputāti no daudzām partijām un aicināja jūs neatbalstīt šo noziedzīgo priekšlikumu.
Krīze atnāca, krīze aizies, bet bērni paliks. Es ceru, ka jums ir zināms, ka pēc kara Japāna bija nabaga, Japāna bija sabrukusi, bet, pat būdama nabadzībā, milzīgus līdzekļus ieguldīja izglītībā. Un kur šodien ir Japāna? Kāds viņiem ir tehnikas līmenis, dzīves līmenis un tā tālāk? Nu nedrīkst domāt tikai par šodienu, jādomā par nākotni! Atkārtoju to! Diemžēl jūs esat ar mieru pieņemt daudzus, manuprāt, noziedzīgus priekšlikumus, nepārdomātus, neapsvērtus. Valdošā koalīcija šodien ir tikai balsošanas mašīna, un jūs, tie, kuri raudājāt, kuri sakāt, ka rūpējaties par Latviju, par Latvijas vai par latviešu tautu, jūs melojat! Jūs rūpējaties tikai par valdošo koalīciju, jūs rūpējaties par sevi un – atkārtoju! – taisāties šobrīd pieņemt kārtējo noziedzīgo lēmumu. Nedrīkst to darīt! Domājiet par Latvijas tagadni un par Latvijas nākotni!
Es arī aicinu balstot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Artim Pabrikam, otro reizi.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tas, protams, ir ļoti labi, ka ministrija un ministres kundze zina, kādas reformas ir paredzētas izglītības sistēmā, bet, es domāju, lielākā daļa skolotāju, lielākā daļa pasniedzēju un lielākā daļa latviešu tautas joprojām nezina, kāda ir izglītības reformas būtība un tās mērķi Latvijā. Un tā ir viena no lielākajām mūsu ministru, valdības un patiesībā visas politiskās elites problēmām: “Mēs zinām, bet mēs neteiksim, un mēs domājam, ka mēs esam visgudri.”
Es šeit negribu ieslīgt debatēs par visas izglītības reformas būtību, jo mēs beigu beigās…
Sēdes vadītājs.
Pabrika kungs, par piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem…
A.Pabriks.
Mēs beigu beigās runājam par piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem. Un šajā sakarā man ir trīs jautājumi, uz kuriem, pirms es balsoju, es gribētu, lai ministres kundze pateiktu skaidru un gaišu atbildi un lai to dzirdētu visi tie, kas šeit klausās un balsos līdz ar mums.
Pirmais jautājums, uz kuru gribu saņemt atbildi, ir šāds: cik tas maksās, ja atcels šo izglītību? Cik tas konkrēti maksās? Ko mūsu budžets iegūs?
Otrais: atbildiet, kādā veidā tiks pārkvalificēti pirmo klašu skolotāji, kas saskarsies ar bērniem, kuriem būs dažāds izglītības līmenis? Cik tas maksās, un kā tas notiks?
Trešais jautājums: kas notiks ar manu, kāda cita cilvēka vai ģimenes bērnu, kurš atšķirībā no tiem, kas iet bērnudārzā, neies bērnudārzā un kuram nebūs nekādas izglītības sešu gadu vecumā? Kāda būs šī atšķirība, un kas šo atšķirību nosegs?
Pirms es balsoju, es gribu dzirdēt šīs atbildes.
Sēdes vadītājs.
Vārds izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).
Vēlreiz liels paldies par doto iespēju runāt šeit.
Tātad, kas attiecas uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem. Pašreiz budžetā tiek samazināti 5,6 miljoni latu, tātad tie samazinās no 1.septembra līdz decembrim, ieskaitot, bet gada summa ir apmēram 13 miljoni, kuri diemžēl mums ir jāietaupa budžetā.
Kas attiecas uz skolotāju pārkvalifikāciju. Tātad mums patiešām ir paredzēti ļoti ievērojami līdzekļi 4,5 miljonu latu apjomā skolotāju profesionālās kompetences uzturēšanai. Un, ja mēs to redzēsim, tad pēc gada, ja šogad tā efekta nebūs. Tas efekts būs, ātrākais, pēc gada, kad skolās varētu parādīties bērni, kuriem nav pietiekamas prasmes uzsākt mācības. Tātad līdz tam laikam mēs nodrošināsim, protams, skolotājiem pārkvalifikāciju par tiem 4,5 miljoniem latu, kas mums struktūrfondos ir paredzēti.
Un visbeidzot. Tātad šī pusgadu ilgā mācība ir domāta tieši skolās, grupiņās, kā tas ļoti bieži arī tagad skolās notiek, jo līdzšinējā prakse ir tāda, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai ir notikusi gan pirmsskolas iestādēs, gan arī sākumskolā. Un ļoti bieži tas notiek arī tādā veidā, ka tiek komplektēta grupiņa, kurā sanāk bērni, kuri ar tā mācību gada 1.septembri sāks mācīties skolā. Tā ka arī šī prakse tiks turpināta.
Un, kā mēs zinām, arvien vairāk ir arī tādu skolu, ko mēs arī ļoti atbalstām, kur skolas veido pat pirmsskolas iestādi savās telpās. Tā ka tur arī tās nodarbības notiks.
Mēs patiešām rūpēsimies un centīsimies nodrošināt to, lai minimālā sagatavošana skolai bērniem notiktu. Tas ir mūsu uzdevums, un par to mēs patiešām rūpēsimies.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā ministres kundze! Jūs apgalvojāt, tāpat kā kolēģis Šķesters, ka pusgads ir pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos skolai, bet es nekur mūsu likumprojektā neredzu, ka šo pusgadu šī sagatavošana būs obligāta. Tas, ko es redzu likumprojektā, ir norma, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības iegūšanai vairs nebūs obligāta. Ir priekšlikums šo normu atcelt.
Kas attiecas uz to pusgadu un tā tālāk… Piedodiet, bet runāsim tomēr par lietu! Tas nav nopietni, tas nav profesionāli, ka mēs piesaucam šeit kaut kādus tur teorētiskus apgalvojumus, un tā tālāk! Vai ir kaut kur likumā paredzēts, ka tieši pusgadu gara būs šī obligātā sagatavošana skolai? Kur tas ir uzrakstīts?
Es kārtējo reizi redzu, ka valdībai nekādu prioritāšu nav, lai gan visas partijas apgalvoja, ka izglītība ir absolūtā prioritāte. Es redzu, ka tieši izglītība tiek apcirpta vairāk nekā daudzas citas jomas. Un jūs mēģināt mums pierādīt, ka tas patiešām ir neizbēgami. Nu, ļoti grūti patiešām tam noticēt, jo es vienkārši redzu, ka jūs te piesaucat kaut ko tādu, kā principā mūsu likumprojektos nav. Pat tajos likumprojektos, kuri ir jau mūsu rīcībā. Manā skatījumā, tas absolūti nav nopietni.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es esmu pragmatisks cilvēks un ticu tam, ko es redzu. Es nevaru noticēt kaut kādiem apgalvojumiem, ka kaut kas kaut kur būs. Es redzu konkrētu lietu. Jums bija ar šo likumu uzlikts pienākums sagatavot piecgadīgos un sešgadīgos bērnus apmācībām skolā. Pašreiz jums tāda pienākuma nav.
Es ceru, ka varbūt jūs kaut ko pildīsiet, bet neticu tam.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim, otro reizi.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Kolēģi! Ministres kundze! Pirmkārt, es operēju ar tiem cipariem un tām slodzēm, ko jūs minējāt televīzijā.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, runājam par piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem.
J.Dukšinskis.
Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, par piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem. Šo normu mēs it kā neatbalstām šajā priekšlikumā, bet tiek iestrādāts tas, ka sešus mēnešus no 1.janvāra… Tā nav obligāta, tiešām. Tas parādās Vispārējās izglītības likumā... Ja tā nav obligāta, neviens to var arī nerealizēt, jo valsts nenodrošina finansējumu.
Tāda ir jēga. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 33, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, bet iekļauts 3.priekšlikumā – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5.priekšlikums – no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
6.priekšlikums – no Ministru kabineta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
7.priekšlikums – no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
8.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – 3. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – no Saeimas Juridiskā biroja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – no Ministru kabineta. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu arī šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
6. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Un pēdējais – 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3. – Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
7. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Šā likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Paldies.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts – Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5.priekšlikums. Komisija to atbalstīja, un tas ir iekļauts 7.priekšlikumā. Un līdzīgi ir ar 6.priekšlikumu: arī tas ir iekļauts 7.priekšlikumā.
7.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
8.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
9.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
10.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Likumprojekta otrajam lasījumam ir tikai viens priekšlikums, un tas ir no Juridiskā biroja. Komisija diemžēl to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. priekšlikums – no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2.– no Juridiskā biroja. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
3. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja. (No zāles: “Balsot!)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 28, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
4. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
6. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
7. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 25, atturas – 8. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pārtraukums līdz pulksten 14.00.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie Budžeta komisijas locekļi! Es aicinu jūs uz sēdi tagad Budžeta komisijas telpās. Lūdzu!
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputātus lūdzu uz sēdi komisijas telpās, tūlīt.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Tiksimies pulksten 14.00.
Pārtraukums.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks turpināt sēdi. Lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.
Kā nākamo mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie deputāti! Es atvainojos par kavēšanu, bet Budžeta komisijai bija jāpabeidz darbs.
1. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija pati, saprotams, atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
3. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Par 6.priekšlikumu debatēs deputāts Ainārs Šlesers.
A.Šlesers (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamie kolēģi! Ir jāizsaka liela nožēla, ka zāle ir pustukša, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs nav ieradušies…
Jā, bet lietas būtība ir sekojoša. Mani izbrīna komisijas deputātu atbalsts konkrētajam priekšlikumam, kas skar ļoti būtisku jautājumu – pasažieru pārvadājumus, kas ir jānodrošina visā Latvijā.
Kā mēs visi zinām, iepriekšējā redakcija skaidri noteica, ka 35 procenti… dotācija 35 procentu apmērā no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem tiek novirzīta pilsētām un pašvaldībām. Tātad 35 procentu apmērā šī dotācija tiek novirzīta. Kāpēc pēkšņi mēs izņemam ārā šo dotāciju? Man ir lielas bažas radušās, ka tas ir saistīts tieši ar to, ka 90 procenti no visām šīm dotācijām tiek novirzīti Rīgai. Vai šis nav pirmais precedents, ka valdošā koalīcija mēģina, tā teikt, uz ceļiem nospiest Rīgu, lai mēs nevarētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus? Es saprotu problēmas ar budžetu kopumā. Mūsu partija kopumā diezgan konstruktīvi mēģina arī atbalstīt visus tos valstiskos lēmumus, kas Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi. Bet kāpēc 90 procenti tiek noņemti no šā finansējuma Rīgai? Tie ir apmēram 9 miljoni latu. Tas nozīmē to, ka Rīgai nāksies slēgt ciet daudzus maršrutus, Rīga nevarēs nodrošināt savas tiešās funkcijas – pārvadāt pasažierus. Tas nozīmē to, ka vai nu būs šajā grūtajā laikā atkal jāpalielina braukšanas maksa, vai vienkārši jāveic šie maršruti tādā apmērā, lai varētu Rīga nodrošināt pārvadājumus.
Līdz šim Rīga un citas pilsētas Latvijā ir 65 procentu apmērā finansējušas šos pārvadājumus, bet no nākamā gada ir paredzēts, ka Rīga kopā ar pārējām pilsētām to darīs 100 procentu apmērā. Man šķiet, ka šī ir sava veida zīme tam, ka valdošā koalīcija nav veiksmīgi nostartējusi Rīgas pašvaldības vēlēšanās un viņiem ir vēlme atspēlēties par šo zaudējumu, tādā veidā pasakot: “Šajā gadījumā mēs pieņemsim lēmumus un izmantosim spēku, lai regulētu jūs Rīgā.” Ja tas ir tā domāts, tad jāsaka, ka Rīga šim izaicinājumam ir gatava. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts – ja Rīga un valsts karos, tad mums būs ārkārtīgi grūti izvest valsti no krīzes. Un tieši tāpēc es aicinu atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas Saeimas deputātus, jo tādā veidā mēs tiešām radīsim diezgan sliktu precedentu, ka tad, ja kādas valdošās partijas netiek ievēlētas, automātiski notiek represijas pret kādu no pašvaldībām. Un šajā gadījumā tā ir cīņa pret Rīgu. Tāpēc es aicinu koalīcijas vairākumu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un atgriezties pie tās redakcijas, kas ir bijusi spēkā visus šos iepriekšējos gadus.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
G.Bērziņš.
Cienītie kolēģi deputāti! Es gribu teikt tikai to, ka šī nav nekāda cīņa pret Rīgu. Šī ir situācija, kas attiecas uz visām pilsētām Latvijā un uz visām pašvaldībām. Es gribu tikai atgādināt, ka iepriekšējā situācijā bija tā, ka 35 procenti no šīm dotācijām bija no valsts budžeta. Šā likuma grozījuma mērķis ir faktiski tas, ka turpmāk visi 100 procenti tiks finansēti no pašvaldībām, nevis 65 procenti, kā bija iepriekš. Bet tas nenozīmē, ka šis projekts jeb šis priekšlikums ir kaut kādā veidā vērsts pret Rīgu. Tā tas noteikti nav. Tā diemžēl ir vispārējā situācija, kādā mēs šodien esam.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 29, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
Nākamais priekšlikums – no Juridiskā biroja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
8. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – 5. Likums pieņemts.
Vai deputāts Oskars Kastēns vēlas ko teikt par procedūru? Nevēlas. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija pati atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4.priekšlikumu, kas faktiski ir 3.priekšlikuma precizējums, komisija atbalstīja. Tas bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
5. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Pati komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
7. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdzīgi ir ar 8. – finanšu ministra priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdzīgi ir ar 9. – finanšu ministra priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu par 9.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par finanšu ministra 9.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 24, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
G.Bērziņš.
10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija, saprotams, atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdzīgi ir ar 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Arī 12. ir komisijas priekšlikums, ko tā atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
13. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 5, atturas – 17. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
2. – deputātu Čepānes, Kursītes-Pakules un Šadurska priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
7. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
9. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
10. – Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija daļēji atbalstīja, un tas ir iekļauts 11.priekšlikumā, kas ir komisijas pašas priekšlikums, kuru komisija, saprotams, atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 4, atturas – 1. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
5.priekšlikums – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā, kas ir Budžeta komisijas pašas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
7. –Ministru kabineta priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā, kurš ir komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
9. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
11. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā, kurš ir Budžeta komisijas priekšlikums un kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
13. – Ministru kabineta priekšlikums. To komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi minētajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – 6. Likums pieņemts.
Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Bendrātes, Latkovska, Ķikustes, Kariņa un citu deputātu priekšlikumu: “Lūdzam izsludināt šodienas ārkārtas sēdē pārtraukumu pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” izskatīšanas līdz Prezidija izsludinātās Saeimas ārkārtas sēdes beigām.” Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Prezidijs izsludina 30 minūšu ilgu pārtraukumu, kura laikā notiks Saeimas Prezidija sēde un tiks izsludināta ārkārtas sēde.
Paldies. Pārtraukums – pusstunda.
Pārtraukums.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Man gan izskatās, ka mums īsti nav kvoruma... Varbūt varētu vēlreiz zvanu palūgt, lai deputāti dzird, ka ir jānāk uz Sēžu zāli?
Un tā, godātie kolēģi, es vēlreiz lūdzu: ieņemiet vietas!
Turpināsim 12.jūnija ārkārtas sēdi ar pēdējo darba kārtībā iekļauto likumprojektu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””.
Tātad likumprojektu mēs skatām otrajā lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.1328/Lp9 – “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””.
1. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ja es pareizi sapratu šo diezgan sarežģīto tekstu, tad šeit ir runa par skolotāju algu vai par mērķdotāciju apjomu pašvaldībām, un, salīdzinot ar pirmo lasījumu, šeit ir par 30 miljoniem mazāk.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 26, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
G.Bērziņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
7. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
8. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis, saprotams, – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
No vienas puses, es jau diezgan bieži šeit kāpju tribīnē, bet, no otras puses, šā priekšlikuma būtība ir samazināt mēneša neapliekamo minimumu iedzīvotāju ienākuma nodoklī no 90 uz 35 latiem. Tikko Repšes kungs sacīja no šīs tribīnes, ka it kā nodokli nepalielināja. Lūdzu, skatieties – palielinājās! Tātad notiek regresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieviešana, jo visvairāk zaudētāju ir tieši starp visnabadzīgāko slāņu iedzīvotājiem. Tieši uz šo slāņu pleciem Ministru kabinets gribētu tomēr uzlikt visas grūtības mūsu grūtajā laikā.
Šim priekšlikumam ir acīmredzami antisociāls raksturs. Tas raksturo mūsu valdību kā prettautisku.
Es aicinu neatbalstīt 10.priekšlikmumu Pēc mana uzskata, šis priekšlikums, ja tas tiek atbalstīts, ir pilnīgi pietiekams pamats balsot pret visu budžetu kopumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 21, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
11. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
12. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
13. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
14. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Atvainojos... 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Jā, par to mēs runājām. Deputāti neiebilst.
17.priekšlikums ir 24.lappusē.
G.Bērziņš.
17. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
18. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
19. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
20. – deputāta Kraukļa priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā – 21.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patiess prieks, ka šajā budžeta grozījumu projektā ir viens solis sperts, lai veicinātu ekonomikas attīstību. Tā kā Hipotēku bankai tiks palielināts pamatkapitāls, banka varēs piesaistīt vairāk līdzekļu un tos izsniegt kredītos.
Tādēļ aicinu atbalstīt, protams, bet gribu teikt, ka ar to absolūti nav pietiekami. Aicinu tikpat aktīvi, kā tika strādāts pie šā līdzekļu samazinājuma, tūliņ pat, tādā pašā karstā tempā, ķerties pie tā, lai tiešām būtu reāli pasākumi ekonomikas veicināšanai.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Es saprotu, ka deputāti neiebilst pret 20. un 21.priekšlikumu.
Turpinām ar 22.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
22. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
23. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
24.priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
25. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
26. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
27.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā. Bet es gribu norādīt, ka attiecībā uz 28.priekšlikumu tika izdalīta jauna papildu lapa, jo diemžēl tur bija maza tehniska kļūme gadījusies. Tātad pareizais 28.priekšlikuma teksts atrodams uz izdalītās lapiņas.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.
Godātie kolēģi! Es palūgšu tomēr ievērot klusumu! Te fona troksnis ir tāds, ka mēs paši cits citu nedzirdam.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Tautas partija, protams, atbalsta šo priekšlikumu, tāpat kā tā atbalstīs visu budžeta grozījumu paketi kopumā.
Es tikai gribu norādīt, ka šodien mums īsti nav standarta gadījums. Mēs neizvēlamies starp diviem ceļiem, mēs neizvēlamies starp labu un sliktu. Šodien mēs izvēlamies starp sliktu un bezdibeni, kurā mēs neviens, šķiet, negribam iekrist.
Un tagad droši vien paliks neatbildēti jautājumi. Kā būtu bijis tad, ja budžets būtu nobremzēts jau aprīlī, kas bija arī mērķis uzticību zaudējušās valdības darba izbeigšanai iepriekšējā reizē?
Paliks vēl tāds neatbildēts jautājums: vai būtu nepieciešami visi šodien veiktie balsojumi tādos apmēros, ja budžets būtu apstādināts un ja nebūtu bijis šo vēlēšanu?
Bet es gribu runāt par rītdienu. Rīt būs jauna diena, un, protams, Tautas partija kopā ar visu koalīciju dosies atkal cīņā, lai veiktu šos visus nepieciešamos grozījumus. Un tomēr mums ir trīs lietas, kas ir tikpat svarīgas un uz ko es gribu norādīt mūsu vārdā. Turklāt tās ir jāveic jau līdz 1.septembrim. Mums šodien nav laukums pilns ar cilvēkiem, sabiedrība saprot šo nepieciešamību, bet, ja mēs neveiksim citus šos soļus, tad es nezinu, kā būs 1.septembrī.
Un šie soļi ir tieši tādi, ka bez nepieciešamās budžeta samazināšanas ir jābūt arī ekonomikas sildīšanai, ieskaitot Eiropas struktūrfondu normalizāciju. Mēs jau piedāvājām, bet tas tika norakstīts uz mūsu savtīgām interesēm… Taču mēs piedāvāsim vēlreiz…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! Mēs runājam par 27. un 28.priekšlikumu. Būsim konsekventi!
M.Kučinskis.
27.priekšlikums ir par gaidāmo budžeta samazinājumu, kas jāveic 2009.gadā… 2010.gadā. Par to es arī runāju.
Otrs. Joprojām nav sociālās aizsardzības programmas. Ir iestrādes Valsts nodarbinātības aģentūrai, ir iestrādes pašvaldībām, un tās ir vajadzīgas arī valdībai.
Un trešais. Mēs esam sagriezuši šogad budžetu krustām šķērsām bez jebkādas optimizācijas. Es domāju, ka mums ir unikāla iespēja visiem kopā uztaisīt modernāko un labāko, efektīvāko valsts pārvaldi, kādu vien var uztaisīt. Bet tam ir vajadzīgs darbs. Un es aicinu, vēršos arī pie parlamenta. Mēs pēdējos mēnešos esam kļuvuši par parlamentu, kas seko līdzi valdībai. Mums tas ir jāturpina un jāseko līdzi. Mums visiem kopā un katram atsevišķi līdz 1.septembrim ir jāveic savs darbs, un jāveic tas, kas ir jādara.
Rezumējot gribu sacīt, ka bez šiem budžeta grozījumiem, kas 2010.gadā ir nepieciešami, ir vajadzīgs darbs arī pie attīstības.
Lai mums visiem veicas!
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputātiem ir iebildumi pret 27. un 28.priekšlikumu? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.
Turpinām ar 29.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Ir jārunā par priekšlikumu, un tieši tāpēc es visu uzreiz neteicu…
Šis ir vairāk ziņojums stenogrammai, jo mēs atbalstīsim arī 29.priekšlikumu. Jautājums ir vienīgi par veidu un par to, lai turpmāk mums nebūtu tādu domstarpību, kādas ir šodien.
Vakardien piedāvātais teksts likās stipri nepieņemams. Šorīt attiecībā uz PVN palielināšanu mēs visi sapulcējāmies un bijām par to, ka ķersimies pie PVN likmes paaugstināšanas no 21 procenta uz 23 procentiem tikai tad, ja nevarēsim savādāk to izdarīt. Ja sadarbībā ar sociālajiem partneriem būsim izvērtējuši visas iespējamās ieņēmumu palielināšanas un izdevumu samazināšanas iespējas un ja pasākumi nedos nepieciešamo rezultātu, tikai tad izskatīsim šādu iespēju. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau saņēma citu variantu, kur ir ierakstīts, ka mēs nevis izskatīsim iespējas, bet mēs nenovēršami palielināsim šīs iemaksas.
Es vēlos vienkārši informēt, ka mēs atstājam iespēju debatēt un paturēt – vismaz no Tautas partijas puses – to variantu, ka mēs esam par to, ka tā ir pēdējā iespēja, ko mēs varam lietot.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz šiem nākotnes plāniem jāteic, ka tie diemžēl ir veidoti atkal tikai ar matemātisko pieeju. Man daudz labāk būtu paticis… precīzāk sakot, daudz loģiskāk būtu, ja mēs šeit runātu tiešām par to, par ko mēs jau tik ilgi esam runājuši, – par konkrētiem pasākumiem, kas tiks veikti, lai vairāk iekasētu nodokļus, pastāvot esošajām likmēm. Tam te bija jābūt. Diemžēl tiešām mēs esam šā laika grafika dēļ un acīmredzot pašvaldību vēlēšanu rezultāta dēļ nostādīti situācijā, kuru es tēlaini varētu salīdzināt ar tādu ģimenes tēvu (jo man šķiet, ka valsti vajag vadīt ne kā firmu, ne kā armiju, bet drīzāk kā ģimenes galvam savu ģimeni), kuram faktiski ir pielikta pie pieres pistole un rokās iedotas divas spridzekļu pultis. Tātad, ja tu spiedīsi vienu pulti, tas ir, balsosi pret šo budžeta paketi, tas nozīmē, ka no ģimenes un no ģimenes mājas paliks pāri varbūt viena istaba un kādi divi bērni. Savukārt tad, ja balsosi par šo budžeta paketi, no ģimenes mājas paliks par vienu istabu vairāk, bet tāpat puse ģimenes ies bojā.
Ja mēs tajā nākotnes vīzijā neizmainīsim savu skatījumu uz to, kādā veidā mēs savu valsti gribam attīstīt, tad būs šī pikējošā, lejupejošā spirāle. Un mums nevis miljards būs jānoņem, bet būs jānoņem vēl vairāk. Tādēļ es gribu vēlreiz akcentēt to, ka es saprotu, ka tā ir nodeva Starptautiskajam Valūtas fondam. Šī nodeva mums ir maksimāli jāmaina. Šī nodeva ir jāizdara tādā veidā, lai tiešām šie nodokļi nav jāceļ. Lai mēs iegūtu vairāk nodokļu ieņēmumu ar tām nodokļu likmēm, kādas ir pašlaik.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Ļoti jauki. Bet es neredzu šajā nākotnes vīzijā paņēmienus, ar kādiem valdība piedāvā sildīt ekonomiku. Ko mēs šeit redzam? Mēs redzam PVN likmes paaugstināšanu līdz 23 procentiem, mājokļu aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, sociālā nodokļa palielinājumu, un tā tālāk, un tā joprojām. Godātie kolēģi, kur ir pasākumi, lai sildītu, atbalstītu ekonomiku? (No zāles: “Taisnība!”) Par kādu nākotni mēs varam šeit runāt? Šeit ir tikai nodokļu paaugstinājums. (No zāles: “Tieši tā!”) Tikai tā.
Un ja mēs runājam par ģimeni… Šī ģimene būs ne šeit. Šī ģimene būs Lielbritānijā un Īrijā, kur nebūs tik lieli nodokļi, kur var nopelnīt iztikai, kur var paredzēt, ka, ja cilvēki maksās nodokļus, tad viņi saņems normālu pensiju un normālu pabalstu. Šeit ir tikai nodokļu paaugstinājums. Tāda ir nākotne, kas ir sagatavota Latvijas tautai.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! godājamais Ministru prezident! Godājamie kolēģi! Nupat Vents Krauklis teica, ka 29.priekšlikums ir nodeva Starptautiskajam Valūtas fondam. Man negribētos tam īsti piekrist. Gribu uzdot jums jautājumu: vai tikai Starptautiskajam Valūtas fondam? Manuprāt, tas, ko mēs pieredzējām apmēram nedēļu atpakaļ, tad, kad valdība lēma par šā budžeta, par kuru mēs tagad taisāmies balsot, sastādīšanu... mēs redzējām vislielākos brīnumus. Mēs redzējām pirmām kārtām to, ka faktiski neviens par tautsaimniecību nedomā. Publiskajā telpā parādījās visdīvainākie priekšlikumi, bet neviens no tiem nebija vērsts uz to, lai kaut kā ievērtētu informāciju, kā tas ietekmēs tautsaimniecību un vai tas veicinās darba vietu radīšanu. Bet tas ir tas, kas ir vajadzīgs latviešu tautai visvairāk šobrīd. Vai tas veicinās ekonomikas attīstību? Kā tas ietekmēs eksportu? Un tā tālāk, un tā joprojām.
Un ko es gribu teikt noslēgumā? Kolēģi mīļie, par šo priekšlikumu, iespējams, ir jānobalso tāpēc, ka tas ir ierakstīts un ka tas ir sava veida apsolījums. Taču man liekas, ka, lai mēs valstī izvairītos no tādas situācijas, kāda bija, sastādot budžetu, vienreiz uz visiem laikiem vajadzētu pieņemt lēmumu, ka nodokļu politiku vajadzētu no Finanšu ministrijas atdot kaut vai Ekonomikas ministrijai, jo Finanšu ministrija ir ieinteresēta tikai fiskālās lietās, grib tikai iekasēt budžetu, bet nekādā ziņā nav ieinteresēta kaut kādā veidā rūpēties par ekonomikas sildīšanu.
Spilgts apliecinājums tam, es vēlreiz saku, bija iepriekšējās nedēļas notikumi. Un tas, ka faktiski šādā situācijā arī mūsu ekonomikas galvenais sildītājs, ekonomikas ministrs, uzskata par iespējamu nepiedalīties šeit un būt kaut kur citur, un tas, ka viņš nav bijis klāt nevienā sēdē budžeta apspriešanas laikā, ja neskaita šorīt dažas stundas, arī ir sava veida rādītājs tam, kam šādai rīcībai būtu jāseko.
Sēdes vadītājs.
Vārds finanšu ministram Einaram Repšem.
E.Repše (finanšu ministrs).
Godātie kolēģi! Par tautsaimniecības tālākās attīstības programmu un par attiecīgajiem pārejas noteikumiem un priekšlikumiem, kas mums šobrīd ir piedāvāti budžetā.
Nodokļu paaugstināšana, izņemot dažu nodokļu precizēšanu, kuriem ir ļoti skaidrs pamats. Te es runāju par kapitāla pieauguma nodokli jeb par spekulāciju aplikšanu ar nodokli, te es runāju tātad par dažu citu nodokļu izlīdzināšanu, ko mēs noteikti darīsim... Bet, ja runājam par nekustamā īpašuma nodokli, tad tur mūsu politika ir pilnīgi skaidra – pietiekami ievērojams neapliekamais minimums uz katru dzīvu dvēseli, kas ir dzīvojamā platībā, un katram zemes pleķītim pie mājas, kas atbilst neapliekamajam minimumam. Taču es domāju, ka luksusa platībām, tukšajām platībām, neražojošajām platībām būtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
Tāpat arī kapitāla pieauguma nodoklis, ja galu galā kaut kas tiek pirkts un pārdots, un gūta spekulatīva peļņa. Tad ir jāmaksā nodoklis.
Kas attiecas uz iespējamo PVN palielināšanu un kas attiecas uz iespējamo sociālo iemaksu palielināšanu, tad šeit ir ļoti skaidri uzrakstīts: ja mēs nespēsim atrast citus paņēmienus, kā panākt valsts budžeta deficīta samazināšanu nākamajos gados. Mēs to spēsim panākt! Šajā gadā, piedodiet, pat tad, ja mēs ņemam visu laiku, kuru Dombrovska kunga valdība ir bijusi amatā, tad tie ir trīs mēneši, lai sagatavotu budžetu, un šajā gadā mums ir jānogriež 500 miljoni latu vienā pusgadā. Nākamgad un turpmāk mums būs 500 miljoni latu jānogriež uz visu gadu, kas ir divreiz vieglāk. Piedevām vēl šā gada griezumi atstās pozitīvu ietekmi uz nākamā gada fiskālo bilanci. Tātad šis uzdevums būs salīdzinoši vēl vienkāršāks, turklāt nākamā gada budžeta sagatavošanai mums būs seši mēneši.
Piedevām mēs vairs nepieļausim arī to kļūdu vai varbūt mēģinājumu... Jo, redziet, tas, ko darīja valdība līdz šim... Dombrovska kungs līdz pēdējam brīdim mēģināja, tajā skaitā sarunās ar starptautiskajiem kreditoriem, pasargāt sociālo bloku. Tas neizdevās, jo skaitļi runā paši par sevi, un es priecājos, ka šobrīd mēs esam nonākuši pie nepieciešama, bet pareiza lēmuma. Taču nākamā gada budžeta sagatavošanā mums uzstādījums tagad ir pilnīgi skaidrs – mums nākamajā gadā ir jāpanāk deficīta samazinājums par 500 miljoniem latu un arī aiznākamajā gadā ir jāpanāk deficīta samazinājums par 500 miljoniem latu. Kā mēs to izdarīsim? Samazinot nelietderīgus izdevumus, palielinot ieņēmumus, veicinot ekonomikas atkopšanos. Un es gribu šobrīd apgalvot, kolēģi, ka mēs to izdarīsim – kopā ar sociālajiem partneriem izrevidēsim valsts budžetu līdz pēdējai vīlītei, izskaudīsim absolūti visus nelietderīgos izdevumus vai tos, kas nav pirmās nepieciešamības izdevumi, un ar savu darbu nodrošināsim, ka nodokļi nebūs jāpalielina. Bet šeit, programmā, te ir ierakstīti kā papildu “drošības spilvens”. Atkal ir nepieciešama papildu garantija mūsu aizdevējiem, lai viņi justos pilnīgi droši, ka Latvijas valdība zina, ko tā dara. Un es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus – tādus, kādi tie ir.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pievienotās vērtības nodokļa likmes palielinājums ir ierakstīts šajā priekšlikumā kā galējs jeb ārkārtas solis, ja neviena cita alternatīva nerealizēsies. Es domāju, ka, mērķtiecīgi strādājot pie budžeta tēriņu samazināšanas, samazinājuma avoti tiks atrasti.
Un, godātie kolēģi, tās mazās žēlabiņas, kas šeit skan par to, ka ir nepietiekama ekonomikas sildīšana, tās mazās žēlabiņas, kas šeit skan, aizstāvot pensionārus, ziniet, izraisa tikai tādu skumju smaidu. Jo es atceros šos žēlotājus pie varas esam, kad pieņēma 2008.gada budžetu un kad pārpalikumu, kas bija sociālajā budžetā, līksmu prātu novirzīja budžeta mākslīgai sabalansēšanai, pamatbudžeta deficīta samazināšanai, un kad sildīja ekonomiku šie paši lielie gudrinieki tad, kad tā absolūti nebija jāsilda. Piedodiet, jūsu žēlabas nav kaķa asaras vērtas.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, ka mūsu frakcija mēģinās atbalstīt šo priekšlikumu – nu, vismaz lielākā daļa frakcijas –, jo tur ir arī daudz labu lietu, kas tiešām jādara. Godīgi runājot, jāteic, ka varbūt šie budžeta grozījumi arī tiks apstiprināti. Un, par tām sekām runājot, mani vairāk uztrauc 5.priekšlikums. Tas ir par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi un noteic, ka būs ne vairāk par 4 procentiem 2011.gadā.
Es prognozēju, ka attiecībā uz nestrādājošiem pensionāriem noteikti būs Satversmes tiesas lēmums un vajadzēs atdot šos līdzekļus. Es prognozēju, ka tuvākā laikā pedagogi neuzsāks mācību procesu no 1.septembra vai arī pārtrauks tās darbības, kuras viņiem jāveic. Un līdz ar to valdībai vajadzēs meklēt kaut kādus līdzekļus šo jautājumu risināšanai. Es nezinu, vai šī programma pilnā mērā to spēs izdarīt, bet jebkurā gadījumā, es domāju, tur ir arī daudz labu lietu.
Jā, paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Eksistē divi modeļi. Ir labējo partiju modelis, kurš paredz zemākus nodokļus, zemāku sociālo nodrošinājumu, bet ļauj atbalstīt uzņēmējus, atbalstīt brīvo iniciatīvu, atbalstīt uzņēmējus.
Ir arī otrs modelis – sociāli demokrātiskais modelis jeb kreisais modelis, kurš paredz lielus nodokļus, lielus pārdalījumus caur budžetu, lielu sociālo nodrošinājumu. Katrā modelī ir savi plusi un savi mīnusi.
Mēs, godātie kolēģi, apvienojam abus mīnusus – gan augstus nodokļus, gan pilnīgu sociālo neaizsargātību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ļoti īsi.
Mēs pārāk daudz šeit runājam par budžeta īsināšanu un par nodokļu paaugstināšanu. Ir tikai trīs lietas, kas mūs var izglābt, – jau pieminētā ekonomikas sildīšana, strukturālās reformas un Eiropas struktūrfondu efektīva izmantošana. Ja mēs kaut vienā no šīm trim pieminētajām lietām piedzīvosim neveiksmi, tad tās žēlabas vai to čīkstēšanu, par ko te Šadurska kungs daiļrunīgi runāja, mēs patiešām sagaidīsim.
Tā ka aicinu valdību un Saeimu koncentrēties uz šīm trim lietām. Ļoti ātri, ļoti efektīvi tas viss ir jāizdara šovasar. Rudenī būs par vēlu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šodien visi runā par trijām lietām. Es domāju, ka šeit arī nebūtu lieki pateikt trīs lietas.
Pirmā, ka mums ir tagad trīs grēkāži: sociālie partneri, starptautiskie kreditori un iepriekšējā valdība. Viss pārējais tiek darīts ļoti pareizi, ļoti gudri, ļoti pārdomāti. (No zāles dep. V.Agešins: “Valstiski!”)
Man šķiet: ja visa šī lieta nebūtu balstīta uz lieliem meliem vai fantāzijām, tad varētu nopietni apspriest jebkuru no šiem priekšlikumiem, bet, ja vēl pirms mēneša visi runāja, ka sociālais bloks, it īpaši pensijas, ir svētā govs, ko aiztikt nevar, tad šodien mēs to esam visi aizmirsuši. Iepriekš mēs runājam par vienām prognozēm, uz kurām balstījās budžets, bet šodien mēs runājam par citām, rīt – nezin kas būs… Ja ministri sacenšas savā starpā par to, ko mazināt un kā griezt sunim to asti – pa daļām vai uzreiz –, un tā sacensība rit pilnā sparā, arī tad ir diezgan vājš pamats ticēt, ka tās lietas uzlabosies un ies uz priekšu.
Un visbeidzot. Man šķiet, ka tiešām tas, kas šodien tika teikts, ka fiskālā politika ir pirmajā vietā, bet ekonomikas atdzīvināšana stāv pēdējā plānā, ir ļoti bēdīgi, un tas ir ļoti skumji, jo mēs nevaram dzīvot no vēlēšanām līdz vēlēšanām.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šis 29.priekšlikums vispār atstāj ļoti dīvainu iespaidu. Es domāju, ka šādi formulējumi būtu vietā, piemēram, valdības deklarācijā.
Mēs pieņemam likumu par budžetu, bet šeit ir runa par kaut kādiem tālākiem plāniem, kas absolūti nav saistoši, jo būs jauns budžeta likums, būs grozījumi nodokļu likumdošanā, un tā tālāk. Kāpēc jūs to piedāvājat? Jūs to gribat parādīt kreditoriem, pārliecināt viņus? Nu, piedodiet, tas nav nopietni! Ja jūs patiešām gribat to izdarīt, tad piedāvājiet grozījumus. Apskatīsim tos, nobalsosim, iestrādāsim pārejas noteikumus, lai būtu skaidrs, ar kuru datumu kādi nodokļi mainīsies, kā mainīsies fiskālā politika. Bet jūs nodarbojaties ar literatūru, piedodiet! Tāpēc es domāju, ka mēs vienkārši veltīgi tērējam laiku, apspriežot šo literatūru.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Jā, es ļoti atvainojos, bet atkal runāšu par pensijām. Es izlasīju šo priekšlikumu, un te parādās ļoti interesants teikums, kuram es gribu skaidrojumu: “Iespējams pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu.” Opā! Nu, tad tas ir brīnums! Pirmo reizi mēs varam pateikt sabiedrībai šodien, ka mums ir plānots grozīt likumu “Par valsts pensijām” un palielināt pensionēšanās vecumu. Es domāju, ka šodien sabiedrībai vajag pateikt, no cik gadiem, kad un kādā apjomā… Ļoti labi, ka mums ir gan labklājības ministrs, gan citas amatpersonas. Lai viņi izskaidro sabiedrībai! Kameras un televīzija ir te…
Iznāks tā, ka mēs šodien kaut ko pieņemsim, bet pēc kādiem diviem trim mēnešiem teiksim: “Ai-ai-ai! Mēs atkal pazaudējām pusmiljardu vai atradām to!” Un atkal tauta un pensionāri nesīs to slogu uz saviem pleciem! Šodien pensionāri atdeva 10 procentus, bet 70 procentus – strādājošie pensionāri. Pēc tam viņi aizies pensijā 65 gados… Bet varbūt jums ir padomā kāds cits termiņš? Varbūt 72 gadi?
Es kā jauns cilvēks, kurš vēl tikai taisos iet pensijā, gribu zināt, līdz cik gadiem man vajadzēs strādāt. (No zāles: “Tu nebūsi pensionārs!”) Varbūt man arī ir vērts padomāt un kopā ar Sokolovski braukt uz Īriju? Es arī baidos, ka, pastāvot tādiem tempiem, jūs noēdat arī manu otro pensijas līmeni, ja ar tādu pašu… jūs atņēmāt man naudu un iegrūdāt to valsts budžetā… Šodien jūs palielināt manu pensijas vecumu…
Es gribu to visu zināt. Un lai ministri izskaidro punktu pa punktam, kas būs ar mums, cilvēkiem, kuri vēl nav pensionāri.
Jūs šodien norakstījāt pensionārus. Lūdzu, izskaidrojiet, kas ir plānots pirms pensijas!
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Jānopūšas un jāsaka – ak Dievs! Tikko apcirpām pensionārus, bet nu Repšes kungs pavisam svaigi saka – nākamgad budžetu samazināsim vēl par 500 miljoniem!
Kādu signālu mēs dodam tautai? Vai dodam kaut mazāko cerību? (No zāles: “Brauciet prom!”) Paliekam kā putni bez spārniem. Uzticību varai un likumam esam sagrāvuši. Vai to atgūsim?
Pavisam svaiga informācija no Nacionālā teātra: 32 Nacionālā teātra aktieri – cienījami, mīlēti –, kas ir pensijas vecumā, tiks izmesti no teātra, jo par velti viņi nestrādās. Nu varbūt. Vai tad tā mēs viņus gribam tur noturēt?
Ko mēs vēl varam izdarīt cilvēkiem? Kā vēl varam sariebt? Pie tam – es atkārtoju vēlreiz – rezerves ir. Bet šīs rezerves neņemam, nemeklējam. Bezgala žēl, ka mēs šādi rīkojamies ar savu tautu. Nekādu cerību! Redziet, pensijas… Ahā, 65 gadi!... Ir tāpat kā toreiz, 1998.gadā, kad Šķēles kungs nāca pie varas un teica – 67 gadu vecums visiem ir pensijā iešanas laiks. Nu atkal atgriežas šie laiki un šie draudi. Vai tā vajag rīkoties ar savu tautu? Man ir patiešām kauns. Jūs man piedodiet, man ir kauns.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Ministri! Godātie deputāti! Es domāju, ka mums vajag cerīgāk skatīties uz nākotni. Un sāksim ar to, ka padomāsim, ko konkrēti mēs katrs varam darīt un var darīt katra komisija! Te sēžot un klausoties šādas izmisuma runas, man ir radušies konkrēti divi priekšlikumi. Un tādi priekšlikumi mums ir riņķī un apkārt, tādu ir desmitiem. Mums tikai jāskatās, ko konkrēti mēs varam darīt.
Pirmais. Augstākajā izglītībā mums ir dramatiski samazinājumi. Ja mēs skatāmies šo gadu kopumā, mums samazinājums ir apmēram 50 procenti. Un šodien mums par to ir jāizšķiras un acīmredzot ir jābalso, jo no diviem ļaunumiem ir jāizvēlas tas mazākais. Tā kā mums vienā svaru kausā ir mūsu dramatiskie budžeta samazinājumi, bet otrā svaru kausā ir Starptautiskā Valūtas fonda prasības un to izpilde, mums būs jāpieņem šis lēmums. Bet tajā pašā laikā mēs praktiski varam palīdzēt augstskolām, tās ir mūsu iespējās. Mēs varam ļaut augstskolām rīkoties ar to īpašumiem; tas būtu atspaids. Un mums ir jāvirza uz priekšu likumi. Tas mums tiešām jādara. Augstākās izglītības likums – tas būtu mūsu konkrētais devums. Tādā veidā mēs varam reāli palīdzēt, reāli atbalstīt un tiešām darīt to, ko mēs varam izdarīt. Un, lai to darītu, te nekādi papildu līdzekļi un, kā saka, papildu izdevumi nav vajadzīgi. Tas ir mūsu tiešais darbs.
Otrs. Par nodarbinātību. Mums ir riņķī un apkārt valstis, kurās ir daudz labu piemēru, kādā veidā nodarbinātību sekmēt. Mums pašiem ir labi piemēri. Ja runājam par pašnodarbinātajiem, tad… Parasti, lai cilvēks kļūtu par pašnodarbināto, viņam ir jāsāk mazā uzņēmējdarbība, tātad ir jāņem kāds kredīts. Mēs esam strādājuši Ekonomikas ministrijā…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, Rivžas kundze. Tas, ko jūs iepriekš teicāt par izglītības sistēmas reformām un efektivitāti, atbilda tematam, taču tas, ko jūs šobrīd sakāt, nu galīgi neatbilst 29.priekšlikumam.
B.Rivža.
Ir, ir!... Taisni uz nākotni tas ir vērsts, tieši par to ir domāts! Es aicinu Ekonomikas ministriju padomāt vēl par citiem veidiem, kā sekmēt nodarbinātību un tādējādi mazināt budžeta deficītu. Viens no tiem varētu būt, piemēram, grupas kredīts, kas ir ļoti labi darbojies gan Norvēģijā, gan Kanādā. Mums ir tāda pieredze. Kāpēc mēs negribam šīs jaunās formas ieviest, kas praktiski mums neprasa papildu līdzekļus, tikai būt elastīgākiem? Un man, piemēram, ir žēl, ka šeit nav ekonomikas ministra šobrīd, kuram te vajadzētu būt. Vajadzētu būt un sēdēt, un klausīties, un dot arī kādus reālus priekšlikumus no savas puses.
Tāpēc es aicinu ne tik daudz žēloties un raudāt, bet dot šeit konkrētus priekšlikumus, lai mēs varam redzēt. Un es saredzu tādus priekšlikumus, un es tos varu dot.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.
I.Godmanis (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdības locekļi! Kaut kur jau mēs esam līdzīgā situācijā kā decembrī, bet tomēr, paldies Dievam, ne tik traģiskā situācijā. Tik traģiskā mēs neesam! Un tā atšķirība ir tikai tā, ka varbūt laika drusku vairāk ir.
Un, patiesību sakot, šī ir tāda patiesības stunda tagad šai valdībai, jo mums patlaban... Ja mēs skatāmies Valsts kases datus par šodienu, tad mums deficīts ir 560 miljoni... konsolidēti. Un diemžēl tie ir abās pusēs – gan pamatbudžetā, gan speciālajā, un tas ir pie nosacījuma, ka mēs par 6 procentiem decembrī samazinājām pamatbudžetu... faktiski visus budžeta izdevumus, pamatbudžeta izdevumus. Ja esošā valdība 10 procentus liek klāt, tad kopējais samazinājums ir 17 procenti. Un tomēr mums deficīts ir tāds, kāds tas ir. Tas mums diemžēl aug. Un tas nozīmē, ka mēs to nenofinansēsim. Mums nav vietējo resursu, ar ko nofinansēt.... Mēs varam sildīt ekonomiku no rīta līdz vakaram, bet tādā tempā mēs nevaram to nofinansēt. Un to vajadzētu visiem pateikt sev pilnīgi godīgi.
Tas nozīmē, ka vienīgais ceļš diemžēl ir izdevumu samazinājums. Redziet, tā starpība... Es aicināšu, protams... nu, es varu pats pateikt... Es saprotu, ka budžets ir jāatbalsta, es personīgi to atbalstīšu. Es nezinu, vai mana frakcija atbalstīs. To es nevaru teikt, frakcijā ar priekšsēdi mums ir dažādas domas. Kāpēc? Tāpēc, ka alternatīva ir tā, ko teica Kučinskis.
Kāpēc ir šis 29.priekšlikums? Tas ir nevis tāpēc, ka vienkārši kāds grib pateikt savas vēlmes vai nevēlmes. Tās nav vēlmes! Tā ir pietiekami cieta forma, kura būs jāievēro, pretējā gadījumā...
Mums, lūk, izvērstu trīsgadīgu budžetu šeit lika priekšā. Varēja valdības locekļi arī to pateikt. Tad mums būtu jāliek trīsgadīgs izvērsts budžets, kurā būtu visi šie precīzie cipari izvērsti jau gada griezumā. Kāpēc to nevaram darīt? Tāpēc, ka mēs nevaram precīzi... neviens pasaulē nevar pateikt prognozi nākamgadam vai aiznākamgadam... precīzu prognozi, tāpēc pasākumi, kas šeit minēti, ir vispārēji, tie nav precīzi. Un tie pieļauj variantu “līdz”.
Kur ir atšķirība? Nu nav ar tām kaķa asarām tā! Šadurska kungs, nav ar kaķa asarām gluži tā... Te ir jāpaliek racionāliem. Ja mēs rīkosimies pilnīgi neracionāli, būs problēmas. Faktiski jau tā izšķiršanās bija decembrī, kad mēs atradāmies situācijā... kad miljardu izņēmām no Latvijas Bankas ārā, bēgot no lata devalvācijas, kad faktiski banku sistēma tūlīt pat draudēja sabrukt un mums nebija ne santīma kasē. Tad ir viena situācija.
Tagad situācija faktiski ir nedaudz atšķirīga. Paldies Dievam, banku sistēma ir izturējusi. Paldies Dievam, kasē ir zināma nauda, bet... bet ir problēma ar kreditoriem. Nu, kreditori uzskata, ka diezin vai viņi var mums aizdot naudu viena iemesla dēļ. Mums 2009.gada izdevumi... kārtējie izdevumi... Jūs attaisiet kases lapu un jūs ieraudzīsiet, ka, neskatoties uz visu to, izdevumi ir vēl lielāki nekā 2008.gadā. Un tie kopumā ir lielāki aptuveni par 1,4 procentiem... visi šie izdevumi. Ja skatīsimies kārtējos izdevumus, arī tie ir lielāki.
Jebkurš kreditors teiks: “Paklausieties, jums ir krīze! Tad kā jums tie izdevumi var būt lielāki nekā 2008.gadā?” Un atbilde tur ir vienkārša: tie mums ir lielāki tāpēc, ka sociālajā blokā mums tie ir 23 procenti plusā, jo ar atlīdzībām, algām, ar visām prēmijām mēs visu esam noņēmuši nost – mīnus 21 procents. Un tagad, ko ņem nost šī valdība un kur es neredzu vairs rezerves, ir vēl vieni 20 procenti nost. Un diemžēl nepareizas politikas rezultātā...
50 procenti parādās skolotājiem, un tad ministrei ir jānāk un godīgi jāsaka... Kāpēc jūs slēpjaties, Koķes kundze? Jūs taču labi zināt, ka... (No zāles: “Vēlēšanas, vēlēšanas!”) Nē, es nerunāju par pagātni! Es runāju par to, ka arodbiedrības pieprasīs situāciju, ka jūs nevienu skolotāju neatbrīvojat. Ja nevienu skolotāju jūs neatbrīvojat un paliekat pie tās naudas, kas jums ir… Te nav ko slēpties! Te ir tā nauda, kas jums ir, un tā nav 20 procenti. Bet vai jums vajag piekrist tam, ka pilnīgi visi skolotāji jums jāsaglabā? Jo tad jums var būt citas problēmas – jums decembrī vienkārši naudas vairs nebūs, un tad nāks un teiks, ka ir jātaisa brīvdienas.
Pašvaldības, kas ar nepietiekamu atbildību pieies tam... Redziet, tā situācija… Kur ir tā politiskā atbildība? Politiskā atbildība ir tajā apstāklī, kā mazināt izdevumus.
Un tas, ko par sociālo bloku rādīja… ka arī mums Budžeta komisijā… Tā ir taisnība, ka mums izdevumi sāk pieaugt vairāk nekā ieņēmumi. Mēs šādā situācijā jau bijām 2008.gadā, kad, pieņemot Pensiju likumu un indeksējot (arī vēlēšanu dēļ, starp citu), mēs iegājām deficītā, un valsts budžets aizdeva socbudžetam, un pensijas izmaksāja no parāda – valsts parāda. Paldies Dievam, no turienes izgājām ārā. Mums draud ieiešana tur atpakaļ.
Politiskā atšķirība bija tikai vienā apstāklī. Es jau to teicu, kad skatījām pirmajā lasījumā. Tas bija jautājums par strādājošajiem pensionāriem. Tur es redzu samērā briesmīgu polit… polit… es pat teiktu, politekonomisko vidi, ko būs ļoti grūti izturēt valdībai un koalīcijai, jo šoreiz šī atbildība ir jūsu. Jo mēs piedāvājam nedaudz atšķirīgu… citu, alternatīvu, variantu, kas, protams, konfrontē mūs ar darba devējiem. Un manu priekšlikumu un ideju šeit padarīja publisku Štokenberga kungs… Un to es teicu arī finanšu ministram, arī premjeram. Ja jau tajā plānā mums ir līdz četriem procentiem palielinājums paredzams, ja paliekam pie sliktā scenārija... Ja mēs arī par to vienu nepilno procentu palielinātu tagad, mums būtu problēmas ar darba devējiem, jo tas ir tiešais nodoklis. Tas ir fakts.
Bet ja mēs to liktu uz svariem… Mēs, opozīcija, drīzāk nosveramies uz otra pola pusi. Vismaz mana frakcija. Tā, kurā es esmu.
Jā, bet izvērtēt, kurš ir pareizais ceļš, mēs, godīgi sakot, nevaram. Mēs varam runāt, ka viena puse nepareiza vai otra puse... Tagad ir valdība, kas uzņemas atbildību, un koalīcija, kas viņu atbalsta jautājumā par šo veidu, kā rīkoties. Un, ja pieņem lēmumu, ka pareizāk ir samazināt par 70 procentiem strādājošajiem, tad par to ir jāatbild. Jums bija alternatīvs variants, tāpat kā decembrī. Decembrī nebija alternatīvas, decembrī bija jārīkojas tā: vai nu PVN mēs paaugstinām, vai nu mums ir jāpalielina izdevumi… jāsamazina izdevumi. Decembrī nebija nekādu priekšlikumu, kā šos izdevumus samazināt. Neviens nebija ar mieru samazināt izdevumus papildus. Šoreiz mums ir bijusi alternatīva, bet nu tās vairs nav, jo par likumu ir nobalsots. Mums paliek budžets.
Man tiešām ir jāteic, ka, nepārprotami, budžets mums būtu jāatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Godmaņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
I.Godmanis.
Bet tas arī viss, ko es varu pateikt par 29.priekšlikumu. Kas attiecas uz to, vai ir citas alternatīvas šim pasākumam, es domāju, ka tādu nav. Protams, politiski katrs pieņem savu lēmumu, kā var.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 25, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
30. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
39. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
40. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Un 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
43. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas priekšlikums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! 43. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts un arī 44. – Ministru kabineta… Es nesapratu, jūs kaut ko…
G.Bērziņš.
Nē. Es liku priekšā 43. – Ministru kabineta priekšlikumu. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Jūs teicāt – Budžeta komisijas, tāpēc es pārjautāju…
Tātad 43. ir Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
44. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
45. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt. (No zāles: “Balsot!)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – Ministru kabineta priekšlikumu! (No zāles dep. V.Agešins: “Slikts priekšlikums!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
46. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
47. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 19, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
48. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
49.priekšlikums, kas ir 256.lapaspusē, ir deputātu Daudzes, Muižnieces, Āboltiņas, Rasnača un Klementjeva priekšlikums, ko Budžeta komisija neatbalstīja.
Bet es gribu paskaidrot, ka šis priekšlikums attiecas uz līdzekļu samazinājumu Saeimā, un faktiskais samazinājums ir redzams… tā ir 68.lapaspuse… Un tur faktiskais samazinājums ir vēl lielāks, nekā parādīts šajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, kura lappuse?
G.Bērziņš.
68.lapaspuse.
Sēdes vadītājs.
Ņemot vērā to, ka Saeimas budžeta samazinājums ir vēl lielāks nekā šajā priekšlikumā, vai deputāti vēl joprojām uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj uz balsojumu. Tātad paliekam pie komisijas viedokļa.
Turpinām ar 50.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
50. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi un ļoti cienītie Ministru kabineta locekļi! Mans pienākums ir nākt un skaidrot šo 50.priekšlikumu, kur absolūti nav noņemta nekāda naudiņa kādām citām, teiksim, iestādēm vai organizācijām. Tā ir iekšējā pārdale Labklājības ministrijas budžetā, un šis priekšlikums ir saskaņots ar Labklājības ministriju, un te nekāda mīnusa fiskālajā jautājumā absolūti nav!
Skaidroju, kāpēc ir šāds priekšlikums. Tikai tāpēc, ka valstī mums ir vienīgā tāda valsts aģentūra, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kura Latvijā rūpējas par cilvēkiem ar invaliditāti. Tie ir dažāda vecuma cilvēki. Tie ir jauni cilvēki, kuri beidz skolas un kuriem vienīgā iespēja ir apgūt profesiju – gan pavāra palīga, gan datorspeciālista, un tā tālāk. Vienīgā iespēja ir mācīties šajā koledžā. Par to iepriekšējos likumos jūs esat nobalsojuši. Diemžēl citā sēdē. Bet, šajā gadījumā ar šiem 75 690 latiem tos neatbalstot, jūs šodien pasakāt šai koledžai, kurai ir filiālēs visā Latvijā – astoņas kopskaitā –, ka mums neinteresē tas, ka arī cilvēkbērni ar invaliditāti var iegūt vienkāršas profesijas un strādāt. Pie tam Sociālo un darba lietu komisija ir bijusi izbraukuma komisijas sēdē, un tajā komisijas izbraukuma sēdē mēs esam pārliecinājušies, ka šie cilvēkbērni ar invaliditāti strādā un viņus ļoti labprāt pieņem darba devēji pie sevis – gan privātais, gan valsts sektors.
Nodarbinātības valsts aģentūrā ir šī naudiņa. Ir naudiņa arī šīm subsidētajām darba vietām, kuras tiešām, kolēģi, ir domātas cilvēkbērniem ar invaliditāti. Bet šodien mēs pasakām šīm astoņām filiālēm Latvijā – atvainojiet, nē! Sēdiet mājās un pārtieciet no sava invaliditātes pabalsta bērniem invalīdiem (un šajā gadījumā tiem, kas ir invalīdi no bērnības, jāiztiek ar 75 latiem), nevis strādājiet! Tā vietā mums būtu jāteic: strādājiet kaut par nelielu – kaut par nelielu! – naudiņu, palīdziet paši sev uzturēt sevi, nevis lūdziet pašvaldībai!
Likumā par valsts pensijām un pabalstiem mēs invalīdus aizsargājam. Mēs no invaliditātes pabalstiem un invaliditātes pensijām šos 10 procentus nost nenoņēmām. Bet šeit mēs ar vieglu roku… neatļaudami izdarīt iekšēju pārdali Labklājības ministrijā, šos cilvēkbērnus atstājam šādā situācijā.
Es, kolēģi, nekādā gadījumā nesaprotu šādu situāciju. Nekādā! Man tā ir absolūti nepieņemama. Un es vēlos tādā gadījumā skaidrojumu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kādēļ… To, ko runās labklājības ministrs, es apmēram varu pateikt…
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, lūdzu klusumu zālē!
A.Barča.
Man ir tiesības izteikt savu viedokli piecu minūšu laikā.
Es ekonomēju vienu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs labklājības ministram Uldim Augulim.
U.Augulis (labklājības ministrs).
Cienītie kolēģi! Es tomēr arī kā labklājības ministrs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tiešām attiecas uz aģentūru, kura rūpējas par cilvēkiem ar invaliditāti. Lai mēs šo iestādi vispār varētu uzturēt, (tur jau arī šobrīd ir pakalpojumu parādi), savstarpēji no ministrijas citiem resursiem šobrīd tiek pārdalīts uz aģentūru. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Arī valdībā mēs šobrīd esam vienojušies, ka šo priekšlikumu ir iespējams atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Es saprotu, ka valdībā ir vienošanās… Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Bērziņš. Tātad, kā es saprotu, valdības viedoklis ir pretējs komisijas viedoklim, un šis priekšlikums ir atbalstāms, raugoties no valdības viedokļa.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
51.– Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Budžeta komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Man ir ļoti žēl, ka arī Starptautiskais Valūtas fonds minēja, ka šajā krīzes situācijā, kad mēs skatām budžeta grozījumus, ir jāpievērš ļoti liela uzmanība arī sociālajām programmām. Un tāpēc mūsu frakcija – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija – šajā 51.priekšlikumā nāca klajā ar iniciatīvu izskatīt iespēju nodrošināt brīvpusdienas arī 2.klasei, lai šī programma neapstātos un turpinātos.
Es jau iepriekšējā Saeimas sēdē, kad mēs skatījām šo jautājumu, minēju, ka visas pašvaldības Latvijā atbalsta šo priekšlikumu. Nu, bet tā kā tie ir resursi – un resursu avots arī mums bija norādīts –, ir grūti pateikt, vai aiz šiem priekšlikumiem... vai nesanāk tā... Es gribu vienkārši tad lūgt labklājības ministru atbildēt, vai šis priekšlikums nav saistīts ar to, ka vispār brīvpusdienas Latvijā vairs netiek nodrošinātas.
Žēl, ka tomēr par 2.klasi mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Es domāju, ka tam būs sekas, un jebkurā gadījumā finanšu avotu vajadzēs meklēt pašvaldībām, bet pašvaldības šo finanšu avotu ne vienmēr varēs atrast. Un tāpēc es domāju, ka tas ir ļoti slikti, ka mēs nespējam rūpēties par savu nākotni – par saviem bērniem un ka šo programmu mēs neturpinām tā, kā bija iesākts.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies, debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 13, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
52. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
53. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! 53.priekšlikums – tas ir priekšlikums par vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Acīmredzot jums ir zināms, ka šodien skolotāji laboja matemātikas un latviešu valodas centralizēto eksāmenu darbus. Bet līdz ar valdības drakonisko lēmumu, kas paredz samazināt pedagogu atalgojumu par 40 vai pat par 50 procentiem, ko es nesaprotu, pedagogi, paužot neapmierinātību ar valdības lēmumu, ir pārtraukuši centralizēto eksāmenu darbu labošanu.
Skolotāji iecerējuši prasīt izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisiju. Vairāki skolotāji izsaka sašutumu par pašlaik notiekošo gan valdībā, gan Saeimā. Un līdz ar to rodas jautājums: varbūt Koķes kundze rādīs piemēru pedagogiem un apcirps arī savu algu, piemēram, par 80 procentiem?
Es vēlos pateikt, ka daudzi pedagogi Latvijā, it īpaši mazajās skolās, nemaz nestrādā vienu slodzi, un līdz ar to alga viņiem būs vēl mazāka par samazināto algu, kas pienākas par vienu slodzi.
Bet, kā jau vairāki cilvēki Latvijā saka, runa ir nevis tikai par naudu pašlaik, bet gan par to, kāda ir attieksme pret pedagogu mūsu valstī.
Šeit ministre apgalvoja, ka vidējais atalgojums valsts sektorā strādājošajiem samazināsies par 20 procentiem. Kāpēc gan pedagogiem vēlas apcirpt atalgojumu par 40 procentiem? Tas gan nav skaidrs.
Un es uzskatu, ka izglītības un zinātnes ministrei pēc būtības ir skaidri un gaiši mums šeit, Saeimā, jāatbild uz šo jautājumu.
Nu, paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man jāsaka, ka Izglītības un zinātnes ministrijas funkcija ir sadalīt tieši to finanšu apjomu, kas mums tiek iedalīts. Mērķdotācijas pašvaldībām ir atsevišķs sadalījums. Tas nav Izglītības un zinātnes ministrijas budžets. Tieši to naudas apjomu, kurš mums tiek piešķirts, mēs arī sadalām.
Šogad mēs sadalījumā izmantojam skolēnu skaitu, nevis skolotāju tarifikāciju, kā tas ir bijis vairākus gadus pirms tam.
Tas arī ir vienīgais skaidrojums, ko es varu pašreiz sniegt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
54. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 27, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
55. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 28, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
56. – Ministru kabineta priekšlikums. Tajā pašā lappusē. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 30, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
Vai deputāts Buhvalovs vēlas kaut ko par procedūru teikt? Nē, viņš nokļūdījies ar pogām.
Turpinām ar 57.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
57.priekšlikums ir nākamajā lappusē. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
58. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 31, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
59.priekšlikums…
G.Bērziņš.
59. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 26, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.
Godātie kolēģi, es atkārtoti lūdzu klusumu! Turpinām ar nākamo priekšlikumu.
G.Bērziņš.
60. – deputāta Aizbalta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Es atvainojos…
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Godātais Aizbalta kungs! Ābiķa kungs un Spurdziņa kungs! Šis un četri nākamie priekšlikumi paredz…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! Četri nākamie ir atsaukti, tā ka par tiem var arī nerunāt.
I.Čepāne.
Tie ir atsaukti? Labi. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Tātad par 60.priekšlikumu deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Spurdziņa un Ābiķa iesniegumu, ka viņi atsauc savus četrus priekšlikumus ar numuriem 61, 62, 63 un 64, tāpēc turpinām ar 65.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
65. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst… (No zāles: “Balsot!”) Ā, deputāti prasa balsojumu tomēr. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
G.Bērziņš.
66. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Un visubeidzot 67. – Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta komisijas atzinums bija atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidents).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Ministri! Visi klātesošie!
Domāju, ka šis ir bijis smagākais budžeta grozījumu sagatavošanas un apspriešanas posms visā Latvijas vēsturē – pie nepārtraukti krītošas iekšzemes kopprodukta prognozes, pie nodokļu ieņēmumu krituma par gandrīz 30 procentiem, paralēli notiekošās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, diskusijās ar sociālajiem partneriem, pie paaugstināta riska radīt sociālo spriedzi sabiedrībā.
Tāds bija fons budžeta grozījumu tapšanai. Līdz ar to arī interese par ikvienu iespējamo valdības lēmumu, kas tieši skartu kādu no sabiedrības grupām, bija visaugstākā. Diemžēl arī dažādas spekulācijas un baumas līdz ar to izplatījās zibens ātrumā, nereti nepamatoti satraucot un maldinot cilvēkus par gaidāmajiem lēmumiem.
Jāatgādina, ka pie šīs smagās situācijas mēs neesam nonākuši pēdējo mēnešu un pat ne pēdējā gada laikā. Tagad mēs cīnāmies ar iepriekšējo gadu bezatbildīgās makroekonomiskās politikas sekām, un nākas pieņemt ļoti nepopulārus lēmumus.
Kā dzīvosim pēc 500 miljonu latu griezuma? Vai Latvija saņems tik nepieciešamo starptautisko aizdevumu? Kā turpmāk iztiks tie, kas pārstāv sabiedrības mazturīgākos slāņus? Kas notiks rudenī, kad sāksies apkures sezona? Kas sagaida uzņēmējus? Kāda būs valdības nodokļu politika? Visu to sabiedrība vēlas zināt jau tagad. Tāpēc nedaudz aizkavēšu jūsu uzmanību, lai sniegtu savu redzējumu par šiem jautājumiem.
Pie šā ievērojamā budžeta deficīta samazinājuma, kas ir smags lēmumu komplekss gan attiecībā uz strādājošiem, gan attiecībā uz pensionāriem un sociālo pabalstu saņēmējiem, valdība ir stingri apņēmusies veikt tūlītējus izdevumu samazinājumus arī valsts pārvaldē, skaidri pasakot, ka par 30 procentiem tiks samazināti ministriju centrālie aparāti, uz pusi – aģentūras, bet valsts kapitālsabiedrību padomes tiks likvidētas vispār.
Sekošu šiem procesiem, prasīšu no ministriem atskaites par paveikto, bet galvenais – reālus un acīm redzamus rezultātus. Mēneša laikā visām ministrijām, aģentūrām un budžeta iestādēm publiskajam vērtējumam būs jānodod konkrēti skaitļi un izdevumu pozīcijas, kas atklāj patieso ainu par to, cik esam tērējuši iepriekš un par cik esam samazinājuši tēriņus tagad – algas, automašīnas, sakaru izdevumus, īres maksas un citus tēriņus, ko apmaksā nodokļu maksātāji.
Sabiedrībai ir jāzina, kā taupības režīmā dzīvos valsts pārvalde. Tikai tad cilvēki būs gatavi uzklausīt un noticēt. Tikai tad varam cerēt uz solidaritāti, jo šajā saspringtajā valsts finanšu situācijā protesta akcijas nav risinājums.
Par aktivitātēm, kuras valdība plāno sociālās stabilitātes nodrošināšanai gaidāmajam rudens un ziemas periodam. Jau šobrīd ir sagatavoti risinājumi, lai bezdarbnieki, ģimenes ar bērniem un sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas krīzes situācijā nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Ir pagarināta visu bezdarbnieku pabalstu izmaksa līdz deviņiem mēnešiem. Ir izstrādāts mehānisms, kādā pašvaldības nepieciešamības gadījumā varēs pieprasīt papildu līdzekļus garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai.
Ir arī labās ziņas. Gāzes tarifi no 1.jūlija samazināsies par 27 procentiem. Tas izraisīs arī apkures tarifu samazinājumu. Tam valdība stingri sekos līdzi.
Piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu, ar 2009.gada septembri oktobri plānots ieviest jaunus pasākumus. Piemēram, darba praktizēšana ar stipendiju. Šāds pasākums veidots atbilstoši to citu pasaules valstu labajai praksei, kas saskārušās ar līdzīgu sociāli ekonomisko situāciju. Kopējais pasākumu finansējums ir 20 miljoni latu. Kā nozīmīgs atbalsts potenciālajiem bezdarbniekiem plānota iemaņu un darba spēju saglabāšana dīkstāvē esošiem darbiniekiem. Tās būs līdz sešiem mēnešiem ilgas apmācības. Iesaistītajiem izmaksās arī mācību pabalstu apmērā līdz 90 latiem. Kopējais pasākumu finansējums – 10 miljoni latu. Labklājības ministrija kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju strādā, lai līdz augusta vidum valdībā iesniegtu rīcības plānu par to, kur cilvēkiem vērsties pēc palīdzības. Šajā darbā plānots iesaistīt arī jaunizveidoto novadu pārstāvjus.
Budžeta grozījumu tapšanas laikā esam raduši iespēju no nodokļu sloga paaugstināšanas pasargāt uzņēmējus. Viņu biznesa plānus jau ietekmējusi ekonomikas lejupslīde, bet nodokļu paaugstinājums realitātē varētu izraisīt graujošas sekas Latvijas tautsaimniecībā kopumā.
Neraugoties uz izdevumu samazinājumu, esam piešķīruši papildus 66 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam. Arī turpmāk paralēli jau uzsāktajiem ekonomiskās aktivitātes stimulēšanas pasākumiem, piemēram, aizdevumiem un garantijām konkurētspējas uzlabošanai, eksportkredīta garantiju sistēmas ieviešanai, daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai, birokrātisko šķēršļu mazināšanai, esam ieplānojuši virkni efektīvu papildpasākumu. To vidū mikrouzņēmumu atbalsta programmas izstrādāšana, valsts galvojums par komersantu kredītiem, atbalsts riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei, augsta riska aizdevumu programmai, atbalsts pašnodarbinātības uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Ikviens ekonomiski domājošs cilvēks apzinās, ka tikai uzņēmējdarbības atgūšanās ļaus mums visiem iziet no šīs krīzes. Tādēļ arī valdība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu uzņēmējdarbību. Latvijas valdība sadarbībā ar sociālajiem partneriem, aktīvi iesaistoties Valsts prezidentam, ir paveikusi uzdevumu – valsts maksātspējas nodrošināšanu. Esam samazinājuši valsts budžeta deficītu par 500 miljoniem latu. Esam pārstrādājuši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, esam uzrādījuši nākamo trīs gadu budžeta veidošanas prognozes un principus.
Lēmums par aizdevuma piešķiršanu ir Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda ziņā. Sagatavotie pasākumi ir labs pamats starptautiskā aizdevuma turpmākajai saņemšanai, un Eiropas Komisija to ir publiski apstiprinājusi. Galīgais lēmums tiks pieņemts tuvāko dienu laikā, un pārliecināšana par Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmu un turpmāko aizdevumu saņemšanu būs valdības galvenais uzdevums nākamajā Eiropadomes sēdē.
Šie ir smagi un nepatīkami budžeta grozījumi. Taču, ja mēs tos nepieņemsim, sekas būs daudz smagākas gan no finansiālā, gan no sociālā viedokļa. Tāpēc aicinu Saeimas deputātus apzināties situācijas nopietnību un savu atbildību. Te es gribētu pateikt arī paldies Godmaņa kungam, kurš savu atbalstu budžeta grozījumiem jau ir paudis.
Es aicinu jūs, godātie Saeimas deputāti, uz Latvijai izšķirošu un atbildīgu balsojumu par fiskālo konsolidāciju 2009.gadā!
Vienlaikus pateicos visiem, kas strādāja pie šā likumprojekta tapšanas. Pateicos Valsts prezidentam, sociālajiem partneriem, ministriem un ierēdņiem, bez kuru darba šis rezultāts nebūtu panākams.
Paldies par uzmanību!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Es saprotu, ka deputāti neiebilst pret Ministru kabineta 67.priekšlikumu, tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 30, atturas – nav. Likums pieņemts.
(Aplausi.)
Godātie kolēģi! Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie frakciju priekšsēdētāji! Rīt pulksten 13.30 Sarkanajā zālē Frakciju padome kopā ar Prezidiju lems par pārtraukumu starp pavasara un rudens sesijām, kā arī par divām iespējamām ārkārtas sēdēm, kas paredzamas jūlija mēnesī.
Sēdes vadītājs.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks... Redzu, paldies! Jānis Eglītis... Paldies, redzu! Kārlis Leiškalns, Jānis Klaužs, Guntis Bērziņš... Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš... Paldies, redzu! Anta Rugāte... Paldies, redzu! Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs un Aleksejs Vidavskis... Paldies, redzu!
Uz redzēšanos. Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Saeimas 2009.gada 12.jūnija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies visiem par darbu!