Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Kāda ir valsts budžeta situācija šobrīd?

— To grūti dēvēt par iepriecinošu. Kā liecina Valsts kases pārskats par gada pirmajiem sešiem mēnešiem ("LV" publicē atsevišķi — 4.,5.lpp.), ir deficīts gan valsts pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā.

Valsts budžeta fiskālais deficīts ir 67 miljoni latu. Budžeta likums noteica, ka visā gadā šis deficīts drīkst sasniegt tikai 112 miljonus latu. Tātad esam ievērojami pārsnieguši pieļaujamās pusgada robežas. Vēl sliktākā situācijā ir valsts speciālie budžeti, kur līdz gada beigām bija paredzēts uzkrāt 73 miljonus latu lielu fiskālo deficītu, bet pirmo sešu mēnešu laikā šis deficīts ir sasniedzis jau gandrīz 50 miljonus latu.

Pārāk liels ir arī speciālo budžetu finansiālais deficīts. Gada laikā tas bija plānots 60 miljonu apjomā, bet jau līdz jūnijā beigām bija sasniedzis 48 miljonus latu.

Īpaši nepatīkama situācija izveidojusies sociālās apdrošināšanas budžetā, kur gada plāns bija 30 miljonu latu liels deficīts, bet jau pašlaik tas ir 37 miljoni latu. Gadījumā, ja budžeta ieņēmumi šajā pusgadā būtiski neuzlabosies un izdevumi būs tikpat lieli — kas citādāk nevar būt, jo nav iespējams neizmaksāt pensijas vai pabalstus, — mēs varam prognozēt, ka sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts līdz gada beigām var sasniegt vismaz 70 miljonus latu.

Tas viss kopumā skaidri norāda uz situācijas draudīgumu un ir pamats valdības šībrīža aktivitātēm. Arī attiecībā uz pensiju likumdošanu. Jo jāatzīst, ka pašlaik Latvijā diemžēl ir sagrauts pensiju sistēmas pamatprincips — tas, ka pensiju var saņemt atbilstoši personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Tā, pagājušā gada rudenī tika pieņemti grozījumi likumā, kas noteica, ka, pensionējoties šogad un gadījumā, ja pagājušajā gadā veikto iemaksu alga ir bijusi mazāka par valstī vidējo, pensijas aprēķinam par pamatu tiek ņemta vidējā tautsaimniecībā strādājošā alga. Tika pieņemti arī grozījumi likumā, kas šogad ļāva veikt pensiju pārrēķinu, ja strādājošais pensionārs bija veicis sociālās apdrošināšanas maksājumus vismaz trīs gadus pēc pensijas aprēķināšanas. Abos gadījumos personai rodas izdevība no sociālās apdrošināšanas budžeta saņemt pensiju, kas nav adekvāta šīs personas tur veiktajiem maksājumiem, — trijos gados izdarītie maksājumi tiek nepamatoti attiecināti uz divdesmit, trīsdesmit gadus ilgu darba vēsturi.

Mēs uzskatām, ka šī brīža sociālās apdrošināšanas budžeta krīzes pamatā ir arī pagājušā gada maijā veiktā pensiju indeksācija, kad tai par pamatu tika ņemti pēc Finansu ministrijas aprēķiniem nepamatoti lieli inflācijas rādītāji.

Bez šaubām, mums nekādā gadījumā nebūtu nekas pret pensiju palielināšanu. Taču jāapzinās risks, ka šādu — nepārdomātu saistību — slogu sociālās apdrošināšanas budžets var neizturēt. Pašlaik diemžēl tas jau ir noticis.

— Jūs piedalījāties arī pirmajā šī Ministru kabineta sēdē 20. jūlijā, kurā tika spriests par budžeta stāvokļa uzlabošanas iespējām. Kā jaunā valdība ir iecerējusi rīkoties?

— Ja budžeta ieņēmumi ir tikpat zemā līmenī kā līdz šim, un ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka tas tā diemžēl arī būs, jo laika, lai sagaidītu kaut kādas pozitīvas izmaiņas, līdz gada beigām atliek aizvien mazāk, ir jādomā par rīcību.

Pamatbudžeta ieņēmumu izpildē no plāna mēs pašlaik atpaliekam aptuveni par sešiem procentiem, speciālo budžetu izpildē vēl vairāk — par deviņiem procentiem. Ja šādas tendences saglabājas līdz gada beigām, pamatbudžeta ieņēmumi varētu būt par aptuveni 58 miljoniem mazāki, nekā plānots. Tas turklāt ir ar nosacījumu, ka mēs saņemam arī visus plānotos Privatizācijas fonda ieņēmumus, kas tomēr arī vēl nav pilnīgi droši. Jo valsts pamatbudžetam vien no Privatizācijas fonda vēl ir jāsaņem 30 miljoni latu.