Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/98

Rīgā 2009.gada 10.jūnijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu, kā arī izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Carnikavas luterāņu baznīcas Rīgas rajonā, Carnikavas novadā, Siguļos (būves kadastra apzīmējums 8052 003 0418 001) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Carnikavas evaņģēliski – luteriskās draudzes 2009.gada 2.marta vēstule Nr.561;

1.2. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2009.gada 30.aprīļa sēdes protokola Nr.4/2009;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu (adrese, grupa, grunts, liters);

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 2.punktu Inspekcijā saņemts Objekta īpašnieka – Carnikavas evaņģēliski luteriskās draudzes priekšlikums iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir noskaidrots tā viedoklis atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmajai daļai.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – objekti un teritorijas ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu priekšlikumus par objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā Inspekcija izskata, izvērtējot konkrētā objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā attiecīgā objekta vēsturisko, zinātnisko, māksliniecisko vai citu kultūras vērtību un kultūras pieminekļu tipoloģiskās grupas izplatību Eiropā, Baltijas jūras reģionā, Latvijas valstī vai novadā. Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 12.3.punktā noteikti vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statusa kritēriji – objekti ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

4. Inspekcijā 2009.gada 30.aprīlī izvērtēta objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un konstatēts, ka tā kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.3.punktā noteiktajiem kritērijiem un Objekts ir reģionam nozīmīgs sakrālās baroka laikmeta koka arhitektūras paraugs ar vērtīgiem 19.gs.vidus eklektisma stila uzslāņojumiem un nozīmīgs kultūrainavas elements. Carnikavas luterāņu baznīca uzcelta 1728.gadā un ir gandrīz pilnībā saglabājies autentiskais apjoms, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, oriģinālās konstrukcijas, apšuvums, fasāžu apdares detaļas (t.sk. iluzori krāsotie logi un fragmentāri polihromie zīmējumi virs logiem, kā arī citu fasāžu detaļu krāsojums), sākotnējais logailu aizpildījums – groplogi ar baznīcas pārbūves laikam (1851.g.) raksturīgu profilējumu. Pamatā saglabājies oriģinālais plānojums, zem sekundāriem uzslāņojumiem, fragmentāri saglabājies oriģinālais krāsojums un interjera detaļas.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 12.3.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 2., 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kultūras ministrs I.Dālderis