Turpinājums no 1.lpp.

Ja valsts pamatbudžetam mēs vēl pieskaitām paredzamo speciālo budžetu ieņēmumu daļas neizpildi, tad kopumā gada beigās varam rēķināties ar aptuveni 100 miljonu latu lielu plānotās budžeta ieņēmumu daļas neizpildi.

Ja nespējam normalizēt ieņēmumus, mums atliek samazināt budžeta izdevumu daļu. Par to tika spriests arī valdības otrdienas sēdē.

Diemžēl mūsu rīcībā ir ļoti īss laika posms, jo grozījumi likumā par budžetu var tikt pieņemti tikai augustā, un tad līdz gada beigām būs atlikuši vairs tikai četri mēneši. Tas ir ļoti īss laika posms būtiskām manipulācijām.

Mūsu rīcības brīvību apgrūtinās tas, ka šajā laikā jau būs iesākta lielākā daļa no budžeta finansējamo projektu, un iesāktu darbu apturēt ir ļoti grūti.

Tieši laika trūkums ievērojami sarežģīs mēģinājumu valsts pamatbudžetu līdz gada beigām tomēr sabalansēt. Lai to panāktu, pamatbudžeta izdevumi mums būtu jāsamazina par šiem manis jau minētajiem 58 miljoniem latu. Šī summa faktiski atbilst valsts budžeta viena mēneša izdevumiem. Jāsaprot, ka samazināt izdevumus par šādu summu četros mēnešos ir faktiski neiespējami.

— Jūs uzskatāt, ka pat gadījumā, ja valdība panāks budžeta likuma grozījumus, deficītu samazināt līdz gada sākumā plānotajam līmenim tomēr neizdosies?

— Mēs pašlaik nevaram precīzi pateikt, cik liela būs atšķirība no plānotā, bet acīmredzot panākt, lai valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts būtu tikai plānotie 112 miljoni latu, mums tiešām neizdosies. Ministrija pašlaik strādā pie kārtējā grozījumu varianta, mēs meklējam iespējas kaut kur palielināt ieņēmumus un kaut kur samazināt izdevumus. Pašlaik nezinām arī, vai tik īsā laikā izdosies kaut ko radikāli mainīt pensiju likumdošanā, lai sociālās apdrošināšanas budžets pozitīvu efektu sajustu jau šogad. Drīzāk jau ne, jo šīs izmaiņas — pensiju sistēmas sakārtošana — acīmredzot būs orientētas uz vidēju termiņu. Bet grozījumus pensiju likumdošanā es plašāk nevaru komentēt, jo to sagatavošana valdības sēdē tika uzdota Labklājības ministrijai. Nākamajā sēdē 27. jūlijā Labklājības ministrija jau piedāvās savus priekšlikumus valdības apspriešanai.

— Kuras ir tās jomas, uz kurām varētu attiekties budžeta grozījumi? Kur būtu iespējams samazināt budžeta izdevumus?

— Principā tām programmām vai projektiem, kas likumā ir paredzēti, bet vēl līdz šim nav uzsākti. Bet lēmums par konkrētām jomām, uz kurām var attiecināt šos grozījumus, ir jāpieņem valdībai un finansu ministram, tā ir politiska atbildība.

Skaidrs, ka iespēju robežās — viena līdz trīs procentu ietvaros — tiks mazināti iestāžu uzturēšanas izdevumi. Tas gan īpaši lielu summu kopumā neveidos.

Pilnīgi viennozīmīgi mūsu plānos nav samazināt tādas programmas kā, piemēram, valsts pabalsti. Tā ir liela programma — visā gadā kopumā aptuveni 57 miljoni latu. Tomēr grozījumi to neskars. Neliels samazinājums būs iespējams tikai uz pirmajā pusgadā ietaupīto dažu simtu tūkstošu latu rēķina.

Līdzīga valsts programma, kuru nav iespējams samazināt, ir mērķdotācijas — skolotāju algas, gadā kopumā arī ap 70 miljoniem latu. Tā kā šī un citas līdzīgas programmas ir samazinātas mēnešu griezumā, konkrētas summas katram rajonam, katrai skolu valdei, tur neko nav iespējams samazināt.

Rezultātā, atņemot visas šīs budžeta "sazīmētās" daļas, līdzekļi, ar kuriem mēs varam kaut cik brīvi manipulēt, censties kaut ko samazināt vai pārdalīt, ir ļoti mazi. Tāpēc mēs projektējam, piemēram, 4 miljonu samazinājumu valsts investīciju programmā. Tur līdzekļi nav sadalīti algās un pabalstos konkrētiem cilvēkiem. Mēs redzam, kuri projekti vēl nav sākti vai vismaz šogad netiks realizēti pilnībā, un samazinām vai pilnībā pārtraucam budžeta finansējumu.

Vēl viens finansu avots būs parāda apkalpošanas izdevumu ekonomija. Jo pašlaik mēs jau varam diezgan precīzi aprēķināt arī parāda apkalpošanas izdevumus, un, kā jūs zināt, iekšējā tirgus aizņemšanās procentu likmes ir bijušas mazākas, nekā bija plānots gada sākumā. Tādēļ aptuveni puse valdības iecerētā izdevumu daļas samazinājuma varētu notikt tieši uz šīs parādu apkalpošanas izdevumu ekonomijas rēķina.

— Vai attaisnojās iepriekšējās valdības iesāktais budžeta glābšanas pasākums — budžeta izdevumu daļas aizturēšana? Kuras bija tās nozares, kurās līdzekļi tika aizturēti? Vai tiem, kam līdzekļi tika aizturēti, ir cerības uz kaut kādu kompensāciju nākamgad?

— Samazinājumam, protams, nav paredzēta nekāda kompensācija nākamgad.

Pašu aizkavēšanu faktiski varētu saukt par "vibrāciju telpā" — kaut kas notiek, tomēr iestādēm joprojām ir likumīgs pamats uzņemties saistības. Kamēr konkrētai iestādei budžets nav likumīgi samazināts, tai ir tiesības turpināt plānotos darbus un veikt maksājumus. Lai arī maksājuma laiks var tikt pārcelts, likumīgais pamats to veikt, kaut arī vēlāk, saglabājas. Reāli šāds valdības lēmums nozīmēja, ka maksājumi no vasaras mēnešiem tika pārcelti uz rudeni un ziemu. Bet šīs iestādes rēķinājās, ka šie līdzekļi viņu budžetā joprojām ir.

Budžeta izdevumu daļas aizkavēšana ir metode, ar kuras palīdzību valdība vai finansu ministrs var strauji rīkoties, brīdinājums, ka par kādu summu konkrētas iestādes budžets var tikt samazināts. Nākamais solis, kas saskaņā ar likumu "Par budžeta un finansu vadību" valdībai ir jāsper, ir budžeta grozījumu iesniegšana Saeimas izskatīšanai, lai šo līdzekļu daļu likumīgi izņemtu no budžeta izdevumu daļas. Budžeta aizkavēšana tātad ir veids, kā brīdināt visus par gaidāmo līdzekļu samazinājumu. Mums tas ir arī pamats grozījumiem finansēšanas plānos.

— Ministru kabinets izskatīja arī jautājumu par 2000. gada budžeta projekta sagatavošanu. Vai jau ir zināmas kādas projekta aprises, teiksim, budžeta ieņēmumu un izdevumu apjoms?

— Valdība pagaidām nav lēmusi vēl neko konkrētu. Tika apstiprināts tikai Finansu ministrijas piedāvātais budžeta projekta apspriešanas grafiks.

Vēl nevienu gadu mēs neesam tik vēlu sākuši budžeta sagatavošanu. Kā to nosaka likums, līdz 1. oktobrim budžeta projektam ar visiem paskaidrojumiem ir jābūt Saeimā, līdz tam mums ir atlicis ļoti maz laika. Tādēļ Ministru kabineta locekļi vienojās, ka jau 23. jūlijā tiks izskatīts Finansu ministrijas sagatavotais materiāls — gan 2000. gada makroekonomiskās prognozes, fiskālās situācijas raksturojums, nodokļu ieņēmumu prognozes, plānotie izdevumi nozarēs. Tālākam darbam mums ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums par tā dēvētajiem mērķa griestiem katrai ministrijai. Pēc tam, zinot šos skaitļus, varam veikt tālāko — ministrijas izstrādāt budžetus programmu un apakšprogrammu griezumā, savukārt mēs Finansu ministrijā — to visu pārskatīt un pārbaudīt, salikt kopā un noformēt kā likumprojektu.

Gadījumam, ja valdības locekļu diskusijas būs ilgas, ir paredzēta rezerve — vēl viena kabineta sēde pirmdien, 26. jūlijā. Pēc tam 27. jūlijā būtu jāpieņem galīgais lēmums — jānosaka katras ministrijas mērķa griesti. Ir skaidrs, ka darbs būs smags un saspringts. Septembra sākumā gatavam likumprojektam būtu jānonāk atpakaļ Ministru kabinetā, bet pēc tā apstiprināšanas Finansu ministrijai vēl ir jāpaspēj sagatavot paskaidrojumi, kas jāpievieno, likumprojektu līdz 1. oktobrim iesniedzot Saeimā.

— Gatavojot priekšlikumus Ministru kabinetam, jūs Finansu ministrijā jau esat izstrādājuši prognozes. Kāda makroekonomiskā situācija varētu būt nākamgad? Vai jūs cerat kaut uz nelielu uzlabojumu arī budžetā?

— Finansu ministrija vienmēr ir piesardzīga. Jāatzīst, ka arī 1999. gada budžets nebija balstīts uz tām prognozēm, kuras piedāvājām mēs. Tur bija daudz politisku balsojumu un tādu vienošanos, kas palielināja gan ieņēmumu, gan izdevumu daļu.

Šādu pašu konservatīvu pozīciju mēs ieņemam arī attiecībā uz 2000. gada budžetu. Savu budžeta projekta piedāvājumu mēs balstām uz 3,5 procentu iekšzemes kopprodukta pieaugumu un aptuveni trīs procentu inflāciju. Ieņēmumu prognozi bāzējam uz pašreizējo situāciju — budžeta šī brīža ieņēmumiem. Ja ekonomikā būs pieaugums, tas, protams, būs pozitīvi, varēsim, piemēram, samazināt fiskālā deficīta līmeni vai veikt kādus citus vienreizējus pasākumus, bet ietvert iespējamu situācijas uzlabošanos budžeta prognožu pamatā mēs pagaidām atturamies.

Mūsu izstrādātajā projektā izdevumi, ņemot vērā šī gada bēdīgo pieredzi, faktiski salīdzinājumā ar 1999. gada budžeta likumu ir pat samazināti. Pagaidām mums nav atlicināti līdzekļi arī nevienai prioritātei. Bet par tām ir jālemj valdībai.

— Vai pašlaik, beidzoties pirmajam pusgadam, joprojām nav manāmas nekādas ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās pazīmes, kas ļautu būt optimistiskākiem attiecībā uz nākamā gada budžetu?

— Diemžēl nodokļu ieņēmumos mēs nekādu uzlabojumu neredzam. Mūsu valstī ir jauna ekonomika un jāatzīst, ka šeit daudzas likumsakarības nedarbojas. Mēs vēl nevaram runāt ne par kādu ekonomisko procesu vēsturi un stabilām likumsakarībām. Tā, piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bija par trim procentiem mazāks nekā tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā, bet, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi samazinājās par 8 – 9 procentiem. Arī otrajā ceturksnī trūkst kopsakarības starp iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājiem un vienu no svarīgākajiem nodokļiem, kura izpilde atkarīga no uzņēmēju aktivitātes, tirdzniecības apjomiem un citiem faktoriem, kuri savukārt veido iekšzemes kopproduktu. Tātad, ekonomikas stagnācijas rezultātā samazinoties legālas peļņas iespējām, uzņēmēji acīmredzot izmanto visas iespējas, lai nedeklarētu savus ieņēmumus un darījumu apjomus.

Tādēļ, pašlaik plānojot 2000. gada budžetu, esam spiesti ņemt vērā 1999. gada situāciju. Mēs tikai priecāsimies, ja ekonomika augs ātrāk un situācija uzlabosies straujāk, nekā mēs prognozējam.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore