Vides ministrija: Pret ģenētiski modificētiem organismiem

No 18. līdz 19.jūnijam Itālijā notika konference un politiskas diskusijas par no ĢMO brīviem reģioniem, kur bija pārstāvēta arī Latvija. Konferences mērķis bija apzināt un apspriest Eiropas Savienības dalībvalstu iespējas veidot brīvus no ĢMO reģionus, ņemot vērā ES spēkā esošo normatīvo regulējumu (kas juridiski nepieļauj ES dalībvalstij vienkārši pasludināt sevi par brīvu no ĢMO). Konferencē piedalījās ES dalībvalstu vai to reģionu pārstāvji, kuru teritorijas vēlas būt brīvas no ĢMO vai kuri nevēlas pieļaut ĢMO audzēšanu savās teritorijās.

Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa informēja konferences dalībniekus par situāciju Latvijā, kur pašreiz netiek audzēti ĢM kultūraugi, ne arī veikti eksperimenti ar tiem dabā, kā arī par Vides ministrijas vēlmi saglabāt valsts teritoriju brīvu no ĢM kultūraugu audzēšanas. Diskusijās tika ziņots par Saeimā nesen pieņemtajiem grozījumiem ĢMO aprites likumā un tajā iestrādātajiem nosacījumiem, kā Latvijā var tikt veidotas brīvas no ĢMO teritorijas. Arī citās ES valstīs šādas iespējas ir noteiktas tikai reģionālā līmenī, un konferencē tika prezentēti paraugi no Markes un Toskānas reģiona Itālijā, Karintijas un Stirijas Austrijā. Konferencē dalībnieki vienojās izveidot darba grupu, kurā ES valstu un reģionu pārstāvji varētu kopīgi atrast atbilstošākos risinājumus, kā efektīvāk ierobežot ĢM kultūraugu audzēšanas iespējas vietās, kur valsts vai reģiona politika vēlas attīstīt bioloģisko vai tradicionālo lauksaimniecību.

Konferencē tika uzsvērts, ka ĢM kultūraugu audzēšana un bioloģisko saimniecību blakuspastāvēšana praktiski nav iespējama. Agrāk vai vēlāk bioloģiskajā saimniecībā izaudzētajiem kultūraugiem būs ĢMO piejaukums. Sajaukšanās risks ir gan audzēšanas laikā, kad to veicina putekšņu un kukaiņu pārvietošanās, gan jau novāktu augu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes laikā, jo praksē ir ļoti grūti nodrošināt pilnīgu plūsmu nekrustošanos.

Konferencē tika diskutēts arī par iespējām ieviest marķējumu dzīvnieku produktiem, kas baroti ar brīvu no ĢMO barību. ES Komisija atzina, ka šāda marķējuma ieviešana ir iespējama uz brīvprātības pamata, t.i., ja ražotājs vēlas marķēt savu produkciju, tad atbilstoši valsts noteiktiem kritērijiem, pēc kuriem šāds marķējums piešķirams, tas var izmantot attiecīgu marķējumu savai produkcijai. Tādus marķējumus ir jau ieviesušas Austrija, Vācija un nesen arī Francija. Konferencē ES valstu pārstāvji vienojās turpināt sadarbību, lai efektīvi apmainītos ar informāciju un izstrādātu atbilstošākos mehānismus efektīvai ĢMO brīvu zonu un produkciju ieviešanai Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, ja ir veikts ES prasībām atbilstošs riska novērtējums par konkrētā ĢMO ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un ES līmenī ir izdota atļauja to izplatīt, tad šī atļauja attieksies uz visām ES dalībvalstīm. Tātad ES atļauts ĢMO ir atļauts arī Latvijā. ES dalībvalstīm (valsts līmenī) pastāv iespēja aizliegt vai ierobežot ĢMO izplatīšanu, ja ir zinātniski pierādījumi, ka konkrētais ĢMO var kaitēt videi vai veselībai. Tajā pašā laikā dalībvalstīs var tikt veidotas no ĢMO brīvas teritorijas uz brīvprātības pamata tad, ja vietējā līmenī pašvaldības un tās teritorijas iedzīvotāji vēlas veidot savu teritoriju brīvu no ĢMO. Lai šādu iespēju varētu realizēt arī Latvijā, tika grozīts ĢMO aprites likums. Grozījumus Saeima 18.jūnijā pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa