Zemkopības ministrs:

— savā pirmajā preses konferencē vakar, 22.jūlijā

Turpinājums no 1.lpp.

Tiks meklēti risinājumi, lai tie, kas turpmāk nenodarbosies ar lauksaimniecību, varētu strādāt citur. Runājot par mazajām zemnieku saimniecībām, sīkražotājiem laukos, ministrs skaidroja, ka ne vienmēr svarīgs ir saimniecības lielums vai lopu skaits tajā, bet būtiski — kā tiek organizēts un vadīts darbs.

Lauksaimniecības politikas neatņemama sastāvdaļa ir lauksaimnieciskā pārvalde jeb administrēšana. Arī šajā jomā paredzamas izmaiņas. Plānots izveidot modernu lauksaimniecības pārvaldes sistēmu, kura nodrošinātu ar nepieciešamo informāciju, prognozēm. Šobrīd ir nenormāla situācija statistikā — gaļas tirgū ticamība skaitļiem ir tikai 30%, citās nozarēs — ap 60%. Reģionālās reformas ietvaros iecerēts pārkārtot rajonu lauksaimniecības departamentus, lielākas pilnvaras paredzētas reģionālajiem departamentiem, kuros strādātu vairāk lauksaimniecības speciālistu. Savukārt citos lauksaimniecības departamentos strādājošo skaits samazinātos. Reformas skars arī Zemkopības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošos uzņēmumus un iestādes. Joprojām svarīgs jautājums, kuram valdība veltīs vislielāko vērību, ir valsts iekšējais tirgus, tā sakārtošana un nostiprināšana. Likumdošana iekšējo tirgu it kā sargā, tajā pašā laikā Latvijā ir liels nelegālās tirdzniecības īpatsvars. Šonedēļ panākta vienošanās ar Iekšlietu ministriju, ka vienu mēnesi notiks pastiprināta policijas kontrole uz robežām, muitas pārbaudes vietās. Tādējādi būs iespējams salīdzināt datus, kas iegūti pirms šīs uzraudzības, ar tiem, kas iegūti kontroles laikā. Pēc vienošanās pārbaudes vajadzēja uzsākt 21.jūlijā. Ekonomiskā policija veiks nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nezināmas izcelsmes cukura nonākšanu tirgos.

Kā pirmo un svarīgāko aktualitāti lauksaimniecībā A.Kalvītis atzīmēja graudu realizāciju. Pagājušajā gadā valsts intervencē iepirka 43 tūkstošus tonnu graudu. Šobrīd uzkrājumā — apmēram 37 tūkstoši tonnu. Jautājums — kāpēc šis daudzums nav realizēts? To, iespējams, noskaidros Valsts kontrole, jo vakar zemkopības ministrs izdeva rīkojumu par izmeklēšanu Labības tirdzniecības aģentūrā. Tiks noskaidrots, piemēram, kāpēc aizvadītā gada novembrī par valsts naudu tika iepirkti 9 tūkstoši tonnu rudzu? — Šajā gadījumā, — teica A.Kalvītis, — valsts rīkojās kā spekulants ar valsts naudu, iepērkot importa produkciju.

Turpmāk netiks izsniegtas licences graudu importam, pirms nebūs izlietoti visi Latvijā izaudzētie graudi. Pašlaik ministrs sācis intensīvas sarunas par uzkrāto intervences graudu pārdošanu (apmēram 10 tūkstošiem tonnu). Tas, protams, nebūs atrisinājums šai problēmai. Visu krājumā esošo graudu daudzumu (37 tūkstošus tonnu) nevar realizēt iekšējā tirgū, jo tādējādi tiktu kavēts jaunās ražas iepirkums. Valsts kontrole pārbaudes rezultātus sniegs apmēram pēc 10 dienām. Valsts rezervē esošajiem graudiem veiks kvalitātes noteikšanas analīzes.

Jau sākusies labības pļauja, taču graudu audzētāji ir neziņā par iepirkuma cenām. Šķiet, ka pārstrādes uzņēmumi pašlaik novēro piedāvājumu un pieprasījumu. Aizvakar akciju sabiedrības "Rīgas dzirnavnieks" ģenerāldirektors Silvestrs Gerhards nosauca cenu, par kādu gatavojas iepirkt labību. Tā ir šāda: Ls 63 par pirmās kategorijas kviešu tonnu, Ls 60 — par otrās kategorijas kviešu tonnu, kā arī Ls 60 par rudzu tonnu. A.Kalvītis piebilda, ka rudzu cena varētu būt augstāka, jo Latvijā ir prognozējams šīs graudu kultūras deficīts. Pērn tika iesēts krietni mazāk rudzu nekā citus gadus, taču raža varētu būt par 20% lielāka nekā aizvadītajā vasarā, kad bija īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi visiem graudaugiem.

Vakuums tirgū vienmēr izraisa cenu kāpumu. Tā kā rudzu cena būs pieņemama, es domāju, ka zemniekiem ir motivācija apsēt vairāk rudzu lauku, — teica A.Kalvītis.

"Rīgas dzirnavnieks" labības iepirkumu sāks 26.jūlijā, iepirks 30 tūkstošus tonnu pārtikas kviešu. Turpinās sarunas ar valsts lielāko graudu pārstrādes uzņēmumu "Dobeles dzirnavnieks", lai nākamnedēļ zemnieki uzzinātu, ka šis uzņēmums graudus ne tikai pieņems glabāšanā, bet arī uzsāks to iepirkšanu. "Dobeles dzirnavnieks" varētu iepirkt ap 70 tūkstošiem tonnu pārtikas kviešu. Pēc speciālistu prognozēm, šogad Latvijā saražos ap 150 tūkstošiem tonnu pārtikas kviešu.

Kritiska situācija veidojas piensaimniecībā. Līdz 1.jūlijam ir iepirkts par 21% mazāk piena nekā pirms gada. Zemkopības ministrs ir izmainījis iepriekš pieņemto lēmumu par valsts atbalstu piena produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai. Kā zināms, tika nolemts, ka trīs reizes lielākas subsīdijas nekā līdz šim saņems tie pārstrādes uzņēmumi, kurus atzinusi Eiropas Savienība un kuri eksportē produkciju uz šīm valstīm. Pēc jaunā lēmuma, valsts atbalstu saņems visi piena pārstrādes uzņēmumi, jo, maksājot subsīdijas tikai atsevišķiem reģioniem un pienotavām, nelīdzvērtīgā situācijā nonāk pārējo rajonu zemnieki. Viņi nevar saņemt normālu samaksu par pienu. Savukārt tiem uzņēmumiem, kuri eksportē produkciju uz ES, jau ir zināmas priekšrocības, pārdodot produkciju ES tirgos. Pēc A.Kalvīša domām, rudenī būs 1998. gada piena iepirkuma cena. Ministrs ir pārliecināts, ka Latvijā govju skaits nesamazināsies, jo tiks stabilizēta situācija piena lopkopībā.

Dagnija Muceniece,

— "Latvijas Vēstnesim"