ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009.gada 16.jūnija ārkārtas sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.2009., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193821
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2009.gada 16.jūnija ārkārtas sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 16.jūnija ārkārtas sēdi. Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Darba kārtības 1.punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja. (No zāles: “Nav materiālu!”)
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos... Dokumentu nodaļai jautājums: man teica, ka visiem deputātiem esot izdalīti materiāli... (No zāles: “Nav!”) Tādā gadījumā vēl uz desmit minūtēm tehnisks pārtraukums. Lūdzu Dokumentu nodaļai izdalīt deputātiem materiālus, to nosaka Saeimas kārtības rullis.
Pārtraukums līdz pulksten 15.10.
Pārtraukums.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi.
Es ceru, ka visi, pirmkārt, ir saņēmuši sakopētos materiālus.
Es, otrkārt, gribu atgādināt un vēlreiz uzsvērt godātajiem opozīcijas pārstāvjiem, kuri šeit šobrīd taisa ļoti lielu troksni, ka likumprojekts, kuru mēs izskatām, tātad ir “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas ir iesniegts Saeimas Kancelejā 11.jūnijā. Tas bija pieejams piecas dienas jums visiem, tā ka, lūdzu, neesiet slinki un sameklējiet to savos dokumentos. Taču šajā gadījumā diemžēl man ir jāsaka, ka bieži vien populisms tomēr ņem virsroku pār tiešām pragmatisku pieeju.
Un tagad turpinām. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas attiecas uz apbūves zemi. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
3. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
5.priekšlikumu attiecībā uz grāmatām iesniedzis deputāts Pētersons. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta komisijas 6.priekšlikumā, kas ir līdzīgi... es atvainojos, kas ir iekļauts Budžeta komisijas 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
G.Bērziņš.
Tad ir 7. – partijas PCTVL frakcijas priekšlikums, kas ir iekļauts 8. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumā. Abi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
9. – partijas PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 46, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Bērziņš.
11. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, bet mums 10.priekšlikums kaut kur pazuda pa ceļam.
G.Bērziņš.
Es atvainojos…
Sēdes vadītājs.
Tas ir 11.lappusē, apakšā. Arī tas ir finanšu ministra Repšes priekšlikums. Mēs nobalsojām nupat par 9.priekšlikumu, un tagad mums ir jābalso par 10.priekšlikumu.
G.Bērziņš.
Es atvainojos Saeimai.
10. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
11. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
12. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
13. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
14. – deputātes Pētersones priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā, kas parādās kā 15.priekšlikums un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
16.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir…
Sēdes vadītājs.
17.priekšlikums ir pēdējā lappusē.
G.Bērziņš.
Es atvainojos… 17.priekšlikums – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” ir izskatīti. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Trešajā, galīgajā, lasījumā.
G.Bērziņš.
Es atvainojos… Šis ir trešais, galīgais, lasījums, jā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – 2. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1.priekšlikums – Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – Juridiskā biroja. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
Līdz ar to abi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Minētā likumprojekta otrajam lasījumam nebija iesniegti nekādi priekšlikumi. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 9, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
1. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Rakstīts gan, ka atbalstīja. 2.priekšlikums.
G.Bērziņš.
Ai, es atvainojos… Atbalstīja, jā. Komisija atbalstīja 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad komisijas viedoklis – atbalstīt šo priekšlikumu. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
G.Bērziņš.
3. – Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
4. – Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
5. – Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš.
7. – Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Bērziņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti, tāpēc lūdzu jūsu atbalstu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 8. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
1.priekšlikums nāk no partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums – samazināt ministriju skaitu no 14 līdz 6 – ir zināmā mērā alternatīvs PCTVL frakcijas priekšlikums visām šīm cūcībām, kad mēs gribējām samazināt pensijas par 10 procentiem, atņemt naudu ģimenēm ar bērniem, un tā tālāk.
Es gribu atgādināt, ka šis likumprojekts bija pēdējais projekts, kuru iesniedza iepriekšējais Ministru prezidents Godmaņa kungs Valsts prezidentam. Pēc tam diemžēl viņa valdība krita un Valsts prezidenta uzdevums netika izpildīts un joprojām nav izpildīts, lai gan ekonomija valsts pārvaldē – tā ir vislabākā izeja no situācijas, kad mēs esam spiesti krasi samazināt mūsu valsts izdevumus. Un labāk tad ir atņem naudu nekam nevajadzīgam ierēdnim, kas nevar pat prognozēt šo krīzi un arī līdz šim neatrada izeju no šīm krīzēm. Tikai atlaist no darba, samazināt, samazināt un vēlvienreiz samazināt!
Aicinu šo PCTVL frakcijas priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Upenieks.
Es gribu informēt, ka attīstības programmā jau ir jautājums par ministriju skaita samazināšanu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 49, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija arī to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 41, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – patrijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 51, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
4. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs.
Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša – atcelt parlamentārā sekretāra institūtu. Tā ir neliela ekonomija, kuru jau izdarīja partijas “Jaunais laiks” pārstāvniecība Ministru kabinetā, un mēs aicinām arī citas valdošās partijas sekot šādam labam piemēram. Es atkārtoju – ieguvums budžetā būtu ne īpaši liels, bet katrs deputāts tomēr ir spējīgs pārstāvēt savas valdības locekļus šeit, Saeimā.
Sakarā ar to lūdzu nobalsot un atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 53, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
6.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
7. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
Es atvainojos… Ir pieteicies debatēt deputāts Buzajevs.
V.Buzajevs).
Kolēģi! Tomēr šis priekšlikums ir pelnījis, lai divus trīs vārdus par šo priekšlikumu teiktu. Praktiski tas ir papildinājums sākotnējam likumprojektam, kura mērķis bija samazināt Ministru kabineta locekļiem algu. Mūsu priekšlikumā ir runa par prēmijām. Mēs ierosinām svītrot no likuma pantu, kas skan šādi: “Reizi gadā izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu deklarācijas īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.”
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā šo budžeta paketi, mēs esam pārliecināti un arī visa tauta ir pārliecināta, ka nekādu prēmiju mūsu ministri nav nopelnījuši. Un sakarā ar to es aicinu svītrot visus prēmiju veidus no likuma. Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Skatos un brīnos. Un it sevišķu neizpratni izsaku par mūsu kolēģiem Budžeta komisijā. Jo likums “Ministru kabineta iekārtas likums” ir speciālais likums. Un nekādā gadījumā man negribētos pieņemt tādu viedokli, ka, lūk, citos likumos daudz kas ir atrunāts. Jo Ministru kabineta iekārtas likuma 34.pantam ir tieši tāds nosaukums – Ministru kabineta locekļa un parlamentārā sekretāra mēnešalga”. Un 5.daļa, kas ir spēkā esoša, stāsta par to, ka reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru veikumu deklarācijas īstenošanā un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.
Es kā ierindas deputāte Latvijas Republikas 9.Saeimā tūlīt un uzreiz vēlos dzirdēt komentāru vai nu no Ministru prezidenta, vai no finanšu ministra, kādēļ mums ir tāda attieksme valstī, ka jebkurā valsts un pašvaldību iestādē prēmijas un piemaksas jau sen ir aizgājušas nebūtībā, ka mēs šodien atļaujamies pensijas pazemināt par 10 procentiem, ka mēs tūlīt diskutēsim par 70 procentu pensijas izmaksas pārtraukšanu strādājošajiem pensionāriem un ka būs vēl dažādi citādi ierobežojumi, bet šajā konkrētajā gadījumā Budžeta komisija neatbalsta 7.priekšlikumu.
Es aicinu to noskaidrot, un lai Ministru prezidents pastāsta, ko tas īsti nozīmē, jo arīdzan no Ministru kabineta pirmajam lasījumam šāds priekšlikums netika saņemts šajā speciālajā likumā.
Katrā ziņā aicinu atbalstīt un balsot “par” 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidents).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Jā, tiešām šajā valdībā neviena prēmija nevienam ministram nav maksāta. (No zāles: “Kādas muļķības!” Dep. V.Buzajevs: “Nav taisnība!”) Gribu paskaidrot... Bet varam arī šo normu izņemt no likuma ārā, jo praksē tik un tā prēmijas – tas ir pilnīgi skaidrs – šajā situācijā nevienam ministram netiks maksātas.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā, lūdzu!
G.Upenieks.
Cienījamie kolēģi! Es gribu informēt, ka Budžeta komisijā tik tiešām bija diskusija par šo jautājumu. Es tikai domāju, ka mēs jau nonācām pie slēdziena, ka tīri juridiski šis jautājums ir atrunāts citos likumos, tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir tāds lēmums. Bet, kā jau arī premjera kungs teica, mēs šodien pret to neiebilstam, un jūsu balsojums būs galvenais.
Tā ka es personīgi aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Vai deputāte Čepāne kaut ko par procedūru grib teikt, jo debates ir slēgtas?... Tātad jebkurā gadījumā mēs šo jautājumu izšķirsim balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
G.Upenieks.
8. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt sēdē pārtraukumu uz 15 minūtēm pēc likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” izskatīšanas, tas ir – tagad. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tas nozīmē, ka ir pārtraukums līdz pulksten 15.50.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi no Budžeta komisijas! Es gribu aicināt jūs uz ļoti īsu sēdi Sarkanajā zālē. Mums vēl ir vajadzīgs mazs juridisks precizējums vienam likumprojektam.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.50.
Pārtraukums.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Lūdzu, ieņemiet vietas... Tas attiecas arī uz Ministru kabineta pārstāvjiem...
Turpinām Saeimas 16.jūnija ārkārtas sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu jautājuma Nr.7 – tātad likumprojekta “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” izskatīšanu otrajā lasījumā – pārcelt uz sēdes darba kārtības beigām.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā” Nē!”) Deputāti iebilst. Tādā gadījumā mums šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par šādu grozījumu izdarīšanu apstiprinātajā šodienas sēdes darba kārtībā: pārcelt un kā pēdējo jautājumu izskatīt jautājumu Nr.7 – likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 2, atturas – 18. Darba kārtība ir grozīta.
Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Cienītie kolēģi! Komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 7, atturas – 20. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds deputātam Artim Pabrikam. Deputāts Pabriks tomēr nevēlas debatēt.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
G.Upenieks.
2.priekšlikums arī ir no atbildīgās komisijas. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 8, atturas – 19. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Cienītie kolēģi! Divi priekšlikumi.
1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Neatbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas ir neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu tomēr aizstāvēt savu ļoti vienkāršo priekšlikumu – 2012.gadu aizstāt ar 2010.gadu. Šeit ir runa par mūsu policistu, ugunsdzēsēju, ieslodzījuma vietu apsargu izdienas pensiju samazināšanas termiņa saīsināšanu no trīsarpus gadiem līdz pusotram gadam.
Es gribu tomēr paskaidrot, kāpēc tieši šiem cilvēkiem ir nepieciešams izņēmums no kopējās kārtības.
Bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas termiņš ir deviņi mēneši. Pēc tam 100 tūkstoši cilvēku paliks bez jebkāda ienākumu avota, un sakarā ar to ir ļoti viegli prognozējams krass noziedzības pieaugums. Un ko mēs ar to varam darīt? Izdienas pensiju saņem policisti, kas strādāja vēl padomju laikā, viskvalificētākie cilvēki, un mēs būsim spiesti aicināt viņus atgriezties darbā, un negribētos tomēr pazemināt šos cilvēkus… Ja tomēr nebūs nekas tāds, kas saistīts ar manām melnajām prognozēm, mēs varam katru gadu šo termiņu pagarināt, tomēr, izskatot šo jautājumu Saeimā – mēs esam tomēr parlamentāra republika –, ja tas būs nepieciešams, tad pagarināsim.
Un tas ir… Šīs dāvanas no manas puses policistiem ir saistītas arī ar šāgada 13.janvāra vakaru, kad es biju vienīgais deputāts, kas sēdēja šajā laikā savā kabinetā, un visi Latvijas policisti, kas bija te sadursmē… kas saņēma ar akmeņiem pa galvu… viņi mani aizstāvēja.
Sakarā ar to esmu arī gatavs atdot viņiem parādus un aicinu manu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 22, atturas – 6. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Kolēģi! Ir saņemti četrpadsmit priekšlikumi.
1. – no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
2. – arī no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
3. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
4. – no Juridiskā biroja. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
5. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
6. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
7. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
8. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
9. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
10. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
11. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
12. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
14. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, atturas – 15. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Kolēģi! Komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 7, atturas – 22. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Kolēģi! Komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 8, atturas – 17. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Kolēģi, par likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 8, atturas – 20. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Par likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 5, atturas – 21. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Kolēģi, ir saņemts viens priekšlikums no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 9, atturas – 20. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Ir saņemti trīsdesmit divi priekšlikumi.
1. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Tas ir neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā ierakstīts, ka šā likuma mērķis ir sniegt personām sociālo nodrošinājumu laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gadam. Varbūt kāds, vai nu premjerministrs, vai kāds no ministriem, varētu pamatot, kāpēc tieši trīs gadi ietverti šajā likumprojektā? Vai neizveidosies tāda situācija, ka tad, kad būs 2012.gads, šā likuma darbība tiks pagarināta un tas no likuma, kas pieņemts uz laiku, pārvērtīsies par pastāvīgu likumu šajā jomā? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tā arī būs!”) Tā arī būs. Mēs paredzam tādu situāciju, tāpēc mūsu priekšlikums ir saīsināt termiņu. Un, ja būtu īpaša nepieciešamība, to varētu arī pagarināt. Bet uzreiz var paredzēt, ka krīze… Ministru kabinets paredz, ka krīzes situācija turpināsies līdz 2012.gadam vai varbūt pat ilgāk. Tāpēc mūsu priekšlikums ir tomēr saīsināt šo termiņu, lai nekropļotu mūsu likumdošanas sistēmu un principā dotu kādu normālu cerību cilvēkiem.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
2. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
3. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša – jūliju aizstāt ar septembri. Un šeit mēs ļoti ilgi gan vakar, gan šodien par to esam debatējuši, jo ir acīmredzams, ka no 1.jūlija mūsu ierēdņi nav gatavi cirst šīs pensijas, pabalstus un tā tālāk. Un iznāks tā, kā cienījamā Barčas kundze jau šeit runāja. Arī man šķiet, ka divreiz… ka jūlijā un augustā pensijas un pabalsti būtu izmaksāti pilnā apjomā, bet septembrī iznāks tā, ka ieņēmumi krasi samazināsies tieši pirms apkures sezonas. Tas ir… es nezinu, vai vārds “bardaks”... vai šāds vārds ir latviešu valodā, bet tas ļoti labi atspoguļo šo situāciju. Tā ir pilnīga pārvaldes bezpalīdzība, un līdz ar to šis priekšlikums ir prātīgs un atbalstāms.
Aicinu balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Upenieks.
Gribu teikt, ka viens no komisijas priekšlikumiem ir ar 26.numuru, un tas ir tieši saistīts ar to, ko Buzajeva kungs teica.
Es aicinu komisijas vārdā 3.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 46, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
4. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
6. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godājamie deputāti! Šodien pulksten 9.30 Saeimas Kanceleja saņēma vēstuli no Latvijas Republikas tiesībsarga, kurš brīdina, ka deputāti pārkāps Satversmi, ja pieņems šo likumu.
Šajā vēstulē ir pateikts precīzi melns uz balta, ka tas nav samērīgs un pārkāpj paļāvības principu... tiesiskās paļāvības principu.
Augsti godātie deputāti! Mēs šo amatpersonu speciāli ievēlējām, lai viņš kontrolētu mūsu darbu. Viņš politiski pilnīgi nav atkarīgs no politiskajiem spēkiem – no kreisajiem vai no labējiem. Mēs ievēlējām viņu slēgtā balsojumā, un mēs nevaram pateikt, ka viņš ir politiski angažēts no kāda politiskā spēka – vai no sarkanajiem vai no baltajiem, vai no dzeltenajiem... Bet viņš ir ievēlēts no mūsu vides – visgodīgākais cilvēks, kurš var kontrolēt likumdošanu.
Šajā vēstulē norādīts, ka līdzīgs spriedums bija 2002.gada 10.martā. Proti, Satversmes tiesa pateica, ka nedrīkst ierobežot pensijas izmaksas strādājošam pensionāram.
Te rakstīts arī par to, ka nedrīkst ieturēt 10 procentus no pensijām, tāpēc ka pie mums šodien nav tāds labklājības līmenis, ka var atļaut to darīt ar mūsu pensionāriem. Es gribu pateikt, ka šodien no rīta jau ziņās izskanēja informācija, ka mums to lūdz arī mūsu ārzemju partneri, tie, kuri mums dod naudu, un tie, kuri vēl domā, vai dot vai nedot; viņi saka, ka labāk neaizskart sociālo sfēru. Mēs zinām, ka arī galvenais eirokomisārs, tas, kurš atbild par sociālajiem jautājumiem, brīdina, ka Latvijai vajag atteikties no tādas idejas – sabalansēt budžetu uz sociālā budžeta rēķina. Vajag meklēt naudu no citiem avotiem.
Es savas frakcijas vārdā atkārtoti lūdzu atteikties no šīs normas. Tā nav samērīga un pārkāpj visus iespējamos un neiespējamos Satversmes punktus. Galvenais – mēs tik un tā apstrīdēsim šo normu Satversmes tiesā, mēs vinnēsim, un pēc pusgada vajadzēs meklēt naudu, lai dzēstu šo parādu pensionāriem.
Cilvēkiem būs stress. Cilvēkiem, pensionāriem, jau tā šodien grūti, bet mēs mēģinām viņiem ierobežot pensijas un liekam gaidīt, kāds būs tiesas spriedums.
Atteiksimies šodien no šīs normas pieņemšanas, parādīsim savu labo gribu, izpildīsim savu zvērestu vai solījumu, ko mēs devām šeit pirms trīs gadiem, un nepārkāpsim Satversmi! Katrs deputāts, kurš spiedīs pogu “par”, varbūt nākotnē būs sodīts, tāpēc ka tas ir Satversmes pārkāpums. Tas ir arī Krimināllikuma pārkāpums, cik es saprotu. Es saprotu, ka arī citi cilvēki, tie, kuri izlasījuši šo vēstuli un izlasījuši citus normatīvos aktus, man apstiprinās to.
Es lūdzu atbalstīt deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu un izslēgt no likumprojekta normu, kura ierobežo cilvēkus, kas saņem pensijas un turpina strādāt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos radoši papildināt iepriekšējo runātāju – kolēģi Andreju Klementjevu.
Apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava 70 procentu lielam pensiju samazinājumam strādājošiem pensionāriem. “Saskaņas Centrs” pašlaik izskata iespēju vērsties Satversmes tiesā, jo mums tas ir ļoti svarīgs princips, no kura mēs negatavojamies atkāpties.
Pensijas netiek aizskartas, pensijas netiks aizskartas. Valdības priekšlikumi, mūsuprāt, pārkāpj Satversmi, tiesiskās paļāvības principu un nav ekonomiski pamatoti un tātad ir noraidāmi.
Pirms dažiem gadiem Latvijā jau bija spēkā ierobežojumi pensijas saņemšanai strādājošiem pensionāriem. Toreiz Satversmes tiesa ne tikai atzina, ka šie ierobežojumi pretrunā ar Satversmi, un atcēla tos, bet arī noteica, ka valstij jāizmaksā strādājošajiem pensionāriem nesaņemtā nauda.
Šodien Dombrovska valdība ievieš analoģiskus ierobežojumus. Bažas rada fakts, ka valdība, iespējams, apzināti gatavojas pārkāpt valsts pamatlikumu – Satversmi.
“Saskaņas Centrs” neatbalstīs šo grozījumu pieņemšanu un aicina balsot “par” mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Varu tikai piebilst, ka, protams, PCTVL frakcija atbalsta gan “Saskaņas Centra” priekšlikumu, gan šīs deputātu frakcijas ierosinājumu vērsties Satversmes tiesā.
Jūs varat te atrast arī manu 7. – analoģisko priekšlikumu, tikai vairāk precizētu, ņemot vērā arī pārējo šā likuma pantu saturu.
Vakar es runāju gan par Satversmes tiesas 2002.gada spriedumu, gan par starptautisko pieredzi šajā jomā un es iesniedzu šim likumprojektam četrus priekšlikumus – svītrot katrā pantā pa vienai normai – gan attiecībā uz pensionāriem, kas nestrādā, gan par strādājošiem pensionāriem, gan par bērniem, gan par ģimenēm ar bērniem, kurās cilvēki strādā, un tā tālāk, lai tomēr valdošajai koalīcijai būtu iespēja izlabot kaut vienu savu kļūdu un šo priekšlikumu atbalstīt.
Diemžēl es redzu nākamos priekšlikumus šim pašam pantam gan no “Pilsoniskās Savienības”, gan no PCTVL, kas ir zināmā mērā kompromiss. Un rezultāts – neatbalstīt, neatbalstīt un vēl vienu reizi neatbalstīt!
Cienījamie kolēģi! Šis 3.pants ir pats šaubīgākais visā šajā likumā attiecībā uz atbilstību Satversmei, starptautiskajām normām, kā arī veselajam saprātam un valsts labumam, jo daži pensionāri varētu ļoti labi strādāt, jo diemžēl mūsu jaunatnes, kas izauga jau neatkarīgajā republikā, kvalitāte ir ļoti zema, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kas saņēma izglītību padomju laikā.
Un, ja mēs nesvītrosim šo pantu vai nemīkstināsim vismaz šo ļoti stingro nosacījumu, tad nebūs nekāda labuma un pat pieaugums budžeta ieņēmumu daļā būtu mazāks nekā ļaunums no šā pantā.
Tātad aicinu atbalstīt vai nu 6., 7.priekšlikumu vai arī pārējos – 10. un 11.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs vakar jau ilgi un dikti runājām par šo jautājumu. Te visi tie, kas nāca tribīnē, jau vakar runāja par to, ka šis likumprojekts pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Mums šodien ir dokumentārs apstiprinājums no tiesībsarga, un tieši par to pašu runā Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Ikvienam cilvēkam, kurš draugos ar saprātu, ir skaidrs, ka šis ierobežojums pensijas saņemšanai strādājošiem pensionāriem tiks atcelts. Tas ir tikai laika jautājums. Es jau vakar šeit no tribīnes teicu, kā ir iespējams kompensēt šos līdzekļus sociālajā budžetā. Es to atkārtošu.
Ir iespējams paņemt naudu 2 procentu apmērā no 2.līmeņa pensiju fonda. Tie ir 42 miljoni latu. Kā zināms, arī tas samazinājums, ko valdība jau izdarīja, samazinot no 8 procentiem uz 2 procentiem, nekādā veidā nav uzlabojis situāciju, kad valdība atskaitās Starptautiskā Valūtas fonda priekšā, un nekādā veidā nav ietekmējis budžeta deficīta apmēru. Es gribu teikt, ka, ja valdība līdz šim ir, nu, tā drusku krāpusi Starptautisko Valūtas fondu, tad nekas nenotiks, ja to apkrāps vēl par 42 miljoniem.
Bet es neaicinu krāpties! Es aicinu lasīt tos dokumentus, kas ir jūsu priekšā. Vakar es no šīs tribīnes izteicu priekšlikumu paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas no 33,09 procentiem uz 33,89 procentiem. Un tas dotu sociālajā budžetā papildus 28 miljonus latu. Valdība nav tālu no tā. Tajā, kas jums ir izdalīts kā budžeta likumprojekts, 29.priekšlikumā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka valdība vispār gatavojas tik un tā pacelt sociālās apdrošināšanas iemaksas no 33 procentiem uz 37 procentiem. Tas ir trīs reizes vairāk, nekā es piedāvāju. Bet viņi to darīs, kā parasti, par vēlu – tad, kad naudas budžetā jau atkal nebūs, un tad, kad nāksies atkal prasīt kārtējo aizdevumu. Bez tam es atgādinu, ka strādājošie pensionāri kā sociālo nodokli katru gadu iemaksā sociālajā budžetā vismaz 22,6 miljonus latu. Kopā saskaitot visas šīs summas, ir 92 miljoni latu, un tas noteikti ļautu turpināt izmaksāt strādājošajiem pensionāriem pensijas pilnā apmērā.
Es te daudz nerunāšu par daudziem citiem kurioziem, kas ir ierakstīti valsts budžeta likumprojektā. Tā, piemēram, 28.pants joprojām runā par to, ka nākamajā gadā nāksies samazināt budžeta izdevumus par 999 miljoniem 500 tūkstošiem latu. Acīmredzot tiem cilvēkiem, kas gatavo šīs valsts budžetu, nav bijis pacietības runāt ar saviem sociāliem partneriem, ar tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kas gaida no mums šo lēmumu, un turklāt viņiem ir bijis pat… nu, viņi vienkārši ir bijuši pavirši un nav pat izlasījuši to budžeta likumprojektu, ko ir viņi sagatavojuši.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt visus tos 58 tūkstošus strādājošo pensionāru un nobalsot “par” “Saskaņas Centra” priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis ir tas priekšlikums, par kuru mēs vakar tik ļoti cītīgi un karsti debatējām. Visu frakciju deputāti šeit bija tribīnē un teica, ka noņemt 70 procentus strādājošajiem pensionāriem no pensijas nav pieļaujama lieta un jārod kāds cits risinājums. Kāds cits risinājums šeit citos priekšlikumos arī ir, bet mani izbrīnīja tas, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav ņēmusi vērā Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumus, kuri tika iesniegti šorīt. Jā, tie tur tika iesniegti varbūt ar pussekundes vai vienas minūtes nokavēšanos. Nu, dažādu iemeslu, pamatotu iemeslu dēļ.
Pēc būtības Sociālo un darba lietu komisija ir galvenā komisija, kura parasti par šiem jautājumiem lemj, kurai vienmēr šie likumprojekti tiek nodoti. Es saprotu, šajā gadījumā par budžeta grozījumiem atbildīgā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tā ka attiecībā uz šiem priekšlikumiem tas no Budžeta komisijas puses ir ļoti, ļoti nesmuki, lai neteiktu daudz skaļāk. Tā ir viena lieta.
Vakar visi jūs korī gandrīz, kā arī šeit no tribīnes pa vienam apgalvojāt, ka jūs nepieļausiet, ka pensionāriem faktiski neļauj strādāt, viņus padzen no darba. Ja 70 procentus noņem no pensijas, viņi, protams, neies un nestrādās. Un jau šodien izglītības un zinātnes ministre Koķes kundze mūsu komisijā skaidri un gaiši teica, ka ir jau saņemti un tiek saņemti ļoti daudzi skolotāju pensionāru atlūgumi! Un tad nu varēs priecāties, ka skolās vairs bieži vien nebūs skolotāju, kas pasniedz attiecīgos priekšmetus. Lūk!
Ir ļoti, ļoti nepieņemami, ka netika meklēts… ka valdība nemeklē kompromisu, bet turas pie iesniegtā. Es šodien nenosaukšu tās vietas, tādu te ir ļoti daudz, kur varētu vēl un vēlreiz, atkal un atkal… Ja jūs ļausiet, es tās nosaukšu... (No zāles: “Nosauc!”)
Piemēram? Piemēram, šodien šajos spiedīgajos apstākļos – un man piekritīs daudzi un jau ir izteikušies daudzi par šo lietu – varētu vismaz samazināt, ja ne pilnīgi likvidēt tiesībsarga institūciju. Jā, jā... jā! Pavisam atstāt 40 un vēl nezin cik tur cilvēku vietā 3 vai 4, jo viņi tur veic ne visai ievērojamu darbu. Tad vēl varētu Sabiedrības integrācijas fondā ieguldītos līdzekļus atstāt pilnīgi minimālus.
Tas, kur vēl varētu samazināt... Pieņemsim, Latvijas Banka. Vēl nav gan dzirdēts, ka Latvijas Bankas darbiniekiem un Latvijas Bankas prezidentam tiktu samazinātas algas. Vai viņi dzīvo citā pasaulē? Citā pasaulē? Latvijas Bankas prezidents saņem 10,5 tūkstošus latu mēnesī tīro algu. Un darbinieki arī ne jau mazu.
Daudzas aģentūras vēl netiek aiztiktas vadības līmenī. Kaut vai tie paši “Latvijas valsts meži”. Tur saņem tādas algas un piemaksas, un visādas izpriecas turpinās.
Bija ļoti interesants priekšlikums no Štokenberga kunga puses. To publicēja pat “Latvijas Avīze”. Kad “Parex banku” glāba, valdība ielika tur miljardu latu...
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.
P.Tabūns.
Nu, žēl...
Kolēģi! Es jūs aicinu. Vakar jūs visi šeit atbalstījāt to, ka nedrīkst pieļaut 70 procentu apmērā pensiju atņemšanu, tad šodien parādiet to ar savu balsojumu un arī ar savu teikto.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates.
Nākamā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar “Pilsoniskās Savienības” iesniegto 10.priekšlikumu. Un tie ir jāvērtē kopsakarā.
Lai varētu vērtēt kopsakarā, es gribu teikt, ka sociālās nodrošināšanas joma ir daļa no sociāli atbildīgas valsts politikas, un, protams, lēmumi šajā jomā ir jāpieņem demokrātiski, leģitīmi ievēlētam parlamentam. Un politiskajiem lēmumiem, kā vairākkārt ir teikts gan Satversmes tiesas spriedumos, gan arī doktrīnā… Tiesību doktrīnā ir teikts, ka šiem politiskajiem lēmumiem ir jābūt likumīgiem un samērīgiem. Proti, saņemot no valdības šo likumprojektu, Saeimai ir jāvērtē, vai šie pamattiesību ierobežojumi ir pamatoti.
Šodien un vakar ļoti daudz tika, tostarp arī es runāju… tika pamatoti runāts par šo jautājumu. Un es vēršos pie opozīcijas, un es vēršos arī pie pozīcijas tā sauktajiem labdariem, kuri ir ar mieru absolūti neskart šo tēmu. Es gribu teikt, ka mēs nevaram izlikties neredzam, ka šodienas situācija nelīdzinās tai situācijai, kas bija 2004. un 2006.gadā, jo šodien šī tiesiskā paļāvība tās klasiskajā izpratnē faktiski vairs nedarbojas.
Latvijas konstitucionālo tiesību doktrīnā un tiesu praksē līdz šim nav bijusi nepieciešamība izstrādāt viedokli, ko darīt, ja valsts ir nonākusi šādā situācijā, kādā mēs atrodamies pašlaik. Lietuvā ir bijis šāds gadījums, lai gan ne tieši attiecībā uz sociālo sfēru. Bet šā gada janvārī Lietuvas konstitucionālā tiesa ir pieņēmusi lēmumu saistībā ar tiesisko paļāvību valsts varas pārvaldes un tiesu jomā. Lietuvas konstitucionālā tiesa ir pateikusi, ka šādām ārkārtas situācijām viņiem, tiesa gan, Tiesu iekārtas likumā ir paredzēts: ja ir ārkārtīgi būtiski pasliktinājusies ekonomiskā un finansiālā situācija, tad valsts varas atzariem, proti, gan viņu Seimam, gan valdībai, gan arī tiesu varas institūcijām, var samazināt finansējumu (protams, tādā apmērā, lai šīs institūcijas tomēr varētu darboties un pildīt savas funkcijas). Bet attiecībā uz sociālo jomu es neesmu redzējusi pašlaik Baltijas valstīs līdzīgu risinājumu.
Tomēr, kolēģi, neatkarīgi no tā mums, visiem deputātiem, katram no klātesošajiem, ir jāatbild uz jautājumu, vai mēs esam guvuši apstiprinājumu tam, ka valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pietiekami izvērtējusi citus, alternatīvus, līdzekļus, kas mazāk ierobežotu strādājošo pensionāru tiesības uz sociālo nodrošinājumu. (No zāles: “Nē!”) Es domāju, ka to tīri fiziski nebija iespējams izdarīt, jo tam visam pamatā ir sarežģīti aprēķini.
Kāpēc valdība ir iesniegusi projektu, kurā paredzēti 70 procenti? Kāpēc varbūt ne 80, kāpēc ne 60 procenti? Kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, ja, piemēram, būtu 50 procenti, kā mēs, mūsu frakcija, ierosinājām? Tomēr mazāks trieciens strādājošajiem pensionāriem būtu šie 50 procenti.
Runājot par solidaritāti, jāteic, ka mūsu priekšlikumā mēs sakām, ka faktiski mazlietiņ josta ir jāpievelk arī lielajām pensijām, proti, nosakām ierobežojumu jeb griestus.
Es uzskatu, ka šīs lielās pensijas, kaut arī tās ir godīgi nopelnītas… ja šīs personas strādā, tad arī tām tomēr jostas būtu jāpievelk. Es domāju, ka tas būtu sociālā ziņā solidāri. Tomēr, runājot par sociālo solidaritāti, mēs nevaram piekrist, ka strādājošajiem pensionāriem 70 procentu liels pensijas samazinājums būtu solidārs attiecībā pret citām pensionāru grupām. Es vienkārši… es negribu… Es gribu, lai mani saprot mani koalīcijas partneri. Pirms sešiem gadiem es biju tiesas sastāvā, kur izskatīja līdzīgu situāciju.
Es vakar teicu… valdības locekļu šeit nebija klāt, kad es teicu, ka Šķēles valdības laikā sociālajā budžetā bija apmēram 60 miljoni budžeta… sociālā budžeta deficīts. Un kas tika darīts? Proti, arī tad ļoti būtiski tika ierobežota pensiju izmaksa strādājošajiem pensionāriem, taču tajā laikā ekonomiskā un sociālā situācija nebija tāda, kāda tā ir šodien, kad mēs runājam – valstij būt vai nebūt. Es tomēr uzskatu, ka šie 70 procenti, es vēlreiz atkārtoju, nav izvērtēti, ņemot vērā to, ko teica Štokenberga kungs.
Padomājiet, kas notiks, ja visi šie strādājošie pensionāri, kuri saņem mazās algas, aizies projām un nemaksās sociālo nodokli?! Vai kāds ir aprēķinājis, kas no tā radīsies? Arī tas nav aprēķināts šajā gadījumā.
Sēdes vadītāja.
Čepānes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies.
I.Čepāne.
Jā. Es tikai pabeigšu teikumu.
Godātie kolēģi, neņemiet ļaunā, bet es nevaru atbalstīt šo likumprojektu tādā redakcijā, kādu piedāvā Budžeta komisija. (No zāles: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Vakar tiešām mēs aicinājām Budžeta komisiju vērst kaut ko par labu šajā situācijā, taču redzam, ka diemžēl izdarīts praktiski nav nekas, tāpēc es vēršos pie Ministru prezidenta, ekonomikas ministra un finanšu ministra.
Valdības politika šobrīd ir vērsta pareizā virzienā. Brīvas rokas uzņēmējiem, komersantiem, pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu veidošana, ģimenes uzņēmumu veidošana – tas viss ir pareizi. Valsts birokrātiskā aparāta samazināšana – arī tas ir pareizi. Bet kas ir šis?... Ar šo konkrēto pantu, trešo pantu, jūs nogriežat skābekli komercdarbībai, jūs nogriežat skābekli pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu veidošanas koncepcijai. Visiem šiem privātajā sektorā strādājošajiem jūs nogriežat skābekli! Kāpēc?
Ļoti vienkārši. Vakar man sanāca parunāt ar atsevišķiem maziem uzņēmējiem, un viņi teica: “Protams, mēs izvēlēsimies pensiju, mēs aiziesim prom no šā darba.”
Kā viņi aizies? Vai viņi strādās sabiedriskā kārtā vai kā citādi? Vai nelegāli? Ar šo priekšlikumu jūs veicināt nelegālo uzņēmējdarbību. Vai tiešām tas nav saprotams?
Tāpēc es aicinu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un atrast vismaz tādu redakciju, lai tas neskar privāto sektoru.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Pirmkārt, es piekrītu visam tam, ko lika priekšā, un tam, par ko runāja Štokenberga kungs, Čepānes kundze un Rasnača kungs.
Otrkārt, es jums vakar visu izteicu, ko es par jums, par mums un par šo likumprojektu domāju.
Treškārt, es vēlreiz un vēlreiz aicinu jūs pārdomāt savu rīcību. Jūs zināt tādu vecu, vecu teiku, ka kādreiz večukus bērni sēdināja ragaviņās un veda uz mežu. Pieņemot šo 10 procentus lielo samazināšanu, jūs jau savus večukus iesēdinājāt ragaviņās, bet pieņemot tagad… noņemot šos 70 procentus no pensijas strādājošiem pensionāriem, jūs sākat vest viņus uz mežu.
Tātad padomājiet! Viss tas pats notiks arī ar jums, kam šodien ir 30, 40 vai 50 gadu. Tieši tas pats! Tas viss pie jums personīgi atgriezīsies – agrāk vai vēlāk!
Mums ir… Jau vakar tika runāts un arī šodien tiek runāts, ka ir desmiti citu variantu, bet, ja nedomā ar galvu, bet tikai ar to vietiņu, no kurienes kājas sāk augt, tad labāku vai gudrāku risinājumu nevar atrast. Un, kā šeit jau teica, tāda rīcība neatbilst mūsu – Latvijas Satversmei.
Otrkārt. Es gribu atgādināt, ka reiz jau bija pieņemts tāds lēmums, kad Tautas partija bija pie varas, un Konstitucionālā tiesa… tieši tad, kad Repšes kungs bija pie varas, atcēla šo likumu. Jūs gribat atkārtošanos? Jūs gribat sociālo sprādzienu? Nedrīkst zagt naudu! Ir citi…
Tātad, skatoties pēc aprēķiniem, tie šogad ir 37 miljoni. Paprasiet, es jums desmit variantus pateikšu, kur var atrast šo summu! Nebalsojiet par šo lietu!
Ir arī neaizvietojami cilvēki – tie paši pensionāri. Būs liela šmuce. Nedrīkst balsot “par”!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs runās labklājības ministrs Uldis Augulis. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kāpēc apbižo vecos ļaudis, Uldi?”)
U.Augulis (labklājības ministrs).
Cienītie kolēģi! Valdība izšķīrās par šādiem lēmumiem nebūt ne aiz laba prāta. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Ei nu, ei!”) Mēs skaidri zinām, ka mums šobrīd ir vairāk nekā 128 000 bezdarbnieku, no kuriem šobrīd pabalstu saņem puse. Mēs rēķinām, skatoties pēc makroekonomiskajām prognozēm, kas šobrīd ir pasliktinājušās, ka bezdarba līmenis palielinās un arī finansējums bezdarbniekiem… Šobrīd valdība, lai spētu finansēt tos cilvēkus, kas paliks bez darba un bez ienākumiem līdz gada beigām… tie ieņēmumi arī tajā speciālajā budžetā vairs nav tādi, lai mēs spētu nodrošināt uzņemtās saistības.
Tas, kā Labklājības ministrija jeb valdība kopumā ir šo soli mēģinājusi mīkstināt… Mēs esam skatījušies, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir vairāki ieņēmumu avoti, tomēr tai sadaļā pamazinātu vairāk nekā tiem, kam varbūt ir viens ienākumu avots vai tūlīt nebūs vispār nekādu ienākumu avotu.
Tāpēc es zinu, ka šie lēmumi ir nepopulāri, smagi lēmumi. Arī priekš manis paša tie ir ļoti smagi lēmumi. Bet, lai mēs varētu jūlijā izmaksāt gan pensijas, gan darba algas, es tomēr šinī brīdī aicinu izšķirties un atbalstīt šos grozījumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Paldies.
Kolēģi! Es mēģināšu runāt īsi. Mēs jau vakar daudz runājām.
Pirmām kārtām jāteic, ka man ļoti žēl, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir tik birokrātiska. Es domāju, ka šajā gadījumā, kad ir tiešām tāda krīzes situācija valstī… Mēs, Sociālo un darba lietu komisijā sagatavodami priekšlikumu, nokavējām 10 minūtes… Es arī iesniedzu savu priekšlikumu... Un, jūs šajā krīzes situācijā uzskatāt, ka var to nepieņemt, tad, es domāju, ka tā nu nav godīga rīcība no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas puses.
Tas ir pirmām kārtām.
Otrs jautājums. Es domāju, tas, ko teica Čepānes kundze un Štokenberga kungs... Es absolūti piekrītu tam variantam. Es piedāvāju izsludināt pārtraukumu un vēl vienu reizi sēsties pie šā jautājuma risināšanas un izskatīt tos priekšlikumus, kas pašlaik ir piedāvāti, un atrast kaut kādu kompromisa variantu. Jo pretējā variantā mēs vienkārši nonāksim strupceļā.
Trešais. Es jau vakar teicu, ka mēs bieži tiekam baidīti. Baidīti no Starptautiskā Valūtas fonda ar to, kāds mūsu liktenis būs. Man liekas tik brīnišķīgi… Esmu ļoti pateicīgs laikrakstam “Latvijas Avīze” par to, ka tas šodien publicēja spilgtu citātu no tā, ko ir teicis Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns. “Starptautiskais Valūtas fonds īpaši pievērš uzmanību faktam, lai nepieciešamie pasākumi budžeta deficīta samazināšanai nekaitētu galvenokārt nabadzīgajiem iedzīvotājiem.” Brīnišķīgi teikts. Kolēģi, vadīsimies pēc šiem ieteikumiem! Es saprotu, ka Starptautiskais Valūtas fonds vēlas, lai tieši to mēs darītu. Tāpēc izdarīsim pašlaik pārtraukumu, izskatīsim tos priekšlikumus un izdarīsim pašu optimālāko, pensionāriem labāko risinājumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Patiešām, visi iespējamie argumenti pret mums piedāvāto variantu jau tika izklāstīti gan vakar, gan šodien. Un es gribu uzdot jautājumu koalīcijas deputātiem. Vai patiešām jūs esat pārliecināti, ka visas alternatīvas tika rūpīgi izanalizētas un ka patiešām ir izvēlēts mazākais ļaunums? Nu tā tas taču nav, piedodiet! Nu būsim taču godīgi! Jūs to neskatījāt. Šos grozījumus gatavoja ministriju ierēdņi. Jūs pārmetat opozīcijai, ka mēs nepiedāvājam kādas alternatīvas. Mēs piedāvājam savu iespēju robežās. Bet mums nav tādas iespējas – dot norādījumu valdības ierēdņiem, lai viņi kaut ko gatavotu, rēķinātu, un tā tālāk. Jums tāda iespēja ir.
Es domāju, ka nekļūdīšos, ja pateikšu, ka lielākā daļa no koalīcijas deputātiem, tāpat kā opozīcija, pirmo reizi vispār redzēja šos grozījumus tad, kad tie tika iesniegti parlamentā. Jūs vienkārši ticat jūsu ministrijai. Es saprotu jūsu smago iekšējo situāciju. Un ministrs Auguļa kungs izvēlējās ļoti diplomātiskus vārdus, ka šie piedāvātie mēri ir nepopulāri, ir smagi. Piedodiet, tie ir netaisnīgi! Tie ir negodīgi! Mēs ļoti labi apzināmies, ka vienkārši valdība kārtējo reizi izvēlējās vieglāko ceļu – apcirpt tos, kam ir vismazāk iespēju ietekmēt valdību. Un es patiešām negribu runāt par to, ka pirms vēlēšanām tika runāts viens, bet pēc vēlēšanām – burtiski nākamajā dienā – izrādījās pavisam kas cits. Mani tiešām interesē tas, kā deputāti uzvedas, jo tā ir mūsu atbildība.
Ierēdņi dara savu darbu, ministri dara savu darbu, bet Latvija ir un paliek parlamentāra republika, un faktiski visa atbildība tiks uzvelta mums uz mūsu pleciem, turklāt pilnīgi pamatoti. Un tas patiešām ir ļoti raksturīgi, ka vēl vakar, apspriežot šos grozījumus pirmajā lasījumā, vesela virkne koalīcijas deputātu šeit no tribīnes ļoti skaisti runāja un kritizēja šos grozījumus, bet pēc tam visi disciplinēti nobalsoja “par”.
Daži ieminējās, ka uz otro lasījumu būs kaut kādi mistiski priekšlikumi, kas uzlabos situāciju. Nu mēs redzam šos priekšlikumus. Nekas netiek uzlabots, viss paliek tāpat. Šodien es atkal dzirdu, ka koalīcijas deputāti runā skaistus vārdus un kritizē šos grozījumus, un piesauc visādus principus, bet tas kaut kā netiek atspoguļots konkrētajā rīcībā.
Es piekrītu Bērziņa kungam. Jā, vajadzētu mums izsludināt pārtraukumu un pārdomāt vēlreiz. Un Bērziņa kungam ir ļoti labi zināms, kāda ir procedūra – jāsavāc virkne deputātu parakstu un jāiesniedz Prezidijā. Kāpēc jūs to nedarāt, Bērziņa kungs?
Un nebūsim divkosīgi! Ja jūs patiešām esat pārliecināts, ka tas ir vienīgais veids, nu tad nav ko runāt un nav ko raudāt šeit, no tribīnes. Bet es ļoti ceru, ka tomēr vismaz šoreiz darbi atbildīs vārdiem un vismaz tie, kas šodien no tribīnes kritizēja šo likumprojektu, tomēr arī atbilstoši balsos.
Es aicinu jūs atbalstīt šo Urbanoviča kunga priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Laika trūkuma dēļ es nevarēju pabeigt...
Valdības un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ietiepība mūs, pozīcijas deputātus, iedzen strupceļā. Es aizstāvu valdību, esmu balsojis “par” to… es vakar teicu un šodien saku, bet jūs gribat, lai es rīkotos pret savu sirdsapziņu. Man ir to grūti izdarīt, un laikam es to nedarīšu. Droši vien nedarīšu.
Lūk, draugi! Tur jau tā lieta.
Bet tagad par šo problēmu, kuru mēģina atrisināt Labklājības ministrija, bet Labklājības ministrija nav spējīga viena pati to atrisināt. Tā ir jārisina visai valdībai. Lūk!
Par to, kur ņemt naudu, es nepabeidzu... Es sāku stāstīt par “Parex banku”, kura bankrotēja, kurā ielikām miljardu, bet katru mēnesi… ieklausieties vēlreiz un vēlreiz!... katru mēnesi banku bankrotā iedzinušie Kargins un Krasovickis no bankas saņem 200 000 latu dividendēs!
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs! Par priekšlikumu, lūdzu!
P.Tabūns.
200 000 latu dividendēs! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Neticami!”) Vai tas nav ārprāts?
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates. (No zāles dep. P.Tabūns: “Atkal nepabeidzu!”)
Nākamā debatēs runās deputāte Aija Barča. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Atbalstiet labo priekšlikumu! Manu!”)
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Pavisam īsi par priekšlikumiem. Pavisam īsi par šo konkrēto pantu.
Tik tiešām tā tas ir, ka Sociālo un darba lietu komisija šodien pulcējās pulksten 8.00 un kopā ar Labklājības ministriju centās lats latā, izskatot savus priekšlikumus un cenšoties iesniegt tos Budžeta komisijā, panākt kaut nedaudz pretī pensionāriem, tajā skaitā tiem, kuri nestrādā, tajā skaitā cilvēkiem, kuri ne tik senos gados ir pensionējušies, jo viņi saņem izdienas pensiju. Nu, diemžēl mums tas tā neizdevās.
Bet šodien gan es vēlos, kolēģi, kaut vai tā iemesla dēļ, ka vakardien, par šo likumprojektu diskutējot pirmajā lasījumā, mēs Saeimas sēžu zālē redzējām tikai labklājības ministru. Finanšu ministrs acīmredzot bija ļoti aizņemts, premjers bija aizņemts citās nodarbēs (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Basketbolā!”), ko vakardien skatījās visa Latvija.
Tādēļ es ļoti aicinu premjeru vai vismaz finanšu ministru šodien nākt un skaidrot, vai tiešām tā bija un ir vēl joprojām vienīgā iespēja, kā saglābt mūsu valsts budžetu.
Vai tiešām te nevar būt runa arī par… nu, kaut vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, citiem vārdiem sakot, sociālo budžetu? Esiet tik laipni, nāciet un skaidrojiet! Man ir tādas tiesības jums to prasīt, jo, šo valdību apstiprinot, es balsoju par jums, konkrēti par katru personīgi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi! Malacis, Aija!”)
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Par šo likumprojektu frakcija “Saskaņas Centrs” ir iesniegusi astoņus priekšlikumus. Likumprojektā ir astoņi punkti. Priekšlikumu būtība, tai skaitā arī tā priekšlikuma, kuru mēs apspriežam tagad, ir viena – izslēgt šos pantus, jo nekur nav aprēķinu, kā tas ietekmēs vispārējo situāciju valstī un situāciju citās jomās un citās sfērās.
Es gribētu… šodien jau skanēja spilgti citāti. Vēl viens spilgts citāts no papīra, ko parakstījis finanšu ministrs. Te ir rakstīts, ka, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju finansēšanu 2010.gadā, tiks paplašināta nodokļu bāze, tajā iekļaujot mājokļus; tas skar gandrīz jebkuru cilvēku vai cilvēku absolūto vairākumu šajā valstī. Un tālāk... Te varbūt vienkārši vajadzētu pamēģināt ar dustu: ko te mocīties cilvēkiem?!
Šķiet, ka šāda veida likumprojekti ir ne tikai nesaimnieciski, tie ir amorāli. Es nezinu, kā mēs varēsim skatīties acīs i saviem bērniem, i saviem vecākiem, i, kam ir, vecvecākiem, jo man šķiet, ka, tādā veidā rīkojoties, mēs graujam valsti.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Kolēģi! Es tikai… Šeit tika pieminēti laiki, kādos tika iesniegti priekšlikumi Budžeta komisijā. (No zāles: “Par priekšlikumu!”) Es…
Sēdes vadītājs.
Jūs šobrīd varat runāt tikai par priekšlikumu. Komisijas vārdā jūs īsti nevarat runāt.
Jūs kā deputāts varat runāt par deputāta Urbanoviča priekšlikumu izslēgt 3.pantu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Atbalsti! Labs priekšlikums!”)
G.Bērziņš.
Es… Labi, kolēģi, es atvainojos, es gribēju runāt par priekšlikumu iesniegšanas laikiem, bet šeit…
Sēdes vadītājs.
Nē, Kārtības rullis to diemžēl neparedz.
Vārds debatēs finanšu ministram Einaram Repšem.
E.Repše (finanšu ministrs).
Godātie kolēģi! Protams, ir saprotama strādājošo pensionāru sāpe, arī Saeimā esošo strādājošo pensionāru sāpe. Šī ir nopietna problēma, kas skar visu mūsu pensiju sistēmu. Bet objektīvā realitāte ir tāda, ka pašreizējā pensiju sistēma pašreizējā līmenī Latvijas valstī nav nofinansējama. (No zāles dep. A.Barča: “Kā tad!”)
Katru gadu, sākot faktiski ar šo gadu, starpība starp sociālā budžeta ieņēmumiem un sociālā budžeta izdevumiem ir gandrīz 500 miljoni latu jeb trešdaļa no sociālā budžeta. Tā saucamie uzkrājumi, par kuriem mēs agrāk runājām, priecādamies, ka no agrākiem gadiem ir sociālajā budžetā izveidoti kādi uzkrājumi, beigtos jau 2011.gada martā. Jau līdz šim, treknajos gados, visi šie uzkrājumi tika novirzīti valsts budžeta deficīta bezatbildīgai palielināšanai. Tātad šo uzkrājumu fiziski nav. Un, pat ja tie būtu, tādā gadījumā tie beigtos ne vēlāk kā 2011.gada sākumā un turpmāk mūsu sociālā budžeta ieņēmumi būtu aptuveni par trešdaļu mazāki nekā sociālā budžeta izdevumi.
Šādu sistēmu – un to es kā finanšu ministrs ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt – Latvijas valsts nespēj finansēt. Mums ir jāmeklē risinājums. Šinī gadījumā, protams, risinājums var būt divos virzienos: vai nu nodokļu paaugstināšana, vai izdevumu samazināšana.
Jūs paši zināt, kāda ir mūsu sabiedrībā attieksme pret nodokļu paaugstināšanu. Lai gan, godprātīgi izskatot patiešām visas iespējas, pirms pieņemt lēmumus, kas tagad ir jūsu priekšā, es biju piedāvājis valdībā izskatīt arī variantus par nodokļu paaugstināšanu, un nevis tāpēc, ka man patiktu paaugstināti nodokļi, nevis tāpēc, ka es pats nebūtu argumentējis pretējo, bet tāpēc, ka es uzskatīju par savu pienākumu valdībā diskusijai uzlikt galdā visas alternatīvas. Nodokļu palielināšanas priekšlikumi tika ļoti nopietni argumentēti un ļoti pamatoti noraidīti gan no valdības ministru, gan no mūsu sociālo partneru puses. Mēs nekad nebūtu dabūjuši parakstus zem vienošanās, ja mēs būtu mēģinājuši šo robu sociālajā budžetā aizpildīt uz nodokļu paaugstināšanas rēķina.
Godātie kolēģi! Bet robs valsts finansēs mums ir jāaizpilda, un tātad nebija citas izejas, kā vien ķerties pie sociālā budžeta izdevumu samazināšanas. Nebija citas izejas!
Tālāk, protams, tas bija Labklājības ministrijas kompetencē – piedāvāt variantu, kā solidāri, tiesiski paļāvīgā veidā varētu šo jautājumu risināt ārkārtas finanšu stāvokļa apmērā. Un Labklājības ministrija atrada risinājumu, kas nesaturēja nekādus mākslīgus griestus, kur būtu problēma ar Satversmes tiesu un visiem jau pieminētajiem tiesiskās paļāvības principiem. Tas ir nevis kāds cits, bet solidārs risinājums – samazinājums visām pensijām, pabalstiem par 10 procentiem, algām – par 20 procentiem. Jā, un bija arī šis risinājums attiecībā uz strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem.
Godātie kolēģi! Finansiālā izteiksmē pensiju samazināšana par 10 procentiem dod mums… un atbilstoši arī pabalsti klāt, dod mums 50 miljonu atspaidu, bet pensiju samazināšana strādājošajiem dod mums papildus 37 miljonu atspaidu.
Zem šiem risinājumiem tajā sarežģītajā vakarā un naktī ir panākti visu valdību veidojošo frakciju un visu sociālo partneru paraksti. Te ir šis dokuments, un te ir šie paraksti! Par citiem variantiem nebija iespējams vienoties.
Godātie kolēģi! Šis risinājums ir spēkā šobrīd, un, tā kā tas ir Latvijas valdības lēmums, tā kā tas ir saskaņots ar mūsu sociālajiem partneriem, tad tas ir galdā arī visām Eiropas Komisijas dalībvalstīm kā Eiropas Komisijas ziņojums par mums. Tas ir galdā arī Starptautiskajam Valūtas fondam, tas tiek šobrīd izvērtēts un svērts kā Latvijas valdības piedāvājums un tiek ar atsevišķām atrunām pozitīvi vērtēts vismaz no Eiropas Komisijas puses.
Ja mēs šobrīd pēkšņi kaut kādā emociju uzplūdā ad hoc risinājuma ietvaros liekam galdā kaut ko citu, tad, piedodiet, es domāju, ka mēs stipri samazinām Latvijas izredzes tikt uzskatītai par nopietnu, savu politiku pārdomāti īstenojošu valsti un stipri samazinām savas izredzes saņemt mums tik ļoti nepieciešamo tūlītējo finansējumu vēl šā gada izdevumu veikšanai.
Vēl tikai daži vārdi par jau citēto Starptautisko Valūtas fonda priekšsēža domu. Starptautiskais Valūtas fonds tik tiešām ir par sociāli visneaizsargātāko cilvēku aizsardzību. Tāpēc Starptautiskais Valūtas fonds argumentēti bija pret lielāku samazinājumu neapliekamajā minimumā, tāpēc šis fonds aicināja mūs neatteikties no neapliekamā minimuma vispār, jo tas būtu regresīvs solis, kas sistu patiešām pirmām kārtām pa vismazāko ienākumu saņēmējiem. Savukārt solidārs samazinājums noteiktām grupām tiek uzskatīts par pozitīvu un atbildīgu soli mūsu finanšu sistēmas sakārtošanā.
Jautājums par strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu, protams, ir ļoti komplicēts. No vienas puses, tieši pensionāri bieži vien ir ar vislielāko darba pieredzi, vislabākie strādnieki, un darba devēji viņus labprāt paturētu. No otras puses, kaut kad taču tie jaunie ir jāapmāca un kaut kad arī viņiem ir jāieiet darba tirgū. No sociālās aizsargātības viedokļa raugoties, krīzes apstākļos Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, starptautiskie eksperti aicināja pirmām kārtām aizsargāt tieši visneaizsargātākos, tātad tos, kuri paliek pilnīgi bez jebkāda iztikas avota. Un, ja šinī gadījumā mēs skatāmies no šā viedokļa, nevar teikt, ka tādā gadījumā cilvēki, kuriem ir jāizvēlas vai nu alga, vai pensija, paliktu pilnīgi bez iztikas līdzekļiem salīdzinājumā ar tiem, kam darba nav vispār.
Protams, Starptautiskā Valūtas fonda eksperti ierosināja, ka mēs varētu izskatīt tā vietā nodokļu palielināšanu. Es jau izskaidroju, kādu iemeslu dēļ tas tika noraidīts un kāpēc mēs gājām uz nepieciešamo un neatliekamo izdevumu samazināšanu. Taču, ja šodien mēs nenobalsojam par paketi, ko Latvijas valdība ir piedāvājusi un kas tiek analizēta visā pilnībā un nopietnībā, un nesaņemam mums nepieciešamo finansējumu, tad… Kolēģi, es nevaru šobrīd apgalvot, ka pat tās mazās pensijas un algas, kas šobrīd ir paredzētas, mēs varēsim izmaksāt augustā. Jo mums nebūs naudas, no kā maksāt, un tad mēs būsim spiesti racionalizēt līdzekļus un sašaurināt pat tās pensijas un algas, kas šobrīd paredzētas, un būsim spiesti uz nulli apgriezt ļoti daudzus, pagaidām vēl par nepieciešamiem atzītus valsts izdevumus. Un tādā gadījumā tā sociālā spriedze un problēmas būs krietni vien lielākas nekā tās problēmas, kuras mēs, iespējams, radām šobrīd ar grūtiem, bet ļoti nepieciešamiem risinājumiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt valdības iesniegto paketi pilnā tās apmērā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam.
J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Vispirms paldies visiem, kas apsprieda šo manu priekšlikumu. Es gribu vēl arī teikt paldies un izteikt cieņu finanšu ministram par to, kādā veidā viņš cīnās par valdības saglabāšanu un šā budžeta apstiprināšanu, un naudas dabūšanu priekš tālākās šīs valdības strādāšanas. Bet vai vispār šī nauda mums ir vajadzīga, ja tā aizies turpat, kur ir aizgājusi?! Kolēģi, atgādināšu, – vesels miljards sociālā budžeta naudas… Kur tas ir palicis? Tikko Repšes kungs teica, ka valsts nevar atļauties... Pagaidiet, mēs esam valsts! Opozīcija un pozīcija… Šābrīža valdība un iepriekšējās, protams, ir iztērējušas pensionāru naudu. Tas ir miljards latu! Ar to pietiktu ilgākam laikam. Pārciestu ne tikai šo dižķibeli, bet varbūt arī vēl nākamās, kuras jūs mums sarūpēsiet.
Protams, izejas nav. Esam nostrādājušies tiktāl, ka naudas nav un kaut kas ir jāgriež. Visvieglāk ir nogriezt līdzekļus tiem, kam nav iespēju šeit iet un sevi aizstāvēt.
Repšes kungs! Manuprāt, jūs rīkojaties nekorekti, faktiski apvainojot šeit vecāka gadagājuma deputātus, ka viņi, lūk, lobē paši savas intereses. Diez vai te kāds no tiem, kam ir pensijas vecums, tā darīja. Problēma ir gaužām vienkārša. Tie cilvēki, kuri šodien vai nu strādā, vai nestrādā, bet ir pensijas vecumā, tie vecie ļauži, viņi nekādā ziņā nav vainīgi pie tās dižķibeles, kura Latvijā ir lielāka nekā visur citur pasaulē. Un izskatās, ka tā kļūs vēl lielāka, jo mēs visu darām ačgārni. Vienīgais veids, kā iziet no tāda veida pārbaudījumiem, ir sabiedrības konsolidācija. Mēs savukārt mēģinām būt gudrāki par visiem un darīt to, ko mēs tagad darām, un teikt, ka labāka varianta nav, mēs visu esam izmēģinājuši. Te es gribu atgādināt šīs esošās valdības, un konkrēti Dombrovska kunga un finanšu ministra Repšes kunga, vainu, ka mums ir jāgriež tik daudz pašreiz.
Proti, martā šie grozījumi, protams, bija cerības, bija mēģinājumi sarunāt ar kreditoriem, kuri ir tik slikti un nedzird mūsu grūto stāstu par smago bērnību, okupāciju un daudz ko citu un neiet mums pretī… lūk, cerības tomēr bija, ka viņi atbalstīs šo demokrātisko un godīgo valdību un paies pretī. Nu, negāja! Nedarīja nekādu izņēmumu mūsu valstij, kā viņi to nedara nevienam citam un laikam arī nedarīs. Pie tā laikam būtu laiks pierast un būt pieaugušiem, domāt par savu darbību, savu piedāvājumu, nevis gaidīt, kad kāds mūsu vietā izdomās mums kādu brīnumu un iedos tāpat, kā to ir darījuši līdz šim. Lūk!
Ja martā šie grozījumi būtu bijuši, tad mēs acīmredzot nevis kā tagad...
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, Urbanoviča kungs! Atgriežamies pie priekšlikuma...
J.Urbanovičs.
Es atgriežos pie sava priekšlikuma. Ja mēs būtu šos grozījumus izdarījuši jau martā, tad diez vai mēs būtu tērējuši katru dienu 40 miljonus. Es domāju, ka mēs būtu tērējuši krietni mazāk, un, iespējams, jau tad būtu šis ietaupījums. Tad nevajadzētu nogriezt šos 500 miljonus jau faktiski jūlijā.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo pagaidām labāku risinājumu valdība nepiedāvā, un turpināt strādāt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, cienījamie kolēģi! Es neesmu saskaņas idejas piekritējs, un līdz ar to es gribu tomēr oponēt cienījamam finanšu ministram attiecībā uz viņa argumentiem pret 3.panta izslēgšanu.
Melīgs arguments bija tas, ka tā ir alternatīva nodokļu paaugstināšanai. Un sakarā ar to, ka sociālie partneri bija “pret”, mēs izvēlējāmies citu ceļu un apcirtām strādājošo pensionāru pensijas par 70 procentiem.
10. – Ministru kabineta priekšlikumā par valsts budžetu – iedzīvotāju minimālais neapliekamais nodoklis tomēr samazināts ļoti būtiski, kas ir nodokļu paaugstināšana, un Ministru kabineta 29.priekšlikumā nākotnes plānos ir paredzēts paaugstināt gan PVN, gan sociālos maksājumus. Tātad šis arguments ir meli.
Bet bija arī taisnība Repšes kunga runā. Viņš teica, ka šis dokuments jau sen ir nolikts uz mūsu kreditoru galda, bet es saņēmu to tikai pirms stundas. Tāda valdības rīcība ir krietni pretrunā ar Satversmes 1.pantu, ka mēs tomēr esam neatkarīga un arī demokrātiska republika.
Aicinu atbalstīt “Saskaņas Centra” priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Jāsaka, ka Urbanoviča kungs pārāk agri teica paldies te visiem. Arī es viņa priekšlikumu neatbalstu.
Man ir priekšlikums tomēr pārtraukumā sagatavot tādu redakciju, ka tas būtu attiecināms tikai uz publisko sektoru. Tā ilūzija, ka bezdarbnieku straume tagad iegūs jaunas darba vietas uz pensionāru darbavietu rēķina… tā ilūzija ir tukša... tukša... Tukšs burbulis. Tā nebūs!
Un principā mēs vienkārši panāksim to, ka privātais sektors pārsvarā… tātad mazais uzņēmējs un pašnodarbinātais – nosaukšu to biežāko… tātad amatniecība, tirdzniecība, sīkrūpniecība, lauku tūrisms, transporta pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, sabiedriskie pakalpojumi dažādi... tātad šie mazie uzņēmēji pārsvarā būs spiesti mainīt savas darba metodes, jo mēs paši ar savu balsojumu vienkārši viņus nospiežam uz ceļiem un spiežam viņus nodarboties ar to, ko varbūt likumdevējs nav paredzējis. Un, ja arī viņi visi būs godprātīgi, likumpaklausīgi un pametīs savas darbavietas, tad tie būs neiegūti nodokļi valsts budžetā.
Savukārt, ja mēs privāto sektoru nodalām, tad mēs vismaz redzam, ka ir kaut kāda lielāka cilvēku plūsma no publiskā sektora uz privāto sektoru un nevajag šos ierobežojumus privātajam sektoram likt. Un, ja runājam par sociālajiem partneriem, tad man diemžēl jāmet arī akmens Darba devēju konfederācijas dārziņā. Lai viņi neapvainojas, bet to, ka viņi aizstāvētu pašnodarbinātos vai mazos uzņēmējus, es kaut kā neesmu pamanījis.
Es redzu viņu viedokli. Lielveikalā pie kases sēž…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos… Atgriežamies pie priekšlikuma!
Dz.Rasnačs.
Jā… Tātad šis priekšlikums, Urbanoviča priekšlikums, nav atbalstāms.
Es konkrēti par šādu likumu nebalsošu. Par budžetu kopumā es balsošu, bet par šādu likumu – ne. Tāpēc man ir priekšlikums tomēr Budžeta komisijai lūgt pārtraukumu un nodalīt privāto sektoru no publiskā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam, otro reizi.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos, ko teica finanšu ministrs, bet tā arī nesadzirdēju, kādā veidā tiek atspēkoti tie argumenti, ko ir izvirzījis Saeimas vairākums, absolūtais vairākums, – pirmkārt, par tiesisko paļāvību, par likumu ievērošanu un, otrkārt, par tiem ceļiem, kādus tagad valdība taisās iet… kā viņa taisās rīkoties turpmāk.
Mūsu priekšā ir dokuments, kurš saka tieši to pašu, jā, Repšes kungs, – ka nākamajā gadā sociālie izdevumi tiks sabalansēti ar sociālajiem ieņēmumiem. Bet tas ir krasā pretrunā ar to, ko jūs tikko teicāt. Nākamajā gadā jūsu valdība grasās paaugstināt pensionēšanās vecumu…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos… Atgriežamies pie priekšlikuma! Priekšlikums ir izslēgt 3.pantu.
A.Štokenbergs.
Jā, protams. Jā. Tieši tāpēc to vajag izslēgt, jo šajā valdības rīcībā ir nekonsekvence. Es vēlreiz atgādinu, ka šis pants ir jāizslēdz tāpēc vien, lai nobalsotu par to, ka budžetā tiek palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ir tieši tas, ko valdība paredz darīt 2011.gadā. Kāpēc to nedarīt tagad?
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
10. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Tik tiešām situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Ļoti daudz cilvēku interesējas par to, kā mēs pieņemsim šo lēmumu, cik izsvērts tas būs. Es gribu teikt, ka apspriešanas gaitā tik tiešām tika pieļautas kļūdas. Parlamentārā pieredze rāda, ka šādā sarežģītā situācijā Sociālo un darba lietu komisijai būtu bijis jāsēž kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vienā telpā, proti, pie lielā galda Sarkanajā zālē, un jāizvērtē visi “par” un “pret” – kādi priekšlikumi derīgi un kā situāciju var uzlabot. Nu, bet tas nenotika. Ja mēs “izgāžam” budžetu ar to pavadošajiem likumprojektiem, tad no 1.jūlija, iespējams, nedabūsim ne algas, ne pensijas, tas arī ir skaidrs.
Starptautiskais Valūtas fonds, kuru citē Bērziņa kungs, diez vai iestāsies par mazajiem cilvēkiem, kuri nesaņems ne algas, ne pensijas.
Bet ko darīt ar šiem grozījumiem? Mēs ilgi pārdomājām, aprēķinājām, vai 70 procentu nogriešana no pensijas kopējā apjoma katram strādājošam pensionāram ir tas labākais variants. Izvērtējām un atradām, ka fiskālā izteiksmē ir vēl labāks risinājums. Un šis risinājums ir tad, ja mazajām pensijām ir labāka situācija, un tā var rasties tādā gadījumā, ja tiem, kam ir maza alga un maza pensija, izmaksā apmēram 50 procentu apmērā.
Jā, mēs ielikām šajā likumprojektā, ka tā nogriešana varētu būt 50 procentu apmērā, bet pusi pensijas saņem cilvēks. Lai nebūtu tā, ka naudas izteiksmē budžetā pazūd ieņēmumi, mēs ielikām slieksni, un šis slieksnis ir apmēram 300 latu. Ja šādu priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būtu pieņēmusi, tad arī visi likumprojekti, kas pavada šo jumta likumu, būtu izlaboti un tur būtu ielikts skaitlis “50” – “50 procentu apmērā”.
Bet ko darīt šajā situācijā? Ko darīt šajā situācijā, kad mēs esam vispirms nobalsojuši pavadošos likumprojektus un tagad tikai lemjam par šajā jumta likumā iespējamiem grozījumiem? Nu acīmredzot Saeimai tas ir jāizlemj. Protams, viens no variantiem varētu būt tāds, ka Budžeta komisija pārtrauc sēdi un, ļoti rūpīgi apdomājot, aicina Saeimu atkārtoti nobalsot visus likumprojektus, kuri tika šodien jau atbalstīti. Es runāju par tiem likumprojektiem, kur runāts galvenokārt par izdienas pensijām, kur ir šis 70 procentu nogriezums strādājošiem pensionāriem.
Ne jau tādēļ mēs šeit stāvam, ka mēs gribam aizstāvēt strādājošos pensionārus, kuri negrib piedalīties kopējā ieguldījumā budžeta glābšanā, bet mēs šeit runājam tikai tāpēc, ka novadu pašvaldībās, piemēram, strādājošie, kas ir ievēlēti pašvaldībās, saņemot pārdesmit latu, faktiski nevar saņemt arī savu pensiju, ja tauta viņus ir izvēlējusi par saviem priekšstāvjiem. Un arī mākslinieki, kuri strādā gan Nacionālajā teātrī, gan Dailes teātrī, ar sirmiem matiem būs spiesti atstāt šo teātru skatuves, un viņu vietā nāks jaunie cilvēki ar nokrāsotiem sirmiem matiem.
Nu varam mēs jau arī tādu ceļu izvēlēties, bet es lieku priekšā šādu variantu. Šodien nekā vairs nevar darīt, jo acīmredzot budžetam ir jātop pieņemtam, bet tūlīt pēc budžeta pieņemšanas neviens neliedz mums atgriezties pie visu pensiju skarošo likumu paketes un šo paketi izlabot. Taču tad ir vajadzīga labā griba gan no koalīcijas, gan no ministru, gan no Ministru prezidenta puses. Jo, ja ieņēmumu daļā mēs nekādus zaudējumus neradām, tad kāpēc mēs šos likumus saprātīgā veidā, lēnā tempā nevarētu salabot tā, lai arī cilvēkiem būtu labi un tautai nebūtu izmisuma.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, jo mēs sākām šo sēdes daļu bez 10 minūtēm 16.00. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pēc 5 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Uldis Grava, Kārlis Leiškalns, Jānis Klaužs, Aleksandrs Mirskis, Guntis Bērziņš, Raimonds Pauls un Atis Slakteris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 18.00.
Pārtraukums.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.
Atgādinu, ka mēs debatējam par 10.priekšlikumu likumprojektā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man prieks, ka “Pilsoniskā Savienība”, kura līdz šim neatbalstīja to būtisko priekšlikumu, proti, 6., tomēr ir iesniegusi savējo, un tas ir solis pareizajā virzienā. Jo šeit ir runa par to, lai strādājošiem pensionāriem izmaksātu vismaz 50 procentus no pensijas. Man gan tomēr jāsarūgtina kolēģi no “Pilsoniskās Savienības”, kuri droši vien varētu šo priekšlikumu, būdami valdības koalīcijā, iesniegt valdībā paši. Jūsu priekšlikumam tas fiskālais efekts ir par 10 miljoniem mazāks, nekā ir vajadzīgs budžeta veidotājam Dombrovska kungam, kurš tur sēž. Proti, jūsu priekšlikuma rezultātā valsts budžets papildus iegūs nevis 35,7 miljonus latu, kā tas ir vajadzīgs, bet tikai 25,7 miljonus latu.
Bet ar visu to es, protams, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas vismaz kaut kādā veidā palīdz strādājošiem pensionāriem.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidents).
Godātie deputāti! Attiecībā uz “Pilsoniskās Savienības” iesniegto priekšlikumu mēs esam veikuši aprēķinus. Diemžēl tiešām šis priekšlikums nedod nepieciešamo fiskālo efektu. Un pilnīgi saprotams, kāpēc. Ja ir 300 latu griesti pie vidējās pensijas, kas nedaudz pārsniedz 170 latus, ir pilnīgi skaidrs, ka fiskālais efekts ir ievērojami mazāks.
Tāpēc no savas puses es aicinu atbalstīt to priekšlikumu, par kuru ir vienojušās visas koalīcijas partijas kopā ar sociālajiem partneriem, ieskaitot Latvijas Pensionāru federāciju. Turklāt mēs redzam, ka arī pārejas noteikumu 9.punktā ir pilnīgi skaidri teikts, ka Ministru kabinets divreiz gadā izvērtē turpmāk šajā likumā noteikto valsts pensiju un pabalstu izmaksu noteikšanas pamatotību un iesniedz Saeimai ziņojumu par ierobežojumu saglabāšanu, un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai likumprojektu par ierobežojumu daļēju vai pilnīgu atcelšanu.
Līdz ar to, uzlabojoties fiskālajai situācijai, mēs, protams, pie šā jautājuma varam atgriezties.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Annai Seilei, otro reizi.
A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Tik tiešām, ja mēs atbalstīsim pārejas noteikumos priekšlikumu, kurš paredz, ka Ministru kabinetam ir jāziņo Saeimai par stāvokli, kādā ir nonākuši pensionāri, un tas jādara divreiz gadā (un šā gada beigas nemaz nav tik tālu, lai divreiz šajā gadā varētu ziņot par stāvokli), tad acīmredzot tik tiešām ir jāpieņem tāds kardināls lēmums: ar sāpēm sirdī mēs atsaucam šo savu priekšlikumu. Es atsaucu to “Pilsoniskās Savienības” frakcijas vārdā. Bet lūdzu tad turēt vārdu un sagatavot priekšlikumus – tādus, kas tik tiešām, nemainot ieņēmumu prognozi budžetā, patiesi arī dotu iespēju cilvēkiem godīgi strādāt, saņemt savu ļoti nelielo pensiju un vēl arī kaut kādu citu atalgojumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Es saprotu, ka priekšlikums tiek atsaukts. Līdz ar to tas vairs nav tālāk debatējams un nav arī balsojams.
Tad turpināsim ar 11.priekšlikumu.
G.Upenieks.
11.priekšlikums – no frakcijas PCTVL. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis PCTVL priekšlikums, kuru mēs neatsauksim, pēc būtības ir ļoti tuvs “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumam. Mēs gribam drusciņ samazināt slodzi, kas gulstas uz strādājošajiem pensionāriem, un dot tomēr iespēju 70 procentus no šīs pensijas saglabāt. Un tad lai Ministru kabinets divreiz gadā skatās, vai tas ir pamatoti vai nepamatoti… vai to arī varētu atcelt.
Bet es tomēr uzskatu, ka visi, kas balsoja “par” šo frakcijas “Saskaņas Centrs” 6.priekšlikumu, droši varētu atbalstīt mūsu kompromisa priekšlikumu, to skaitā arī “Pilsoniskās Savienības” deputāti, jo mēs tomēr atbalstīsim sākotnējo likumprojektu, bet tomēr droši var teikt, ka mūsu priekšlikums vairāk atbilst samērīguma principam nekā sākotnējais likumprojekts.
Un visi, kuri negrib zaudēt Satversmes tiesā, kas varētu saglabāt kaut daļu no sociālās taisnības, varētu balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Dombrovska kungs, runājot par “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumu, teica, ka nu tam nebūšot pilna efekta. Jā! Absolūti pilna efekta tam nebūtu bijis, bet kompromiss, pusefekts gan būtu bijis. Un otru pusi jau varēja pavisam mierīgi atrast.
Ļoti žēl, ka atsauca “Pilsoniskā Savienība”...
Sēdes vadītājs.
Mēs runājam par 11.priekšlikumu…
P.Tabūns.
Jūs vakar visi, kuri nācāt šeit, tribīnē, bijāt lieli varoņi, aizstāvējāt pensionārus – gan strādājošos, gan visus citus, bet šodien, kad ir jābalso jau nopietni, tad visi šie dižmaņi diemžēl pamūk krūmos.
550 000 pensionāru! Viņu bērni, mazbērni, viena daļa ierēdņu, skolotāju un ne tikai... tā sakot, jau šodien barojas un turpmāk barosies no viņu nabaga pensijām.
Sēdes vadītājs.
Mēs runājam šobrīd par strādājošiem pensionāriem un par PCTVL priekšlikumu, kas ierosina aizvietot skaitli 30 ar skaitli 70. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
P.Tabūns.
No 70 uz 30... jā! Tas ir, no 30 uz 70. Par to jau ir runa!
Ja runājam par to, ko Repšes kungs teica, – par sadarbības partneru parakstiem… Kas tie par dīvainiem parakstiem? Es tā arī nesaprotu…
Sēdes vadītājs.
Tabūna kungs, lūdzu, runājiet nevis par parakstiem, bet par 11.priekšlikumu! Būsim korekti cits pret citu!
P.Tabūns.
Ļoti žēl, ka šādā veidā nedrīkst deputāts izteikties...
Sēdes vadītājs.
Rullis nosaka to, par ko mēs runājam.
P.Tabūns.
... jo tā ir kopējā būtība.
Sēdes vadītājs.
Runāsim tikai par priekšlikumiem otrajam lasījumam!
P.Tabūns.
Ja jūs nepiekritīsiet arī šādam variantam un nemeklēsiet izlīgumu, tad mēs, deputāti, sagaidīsim ne tikai 13.janvāra notikumus, bet būs vēl bēdīgāk. Un tad redzēsiet. To jau ir pateicis gan Krīgera kungs, gan Verzes kundze, kuru grib noņemt no amata pensionāri. Tā ka esiet drusciņ prātīgāki un uzmanīgāki.
Sēdes vadītājs.
Es tā arī nesapratu jūsu attieksmi pret priekšlikumu – jūs atbalstāt vai neatbalstāt. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 43, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
13. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
G.Upenieks.
15. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja priekšlikumu – 15.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
16. – deputāta Baštika kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tas ir analoģisks iepriekšējam, ko mēs noraidījām.
G.Upenieks.
17. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tas ir analoģisks iepriekšējam, ko mēs noraidījām.
G.Upenieks.
18. – deputāta Baštika kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Baštika priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 43, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
19. – identisks frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tas ir analoģisks iepriekšējam, ko Saeima noraidīja.
G.Upenieks.
20. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 48, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
23. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
24. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 45, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
25. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
27. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja Urbanoviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšsēdētāja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
29. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTV frakcija).
Godātie kolēģi! Godātie valdības locekļi! Šis PCTVL frakcijas 29.priekšlikums neprasa no budžeta ne santīma, bet šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo atbilst demokrātiskas valsts pamatnostādnēm. Šajā priekšlikumā ir runa par valsts piespiedu aizņēmumu, kas, ja šis priekšlikums būtu atbalstīts, būtu šā likumprojekta būtība.
Mēs piedāvājam atmaksāt visus ieturējumus no pensijām gan strādājošiem, gan nestrādājošiem pensionāriem pēc krīzes izbeigšanās. Konkrēti: ja šis priekšlikums būtu pieņemts, tad uz 3,5 gadiem pensionāram samazina pensiju par 10 procentiem, bet 2013.gadā viņš saņemtu pensiju bez ieturējumiem, un nākamajos trijos gados no valsts budžeta visi šie zaudējumi būtu kompensēti.
Nevar aizmirst, cienījamie kolēģi, arī to, ka, sākot no 1996.gada, mūsu pensiju sistēma ir krietni mainījusies, salīdzinot ar sociālismu. Katram pensionāram ir uzkrāts pensijas kapitāls, un, ja mēs nepieņemsim šo PCTVL frakcijas priekšlikumu, tad likuma būtība būs šā kapitāla konfiskācija. Tas ir pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtu, tas ir pretrunā arī ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā papildprotokola 1.punktu, kur ir skaidri teikts, ka cilvēkam ir tiesības uz īpašumu. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa šādas lietas jau ir skatījusi. Kā piemēram var minēt mūsu kaimiņvalsts Somijas pieredzi. Pēc PSRS sabrukuma tur bija ļoti dziļa krīze un arī tur, analoģiski mums, samazināja šīs pensijas, bet ar nosacījumu, ka pēc dažiem gadiem tomēr visi šie zaudējumi tiks kompensēti.
Tā ir civilizētas valsts pieeja! Un es vēlvienreiz varu atkārtot, ka neviena santīma no valsts budžeta 3,5 gadus mūsu priekšlikums neprasa. Un tomēr, ja šis priekšlikums būtu pieņemts, tad pensionāram būtu saglabātas cerības uz sociālo taisnīgumu un tad mēs nebūtu tādi kā boļševiki 1917.gadā, kuri atņēma visiem visu un neko viņiem neatdeva.
Līdz ar to vienīgā iespēja valstij un Saeimai saglābt seju un pierādīt, ka tomēr mūsu valsts joprojām ir demokrātiska, ir atbalstīt šo PCTVL priekšlikumu. Aicinu balsot “par”.
Varu vēl piebilst, ka arī Latvijas Pensionāru federācija, valdības sociālais partneris, sarunas laikā ir paudis ļoti līdzīgu ideju. Sakarā ar to, ja mēs gribam saglabāt sociālo mieru un samazināt spriedzi sabiedrībā un ja mēs negribam, lai atkārtotos 13.janvāra notikumi, mēs varam droši šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 45, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
G.Upenieks.
31. – PCTVL frakcijas priekšlikums…
Sēdes vadītājs.
Nav balsojams, jo 29.priekšlikumu noraidīja Saeima.
G.Upenieks.
32. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Ir jau neliela pieredze, ka Satversmes tiesa atcēlusi dažus Saeimā pieņemtus likumus. Un, ja tas tā notiek, tad parasti Satversmes tiesa lemj arī par netaisnīgi ieturēto naudas summu atmaksāšanu.
Man liekas, ka priekšlikums, ko ir sagatavojusi “Pilsoniskā Savienība”, ir atbalstāms, jo tas nosaka kārtību, kādā, ņemot vērā valsts budžeta situāciju jeb finansiālo situāciju, atmaksā (tas nozīmē – labākos laikos atmaksā) šajā likumā noteiktajā kārtībā ieturēto – valsts pensiju un valsts pabalstu samazinājumu. Mēs dodam Ministru kabinetam brīvas rokas atkarībā no tā, cik ātri mums atkal pienāks varbūt tie treknie vai vistreknākie gadi, ja tie vispār pienāks. Un tad tomēr ir cerība tiem cilvēkiem, kas ir zaudējuši darbu, zaudējuši savu nelielo ienākumu, kas viņiem bija līdzās jau tā nabadzīgajai pensijai, arī atgūt to… Un galvenais jau ir tas, ka, tiklīdz sāk runāt par to, vai var vai nevar samazināt arī pensijas šajā grūtajā krīzes situācijā, tā tūlīt izskan no ļoti daudziem solījums, ka tik tiešām labākos laikos šos zaudējumus atlīdzināsim.
Šis ierosinājums nav arī pretrunā ar sociālo partneru un koalīcijas vienošanos. Tātad izlemiet! Es domāju, ka tas ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Šis ir pēdējais priekšlikums, ko iesnieguši deputāti un attiecīgās frakcijas. Žēl, ka neviens no tiem nav līdz šim atbalstīts. Palicis pēdējais – mazsāpīgākais, es gribētu teikt. Visai normāls un samierniecisks. Jo tas būtu tāds kompromisa variants. Tas neskars vairs ne šo valdību, ne šo Saeimu. Tas skars kaut kādā tālākā nākotnē, jo… Ir runa par to laiku, kad mēs vairs nebūsim tik nabagi un pa pasauli nestaigāsim ar cepuri izstieptā rokā. Lūk! Nebūsim taču visu laiku nabagi. Lūk, tad tanī laikā… te nav pateikts konkrēts laiks… tad valdība varēs izlemt. Kad pienāks labāki laiki, tad arī pieņems šo lēmumu – atmaksāt cilvēkiem. Lai gan, protams, daudzi to nesagaidīs un varbūt saņems šo naudiņu viņu mantinieki, tas būtu ļoti godīgi un ļoti normāli. Ļoti normāli! Jo nav jau labi rīkoties tā, kā bija līdz šim… Te Repšes kungs teica, ka, redziet, sociālais budžets, kurā bija apmēram miljards latu, tika novirzīts pamatbudžeta “robu” segšanai. Vai tas viss ir pazudis? Tā nedrīkstētu būt. Tas ir jāatdod sociālajam budžetam. Kādā veidā un kad – tā jau ir cita lieta, bet tas nedrīkstētu pazust. Kā tad tā – paņem sociālajā budžetā, un sveiki! Mēs tā gribējām.
Tā ka tas nav labi. Tāpēc ir tapis šis pavisam kompromisa priekšlikums, un es domāju, ka tas gan būtu atbalstāms, cienījamie kolēģi!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Gribu atbalstīt šo priekšlikumu. Un sakarā ar ko.
Neaizmirstiet, ka mēs uzkrājam savu pensijas fondu, un, ja valdība paņems mūsu uzkrāto naudu un negribēs mums to atdot, tad mēs saņemsim to caur tiesu. Un valdībai, it īpaši premjeram, finanšu ministram, ārlietu ministram un arī labklājības ministram nevajag aizmirst to, ka mums ārzemēs dzīvo 4000 pensionāru, kuri tur saņem pensijas, mūsu pensijas. Kādā veidā jūs atņemsiet pensijas viņiem? Kādā veidā jūs to varēsiet kaut kā paskaidrot tajās valstīs? Un neaizmirstiet arī to, ka no ārzemēm līdz starptautiskajai tiesai ir tuvāk.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām viens ar šo priekšlikumu varbūt nesaistīts jautājums, bet es lūdzu pievērst uzmanību tam, ar cik balsīm tika nobalsota steidzamība. Vai šis likums vispār var stāties spēkā 1.jūlijā?
Bet, runājot par šo konkrēto priekšlikumu – par 32.priekšlikumu –, es vēršu frakcijas “Pilsoniskā Savienība” uzmanību uz to, ka šis formulējums... Jūs runājat par pensijām un par valsts pabalstiem.... Pabalsts ir minēts nevis likuma 3.pantā, bet 4.pantā. Līdz ar to jūsu priekšlikums nekādā veidā neatrisina visu to problēmu, par kuru mēs te runājam.
Starp citu, es te gribu parunāt vēl par kaut ko. Es domāju, ka šis ir ierocis, kā notiks nākamā vēlēšanu kampaņa. Šis ir tas, ko tās partijas, kuras šodien drosmīgi atņem strādājošajiem pensionāriem pensijas, pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām stāstīs, kā viņas tūlīt to visu atmaksās. Un tas ir pats bīstamākais visā šajā priekšlikumā.
Es domāju, ka cilvēku atmiņā paliks tas, kā šodien nobalsoja “Jaunais laiks”, Tautas partija, “Pilsoniskā Savienība” un vēl citas koalīcijas partijas, bet šeit, godātie deputāti, tiek ielikta mīna nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tas ir tāpat, kā kādreiz solīja atdot tās obligācijas, kas ir pirktas PSRS laikā, vai solīja dzēst sertifikātus un vēl kaut ko citu. Tas nav īsti politiski korekti!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka PCTVL frakcija atbalstīs šo 32. – frakcijas “Pilsoniskā Savienība” priekšlikumu, neskatoties uz to, ka šī frakcija kopā ar visu valdošo koalīciju nobalsoja “pret” šo ļoti tuvo mūsu 29.priekšlikumu.
Es gribu pateikt, kāda ir starpība starp mūsu priekšlikumu, pret kuru balsoja “Pilsoniskā Savienība”, un šo frakcijas izstrādāto priekšlikumu. “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumā ir runa tikai par likuma 3.pantu – tātad tikai par strādājošo pensionāru un tikai par viņa pensijas ieturējumu atmaksāšanu. Līdz ar to viņi, balsojot “pret” mūsu analoģisko priekšlikumu, nodeva 400 000 pensionāru, kas nestrādā, bet es gribētu aizstāvēt tikai 40 tūkstošus, tātad 10 reizes mazāk, strādājošo pensionāru. Un šajā priekšlikumā arī ir pretruna, jo ir runa par kompensāciju arī valsts pabalstiem, kaut gan likuma 3.pantā neviena vārda par valsts pabalstiem nav. Taču es ceru, ka varētu to iztulkot, runājot par tiem pabalstiem, par kuriem ir runa 4. un 5.pantā, un tas ir liels šā priekšlikuma pluss.
Es aicinu atbalstīt šo partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu un aicinu neatsaukt to.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs finanšu ministram Einaram Repšem.
E.Repše (finanšu ministrs).
Godātie kolēģi! Vienkārši tehnisks precizējums. Redziet, mēs nekādā gadījumā nevaram aizvietot izdevumu samazinājumu, kas samazina deficītu, ar aizņemšanos, kas nesamazina deficītu, bet ir tikai kā finansējuma avots deficīta segšanai.
Mūsu uzdevums šobrīd ir samazināt deficītu. Tātad, ja jebkādā veidā tiek nostiprinātas valsts saistības nākotnē kaut ko atmaksāt, tad tas nav vis deficīta samazinājums, bet tā ir aizņemšanās, un šinī gadījumā tātad mēs neizpildām to, ko esam apņēmušies. Aizņemamies tātad no nākotnes pārdesmit miljonus, bet zaudējam jebkādas iespējas aizņemties mums tik ļoti nepieciešamo 1 miljardu latu.
Tā ka vienkārši no tehniskā viedokļa šis nav pieņemams risinājums.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Es gribu jums atgādināt to, kā bija iepriekšējā gadījumā. Valsts 2002.gada martā atdeva nelikumīgi atņemto pensiju pensionāriem. Pēc tam tiesībsargs uzrakstīja vēstuli uz Sociālo un darba lietu komisiju un mums pateica, ka tas nav līdz galam godīgi – atdot naudu, kad tā zaudējusi savu vērtību.
Atcerieties, ka bija tāda vēstule un visi par to runāja!
Varbūt vajadzētu kompensēt ar visu koeficientu, tāpēc ka tad, kad bija 2002.gadā atdots pensionāriem tas, kas pēc likuma grozījuma bija nelikumīgi, kā teikts Satversmes tiesas spriedumā, ieturēts, pilnībā nebija atdots tās vērtības lats.
Es domāju, ka var atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs to atbalstīsim, bet ceram, ka Satversmes tiesa arī tad pieņems tādu lēmumu, kādu tā pieņēma 2002.gadā, 2000.gadā ieturētā pensija būs pilnībā atdota. Ceram, ka tad, ja būs inflācija un lats būs vērtību zaudējis, viņiem to kompensēs pilnā apmērā.
Viena lieta ir tas, ko raksta tiesībsargs, bet otra – kā to izpilda pēc tam izpildvara.
Sakarā ar to mēs atbalstīsim šo priekšlikumu.
Ļoti žēl… Pēc zāles reakcijas es jūtu, ka likums būs atbalstīts, bet nekas, tiksimies tiesā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šeit finanšu ministrs paziņoja, ka viņš samazinās deficītu, samazinās budžetu. Bet neaizmirstiet, lūdzu, ka tā nauda ir uzkrāta katram pensionāram atsevišķi, iezīmēta katram pensionāram! Ja jums būtu uzkrāta nauda kabatā un, teiksim, Dombrovska kungs paņemtu to naudu no jums, tad, ja šeit būtu vēl tieslietu ministrs, viņš paskaidrotu, cik nosēdēs Dombrovskis.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Upenieks… Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 26, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Upenieks.
Aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 31, atturas – 3. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 2009.gada 16.jūnija ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC)… Paldies, ir zālē! Uldis Briedis, Ivars Godmanis… Oskars Kastēns… Paldies, redzu! Jānis Klaužs, Aleksandrs Mirskis… Neredzu. Raimonds Pauls… Redzu, paldies! Karina Pētersone… Redzu! Atis Slakteris un Viktors Ščerbatihs.
Paldies par darbu!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi – to ārkārtas sēdi, kas ir 16.jūnija ārkārtas sēdes turpinājums, – pasludinu par slēgtu.
Savukārt Saeimas 12.jūnija ārkārtas sēde tiks turpināta pulksten 19.00.