Izglītības un zinātnes ministre: Par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu

“Viennozīmīgi iestājos par to, ka Latvijas vēsture Latvijā jāmāca kā atsevišķs mācību priekšmets, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā mēs varam veidot, stiprināt un attīstīt savu latvietību. Citviet neviens skolotājs nemācīs Latvijas vēsturi, neviens zinātnieks to nepētīs, ja mēs paši to neizzināsim, nepētīsim un neapgūsim, nebūsim lepni par savu izcelsmi, par savu vēsturi, par savu attīstību,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 26.jūnijā uzrunājot mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” standarta aprobācijas noslēguma semināra dalībniekus.

Ministre piebilda: “Es ticu, ka tiks atrasts vislabākais un viedākais risinājums, lai katrā skolā ikviens skolēns varētu apgūt savas tautas, savas zemes, savas valsts vēsturi, lai izprastu savu izcelsmi, lepotos ar to un prastu attīstīt savas spējas un prasmes savas dzimtenes labā.” Kā atzina ministre, svarīgi arī ikvienam cilvēkam, īpaši jauniešiem, izprast un apzināties vērtību, ko nozīmē piederība savai zemei, jo tā dod stabilu pamatu, un vēstures mācīšana, humanitārie priekšmeti ir tie, kas ļauj cilvēkam izprast to vērtību, kas ir piederība savai zemei un valstij.

T.Koķe norādīja, ka mācību priekšmetu pasniegšanu un apguvi var veidot un īstenot dažādi, tādēļ svarīgi katru vēstures periodu mācīt nevis no faktu uzkrāšanas viedokļa, bet gan no pieredzes mācīšanās viedokļa, lai, izzinot pagātni, palīdzētu izprast tagadni. Skolotāji arī piekrita ministrei, ka mūsu jauniešu vēstures zināšanas ir atbilstošas, taču būtu pilnveidojama šo zināšanu lietošana ikdienā.

Sarunā ministre atzina, ka ilgus gadus Latvijā tika sagatavots salīdzinoši maz vēstures skolotāju. Taču viņa akcentēja, ka šogad augstākās izglītības mācību iestādes valstī absolvēs vairāk nekā 100 jaunie vēstures skolotāji un pašlaik svarīgi, lai jaunie speciālisti strādātu skolās. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija ļoti rūpīgi strādā, lai nodrošinātu iespējas pedagogiem, tajā skaitā jaunajiem skolotājiem, jau rudenī pretendēt uz papildu atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. T.Koķe noslēgumā īpaši uzsvēra, ka Latvijai ir vajadzīgi skolotāji, jo neviena sabiedrība, neviena valsts nevar pastāvēt bez skolas, bez skolotiem cilvēkiem, bez skolotājiem.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece