Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai*
1. Ievads
Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai ir sagatavots atbilstoši ar Ministru kabineta (MK) 2009.gada 19.februāra rīkojumu Nr.123 apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna Valsts kancelejai (VK) dotajam uzdevumam – “Valsts kancelejai, izmantojot Pasaules bankas tehnisko palīdzību, sagatavot un iesniegt pasākumu plānu līdz 2009.gada 1.jūlijam par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu”.
Optimizācijas plāna projekts tika izskatīts MK 2009.gada 31.marta sēdē, kas uzdeva VK līdz 2009.gada 1.maijam organizēt tā sabiedrisko apspriešanu ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, apkopot apspriešanas rezultātus, precizēt plāna projektu un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2009.gada 1.jūnijam. Plāna projekts tika veidots, galvenokārt domājot par valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu un esošās birokrātijas samazināšanu, nevis tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu – šim mērķim ir jāizstrādā atsevišķi dokumenti.
Optimizācijas plāna projekts tika apspriests 2009.gada 3.aprīlī Valsts pārvaldes attīstības politikas padomē un 2009.gada 27.aprīlī sabiedriskās politikas portālā politika.lv, ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apvienojošo uzņēmēju pārstāvjiem (2009.gada 28.aprīlī), gan Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi (2009.gada 29.aprīlī), pašvaldību pārstāvjiem (2009.gada 5.maijā Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē). Optimizācijas plāna projekta noslēguma diskusija Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika 2009.gada 15.maijā. Paralēli šīm apspriešanām ar Ministru kabineta interneta mājaslapas starpniecību tika saņemti arī sabiedrības priekšlikumi tā uzlabošanai un papildināšanai. Plāna projekts tika apspriests arī ar atsevišķiem Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda ekspertiem to tehnisko misiju ietvaros, kas notika apspriešanas periodā.
Optimizācijas plāns atbilstoši apspriešanas rezultātiem ir papildināts un precizēts, tajā iekļaujot gan steidzami veicamus īstermiņa darbus, gan vidēja termiņa aktivitātes, kas vērstas uz plāna izvirzītā mērķa sasniegšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka daudzi saņemtie priekšlikumi par konkrētiem trūkumiem valsts pārvaldē, kas nav saistīti ar sistēmiskām izmaiņām, tiks risināti, atsevišķi uzdodot atbildīgajām ministrijām rast risinājumus situācijas uzlabošanai. Ņemot vērā saspringto 2009.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas gaitu, daļa no plāna sākotnējā projektā ieteiktajiem pasākumiem jau tiek realizēti, tādēļ plāna beigu versijā netiek iekļauti.
2. Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem
Optimizācijas plāns cieši saistīts ar valsts pārvaldes politiku pašreizējā periodā nosakošajām “Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam” (apstiprinātas ar MK 2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.305), taču nav uzskatāms par to tiešo īstenošanas instrumentu. Projekts ir saskaņots arī ar Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību minētajiem uzdevumiem valsts pārvaldē, kā arī “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu” un tās īstenošanas plānu.
3. Reformu mērķis
Optimizācijas plāna virzības mērķis – maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.
4. Darbības virzieni, veicamie pasākumi, rezultāti un to rādītāji
Optimizācijas plāna rīcības daļa strukturēta atbilstoši nospraustajam reformu mērķim, sadalot to četros rīcības virzienos ar konkrētu rīcības plānojumu un mērāmiem rezultātiem un to rādītājiem.
a. Rīcības virziens: MAZA VALSTS PĀRVALDE
Šajā rīcības virzienā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz valsts lielumam atbilstošas valsts pārvaldes izveidi Latvijā. Īstenoto reformu mērķis nav procentuāla un mehāniska valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana, bet gan valstij piekrītošās funkcijas efektīvi veicošas valsts pārvaldes izveidošana. Tas ietver gan optimālu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, gan pārskatāmu institucionālo struktūru, gan pārdomātu un efektīvu iestāžu iekšējo uzbūvi. Papildus tam pašreizējā valsts budžeta fiskālajā situācijā ļoti rūpīgi jāizvērtē visas valstij piekrītošās funkcijas, to veikšanas turpināšanas un resursu (gan cilvēku, gan finanšu, gan laika) piešķiršanas adekvātums krīzes situācijā, kā arī iespējamie risinājumi funkciju īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai.
Īstermiņa pasākumi (veicami 2009.gadā)
Nr. |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
Sagaidāmais rezultāts |
Nepieciešamais finansējums (tā avots) |
1.1. |
Izstrādāt grozījumus Publisko aģentūru likumā un likumā “Par budžetu un finanšu vadību”, mainot publisko aģentūru finansēšanas modeli Pasākuma ietvaros paredzēts mainīt un pilnveidot publisko aģentūru finansēšanas modeli saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemtajām vadlīnijām (MK 26.05.2009 prot Nr.33 71.§): a) valsts aģentūrām ir tiesības patstāvīgi veidot savu budžetu, ko apstiprina Ministru kabinets (budžeta izlietošanas pamatprincipi, savstarpēji vienojoties ministram ar aģentūras direktoru, noteikti pārvaldes līgumā); b) informatīviem mērķiem valsts aģentūru budžetu kopsavilkums tiek iekļauts gadskārtējā valsts konsolidētajā kopbudžetā; c) valsts aģentūru budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti no valsts budžeta tiek noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā, kas nepārsniedz 25 procentus no to kopējiem izdevumiem, vai atbilstoši to veicamajām funkcijām; d) valsts aģentūru budžetu ieņēmumus veido ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī ieņēmumi no saņemtām valsts budžeta dotācijām, mērķdotācijām un transfertiem; e) kārtējā gada līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, paliek valsts aģentūru rīcībā un to var izlietot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai, neveicot grozījumus budžeta likumā; f) valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti ir izlietojami kārtējā gadā; g) valsts pārvaldes ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi (tai skaitā atbrīvojumus) apstiprina Ministru kabinets; h) pārskata iesniegšanas kārtība par aģentūras budžeta izlietojumu (par dotācijas izlietojumu no vispārējiem ieņēmumiem, maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem) tiek noteikta analoģiski kā budžeta iestādei; i) valsts aģentūras, kas pamatā tiek finansētas no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un kuru pamatfunkcijas ir administratīvu pakalpojumu sniegšana, pārveidojamas par valsts pārvaldes iestādēm. |
15.09.2009. (Likumpr. iesniegti izskatīšanai MK) |
FM (VK) |
Novērsta nepamatota valsts kapitālsabiedrību veidošanas nepieciešamība. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.2. |
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, nosakot deleģējumu MK izstrādāt MK noteikumus, lai noteiktu vadlīnijas valsts pārvaldes iestāžu iekšējās struktūras veidošanai, to lielumam (tostarp struktūrvienību optimālo lielumu) un iestādes amatu sarakstu saskaņošanas kārtību. Papildus tam grozījumi paredz vienkāršot valsts pārvaldes iestāžu reorganizācijas, likvidēšanas un funkciju pārdales mehānismu, kā arī iestāžu savstarpējo sadarbību, nosakot pienākumu sniegt informāciju citām iestādēm elektroniskā veidā, tādējādi nodrošinot informācijas publisko ticamību un atvieglojot pakalpojumu saņemšanu privātpersonām, un atsakoties no izziņu pieprasīšanas gadījumos, ja šāda informācija ir citas iestādes rīcībā. Paredzēta MK noteikumu izstrāde, nodrošinot kārtību, kādā iestādes sadarbības ietvaros sniedz informāciju, kas nepieciešama pārvaldes lēmumu pieņemšanai, un apliecina informācijas publisku ticamību Pasākuma ietvaros plānots noteikt vadlīnijas iestāžu struktūrvienību veidošanai valsts tiešajā pārvaldē, samazinot dažāda līmeņa vadītāju īpatsvaru, kā arī centralizējot atbalsta funkcijas iestādes un resora ietvaros. Tāpat paredzēts izstrādāt mehānismu iestāžu amatu sarakstu saskaņošanai, lai nebūtu iespējama to nepamatota palielināšanās. |
Likums pieņemts Saeimā (Saskaņā ar Saeimas darba kārtību) 01.10.2009. (MK noteikumu projekts iesniegts izskatīšanai MK) |
VK (FM, TM) |
Vienkāršota iestāžu reorganizācijas, likvidēšanas un funkciju pārņemšanas procedūra. Atteikšanās no izziņu pieprasīšanas no privātpersonām gadījumos, kad šāda informācija ir pieejama elektroniskā veidā citā valsts pārvaldes iestādē. Dažādu līmeņu vadītāju amatu samazināšana valsts pārvaldē, atbalsta funkciju centralizācija iestāžu un vēlāk arī resoru ietvaros. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.3. |
Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes veic informācijas apmaiņu pakalpojumu sniegšanai, izstrāde Ministru kabineta noteikumi izstrādāti atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumiem, lai vienkāršotu informācijas apmaiņu iestāžu starpā. |
2 mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Valsts pārvaldes iekārtas likumā (iesniegts izskatīšanai MK sēdē) |
RAPLM (VK, TM) |
Samazināts administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmējiem |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.4. |
Sagatavot informatīvu ziņojumu MK par esošajiem valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem un to saglabāšanas lietderību Paredzēts izvērtēt visu valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumus, to saglabāšanas lietderību un pamatojumu, kā arī identificēt pastāvošās ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību saistītās problēmas. |
01.07.2009. (Ziņojums iesniegts izskatīšanai MK sēdē) |
EM (VK, visas valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru jomās ir kapitālsabiedrības ar meitasuzņēmumiem) |
Samazināts valsts kapitālsabiedrību izveidoto meitasuzņēmumu skaits, identificētas galvenās problēmas, kuras būtu jārisina jaunam likumam par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.5. |
Sagatavot grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, nosakot: a) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību meitasuzņēmumu veidošanas gadījumus un kārtību; b) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību uzkrājumu un noguldījumu politiku; c) valsts budžetā ieskaitāmo dividenžu apjomu; d) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības ierobežojumus mārketinga un sabiedrisko attiecību jomā, tostarp sponsorēšanas un ziedošanas aizliegumu; Pasākums paredzēts, lai operatīvi reaģētu uz zināmākajām ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību saistītajām problēmām. |
01.07.2009. (Likumpr. iesniegti izskatīšanai MK) |
VK (EM, FM, RAPLM) |
Novērstas zināmākās ar valsts un pašvaldību darbību saistītās problēmas. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.6. |
Izstrādāt jaunu likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām Ievērojot pēdējā pusgadā veiktās un vēl tikai plānotās izmaiņas likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, kas papildus jau identificētajām problēmām risinātu jautājumu par kapitāla daļu pārvaldīšanu kapitālsabiedrībās, kurās 100 procentu no kapitāla daļām vai akcijām pieder atvasinātām publiskām personām, kuras nav pašvaldība, un priekšlikumus par izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz to budžeta finansēto institūciju (biedrību, nodibinājumu, kapitālsabiedrību) uzraudzības un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu, kuru dibinātāji ir privāto tiesību subjekti (MK 26.05.2009. prot. Nr.33 69.§). Tāpat jānosaka profesionālie kritēriji valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem, kā arī to atlases kārtība. Atbilstoši Pasaules bankas ieteikumiem līdz š.g. 1.augustam, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību efektivitāti un atbilstību labākajai pasaules menedžmenta praksei, nepieciešams noteikt minimālos profesionālos kritērijus, kuriem jāatbilst attiecīgi kapitālsabiedrības padomes un valdes locekļiem. Attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu atlases kārtību nepieciešams piemērot atklāta konkursa nosacījumus, sekmējot labāko iespējamo kandidātu piesaisti. |
01.12.2009. (Likumpr. iesniegti izskatīšanai MK) |
VK (EM, FM, RAPLM) |
Skaidrs un vienots tiesiskais regulējums publisko personu dibināto kapitālsabiedrību darbībai. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.7. |
Īstenot funkciju auditus atbilstoši MK apstiprinātajam funkciju audita plānam 2009.gada 1. un 2.pusgadam Kopumā 2009.gada laikā plānots īstenot vismaz 10 (gan vertikālus, gan horizontālus) funkcionālos auditus MK noteiktajās jomās, risinot valsts pārvaldes darbības optimizācijai svarīgas problēmas (piem., valsts reģistru savietojamība, kontroles un sertifikācijas iestāžu skaits un apjoms ar mērķi būtiski mazināt administratīvos šķēršļus un slogu uzņēmējdarbībai utt.). |
15.12.2009. (ziņojumi izskatīti un apstiprināti MK) |
VK (visas valsts pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrības) |
Īstenoti vismaz 10 funkciju auditi. MK apstiprināti auditu ziņojumi un pieņemti lēmumi par rekomendācijām. Aprobēta un pilnveidota funkciju audita īstenošanas metodika. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
Vidēja termiņa pasākumi (īstenojami turpmākajos trīs gados)
Nr. |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai (īss to skaidrojums) |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
Sagaidāmais rezultāts |
Nepieciešamais finansējums (tā avots) |
1.8. |
Izstrādāt modeli par atbalsta (administratīvo) funkciju centralizācijas vai nodošanas privātajam sektoram iespējām, ekonomisko izdevīgumu un šādas rīcības tiesiskajiem aspektiem Sadarbībā ar nevalstiskā un privātā sektora partneriem paredzēts izstrādāt modeli par atbalsta (administratīvo) funkciju (sākotnēji iecerēts – personāla uzskaite un grāmatvedība) iespējamo centralizāciju un nodošanu privātajam sektoram jomās, kurās to pieļauj nacionālās drošības un valsts aizsardzības intereses, kā arī veikt valsts ekonomiskā izdevīguma aprēķinu. Balstoties uz izpētes rezultātiem, MK būs iespējams pieņemt lēmumu par vidējā termiņā īstenojamo atbalsta (administratīvo) funkciju izpildes modeli valsts pārvaldē – vai nu veidojot centralizētu valsts pārvaldes atbalsta funkcijas īstenošanas institūciju, vai arī pērkot atbalsta funkcijas no privātā sektora. |
01.05.2010. (MK iesniegts informatīvais ziņojums par piedāvāto modeli) |
VK (citas valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas ieinteresētas līdzdarboties modeļa izstrādē) |
Aprēķināts ekonomiskais izdevīgums atbalsta funkciju īstenošanas nodošanai privātajam izpildītājam, kā arī izanalizēti šāda modeļa tiesiskie aspekti, kas ļaus MK izdarīt informētu izvēli par šādas pieejas vispārīgu pielietošanu valsts pārvaldē |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.9. |
Izstrādāt plānu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos Pasākums paredzēts, lai efektīvāk izmantotu valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Rīgā un citās pilsētās, nodrošinot valstij finansiāli izdevīgu iestāžu izvietojumu, tostarp izvērtējot iespēju ieviest capita charge sistēmu, lai ierobežotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt vai izmantot biroja telpas dārgās vietās (ar liekām telpām, greznu interjeru utt.). Veikt informācijas apmaiņas aktivitātes, lai: a) noteiktu valsts pārvaldes iestāžu pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu kopējo stāvokli un kopējo valsts pārvaldē strādājošo darbinieku īpatsvaru, kuri savas noteiktās funkcijas veic tām neatbilstošās telpās; b) noteiktu valsts pārvaldes iestāžu īpatsvaru, kuras savas noteiktās funkcijas īsteno nomātajās telpās un cik daudz valsts pārvaldes iestādes iznomā savas brīvās telpas, tādējādi finansējot savas noteiktās funkcijas; c) noteiktu, cik valsts pārvaldes iestādes veic sev neraksturīgas funkcijas saistībā ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu (t.sk. apsaimniekošanu un uzturēšanu). |
01.07.2010. (MK iesniegts plāns iestāžu izvietojumam, iekļaujot informāciju par pasākumiem konstatēto problēmas situāciju novēršanai) |
FM (VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, visas valsts tiešās pārvaldes iestādes) |
Sagatavots piedāvājums lētāku biroja telpu izmantošanai valsts pārvaldes vajadzībām. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
1.10. |
Īstenot funkciju auditus atbilstoši MK ik pusgadu apstiprinātajam funkciju audita plānam Arī turpmākajos gados plānots īstenot regulārus funkciju auditus (gan horizontālos, gan vertikālos), lai novērstu funkciju dublēšanos valsts pārvaldē, kā arī meklētu efektīvākos risinājumus noteiktu valsts funkciju īstenošanai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 10.daļā noteiktajam principam – “valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido”. Vienlaikus nepieciešams efektīvāk izmantot arī citus pieejamos instrumentus funkciju dublēšanās novēršanai, piemēram, veicot detalizētāku analīzi jau sākotnējā stadijā, saskaņojot attiecīgā normatīvā akta projektu, ar kuru tiek paredzēts šo funkciju ieviest. |
regulāri |
VK (visas valsts tiešās pārvaldes iestādes) |
Valsts īstenoto funkciju auditu rezultātā notiek regulāra valsts pārvaldes institucionālās un funkciju īstenošanas sistēmas pilnveidošana. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) Pasākuma pilnīgai īstenošanai iespējams piesaistīt līdzekļus no ESF projektiem |
Rezultāti un to rādītāji īstenoto pasākumu novērtēšanai
Nr. p.k. |
Politikas rezultāta formulējums |
2007 (fakts) |
2008 (fakts) |
2009 (plāns) |
2010 (tendence) |
1. |
Latvijas Republikas valsts pārvaldē (gan tiešajā pārvaldē, gan pašvaldībās, neskaitot izglītību un veselības aprūpi) nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju skaitā nepārsniedz kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā) nodarbināto īpatsvaru (salīdzinājumam izmantoti EUROSTAT dati) |
3,7% |
3,8% |
3% |
samazinās |
Lietuva (3,384 miljoni iedzīvotāju / 83,3 tūkstoši valsts pārvaldē nodarbināto) |
2,4% |
2,4% |
Nav datu |
Nav datu |
|
Igaunija (1,337 miljoni iedzīvotāju / 38,4 tūkstoši valsts pārvaldē nodarbināto) |
2,9% |
2,8% |
Nav datu |
Nav datu |
|
2. |
Vispārējās valdības sektora izdevumu īpatsvars IKP Latvijas Republikā nepārsniedz atbilstošo rādītāju kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā) (salīdzinājumam izmantoti EUROSTAT dati) |
35,9% |
39,5% |
Nav datu |
Nav datu |
Lietuva |
35,2% |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
|
Igaunija |
35,5% |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
b. Rīcības virziens: PROFESIONĀLA VALSTS PĀRVALDE
Bez profesionālas valsts pārvaldes nav iedomājama normāla valsts funkcionēšana. Valsts pārvaldes darbības kvalitāte savukārt ir ļoti atkarīga no tajā strādājošo profesionālās kompetences, pieredzes un zināšanām. Lai paaugstinātu valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāti un nodrošinātu efektīvu un uz rezultātiem vērstu vadības funkcijas īstenošanu, nepieciešams paaugstināt iestāžu vadītāju kompetenci, kā arī pat krīzes laikā nodrošināt valsts pārvaldē strādājošo profesionālās kvalifikācijas celšanu. Kopumā tieši no vadības funkcijas īstenošanas kvalitātes ir atkarīga arī valsts pārvaldes vispārējā veiktspēja, jo, ja vadītājs nav spējīgs vadīt kolektīvu, efektīva rezultāta nebūs.
Īstermiņa pasākumi (veicami 2009.gada laikā)
Nr. |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
Sagaidāmais rezultāts |
Nepieciešamais finansējums (tā avots) |
2.1. |
Sagatavot likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu” Galvenās reformu gaitā realizējamās konceptuālās pieejas: a) vienāda samaksa par vienādiem darba pienākumiem – algu grupu intervālu samazināšana, nepārsniedzot 20% no algu grupas augšējās robežas; b) centralizēta atalgojumu fondu plānošana ekonomiskās krīzes periodā (Finanšu ministrijā), likvidējot vēsturiskās atalgojuma fondu diferences un nodrošinot efektīvu kontroli pār pieņemto lēmumu izpildi; c) visa veida dažādo regulāro un neregulāro piemaksu atcelšana visos valsts pārvaldes līmeņos krīzes apstākļos, vienlaikus saglabājot ar privāto sektoru konkurētspējīgu atalgojumu (alga publiskajā sektorā nepārsniedz 80% no līdzīga amata atalgojuma privātajā sektorā. |
01.06.2009. (Likumpr. iesniegts izskatīšanai MK) |
FM (VK) |
Visu valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzība noteikta pēc vienotiem principiem. Ieviests princips – par līdzīgiem pienākumiem līdzīga alga, kā arī likvidētas vēsturiskās atšķirības atalgojumā starp dažādām ministrijām. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
2.2. |
Izstrādāt koncepciju par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu, tostarp attiecinot šo sistēmu arī uz pašvaldību līmeni, kā arī amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm Pasākuma ietvaros paredzēts izstrādāt koncepciju par veidiem, kādos iespējams vienkāršot esošo civildienesta modeli, vienlaikus attiecinot to uz plašāku nekā līdz šim darbinieku loku, tostarp, iespējams, arī pašvaldībās nodarbinātajiem. |
01.07.2009. (koncepcijas projekts iesniegts izskatīšanai MK) |
VK (TM, ĀM, RAPLM, citas valsts pārvaldes iestādes, kas vēlas līdzdarboties) |
Sagatavoti vismaz 2 alternatīvi risinājuma varianti par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas turpmāko attīstību Latvijā. MK lēmums par atbalstāmo alternatīvu un nodarbinātības tiesiskajiem nosacījumiem valsts pārvaldē. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
2.3. |
Izstrādāt grozījumus Valsts civildienesta likumā un atbilstošajos MK noteikumos, pavisam atceļot atlikušos pabalstus – kompensācija ceļa izdevumiem, mācību maksas daļas kompensācija, kā arī samazinot komandējumu dienas naudu normas Īslaicīgs pasākums valsts budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkos, kas atceltu vēl atlikušos pabalstus un kompensācijas. Jautājums par valsts institūcijās nodarbināto materiālo stimulēšanu un sociālajām garantijām ir iekļauts 2.1.punktā minētajā likumā “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”. |
01.09.2009. (Likumpr. un MK noteikumu projekts iesniegts izskatīšanai MK sēdē) |
VK |
Atceltas valsts pārvaldē atlikušās kompensācijas un pabalsti. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
2.4. |
Iekļaut jaunizstrādājamajos MK noteikumos par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darbības novērtēšanu īpašu sadaļu par iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu Pasākums paredzēts, lai regulāri izvērtētu iestāžu vadības līmeņa kompetences, līdztekus iestāžu vadītāju profesionālai novērtēšanai iegūstot neatkarīgu viedokli no viņa padoto, kolēģu, politiskās vadības, ārējo klientu puses, kas ļautu iegūt pilnīgāku priekšstatu par vadītāja stiprajām un vājajām pusēm. |
30.09.2009. (MK noteikumu projekts iesniegts izskatīšanai MK) |
VK |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) Pasākuma pilnīgai īstenošanai paredzēti līdzekļi ESF projekta ietvaros. |
Vidēja termiņa pasākumi (īstenojami turpmāko 3 gadu laikā)
Nr. |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
Sagaidāmais rezultāts |
Nepieciešamais finansējums (tā avots) |
2.5. |
Vadības funkcijas audits Pasākums iecerēts, lai sagatavotu un vēlāk īstenotu metodisku pieeju iestāžu vadītāju stipro/vājo pušu noteikšanai, kā arī sniegtu ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem un nodrošinātu nepieciešamās apmācības nepilnīgo kompetenču attīstīšanai. Tiktu izstrādāts modelis profesionālas augstākā līmeņa vadītāju atlases un novērtēšanas procedūras ieviešanai Latvijas valsts pārvaldē vakantajiem amatiem. |
01.09.2010. |
VK (Valsts administrācijas skola, visas valsts tiešās pārvaldes iestādes, izņemot Ārlietu ministriju) |
Izvērtēta valsts pārvaldes augstākā menedžmenta vadītāju kompetence, sniegti priekšlikumi tās paaugstināšanai. Sagatavots apmācību modulis iestāžu augstākās vadības kompetences celšanai. |
Pasākuma īstenošana iespējama vien ESF projekta ietvaros |
2.6. |
Valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas celšanas mehānisma pilnveidošana Pasākums paredzēts, lai celtu valsts pārvaldes darbinieku kvalifikāciju tiem ikdienā nepieciešamo darba pienākumu veikšanā un vienlaikus kalpotu kā daļēji kompensējošs mehānisms mācību maksas daļas kompensācijas likvidēšanai. Tā ietvaros paredzēts pilnveidot esošo sadarbības modeli starp Valsts administrācijas skolu un pārējām valsts tiešās pārvaldes iestādēm, tostarp ievērojot nepieciešamību sagatavot valsts pārvaldes darbiniekus gaidāmajai Latvijas prezidentūrai ES. |
01.02.2010. |
Valsts administrācijas skola (visas valsts tiešās pārvaldes iestādes) |
Pilnveidots valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas celšanas mehānisms. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
Rezultāti un to rādītāji īstenoto pasākumu novērtēšanai
Nr. p.k. |
Politikas rezultāta formulējums |
2007 (fakts) |
2008 (fakts) |
2009 (plāns) |
2010 (tendence) |
1. |
Pasaules bankas starptautiskā salīdzinošā indikatora GRICS1 parametrā “publiskās pārvaldes efektivitāte” Latvijas koeficienta vērtība paaugstinās |
0,55 |
Nav datu |
0,65 |
paaugstinās |
Lietuva |
0,78 |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
|
Igaunija |
1,19 |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
|
2. |
Vienotajā darba samaksas sistēmā iekļauto publiskās pārvaldes iestādēs strādājošo īpatsvars palielinās2 |
18% |
18% |
18% |
pieaug |
1 GRICS (Governance Research Indicator Country Snapshot) ir komplekss indikators, kuru katru gadu (līdz 2002.gadam – reizi divos gados) sagatavo PBI un kas sastāv no vairākiem simtiem dažādu mainīgo, kas apkopoti no 18 dažādu starptautisku organizāciju iegūtās informācijas. Indeksa vērtības mēra intervālā no +2,5 līdz -2,5. Sagaidāms, ka koeficienta vērtība 2008.gadā tiks paziņota 2009.gada jūnijā. Plašāka informācija par šo indikatoru pieejama PB interneta mājaslapā: http://www.worldbank.org/wbi/governance/govdata/index.html
2 Izstrādājot un pilnveidojot regulējumu par vienoto darba samaksas sistēmu valsts un pašvaldību institūcijās, sistēmā plānots iekļaut arī pašvaldību darbiniekus, pedagogus, augstskolu darbiniekus, Saeimas darbiniekus, tiesu un prokuratūras darbiniekus, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķus.
c. Rīcības virziens: UZ IEDZĪVOTĀJIEM ORIENTĒTA VALSTS PĀRVALDE
Valsts pārvaldes darbības svarīgākais rezultāts ir iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu ir jāveic tiešās valsts pārvaldes reģionos sniegto pakalpojumu optimizācija, īstenojot vienas pieturas aģentūras principu un apvienojot vienā pakalpojumu centrā pieejamību gan tiešās pārvaldes iestāžu, gan pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu apjomam, intensitātei un kvalitātei ir jābūt atbilstošai saņēmēju pieprasījumam. Vienlaikus jākoncentrē reģionālo filiāļu atbalsta funkciju nodrošināšana, kā arī jāievieš vienkāršs un efektīvs mehānisms starpresoru līgumu slēgšanai citu iestāžu pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai. Vienlaikus ir nepieciešams samazināt informācijas sniegšanas pienākumu radīto administratīvo slogu, nosakot skaidras procedūras, kā iestādes elektroniski apmainās ar pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo informāciju.
Īstermiņa pasākumi (veicami 2009.gada laikā)
Nr. |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
Sagaidāmais rezultāts |
Nepieciešamais finansējums (tā avots) |
3.1. |
Pilnveidot tiesību aktu projektu anotāciju sistēmu, sagatavojot jaunu MK instrukciju “Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība”, iekļaujot tajā “jauna sloga radīšanas testa pārbaudi un pastāvošā samazināšanu” Pasākums vērsts uz visu tiesību normu pārskatīšanu, izejot no nepieciešamības krīzes laikā būtiski samazināt likumdošanā ietverto slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm. No vienas puses, iecerēts novērst mēģinājumus ieviest jaunas un nepamatotas prasības, kas rodas nacionālajā līmenī (piemēram, papildu informācijas pieprasīšana, kontroles pastiprināšana u.tml.), savukārt no otras, veicot grozījumus tiesību aktos, uzlikt par pienākumu atbildīgajai ministrijai izvērtēt arī citas tajā jau esošas prasības un samazināt esošo slogu. Kopumā plānots ieviest mehānismu, kas ļautu detalizētāk vērtēt tiesību aktu projektu potenciālo ietekmi, tostarp uz mazajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijas ekonomikas būtiska daļa, tai skaitā (bet ne tikai) nodrošinot, ka šie kritēriji iekļauj sevī “domā par mazo” (“think small”) principa ievērošanu (šis princips nosaka, ka, pieņemot regulējumu, ir pastiprināti jāvērtē tā ietekme tieši uz mazajiem uzņēmējiem un pēc iespējas jānodrošina, lai attiecībā uz viņiem tiktu atvieglotas regulējuma noteiktās prasības). Principa īstenošanas nozīme ir uzsvērta arī Mazās uzņēmējdarbības aktā Eiropai (3.vadlīnija), ko apstiprinājuši ES dalībvalstu ministri. |
01.09.2009. |
VK (EM, TM, FM) |
Pilnveidota tiesību aktu projektu pirmsnovērtējuma sistēma, maksimāli novēršot jaunu apgrūtinošu prasību ieviešanu attiecībā uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
3.2. |
Sagatavot metodiskos norādījumus par ES tiesību normas pārņemošu tiesību aktu pārskatīšanu Pasākuma mērķis ir sagatavot norādījumus visām ministrijām, lai, veicot grozījumus tiesību aktos, ar kuriem tiek ieviestas ES tiesību normas, tās atkārtoti salīdzinātu ar attiecīgajām ES regulām, direktīvām un lēmumiem un meklētu iespēju vienkāršot nacionālo tiesību aktu redakcijas, kas ievieš ES tiesību normas, ar mērķi samazināt iespējamo pārāk lielo nacionālajā līmenī radīto virsnastu un iespēju robežās vienkāršot nacionālās administratīvās procedūras, kas noteiktas, ieviešot ES tiesību normas. |
01.08.2009. |
TM (VK) |
Pakāpeniski atbilstoši noteiktai metodikai tiek: a) izvērtētas ES tiesību aktu imperatīvās un voluntārās tiesību normas un šo voluntāro tiesību normu ieviešanas nacionālajos tiesību aktos nepieciešamība un pamatojums; b) izvērtētas administratīvās procedūras, kas noteiktas ES tiesību normu ieviešanai, un šo administratīvo procedūru vienkāršošanas iespējas. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
3.3. |
Sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados Nepieciešams izvērtēt esošo valsts pārvaldes iestāžu reģionālo tīklu, to īstenotās funkcijas, to decentralizācijas iespējas, kā arī vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Īstenojot šo pieeju, paredzēts vienkāršot valsts pārvaldes institucionālo struktūru, kā arī saglabāt un pieejamo finanšu iespēju robežās uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Patlaban notiekošais budžeta samazinājums nedrīkst tikt īstenots uz pakalpojumu pieejamības rēķina reģionos. |
01.10.2009. |
RAPLM (visas valsts tiešās pārvaldes iestādes, kurām ir reģionālās filiāles) |
Sagatavots plāns valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizēšanai, sākot ar 2010.gadu, balstoties uz vienas pieturas aģentūras principu, vienlaikus koncentrējot reģionālo filiāļu atbalsta funkcijas. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
3.4. |
Izstrādāt plānu un atbilstošus normatīvo aktu grozījumus, kas novērstu administratīvo slogu struktūrfondu administrēšanā Pasākums paredz izstrādāt un īstenot pasākumus, kas maksimāli iespējamā veidā mazinātu slogu uz struktūrfondu projektu sagatavotājiem un īstenotājiem, kā arī paātrinātu kopējo struktūrfondu apguvi. Piedāvātie risinājumi ir jāsamēro ar risku nesaņemt investēto līdzekļu atmaksu no ES, kā arī tie nedrīkst radīt nesamērīgu korupcijas risku. |
01.10.2009. |
FM (RAPLM, VK, ZM un citas par ES fondu ieviešanu atbildīgās un sadarbības iestādes) |
Maksimāli vienkāršots struktūrfondu projektu sagatavošanas, īstenošanas un atskaitīšanās process. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
3.5. |
Izstrādāt koncepciju administratīvā procesa tiesā paātrināšanai Pašreizējā situācija, kad administratīvo lietu izskatīšana tiesās tiek nozīmēta uz 2010.gada otro pusi, nav atbilstoša labas pārvaldības principiem. Koncepcijā nepieciešams izvērtēt iespējas atvieglot, tādējādi paātrinot, administratīvo tiesnešu darbu (piemēram, objektīvās izmeklēšanas principa sašaurināšana, attiecinot to tikai uz privātpersonām, iespējamība tiesas spriedumā norādīt, ka iestāde nav pierādījusi kādu konkrētu lietā nozīmīgu apstākli, tāpēc spriedums ir tai nelabvēlīgs, iespēja sastādīt tikai saīsināto spriedumu lietās, ko tiesas sastāvs vai tiesas priekšsēdētājs nav atzinis par sarežģītām, dokumentu elektroniskās aprites paplašināšana, veidojot dokumentu apriti ar valsts pārvaldes iestādēm tikai elektroniskā formā). |
01.09.2009. |
TM |
Rasti risinājumi administratīvā procesa paātrināšanai tiesās, noteikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
Vidēja termiņa pasākumi (īstenojami turpmākajos trīs gados)
Nr. |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
Sagaidāmais rezultāts |
Nepieciešamais finansējums (tā avots) |
3.6. |
MK noteikumu izstrāde kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas vai pilnveidošanas valsts pārvaldē nodrošināšanai, kā arī metodisko ieteikumu izstrāde Pasākums paredz primāri tajās valsts pārvaldes iestādēs, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, ieviest vai pilnveidot kvalitātes vadības sistēmas, kas nodrošinātu nepārtrauktu procesu kvalitātes nodrošināšanu un pilnveidošanu. Kvalitātes vadības sistēmai līdztekus iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai jānodrošina valsts pārvaldes pašpilnveidošanās process, tādējādi uzlabojot gan ārējos, gan iekšējos pakalpojumus. |
01.05.2010. (MK noteikumu projekts un metodiskie ieteikumi iesniegti izskatīšanai MK) |
VK (LM, ZM, citas valsts pārvaldes iestādes, kas vēlēsies iesaistīties MK noteikumu izstrādē) |
Paaugstinās pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, tiek nodrošināti pakalpojumu saņēmēju apmierinātības mērījumi. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) Pasākuma pilnīgai īstenošanai būtiska ir ESF projektu īstenošana |
3.7. |
Iestāžu vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrāde, sasaiste ar vidēja termiņa budžetu, rezultatīvo rādītāju sistēmu, kā arī nozaru vidēja termiņa prioritāšu noteikšana Pasākums vērsts uz to, lai visās nozarēs būtu noteikti prioritārie virzieni, kam vidējā termiņā tiks nodrošināts finansējums un atbalsts. Pieejamais finansējums jāsavieno ar sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem un to rādītājiem, ļaujot novērtēt mērķu sasniegšanas pakāpi. |
01.05.2010. (iestāžu darbības stratēģijas iesniegtas izskatīšanai MK) |
Visas tiešās pārvaldes iestādes |
Noteiktas prioritārās jomas katrā no nozarēm, kā arī izvirzīti mērāmi mērķi un sasniedzamie rezultāti, balstoties uz vidēja termiņa budžeta prognozi. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
Rezultāti un to rādītāji īstenoto pasākumu novērtēšanai
Nr. p.k. |
Politikas rezultāta formulējums |
2007 (fakts) |
2008 (fakts) |
2009 (plāns) |
2010 (tendence) |
1. |
Elektronisko publisko pakalpojumu pieejamība internetā3 pieaug |
30% |
Nav datu |
40% |
pieaug |
Lietuva |
35% |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
|
Igaunija |
70% |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
|
Vidēji EU-27 |
59% |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
3 EUROSTAT, Ilgtspējīgas attīstības indikatori. Labāka pārvaldība. E-pārvaldes pieejamība. Indikators parāda procentuālo īpatsvaru 20 pamata pakalpojumu pilnai pieejamībai.
d. Rīcības virziens: VALSTS PĀRVALDE, KAS STRĀDĀ VISAS SABIEDRĪBAS LABĀ
Uzticības līmenis valsts pārvaldei ir dramatiski zems. Ik dienas masu informācijas līdzekļos esošā informācija par dažāda veida budžeta līdzekļu nelietderīgu tērēšanu, nesaprotamiem vai jaunus šķēršļus radošiem normatīvo aktu projektiem, ierēdņu atalgojuma līmeni un dažādām motivācijas “ekstrām”, šo uzticamības līmeni tikai samazina. Lai kaut nedaudz atgūtu sabiedrības uzticību, papildus jau iepriekš aprakstītajiem pasākumiem mazas, profesionālas un uz iedzīvotājiem vērstas valsts pārvaldes veidošanā nepieciešams īstenot stingrus taupības pasākumus un ieviest vēl lielāku atklātību valsts pārvaldes iestāžu darbībā.
Īstermiņa pasākumi (veicami 2009.gada laikā)
Nr. |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas |
Sagaidāmais rezultāts |
Nepieciešamais finansējums (tā avots) |
4.1. |
Sagatavot MK rīkojumu par noteiktu izdevumu veidu (elektronisko sakaru pakalpojumi, degviela, autoparka uzturēšana, apmācības, sabiedriskās attiecības, sponsorēšana) turpmāku samazināšanu papildus jau izstrādātajiem 2009.gada budžeta grozījumiem Šī pasākuma mērķis ir papildus jau veiktajiem budžeta samazinājumiem nodrošināt vēl lielāku līdzekļu ekonomiju tieši administratīvo izdevumu sfērā. |
01.07.2009. (MK rīkojuma projekts iesniegts izskatīšanai MK) |
VK (visas valsts tiešās pārvaldes iestādes, izņemot Ārlietu ministriju) |
Turpmāka administratīvo izdevumu samazināšana valsts tiešās pārvaldes iestādēs. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
4.2. |
Izstrādāt grozījumus 2007.gada 6.marta MK noteikumos Nr.171 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, nosakot kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes publicē informāciju par noslēgtajiem līgumiem un to īstenošanas progresu, kā arī izlietotajiem līdzekļiem, ciktāl to pieļauj nacionālās drošības un valsts aizsardzības intereses vai normatīvie akti, kas regulē klasificētās informācijas apriti. Nepieciešams izstrādāt normatīvu regulējumu kārtībai, kādā valsts pārvaldes iestādes savās interneta mājaslapās publicē informāciju par visiem to noslēgtajiem līgumiem un to īstenošanas progresu, tostarp aktuālu informāciju par veiktajiem valsts budžeta līdzekļu pārskaitījumiem, ciktāl to pieļauj nacionālās drošības un valsts aizsardzības intereses vai normatīvie akti, kas regulē klasificētās informācijas apriti. Papildus nepieciešams izstrādāt risinājumu, lai internetā brīvi būtu pieejama informācija par valsts pārvaldes iestāžu katru dienu veiktajām transakcijām. Valsts kases mājaslapā nepieciešams atjaunot sadaļu, kurā ikviens interesents varētu iepazīties ar katras valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskajām personām veiktajiem pārskaitījumiem. |
01.11.2009. (MK noteikumu projekts iesniegts izskatīšanai MK) 01.08.2009. (MK iesniegts piedāvājums risinājumam kopā ar MK lēmumu par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu) |
RAPLM (FM, VK) FM (Valsts kase, RAPLM, VK) |
Paaugstināts valsts pārvaldes atklātības līmenis, internetā publicējot aktuālu informāciju par institūciju noslēgtajiem līgumiem, to saturu, īstenošanas progresu. Internetā pieejama informācija par katras institūcijas veiktajām transakcijām. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) ~20 000 Ls (sākotnējā aplēse par papildus nepieciešamajiem līdzekļiem risinājuma īstenošanai un uzturēšanai 5 gadu periodā) |
4.3. |
Izstrādāt pasākumu plānu iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai, kā arī plāna īstenošanai nepieciešamos grozījumus Iekšējā audita likumā un tam pakārtotajos MK noteikumos Nepieciešams būtiski efektivizēt iekšējā audita sistēmas darbību (piemēram, būtiski jāsamazina iekšējā audita norises procesam nepieciešamās dokumentācijas apjoms, jānosaka, ka iekšējā audita ziņojumi noteiktā termiņā kļūst publiski pieejami, jautājumu loks, uz kuriem auditam būtu pārsvarā jāfokusējas), stiprinot tās preventīvo darbu, tostarp novēršot iespējamos normatīvo aktu pārkāpumus vai resursu nelietderīgu, ļaunprātīgu vai kļūdainu izmantošanu. Grozījumos Iekšējā audita likumā jāparedz, ka iekšējā audita darba apjomā tiek iekļauti arī kapitālsabiedrību auditi tām nodoto valsts funkciju izpildē. |
01.10.2009. |
FM (VK, TM) |
Būtiski pilnveidota iekšējā audita sistēma, kas nodrošinās efektīvu iestāžu iekšējo procesu sakārtošanu atbilstoši labas pārvaldības principiem, kā arī ātrāku un pilnīgāku Valsts kontroles revīzijas ieteikumu īstenošanu. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
4.4. |
Sagatavot MP rezolūciju ar uzdevumu visiem valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvjiem pastiprināti sekot līdzi valsts kapitālsabiedrību izdevumu lietderībai, pamatotībai un atbilstībai valsts interesēm, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķu izdevumu pozīciju (piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumi, degviela, autoparka uzturēšana, apmācības, sabiedriskās attiecības) samazinājumam, vienlaikus samērojot šos samazinājumus ar valsts kapitālsabiedrības tiešajai darbībai nepieciešamajiem izdevumiem Pasākums iecerēts divu mērķu sasniegšanai. Pirmkārt, nodrošināt to, ka valsts kapitālsabiedrības ekonomiskās krīzes laikā neveic sabiedrībai neizprotamus un nepieņemamus iepirkumus vai naudas tēriņus. Otrkārt, nodrošināt to, lai 2009.gadā valsts kapitālsabiedrības, taupīgi saimniekojot, sasniegtu labākus peļņas rādītājus, kas 2010.gadā tiktu ieskaitīta valsts budžetā kā dividendes. Vienlaikus tiks paaugstināta arī valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvju atbildība gadījumos, ja tiks atklāta nesaimnieciska rīcība ar valsts kapitālsabiedrības mantu. |
01.07.2009. |
VK |
Ziņojums MP par valsts kapitālsabiedrību veiktajiem taupības pasākumiem 2009.gada 1.pusgada laikā, ieekonomētajiem līdzekļiem. |
0,00 Ls (piešķirtās budžeta apropriācijas ietvaros) |
Rezultāti un to rādītāji īstenoto pasākumu novērtēšanai
Nr. p.k. |
Politikas rezultāta formulējums |
2007 (fakts) |
2008 (fakts) |
2009 (plāns) |
2010 (tendence) |
1. |
Valsts kontroles veikto revīziju īstenoto ieteikumu īpatsvars4 pieaug |
62% |
75% |
90% |
pieaug |
2. |
Pasaules bankas starptautiskā salīdzinošā indikatora GRICS parametrā “korupcijas kontrole” Latvijas koeficienta vērtība paaugstinās |
0,31 |
Nav datu |
0,35 |
pieaug |
Lietuva |
0,17 |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
|
Igaunija |
0,94 |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
4 Informācija par ieteikumu ieviešanu saskaņā ar Valsts kontroles 2007. un 2008.gada publiskajos pārskatos ietvertajiem datiem. http://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=2139
5. Plāna novērtēšanas un atskaitīšanās kārtība
Par plāna īstenošanu visā valsts pārvaldē atbildīgi ir valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji, kuri vada pie konkrētiem plāna pasākumiem norādītās atbildīgās institūcijas.
Par pārskatu sagatavošanu par Optimizācijas plāna īstenošanas progresu un sasniegtajiem rezultātiem ir atbildīga VK, iekļaujot to ikmēneša atskaitē par “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanas plānu”, kas nodrošina ikmēneša atskaišu sagatavošanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem, kā arī reizi gadā (vai pēc pieprasījuma) sagatavo un iesniedz MK informatīvo ziņojumu.