Ministru kabineta noteikumi Nr.573

Rīgā 2009.gada 17.jūnijā (prot. Nr.43  70.§)

Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta septīto un astoto daļu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), un minēto fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus, kā arī kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai no minētajiem fondiem.

II. Fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetences sadalījums

2. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) administrēšanu atbilstoši Padomes 2005.gada 21.jūnija Regulai (EK) Nr.1290/2005 par kopējo lauksaimniecības politikas finansēšanu (turpmāk – Regula Nr.1290/2005) nodrošina:

2.1. kompetentā iestāde;

2.2. maksājumu iestāde;

2.3. sertificējošā institūcija.

3. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) administrē­šanu atbilstoši Padomes 2005.gada 20.septembra Regulai (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaim­niecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – Regula Nr.1698/2005) un Regulai Nr.1290/2005 nodrošina:

3.1. vadošā iestāde;

3.2. maksājumu iestāde;

3.3. Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja;

3.4. kompetentā iestāde;

3.5. sertificējošā institūcija.

4. Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) administrēšanu atbilstoši Padomes 2006.gada 27.jūlija Regulai (EK) Nr.1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk – Regula Nr.1198/2006) nodrošina:

4.1. vadošā iestāde;

4.2. sertifikācijas iestāde;

4.3. revīzijas iestāde;

4.4. Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja;

4.5. kompetentā iestāde;

4.6. kompetentā struktūra, kas atbildīga par maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējiem.

5. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauk­saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši Komisijas 2006.gada 21.jūnija Regulas Nr.885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr.1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāma­tojumu noskaidrošanu, 1.panta 2., 3. un 4.punktam pilda Zemkopības ministrija.

6. Kompetentā iestāde saskaņā ar Komisijas 2006.gada 21.decembra Regulas (EK) Nr.2003/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansē ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējo organizāciju saistītos izdevumus, 3.pantu ir Lauku atbalsta dienests.

7. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) vadošās iestādes funkcijas atbilstoši Regulas Nr.1698/2005 75.pantam un Regulas Nr.1198/2006 59.pantam pilda Zemkopības ministrija.

8. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauk­saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumu iestādes, kā arī Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) kompetentās struktūras (tā ir atbildīga par maksā­jumu veikšanu atbalsta saņēmējiem) funkcijas pilda Lauku atbalsta dienests.

9. Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) kompetentās iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

10. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauk­saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) sertificējošo institūciju nosaka Zemkopības ministrija publiskā iepirkuma kārtībā.

11. Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) sertifikācijas iestādes funkcijas atbilstoši Regulas Nr.1198/2006 60.pantam pilda Zemkopības ministrija.

12. Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) revīzijas iestādes funkcijas atbilstoši Regulas Nr.1198/2006 61.pantam pilda Zemkopības ministrija.

13. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu nodrošina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts.

14. Valsts lauku un zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta pienāku­mus pilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

15. Saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 75.panta 2.punktu, kā arī Regulas Nr.1974/2006 VI pielikuma 1.punkta 1.1.apakšpunkta ceturto ievilkumu infor­mēšanas un publicitātes pasākumus par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas teritorijā veic plānošanas reģioni.

16. Lauku atbalsta dienests triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu informāciju par atbalsta saņēmējiem publicē Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē.

17. Tehniskās palīdzības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 66.panta 2.punktu un Regulas Nr.1198/2006 46.panta 2.punktu saņem Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

III. Uzraudzības komitejas

18. Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) administrēšanā iesaistīta institūcija, kas darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu un atbilstoši Regulas Nr.1698/2005 77. un 78.pantam.

19. Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj:

19.1. divus pārstāvjus no Zemkopības ministrijas;

19.2. divus pārstāvjus no Lauku atbalsta dienesta;

19.3. pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības;

19.4. pārstāvi no Pārtikas un veterinārā dienesta;

19.5. pārstāvi no Valsts meža dienesta;

19.6. pārstāvi no Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;

19.7. pārstāvi no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;

19.8. pārstāvi no Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes;

19.9. pārstāvi no Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes;

19.10. pārstāvi no Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes;

19.11. četrus pārstāvjus no lauksaimnieku organizācijām;

19.12. divus pārstāvjus no vides organizācijām;

19.13. pārstāvi no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas;

19.14. divus pārstāvjus no Vides ministrijas.

20. Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Zivsaim­niecības fonda (EZF) administrēšanā iesaistīta institūcija, kas darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu un atbilstoši Regulas Nr.1198/2006 63., 64., 65. un 66.pantam.

21. Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj:

21.1. trīs pārstāvjus no Zemkopības ministrijas;

21.2. divus pārstāvjus no Lauku atbalsta dienesta;

21.3. pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības;

21.4. pārstāvi no Pārtikas un veterinārā dienesta;

21.5. pārstāvi no Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;

21.6. pārstāvi no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;

21.7. pārstāvi no Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes;

21.8. pārstāvi no Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes;

21.9. pārstāvi no Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes;

21.10. trīs pārstāvjus no Zivsaimniecības konsultatīvās padomes;

21.11. divus pārstāvjus no vides organizācijām;

21.12. pārstāvi no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas;

21.13. pārstāvi no Vides ministrijas.

IV. Finanšu vadība

22. Šo noteikumu 1.punktā minētajiem fondiem valsts budžetā līdzekļus plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Zemkopības ministrijas budžeta programmā vai apakšprogrammā projektu un pasākumu īstenošanai un faktisko izdevumu atmaksai atbilstoši apstiprinātajai Eiropas Savienības finansē­juma un valsts budžeta finansējuma kopsummai.

23. Zemkopības ministrija katram fondam plāno valsts budžeta ilgtermiņa saistības atbilstoši prognozētajai fondu projektu un pasākumu naudas plūsmai.

24. Lauku atbalsta dienests iesniedz Valsts kasē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) līdzekļu apgūšanas prognozes saskaņā ar Valsts kases noteikto paraugu un termiņu.

25. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu piecu darbdienu laikā pēc līdzekļu pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Komisijā informē Valsts kasi par pieprasīto Eiropas Savienības fonda līdzekļu apmēru, pieprasīšanas datumu un iespējamo līdzekļu saņemšanas termiņu.

26. Valsts kase nodrošina no Eiropas Komisijas saņemto Eiropas Savienī­bas līdzekļu uzskaiti pa fondiem un saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu piecu darbdienu laikā pēc līdzekļu ieskaitīšanas Valsts kases kontā par saņem­tajiem līdzekļiem informē Lauku atbalsta dienestu un Zemkopības ministriju.

27. Finansējuma saņēmējam finansējumu no fonda un, ja tas ir paredzēts projekta iesniegumā, no valsts budžeta izmaksā Valsts kase, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sagatavoto maksājuma uzdevumu.

28. Lēmumu par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu atbalsta saņēmēju kontos Valsts kasē pieņem Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajos aktos par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu paredzēto kārtību, kā arī tad, ja pret atbalsta saņēmēju ir sākts maksātnespējas process, konstatēts atbalsta saņēmēja pienākumu vai apliecinājumu pārkāpums un ja Valsts kasē nav pieejami finanšu līdzekļi.

V. Klientu un lauku reģistrs

29. Ja atbalsta pretendents uz atbalstu pretendē pirmo reizi, tas Lauku atbalsta dienestā iesniedz aizpildītu veidlapu (1. vai 2.pielikums), lai reģistrētos Lauku atbalsta dienesta pārziņā esošajā klientu reģistrā. Ja atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem, tas Lauku atbalsta dienestā papildus iesniedz arī informāciju par apsaimniekotajiem zemes gabaliem (3.pielikums). Šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā minētās veidlapas var iesniegt papīra formā vai elektroniski saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

30. Ja ir izmaiņas iesniegtajās veidlapās minētajā informācijā, atbalsta pretendents atkārtoti aizpilda atbilstošo veidlapu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā divu nedēļu laikā pēc izmaiņu rašanās. Ja uzņēmējdarbības forma tiek mainīta uz formu “individuālais komersants” vai “zemnieku saimniecība”, atbalsta pretendents, aizpildot šo noteikumu 2.pielikumā minēto veidlapu, norāda jauno uzņēmējdarbības formu un Lauku atbalsta dienesta piešķirto klienta numuru.

31. Ja ir mainījusies atbalsta saņēmēja atbilstība atbalsta saņemšanas nosacījumiem, atbalsta saņēmējam ir pienākums par šādām izmaiņām informēt Lauku atbalsta dienestu triju darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās.

32. Lauku reģistrs ir Lauku atbalsta dienesta pārziņā esoša ģeogrāfiskās informācijas sistēma, un ar tās palīdzību Lauku atbalsta dienests identificē lauksaimniecībā izmantotos zemes gabalus, par kuriem ir tiesības saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem. Lauku reģistrā ietver lauku bloku (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas) datubāzi ar savstarpēji saistītiem citiem telpisko datu slāņiem un tiem pakārtotu informāciju (ģeogrāfisko piesaisti, identifikācijas numuriem un informāciju par platību).

33. Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests izmanto lauku bloku kartes sagatavošanā. Lauku bloku kartes drukā mērogā 1:5000 vai 1:10000.

34. Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests aktualizē pēc jaunajām ortofotokartēm un precizē, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu lauku bloku precizēšanai (4.pielikums) un lauku bloku karti, kurā norādītas atbilstošās izmaiņas. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests sniegto informāciju pārbauda dabā.

35. Lauku atbalsta dienests, Valsts zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Dabas aizsardzības pārvalde savstarpēji nodrošina lauku reģistra uzturēšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu nepārveidotā formā (neizmantojot īpašas datu sagatavošanas metodes, ietverot individuālos statistiskos datus par privāt­personām).

VI. Pārbaudes

36. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendentu iesniegumu adminis­tratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kā arī nodrošina pārbaužu dokumen­tēšanu un uzskaiti saskaņā ar Komisijas 2006.gada 7.decembra Regulu (EK) Nr.1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (turpmāk – Regula Nr.1975/2006), Komisijas 2007.gada 26.marta Regulu (EK) Nr.498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr.1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu, un Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr.796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaim­niecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk – Regula Nr.796/2004).

37. Ja investīciju atbalsta pasākumos ieguldījumu publiskā finansējuma Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļa nepārsniedz EUR 10 000 vai ja risku analīzes rezultātā ir konstatēts nebūtisks risks par atbalsta saņemšanas nosacī­jumu neizpildi vai ieguldījumu neesamību, Lauku atbalsta dienests var pieņemt lēmumu neveikt pārbaudi uz vietas, izņemot gadījumus, ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību. Minēto lēmumu un tā pamatojumu ieprotokolē.

38. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi uz vietas un pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus, kas saistīti ar konkrētā pasākuma īstenošanu.

39. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē uz vietas un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.

40. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un pārbaudēs uz vietas iegūtajiem rezultātiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta pretendenta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

VII. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

41. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas koordinējošā iestāde saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulas (EK) Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003 (turpmāk – Regula Nr. 73/2009), 20.panta 3.punktu ir Lauku atbalsta dienests.

42. Saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 42.panta 1.punktu ir šādas kompetentās kontroles iestādes:

42.1. Lauku atbalsta dienests – vides jomā jautājumos, kas saistīti ar laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu ievērošanu;

42.2. Pārtikas un veterinārais dienests – sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju un labturību;

42.3. Valsts augu aizsardzības dienests – sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar augu veselības aizsar­dzību, un vides jomā jautājumos, kas saistīti ar kultūraugu mēslošanas plāniem īpaši jutīgajās teritorijās;

42.4. Valsts meža dienests – vides jomā jautājumos, kas saistīti ar mežu platībām.

43. Lauku atbalsta dienests:

43.1. koordinē kompetento kontroles iestāžu informācijas apmaiņu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā;

43.2. nodrošina kompetentās kontroles iestādes ar Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par atbalsta pretendentiem savstarpējās atbilstības pārbaužu veikšanai;

43.3. saskaņā ar kompetento kontroles iestāžu sniegto informāciju par veiktajām pārbaudēm aprēķina atbalsta samazinājumu, ja ir konstatēti Regulas Nr.73/2009 4.pantā minēto nosacījumu pārkāpumi, un galīgo atbalsta maksājumu.

44. Saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 9.pantu un 42.panta 1.punktu, kā arī atbilstoši kompetencei:

44.1. Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsar­dzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests veic atbalsta pretendentu atlasi pārbaudēm saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 44. un 45.pantu. Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests informē par tiem Lauku atbalsta dienestu;

44.2. Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsar­dzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests veic savstarpējās atbilstības pārbaudes saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 46. un 47.pantu;

44.3. Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests elektroniski sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par savstarpējās atbilstības pārbaudes rezultātiem, pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem, to izvērtējumu un izmaiņām pārbaudes rezultātos saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 48.pantu, kā arī pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz citu nepieciešamo informāciju savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas uzturēšanai un darbībai.

45. Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi ir noteikti normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās.

46. Lauku atbalsta dienests nepiemēro atbalsta samazinājumu, ja kom­petentās kontroles iestādes ir konstatējušas maznozīmīgu neatbilstību Regulas Nr.73/2009 24.panta 2.punkta izpratnē un izteikušas brīdinājumu atbalsta pretendentam pirmo reizi.

VIII. Neatbilstošo izdevumu administrēšana

47. Lauku atbalsta dienests izvērtē atbalsta saņēmēja izdevumu atbilstību un pieņem lēmumu par neatbilstošo izdevumu atgūšanu. Neatbilstošos izdevu­mus neatgūst, ja atgūstamā summa vienam iesniegumam vienā atbalsta veidā, vienā pasākumā vai apakšpasākumā nepārsniedz 65 latus vienā finanšu gadā.

48. Lauku atbalsta dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 47.punktā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to atbalsta saņēmējam.

49. Lauku atbalsta dienests neatbilstošos izdevumus ietur no atbalsta saņēmēja nākamā maksājuma. Ja neatbilstošos izdevumus nav iespējams ieturēt no nākamā maksājuma, atbalsta saņēmēja pienākums ir atmaksāt neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienesta norādītajā kontā šo noteikumu 47.punktā minētajā lēmumā norādītajā termiņā. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības ieskaitītos neatbilstošo izdevumu līdzekļus par kārtējā gada izdevumiem izmantot atkārtoti Eiropas Savienības fondu izmaksām citiem atbalsta saņēmējiem. Par iepriekšējos gados veiktajiem izdevumiem atmaksātos neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienests pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.

50. Ja atbalsta saņēmējs neatbilstošos izdevumus nevar atmaksāt šo noteikumu 47.punktā minētajā lēmumā norādītajā termiņā un apmērā:

50.1. atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pamatotu iesniegumu par nepieciešamību mainīt minētajā lēmumā norādīto termiņu;

50.2. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 50.1.apakšpunktā minēto iesniegumu un, ja nepieciešams, septiņu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas izdara nepieciešamos grozījumus šo noteikumu 47.punktā minētajā lēmumā, izdodot jaunu administratīvo aktu. Piecu darbdienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas Lauku atbalsta dienests informē par to konkrēto atbalsta saņēmēju.

51. Ja atbalsta saņēmējs, kas nav budžeta iestāde, neatmaksā neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienesta lēmumā norādītajā termiņā, atbalsta saņēmējs par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no neatmaksātās summas. Lauku atbalsta dienests par to informē atbalsta saņēmēju un nodrošina nokavējuma naudas ieskaitīšanu Lauku atbalsta dienesta norādītajā kontā.

52. Ja atbalsta saņēmējs, kura rīcības dēļ bijuši neatbilstoši izdevumi, ir budžeta iestāde un Lauku atbalsta dienests nevar nodrošināt atbalsta saņēmēja neatbilstošo izdevumu ieturēšanu:

52.1. Lauku atbalsta dienests informē Zemkopības ministriju par atbalsta saņēmēja neatbilstošajiem izdevumiem;

52.2. Zemkopības ministrija šo noteikumu 52.1.apakšpunktā minēto infor­māciju nosūta atbalsta saņēmēja augstākās iestādes (ja tāda ir) vadītājam un Valsts kontrolei.

53. Ja Eiropas Komisija izdod atgūšanas rīkojumu saskaņā ar Padomes 1999.gada 22.marta Regulu (EK) Nr.659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93.panta piemērošanai (turpmāk – Regula Nr.659/1999), Lauku atbalsta dienests nodrošina nelikumīgi izmaksātā atbalsta atgūšanu.

54. Saņemot Eiropas Komisijas izdoto atgūšanas rīkojumu, Lauku atbalsta dienests:

54.1. 14 dienu laikā informē Zemkopības ministriju par atbalsta saņēmēju skaitu un atbalsta apmēru atbalsta shēmā;

54.2. mēneša laikā informē atbalsta saņēmēju par atbalsta atmaksas kārtību, termiņiem un atmaksājamā atbalsta apmēru, ņemot vērā procentus, kas noteikti saskaņā ar Regulas Nr.659/1999 14.panta 2.punktu.

55. Valsts vai pašvaldības institūcija, kas ir atbildīga par atbalsta pro­grammas vai projekta piemērošanu lauksaimniecības, lauku vai zivsaimniecības attīstības jomā (turpmāk – atbalsta sniedzējs), izvērtē atbalsta programmas vai projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem par atbalstu lauksaimniecības un zivsaimnie­cības nozarē. Ja atbalsta sniedzējs Zemkopības ministrijā iesniedz izvērtēšanai atbalsta programmu vai projektu, Zemkopības ministrija atzinumu sniedz 15 darbdienu laikā pēc atbalsta programmas vai projekta saņemšanas.

IX. Noslēguma jautājums

56. Atzīt par spēku zaudējušiem:

56.1. Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.267 “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 69., 177.nr.; 2008, 121.nr.; 2009, 17.nr.);

56.2. Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.268 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaim­niecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 69.nr.; 2008, 22., 96., 160., 166.nr.; 2009, 10.nr.).

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 30.jūniju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.573

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.573

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.573

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.573

Zemkopības ministrs J.Dūklavs