ES Ministru padome: Par ģenētiski modificētiem organismiem un klimata pārmaiņām

25.jūnijā Luksemburgā notikušās Eiropas Savienības Vides ministru padomes laikā tika diskutēts par pielāgošanos klimata pārmaiņām un rūpnieciskajām emisijām un tika izteikts ierosinājums par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanas aizliegšanu vai atļaušanu nacionālā līmenī, kā arī pieņemti nozīmīgi vides politikas lēmumi.

Vides ministru padome apstiprināja nozīmīgus secinājumus par pielāgošanās pasākumiem klimata pārmaiņām; šie pasākumi turpmāko gadu laikā būs jāplāno un jāīsteno visām ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai. Lai gan ekonomiskie apstākļi ir smagi, klimata pārmaiņu jautājums nedrīkst zaudēt savu aktualitāti un tā risināšanā jāiesaistās ne tikai attīstītajām valstīm, bet arī jaunattīstības valstīm, lai nepieļautu, ka klimata izmaiņas pārsniedz 2 grādu robežas. Dalībvalstis pārrunāja sasniegto progresu ceļā uz jaunu visaptverošu vienošanos klimata pārmaiņu novēršanā un nepieciešamību panākt kompromisu Kopenhāgenas konferencē decembrī.

Līdzīgi daudzām citām dalībvalstīm, arī Latvija atbalstīja Austrijas viedokli, kas aicināja Komisiju izstrādāt nepieciešamos grozījumus ES normatīvajā regulējumā, lai ES dalībvalstīm būtu tiesības lemt nacionālā līmenī par ĢMO audzēšanas atļaušanu vai aizliegšanu savā teritorijā. Eiropas Komisija apsolīja izvērtēt iespējamos risinājumus un nākt klajā ar priekšlikumu. Līdz ar to var uzskatīt, ka valstis, kuras ir negatīvas pret ĢMO, ir guvušas zināmus panākumus.

Tika panākta politiska vienošanās direktīvai par rūpnieciskajām emisijām, kas apvieno līdz šim vairākas atsevišķas direktīvas. Šajā nozīmīgajā direktīvā Latvijai izdevās nodrošināt savas pamatintereses – gan pietiekamus termiņus prasību ieviešanai, gan arī to, ka dokumenti par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem būs pieejami visu dalībvalstu valodās, arī latviešu valodā, kas sākotnējā direktīvas projektā nebija paredzēts.

Vides padome apstiprināja secinājumus par invazīvām svešzemju sugām – klimata pārmaiņu rezultātā šī problēma saasinās arī Latvijā: bioloģiskā daudzveidība samazinās, palielinās invazīvo sugu skaits. Tika ierosināts pieņemt kvalitātes kritērijus bioloģiskajiem atkritumiem, lai pēc pārstrādes tos varētu izmantot lauksaimniecībā, bet tiktu novērsta augsnes piesārņošana ar nekvalitatīvi pārstrādātiem bioloģiskajiem atkritumiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa