Uzturoties darba vizītē Ungārijā 26.–27.jūnijā

26.jūnijā Budapeštā pirmajā darba vizītes Ungārijā dienā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Ungārijas premjerministru Gordonu Bajnai un finanšu ministru Pēteru Osko. Sarunu galvenais temats bija Latvijas un Ungārijas ekonomiskās situācijas novērtējums, kā arī premjeri apmainījās viedokļiem par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Ungārijas premjerministrs G.Bajnai pateicās V.Dombrovskim par dalību dzelzs priekškara krišanas 20.gadadienas svinīgajos pasākumos 27.jūnijā Budapeštā. Pasākumos piedalījās 30 augsta līmeņa delegācijas no dažādām Eiropas valstīm.

Tikšanās laikā ar Ungārijas premjerministru un finanšu ministru puses pārrunāja galvenos risinājumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai abās valstīs. V.Dombrovskis iepazīstināja Ungārijas amatpersonas ar Latvijas valdības pēdējiem lēmumiem krīzes pārvarēšanai un budžeta samazinājumu par 500 miljoniem latu, kas vērsts uz krīzes pārvarēšanu, kā arī ieskicēja strukturālo reformu principus.

Ungārijas premjerministrs un finanšu ministrs izklāstīja situāciju Ungārijā, kas ir līdzīga ekonomiskajai krīzei Latvijā. Maija vidū Ungārijā uzturējās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) delegācijas, kuras veica Ungārijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma otro pārskatu. Delegācijas vizītes laikā, ņemot vērā jaunākās ekonomiskās recesijas prognozes, kas liecina par iekšzemes kopprodukta (IKP) pazemināšanos par 6,7% šajā gadā, Ungārijas valdība vienojās ar starptautiskajiem aizdevējiem par iespēju palielināt budžeta deficīta līmeni līdz 3,9% plānoto 2,9% no IKP vietā. Ungārijas valdība ir apņēmusies nodrošināt, ka budžeta deficīts nākamajā gadā tiktu samazināts līdz 3,8%, bet 2011.gadā zem 3% no IKP.

Pēc šīs tikšanās SVF paziņoja, ka Ungārijas valdības parāds, inflācija un starptautisko rezervju nodrošinājums ir sasniegts, kā arī izpildīti strukturālie uzdevumi saistībā ar pensiju sistēmas reformu un valdības aizdevumu bankām nodrošināšanu. 23.jūnijā Starptautiskā valūtas fonda valde ir pieņēmusi lēmumu piešķirt Ungārijai 20,1 miljardu eiro lielā aizdevuma trešo daļu – 1,43 miljardus eiro.

Vienlaikus Ungārija, līdzīgi kā Latvija, ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju, kur uzskaitīti priekšnosacījumi nākamās aizdevuma daļas 1,5 miljardu eiro saņemšanai. Memorandā ir noteikts, ka Ungārijai šogad uz pusi jāsamazina sabiedriskajā sektorā strādājošo algas kompensācijas otrā daļa (Ungārijā daļa no sabiedriskajā sektorā strādājošo algas tiek maksāta dažādās kompensācijās un bonusos), jāatceļ mājokļu iegādes subsīdiju sistēma, nākamajā gadā jāsamazina pašvaldību budžets par 430 miljoniem eiro, kā arī jāveic citi izdevumu samazinājumi.

Memorandā ir uzskaitītas arī citas strukturālās reformas, piemēram, izmaiņas bērnu un ģimenes pabalstu sistēmā, subsīdiju samazināšana apkurei, bērnu pusdienu nodrošināšana skolās, nodokļu sistēmas pārstrukturizācija, kā arī nodokļu paaugstināšana patēriņam, piemēram, nekustamajiem īpašumiem, lidmašīnām u.c.

20.aprīlī pēc stāšanās amatā G.Bajnai prezentēja valdības rīcības plānu nākamajiem 12 mēnešiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ungārijā. Šis plāns paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu un sociālo maksājumu samazināšanu. PVN Ungārijā paredzēts paaugstināt no 20% uz 25%, vienlaikus saglabājot 18% PVN atsevišķām pārtikas produktu grupām un apkurei. Akcīzes nodokli paredzēts palielināt par 5–6%, kā arī paaugstināt nodokļus caur ofšorkompānijām novirzītajiem ienākumiem, atcelt 4% solidaritātes nodokli uzņēmumiem un noteikt uzņēmumu nodokļa paaugstināšanu no 16% līdz 19%. Līdzīgi kā Latvijā, paredzēts samazināt sabiedriskā sektora izdevumus, piemēram, ministru algas samazinātas par 15%, komandējumu izdevumu – par 50%, kā arī paredzēts būtisks ieņēmumu samazinājums valsts uzņēmumu valdes locekļiem.

Programmā paredzēts IKP samazinājums šajā gadā līdz 6% iepriekš plānoto 3,5% vietā, kā arī ir izteikts atzinums, ka recesija Ungārijā turpināsies arī nākamgad. Galvenās valdības prioritātes un plānotie pasākumi saskaņā ar šo rīcības plānu tiek iedalīti četrās kategorijās – īstermiņa krīzes menedžments, stabilizācijas pasākumi, ekonomiskās izaugsmes veicināšana un uzticības atjaunošana Ungārijas ekonomikai.

Maija sākumā Ungārijas parlaments ir apstiprinājis izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz veikt izmaiņas pensiju sistēmā un būtiskākās izmaiņas ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 65 gadiem sešu gadu laikā, sākot ar 2012.gadu.

Sarunas gaitā abu valstu premjerministri bija vienisprātis, ka Latvijas un Ungārijas sadarbība ir jāpaplašina, īpaši izceļot tādas nozares kā farmācija, enerģētika, kā arī tūrisms. Abu valstu līdzšinējā ekonomiskā sadarbība nav raksturojama kā dinamiska un strauji augoša. Viens no iemesliem ir tradicionālā abu valstu uzņēmēju orientācija uz dažādiem tirgiem un biznesa sadarbības reģioniem. Kopš Latvijas un Ungārijas iestāšanās Eiropas Savienībā abu valstu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē Eiropas Savienības iekšējā likumdošana un vienotā tirgus principi, kā rezultātā abu valstu uzņēmējiem ir radušās daudz lielākas ekonomiskās sadarbības iespējas. Gan V.Dombrovskis, gan G.Bajnai bija pārliecināti, ka šo potenciālu, ko dod Eiropas Savienības vienotais tirgus, būtu iespējams izmantot daudz aktīvāk.

Arī sadarbība enerģētikā ar Ungārijas organizācijām un uzņēmumiem līdz šim nav notikusi, taču nākotnē divpusējo sadarbību ar Ungāriju varētu attīstīt dažādu programmu ietvaros, piemēram, energoefektivitātes programmu un energoefektivitātes produkcijas un iekārtu ražošanas un izmantošanas programmu ietvaros.

Premjerministri pārrunāja arī Baltijas un Višegradas valstu (Ungārija, Čehija, Slovākija, Polija) reģionu enerģētikas jautājumus. Latvijas Ministru prezidents V.Dombrovskis izklāstīja vienotā enerģētikas tirgus veidošanas vēsturi Baltijas reģionā un enerģētikas tirgus atvēršanu. Viņš minēja, ka Latvijas prioritāte ir funkcionējošs enerģētikas tirgus Baltijas valstīs, kas ietver tirgus atvēršanu Igaunijā līdz 2013.gadam un reālu tirgus liberalizāciju Lietuvā. Paralēli tirgus liberalizācijai Latvija sagaida konsekventu infrastruktūras un jaunu jaudu projektu realizāciju, un šiem projektiem vajadzētu piešķirt finansējumu jaunajā Eiropas Savienības finanšu budžeta ietvarā.

Ungārijas premjerministrs izklāstīja situāciju Ungārijā saistībā ar gāzes piegāžu apdraudējumu no Ukrainas. Šā gada 6.janvārī Ukraina pilnībā pārtrauca gāzes piegādi Ungārijai, un steidzami vajadzēja rast risinājumu Krievijas un Ukrainas gāzes konflikta izraisītajām sekām. Ungārija pieņēma lēmumu samazināt gāzes piegādi lielajiem industriālajiem gāzes patērētājiem, aicināja pārslēgt elektrostacijas uz naftas izmantošanu un pieņēma lēmumu atvērt gāzes rezerves. Visu šo pasākumu rezultātā Ungārija veiksmīgi pārvarēja krīzi ne tikai attiecībā uz Ungārijas gāzes patērētājiem, bet arī spēja sniegt palīdzību visvairāk cietušajām kaimiņvalstīm.

Ungārijas premjers izklāstīja gāzesvada projekta “Nabuko” galvenos pamatprincipus. Janvārī Budapeštā notika samits par šā gāzesvada izveidi, kurā piedalījās arī Eiropas Komisijas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Samita rezultātā dalībnieki pieņēma deklarāciju, kurā valstis pauda stingru atbalstu šā projekta īstenošanai.

Ungārijai tikpat būtisks gāzes projekts ir gāzesvads “South Stream”. Martā Ungārijas premjers viesojās Maskavā un tikās ar Krievijas puses enerģētikas uzņēmumu un valdības pārstāvjiem, un parakstīja vienošanos par kopēju uzņēmumu veidošanu, kas būtu atbildīgs par gāzesvada daļas izbūvi Ungārijas teritorijā. Ungārijai, tāpat kā Latvijai, svarīga ir enerģētikas resursu piegāžu diversifikācija, lai sadalītu riskus un mazinātu atkarību no vienas piegādātājvalsts.

Abu valdību vadītāji pārrunāja divpusējo sadarbību starptautiskajās organizācijās, divpusējos valstu uzņēmumu biznesa projektus, kas varētu interesēt abas puses, kā arī Eiropas Savienības ietvaros iesāktos starptautiskos un starpreģionu sadarbības projektus. Sarunas nobeigumā V.Dombrovskis aicināja G.Bajnai, īstenojot abu valstu ekonomisko sadarbību, uz aktīvu viedokļu apmaiņu krīzes pārvarēšanas pasākumu realizēšanā.

V.Dombrovskis pateicās par ielūgumu uz dzelzs priekškara krišanas atceres pasākumiem un uzsvēra, ka tas ir vēsturisks notikums visām Eiropas valstīm. Nobeigumā Ungārijas premjerministrs uzdāvināja V.Dombrovskim daļiņu no “dzelzs priekškara” – dzeloņdrāts, kas savulaik atradās uz Ungārijas un Austrijas robežas un 1989.gadā tika pārgriezta.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre