Par Valdības rīcības plāna izpildi

Pirmdien, 10. janvārī, Ekonomikas ministrijā notika darba sanāksme, kurā ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs un citas ministrijas vadošās amatpersonas apsprieda Valdības rīcības plāna izpildes gaitu un turpmākās prioritātes. Ekonomikas ministrija ierosinās valdībai papildus iekļaut rīcības plānā vēl apmēram 25 pasākumus Ministru kabineta (MK) deklarācijas izpildes nodrošināšanai.

Kopumā no visiem 39 ministrijas rīcības plānā ieplānotajiem pasākumiem (līdz 2000.gada 1.janvārim) nav paveikti divi, bet 9 pasākumiem ir bijušas novirzes izpildes termiņos. Sanāksmes laikā tika analizēti pasākumu neizpildes un termiņu kavēšanas iemesli. Rīcības plānā paredzētā Centrālās statistikas pārvaldes pilsētu un rajonu nodaļu pieslēgšana datu pārraides tīklam nenotika, jo pasākums tiks finansēts no PHARE līdzekļiem, bet kontrakts par darbu izpildi Eiropas Savienības (ES) delegācijā tika parakstīts tikai 1999.gada novembrī. Tāpat līdz gada beigām bija paredzēts izstrādāt dokumentu paketi par energoefektivitātes nodrošināšanu, ko paredz Eiropas enerģētikas hartas līgums. Šajā jomā ir izstrādāts tikai energoefektivitātes nodrošināšanas stratēģijas projekts, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts valdībā, taču liels darbs vēl jāiegulda stratēģijas īstenošanas kārtības izstrādāšanā.

No izpildītajiem pasākumiem jāatzīmē Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas koncepcijas izstrāde. Turklāt svarīgs ir fakts, ka šoreiz bez tukšām frāzēm par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanas lielo nozīmi koncepcijā ir noteikti precīzi realizācijas mehānismi un piešķirts reāls valsts atbalsts kredītgalvojuma veidā — 10 miljoni latu. Tāpat no paveiktajiem darbiem vajadzētu atzīmēt izstrādāto Latvijas ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, kuru konsekventi realizējot un nesamazinot realizācijai nepieciešamos līdzekļus, tiks samazināts Latvijas ārējās tirdzniecības bilances deficīts, kā arī panākts Latvijas eksporta ikgadējais pieaugums ne mazāk par 10 —15% tuvāko piecu gadu laikā.

Sanāksmes laikā pārspriesti arī pasākumi, kuru izpilde nav paredzēta valdības rīcības plānā. Kā svarīgākie jāmin ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām", kas paredz būtisku mazākuma akcionāru aizsardzību un to lomas palielināšanu lēmumu pieņemšanā, darbs pie Latvijas likumdošanas izvērtēšanas un saskaņošanas ar ES likumdošanu, gatavojot Latvijas pozīciju dažādās jomās sarunām ar ES, septiņu brīvās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu noslēgšana ar citām valstīm u.c.

Iepazīstoties ar departamentu direktoru veikto valdības deklarācijā un rīcības plānā noteikto uzdevumu analīzi, ekonomikas ministrs un citas ministrijas vadošās amatpersonas nolēma ieteikt valdībai iekļaut rīcības plānā vēl apmēram 25 pasākumus.

Tā, izvērtējot šā gada nacionālā nodarbinātības plāna izpildes indikatorus, līdz 2001.gada budžeta prioritāšu apspriešanai jāizstrādā Nacionālais nodarbinātības plāns nākamajam gadam. Tas ļaus novirzīt līdzekļus tiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, kas sniedz vislielāko atdevi.

Plānots arī revidēt mazo un vidējo uzņēmumu nacionālo attīstības programmu. Šī programma ir izstrādāta 1997.gadā, un šajā laikā valstī būtiski mainījusies situācija mazo un vidējo uzņēmumu darbībā. Ir parādījušies jauni atbalsta instrumenti, kuru izmantošana nebija paredzēta šajā programmā. Turpmāk programma tiks aktualizēta katru gadu un tā būs daudz konkrētāka — tiks noteikti precīzi veicamo pasākumu termiņi un īstenošanas mehānismi. Šo darbu plānots pabeigt līdz maijam.

Divu mēnešu laikā pēc Ekonomikas ministrijas izstrādātās Rūpniecības attīstības stratēģijas politikas akceptēšanas Ministru kabinetā tiks sagatavots vidēja termiņa pasākumu plāns šīs politikas virzienu īstenošanā. Sadarbībā ar citām atbildīgajām ministrijām tiks konkrēti lemts par pasākumiem, kas ļaus visefektīvāk realizēt stratēģijas pamatnostādnes.

Lai veicinātu augstu tehnoloģiju ražošanu Latvijā, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām un valsts iestādēm līdz jūnijam jāizstrādā MK noteikumu projekts, kas nosaka atbalstāmos augstas tehnoloģijas produktu un programmproduktu sarakstu, kas ļaus to ražotājiem saņemt likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" paredzētās atlaides.

Tāpat paredzēts izstrādāt vairākus MK noteikumus likuma "Par atbilstības novērtēšanu" piemērošanai, Antidempinga likumam pakārtotos normatīvo aktu projektus. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas darba plānu u.c.

Kaspars Paupe, Ekonomikas ministrijas  preses sekretārs