Šajās dienās tiek pieminēta dzimtā, mātes valoda. 21. februārī pasaule atzīmēja Dzimtās valodas dienu. (Pie mums gan tā kautrīgi un paklusi. Nav jau Valentīna diena!) Nedaudz TV tika pieminēts un izteikts mierinājums, ka latviešu valoda neizzudīs pat pēc 150 gadiem, kā tagad lībiešu (līvu) valoda. Kaut nu tā būtu! 22. februārī atzīmējam izcilā pasaules mēroga valodnieka J.Endzelīna 127. gadadienu.

Valodnieki lasa referātus, spriež un analizē stāvokli latviešu valodā. Un ir daži nepatīkami secinājumi. Iestājeksāmenos dzirdama nabadzīga, noplicināta, piesārņota latviešu valoda. Domāju, ka tam par iemeslu ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Biežās reformas, mācību grāmatas, skolotāju kadri un daudz kas cits. Nedrīkst atmest labo, vēsturiski nostiprināto vārdu — jēdzienu — ar citu, svešu, tikai tāpēc, ka tas nāk no ārzemēm. Importa slava jau ir daudzkārt atmaskota.

Domāju, ka J.Endzelīns būtu ļoti sašutis, uzzinot, ka pazudis ir tāds godājams vārds kā "galva". Latvijas brīvvalstī līdz 1940. gadam bija šis godājamais, cienījamais vārds. Vārdu "galva" ne velti lietoja kā stipras, harmoniskas ģimenes locekļa — tēva vārdu. Tātad, ja tēvs ir ģimenes galva — tad viss ir kārtībā.

Ģimenes galva rūpējas par ģimeni, sargā tās godu. Šo vārdu arī lietoja pilsētas vissvarīgākā, atbildīgākā persona. Bija Rīgas galva. Ne velti pašreiz radio raidījums sakarā ar Rīgas astoņsimtgadi veltīts agrākam ievērojamam pilsētas galvam V. fon Bulmeringam. Un nevis mēram Bulmeringam!

Tagad diemžēl runā par Rīgas mēru, arī citu pilsētu mēriem, jo tas tā smalkāk izklausās! Tas nāk no frančiem, Rīga tak ir kā mazā Parīze! Bet mums nevajag būt mazajai Parīzei! Mēs esam lielā, vienreizējā, senā Rīga — vienīgā ar saviem vēstures pieminekļiem un ievērojamo kultūru, cilvēkiem!

Es pat nezinu, kā to īsti lai izrunā — ar plato vai šauro "ē"? Gandrīz saistās ar vārdu "mēris" — briesmīgu slimību. Arī tas "priekšsēdētājs" ir savu laiku nokalpojis. Agrāk vajadzēja "priekšā sēdēt", prezidijā sēdēt. Tas nenozīmē visu redzēt, par visu atbildēt, bet tikai izpildīt no "augšas" dotos norādījumus. Arī ormanis sēž uz bukas un "vada" zirgu! Vai arī, ja sēd priekšā, tad aizmugurē sēdošam ir traucēts skats utt.? Tāpat tauta nepieņem vārdus masu mediji (mēdītāji!). Labs būtu "ziņavoti", ko ierosināja kāda žurnāliste. Vienvārdsakot, nevajag noniecināt savas valodas bagātības un klanīties svešinieku priekšā. Pietuka krustiņi un švauksti vairs nedrīkst maisīties šodienas valodā.

Un tādēļ uzdrošinos, skolotāja ar diplomu, ar tiesībām mācīt latviešu valodu un literatūru kopš 1955. gada, aicināt —

Rīgai 800. gadu jubilejā ir jābūt pilsētas galvam un nekādam mēram!

G.Reine — "Latvijas Vēstnesim"