Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”

Izdarīt likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 13.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdu “vardarbīgs” (attiecīgā locījumā). 

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo (turpmāk — cietušais), tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu (turpmāk — kaitējums), ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu (turpmāk — noziedzīgs nodarījums).”

3. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: 

“(3) Cietušajam nav tiesību saņemt valsts kompensāciju, ja noziedzīgs nodarījums bijis vērsts pret satiksmes drošību un cietušajam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.”

4. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

“3.¹ pants. Pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju

Pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir:

1) cietušajam, ja viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

2) apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

5. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) nodrošina izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

4) nodrošina cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pieprasa no procesa virzītāja vai zvērināta tiesu izpildītāja informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par valsts kompensāciju.”

6. 7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: 

“Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.”; 

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārda “dzimumneaizskaramība” ar vārdiem “vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka” ar vārdiem “apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: 

“(5) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā personai vienlaikus iestājas šā panta otrās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās sekas, valsts kompensāciju izmaksā vienā maksājumā atbilstoši noziedzīga nodarījuma smagākajām sekām.”

7. 8.panta otrajā daļā:

aizstāt ievaddaļā vārdus “kriminālprocess nav pabeigts” ar vārdiem “kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums”;

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “noziedzīga nodarījuma kvalifikācija” ar vārdiem “izziņas izsniegšanas brīdī konstatētā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vainas forma”;

papildināt 3.punktu pēc vārda “kontakt­informācija” ar vārdiem “kā arī datums, kad persona atzīta par cietušo”;

papildināt daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) informācija par personu, kura kriminālprocesā atzīta par cietušā pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija, kā arī datums, kad persona atzīta par pārstāvi), ja cietušais tiesības īsteno ar pārstāvja starpniecību;”;

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5.punktu attiecīgi par 5. un 6.punktu;

aizstāt 5.punktā vārdus “vai uz dzimumnozieguma izdarīšanu norādošo pazīmju esamība” ar vārdiem “dzimumnozieguma izdarīšanu norādošo pazīmju esamība vai konstatēts cilvēka imūndeficīta vīruss, B vai C hepatīts”.

8. 10.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdu “30 dienu” ar vārdu “mēneša”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: 

“(5) Ja konstatē, ka valsts kompensācija pieprasīta par to pašu noziedzīgu nodarījumu, uz kura pamata valsts kompensācija jau izmaksāta, Juridiskās palīdzības administrācija valsts kompensācijas pieprasījumu neizskata un atdod atpakaļ personai, kura to iesniegusi.

(6) Atkārtots valsts kompensācijas pieprasījums par to pašu noziedzīgu nodarījumu, par kuru atteikts izmaksāt valsts kompensāciju, ir pieļaujams, ja notikušas izmaiņas iepriekš iesniegtajā informācijā, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju.”

9. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “kā vienu maksājumu” ar vārdiem “par cietušo atzītajai personai vienā maksājumā”.

10. Aizstāt 12.panta 4.punktā vārdus “vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka” ar vārdiem “apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā”.

11. Izteikt 14. un 15.pantu šādā redakcijā: 

“14.pants. Lēmuma par valsts kompensāciju paziņošana

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju paziņo rakstveidā, nosūtot to uz valsts kompensācijas pieprasījumā norādīto adresi vai nododot adresātam vai viņa pārstāvim personiski.

(2) Lēmuma par valsts kompensāciju norakstu, kā arī maksājuma uzdevuma kopiju nosūta:

1) procesa virzītājam, ja kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums;

2) iestādei, kura pieņēmusi galīgo nolēmumu, ja kriminālprocess ir pabeigts;

3) iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja kriminālprocess ir izbeigts.

15.pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par valsts kompensāciju

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijai. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.”

12. Izslēgt 16.pantu.

13. Papildināt likumu ar IV nodaļu šādā redakcijā: 

“IV nodaļa

Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa 

19.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas tiesības, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

Juridiskās palīdzības administrācijai, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no cietušā, viņa pārstāvja, apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, citām valsts un pašvaldību iestādēm izmaksātās valsts kompensācijas piedziņai nepieciešamo informāciju;

2) bez īpaša tiesas nolēmuma stāties cietušā (piedzinēja) vietā, lai atgūtu izmaksāto valsts kompensācijas summu;

3) uzlikt par pienākumu cietušajam atmaksāt valsts budžetā saņemto valsts kompensāciju, ja viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

4) uzlikt par pienākumu apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju;

5) sadalīt atmaksājamo valsts kompensācijas summu daļās, ja no cietušā vai apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, saņemts motivēts rakstveida iesniegums. Ja atmaksājamā valsts kompensācijas summa tiek sadalīta daļās, visa summa atmaksājama gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu;

6) pieprasīt informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas procesu. 

20.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no cietušā, kurš saņēmis valsts kompensāciju

(1) Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka cietušais apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu un paziņo to cietušajam.

(2) Cietušajam ir pienākums šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu izpildīt 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Ja cietušais neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu noteiktajā termiņā, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi un paziņo to cietušajam.

(4) Ja cietušais šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu labprātīgi neizpilda 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo un iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu.

(5) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu izpildes termiņš ir 10 gadi. Iestājoties minētajam termiņam, izpildu lietvedība, pamatojoties uz Civilprocesa likumu, tiek izbeigta. 

21.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

(1) Ja cietušais valsts kompensāciju saņēmis kriminālprocesā, kurā nav pieņemts galīgais nolēmums, pieteikuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts interesēs uzturēšanu spēkā un apmierināšanu nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja cietušais valsts kompensāciju pieprasījis pabeigtā kriminālprocesā un tiesa apmierinājusi cietušā kompensācijas pieteikumu, Juridiskās palīdzības administrācija ar lēmumu par valsts kompensāciju stājas cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas summas apmērā. Minēto lēmumu nosūta cietušajam vai viņa pārstāvim un zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija nosūta paziņojumu apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī tiesai, kas taisījusi notiesājošu spriedumu, informējot, ka Juridiskās palīdzības administrācija stājas cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas summas apmērā.

(4) Ja kriminālprocess ir pabeigts un tā ietvaros nav saņemts cietušā kompensācijas pieteikums, cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nodrošina šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja kriminālprocess ir izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ un cietušais saņēmis valsts kompensāciju, izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no apsūdzētā, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nodrošina šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā.  

22.pants. Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpilde

(1) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpildi veic zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs 30 dienu laikā pēc Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasījuma saņemšanas sniedz tai rakstveida informāciju par lēmuma piespiedu izpildes gaitu un rezultātiem.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ieskaita attiecīgajā valsts budžeta kontā naudas līdzekļus, kas piedzīti uz izpildrīkojuma vai izpildraksta pamata, un informē par to Juridiskās palīdzības administrāciju. 

23.pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

(1) Lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijai. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

24.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas neuzsākšana vai izbeigšana

Juridiskās palīdzības administrācija izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas administratīvo lietu neuzsāk, kā arī uzsākto administratīvo lietu izbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) iestājies lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu izpildes noilgums;

2) iestājies kāds no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību vai nepieļauj kriminālprocesu, izņemot gadījumus, kad kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ;

3) fiziskā persona mirusi un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;

4) notecējis Civilprocesa likumā noteiktais termiņš attiecībā uz izpildu dokumentu iesniegšanu piespiedu izpildei.”

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Valsts kompensācijas pieprasījumus, kurus Juridiskās palīdzības administrācija saņēmusi līdz 2009.gada 1.augustam, tā izskata un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2009.gada 1.augustam.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 11.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 30.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.augustu.