Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 1., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 89.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 5.pantu ar trīspadsmito daļa šādā redakcijā:

“(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā budžeta finansēta institūcija piedalās Eiropas Savienības un starptautisko institūciju finansēto programmu īstenošanā citā valstī un plāno un uzskaita projekta finansējumu.”

2. 9.pantā:

aizstāt septītajā daļā vārdus “Ministru kabinetam” ar vārdiem “Finanšu ministram”;

aizstāt astotajā daļā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “finanšu ministrs”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un iesniedz Finanšu ministrijai. Finanšu ministram ir tiesības apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām sadalīt saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nepiekrīt finanšu ministra lēmumam par apropriācijas pārdales apjomu starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā apakšprogrammā plānotajam apropriācijas apjomam Eiropas Savienības politiku instrumentiem un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, tad pēc motivētu iebildumu saņemšanas finanšu ministrs piecu darba dienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu nodod izlemšanai Ministru kabinetam.

(12) Lai nodrošinātu efektīvu valsts budžeta resursu vadību, finanšu ministram ir tiesības šā panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā pārdalīt starp ministrijām apro­priāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, ja attiecīgā ministrija savlaicīgi nenodrošina minēto projektu un pasākumu īstenošanu. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret to.”

3. 9.¹ pantā:

aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “Finanšu ministrs”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde nepiekrīt finanšu ministra lēmumam par apropriācijas rezerves pārdales apjomu starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tad pēc motivētu iebildumu saņemšanas finanšu ministrs piecu darba dienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu nodod izlemšanai Ministru kabinetam.”

4. Izslēgt 16.¹ panta trešās daļas otro teikumu.

5. Papildināt 16.² pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2²) Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku ne retāk kā reizi ceturksnī izvērtē un, ja nepieciešams, pārskata šā likuma 16.² panta otrās daļas 1.punktā minētās prognozes.”

6. Papildināt 25.pantu ar 2.⁹ daļu šādā redakcijā:

“(2⁹) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts un pašvaldību budžeta plānošanas un izpildes papildu nosacījumus, lai nodrošinātu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas un novēršanas pasākumus un nodrošinātu starptautiskajās saistībās noteikto fiskālo kritēriju izpildi. Šīs tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret papildu nosacījumu noteikšanu.”

7. Papildināt likumu ar 28.¹ pantu šādā redakcijā:

“28.¹ pants. Sadarbība ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju

Finanšu ministrs informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts budžeta plānošanas gaitu, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī — par valsts budžeta izpildes gaitu.”

8. 34.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu un ārvalstu finanšu palīdzību ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “pašvaldībām” ar vārdiem “valsts kapitālsabiedrībām”.

9. 36.pantā:

izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus “studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem”.

10. Papildināt likumu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

“37.¹ pants. Atzinums par aizņēmuma vai aizdevuma un galvojuma līguma tiesiskumu un saistošo raksturu

Atzinumu par finanšu ministra valsts vārdā noslēgtā vai valsts vārdā slēgt paredzētā aizņēmuma vai aizdevuma un galvojuma līguma noslēgšanas un līgumā vai līguma projektā ietverto noteikumu tiesiskumu un saistošo raksturu pēc finanšu ministra lūguma sniedz tieslietu ministrs.”

11. Izteikt 41.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā izsludināšanas, ja grozījumi gadskārtējā valsts budžeta likumā ietekmē pašvaldības budžetu, iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.”

12. Papildināt 46.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, no budžeta līdzekļiem drīkst apmaksāt transportlīdzekļu pakalpojumus. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot tajā dienesta transportlīdzekļu izmantošanas kārtību, transportlīdzekļu skaitu un degvielas patēriņa normas atbilstoši iestādes veicamajām funkcijām un sasniedzamajam rezultātam. Iekšējā normatīvajā aktā nosaka kārtību, kādā sniedzams detalizēts pārskats par izdevumiem, kas saistīti ar dienesta transportlīdzekļu izmantošanu.

(7) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, pildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, no budžeta līdzekļiem drīkst apmaksāt izmantotos sakaru pakalpojumus. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vadītājs izdod iekšēju normatīvo aktu, nosakot tajā saziņas līdzekļu lietderīgas un pamatotas izmantošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzams detalizēts pārskats par šo līdzekļu izmantošanu.”

13. Pārejas noteikumos:

aizstāt 17. un 26.punktā skaitli “2009.” ar skaitli “2010.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

“38. Līdz šā likuma 9.panta devītajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 20.oktobrim piemēro Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.584 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

39. Ministru kabinets neietver šā likuma 31.panta otrās daļas 8.² punktā minēto ilgtermiņa stabilizācijas rezerves bilanci un tās pielikumus saimnieciskā gada pārskatā par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 30.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.