Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par "Veterānu kopas RAIŅA KLUBS" nodibināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.1999., Nr. 237/238 (1697/1698) https://vestnesis.lv/ta/id/19405

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pret Latvijas tautu, pret latviešu valodu

Vēl šajā numurā

23.07.1999., Nr. 237/238 (1697/1698)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par "Veterānu kopas RAIŅA KLUBS" nodibināšanu

Latvijas sabiedrībai,

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas

priekšsēdētājam cien. prof. Jurim Bojāram,

priekšsēdētāja vietniekam cien. Egīlam Baldzēnam,

priekšsēdētāja vietniekam cien. Valdim Lauskim.

Pēc ilgākām konsultācijām ar veterānu pārstāvjiem, kuri darbojušies Latvijas brīvvalsts parlamentārajā periodā sociāldemokrātu kultūrizglītības biedrībā RAIŅA KLUBS, veterānu grupa (14 cilvēku sastāvā) š.g. 10.jūnijā savā pilnsapulcē vienbalsīgi nolēma nodibināt pirmo RAIŅA KLUBA kopu atjaunotajā Latvijā.

"Veterānu kopas RAIŅA KLUBS" (VKRK)

organizatoriskie pamati un darbības pamatprincipi

1. "Veterānu kopa RAIŅA KLUBS" saskaņā ar LSDSP Statūtiem un Programmu darbojas šīs partijas ietvaros un adekvāti veterānu iespējām sekmē Latvijas Sociāldemokrātijas rainisko tradīciju iedzīvināšanu un šo tradīciju svētu saglabāšanu atjaunotās Latvijas valsts celtniecībā.

2. Kopa pievērsīs iespējami plašāku sabiedrības vērību tautas augstāko kultūras vērtību saglabāšanai.

Šajā aspektā (VKRK) neatlaidīgi atgādinās lielākā latviešu dzejnieka un domātāja Raiņa ievirzes, aicinājumus, dzīves filosofiju, sevišķi tad, kad organizējās un veidojās neatkarīgā un demokrātiskā Latvijas valsts. Analogi tām problēmām, kuras izvirzījušās tautas un valsts risisnājumam šodien.

Veterānu rainistu kopa savu darbību iezīmē ar ANO eksperta, izcilas beļģu (franču) dzimtas pārstāvja Pola Sartenēra vārdiem, atvadoties no Rīgas 1985.gadā: "Jūs, mazā cilts, būtu nepārspējama nācija, ja jūs labāk iepazītu un paklausītu savu vislielāko - Jāni Raini."

3. Ir noticis tā, ka vislielākās vajadzības un atbildības laika posmā, kad jāatjauno neatkarīgā Latvijas valsts, latvju tautai pietrūcis augstāko orientieru domāšanā, virzībā, pietrūcis pašu rainisko "kalnā kāpēju".

Vēl vairāk, - politiskajos varas gaiteņos ir nevērība pret mūsu latvju valodu. Tiek krātas eiroierēdņu norādes, kādā valodā formēt kapu uzrakstus viņsaulē aizgājušajiem, kā paziņot koncertu programmas klausītājiem. Tajā pat laikā oficiālajā informācijā sabiedrībai tulkotā veidā tiek pasniegti parastākie latviešu vietvārdi: Domskaja ploščaģ, Dinaburga u.c.

Izskatās, ka Latvijas valsts nekad agrāk nav bijusi, latviešu strēlnieki nekad nebūtu manīti, Latvija Tautu Sadraudzībā (Savienībā) un tās augstākajā vadībā nav ieraudzīta. Vismaz tā izturas vidēji un pat augsti eirolietu komisāri.

Būsim atklāti un teiksim, ka tā tiek apgānīts Rainis un viņa tauta un tās valoda. Lielais dzejnieks savulaik lepojās, ka "raksta vecākajā Eiropas valodā". Ar ko šobrīd lepojamies mēs?

4. "Rainistu veterānu kopa RAIŅA KLUBS" dibināšanas sapulcē turpmākajai darbībai nosaka šādus organizatoriskos principus:

- VKRK pēc sava dalībnieku sastāva ir pensijas vecumu pārsniegušu veterānu kopa, kuras dalībnieki ir vai ir bijuši intelektuāla darba veicēji, ar sabiedrībai labi zināmu devumu latviešu kultūrizglītības jomā un atzīstamām zināšanām kultūrvēsturē;

- kopas vadībā (vadītājs, lietvedis) var būt personas ar sabiedrībā vispārzināmu aktīvu pozīciju un darbību Trešās tautas atmodas laikā un, ja iespējams, personas, kas bijušas iesaistītas RAIŅA KLUBA darbībā Lielā dzejnieka dzīves laikā;

- par savu darbību kopa informē LSDSP valdes vai domes noteiktu personu un sniedz komentārus partijas laikrakstam "Brīvība";

- kopa sapulcējas ne retāk kā reizi gada ceturksnī, ar katrreizēju LSDSP priekšsēdētāja vai viņa vietnieka informāciju par aktualitātēm valstī.

5. Kārtējo sanāksmi paredzēt š.g. 11.septembrī. Temats: "Raiņa tauta 70 gadus bez Raiņa"; referents - rakstnieks un literatūrzinātnieks Jānis Kalniņš.

Pirmās "Veterānu kopas

RAIŅA KLUBS" (VKRK)

vadītājs Vilis Krūmiņš

lietvedis Nikolajs Avens

"Veterānu kopas "RAIŅA KLUBS" personālsastāvs

1. Vilis Krūmiņš - Latvijas Tautas frontes un Latviešu Strēlnieku
apvienības līdzdibinātājs
2. Nikolajs Avens - Latvijas Tautas frontes veterāns
3. Alfrēds Ābele - publicists; Valsts kontroles kontrolieris
4. Ausma Špona - Latvijas Universitātes profesore pedagoģijā
5. Māris Villerušs - Mūzikas akadēmijas profesors
6. Laima Veckalne - Latvijas Sociāldemokrātu vadītāja A.Veckalna meita
7. Tamāra Tiltiņa - Raiņa memoriālā muzeja (Jūrmalā) līdzstrādniece
8. Alberts Lustiks - pedagogs, sabiedriskais darbinieks
9. Herberts Valters - nacionāli demokrātiskās kustības dalībnieks;
pensionāru federācijas valdes loceklis
10. Valdemārs Jaunzems - pretestības kustības dalībnieks, Latviešu Strēlnieku
apvienības goda tiesas priekšsēdētājs
11. Andris Dīcmanis - Latvijas Nacionālo karavīru apvienības veterāns
12. Olafs Laukmanis - Latviešu Strēlnieku apvienības
bij. valdes priekšsēdētājs; publicists
13. Oskars Engels - Latviešu Strēlnieku apvienības līdzdibinātājs; rakstnieks
14. Aina Krūmiņa - Latvijas pirmā konstitucionālā aizsardzības ministra
E.Feldmaņa dzimtas pārstāve

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!