Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 90.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdu “sešiem” ar vārdu “trim”.

2. 39.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “sešiem” ar vārdu “trim”;

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izslēgt trešo daļu.

3. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdu “divas ” ar vārdu “četras”.

4. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa — arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms trīs līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgas apmēru brīdī, kad sastādīts priekšraksts par sodu, un norādot priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(3) Naudas sods kā papildsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms trīs līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(4) Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

(5) Naudas soda samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.

(6) Ja naudas sods nav samaksāts, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras aresta dienas, taču ne vairāk par trim mēnešiem aresta; ja naudas sods noteikts virs trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu brīvības atņemšanas.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.”

5. 45.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda — policijas kontrole — izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku” ar vārdiem “divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu”.

6. Izteikt 52.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) divām policijas kontroles dienām.”

7. Papildināt 58.¹ panta ceturto daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) informēt par dzīvesvietas maiņu;”.

8. 65.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Brīvības atņemšanas laiks personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt: desmit gadus — par sevišķi smagiem noziegumiem; piecus gadus — par smagiem noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izraisījuši smagas sekas; divus gadus — par citiem smagiem noziegumiem. Par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods šādai personai nav piemērojams.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja persona līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko šā likuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā noteikta piemērojamā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa var piespriest sodu, kas ir zemāks par šo minimālo robežu, arī gadījumos, ja tiesa atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.”

9. Pārejas noteikumos:

aizstāt 6.punktā skaitļus un vārdus “2010.gada 1.jūnijā” ar skaitļiem un vārdiem “2013.gada 1.janvārī”;

papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 58.¹ panta ceturtās daļas 2.¹ un 3.punktu nepiemēro līdz 2012.gada 31.decembrim.

8. Grozījums šā likuma 65.panta otrajā daļā par brīvības atņemšanas soda termiņa samazināšanu un šā soda veida nepiemērošanu attiecas uz nepilngadīgajiem, kuri noziedzīgu nodarījumu izdarījuši pēc šā grozījuma spēkā stāšanās.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 30.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.