• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pret Latvijas tautu, pret latviešu valodu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.1999., Nr. 237/238 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19407

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vilhelms Mihailovskis: manas 1999. gada 365 dienas

Vēl šajā numurā

23.07.1999., Nr. 237/238

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pret Latvijas tautu, pret latviešu valodu

Izvilkumi no Latvijas Komunistiskās partijas

Centrālās Komitejas pirmā sekretāra J.Kalnbērziņa runas

LKP CK 1959. gada 7.—8. jūlija slēgtajā plēnumā

Par "kļūdām" nacionālās politikas realizācijā

(..)

(..) Visnopietnākā kļūda darbā ar kadriem, ļeņiniskā kadru izraudzīšanas principa pārkāpšana ir izpaudusies tai apstāklī, ka daži partijas, padomju un saimniecisko orgānu vadītāji vadošo darbinieku izvirzīšanā par pamatu ņem nevis viņu lietišķās un politiskās īpašības, bet vispirms nacionālo piederību.

Partijas Rīgas pilsētas komitejas 1956. gada 30. novembra lēmumā, kura pieņemšanu atbalstīja b.Berklavs, kad viņš bija partijas pilsētas komitejas pirmais sekretārs, tieši norādīts, ka, pieņemot darbā kadrus, līdz ar lietišķajām un politiskajām īpašībām jāņem vērā arī latviešu un krievu valodas prašana. Tas ir rupjš ļeņiniskā kadru izraudīšanas principa sagrozījums, būtībā tā aizstāšana ar izdomātu jaunu principu — ar izraudzīšanu pēc nacionālās pazīmes.

(..)

Tāpat republikā ir tikuši rupji pārkāpti Ļeņina norādījumi, ka jāievēro stingra brīvprātība latviešu un krievu valodas apgūšanā. Mēs šai ziņā sākām administrēt, kategoriski prasīdami obligāti mācīties valodas, jo sevišķi latviešu valodu, sākām pat noteikt konkrētus termiņus. Tā iepriekš minētajā partijas Rīgas pilsētas komitejas lēmumā bija izteikta prasība kadriem iemācīties latviešu un krievu valodu 2 gadu laikā. Saskaņā ar šo lēmumu uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītājiem tika dots norādījums izskatīt jautājumu, vai iespējams izmantot darbā personas, kas noteiktajā laikā nav apguvušas valodas, un tādējādi radīt nevienādu stāvokli dažādu tautību darbiniekiem, jo vairums Rīgā un citās mūsu republikas pilsētās dzīvojošo latviešu jau sen prot krievu valodu, bet darbiniekiem, kas atbraukuši uz Latviju no citām republikām, vajadzēja mācīties otru valodu. Tādējādi partijas Rīgas pilsētas komitejas lēmums būtībā bija vērsts uz nelatviešu kadru izstumšanu ar ieganstu, ka tie nezina pamattautības valodu.

(..)

Bija mēģinājumi novirzīt partijas organizāciju no pareizā ļeņiniskā ceļa un iedibināt mūsu zemē nacionālu norobežotību un noslēgtību. Piemēram, CK Biroja loceklis b.Berklavs, kad CK Biroja un Ministru Padomes apvienotajā sēdē pagājušā gada oktobrī tika apspriests septiņgadu plāns, atklāti vērsās pret partijas ģenerāllīnīju attīstīt smago rūpniecību un neatlaidīgi pieprasīja nepaplašināt republikā Vagonu rūpnīcu un Dīzeļu rūpnīcu un nepalielināt tajās produkcijas izlaidi. Ar ko viņš šos iebildumus motivēja? Galvenais pierādījums viņam bija tas, ka pēdējos gados republikas iedzīvotāju skaits no citurienes iebraukušo strādnieku dēļ palielinājies par 450 000 un ka rūpnīcu celtniecība un paplašināšana prasīs tālāku darbaspēka iebraukšanu (..).

(..)

Dažādus argumentus par to, ka nav lietderīgi attīstīt noteiktas rūpniecības nozares, izvirzīja arī daži citi darbinieki. Visatklātāk nacionālistikā garā šajā jautājumā izteicās b.Reimanis — laikraksta "Padomju Jaunatne" lieterārais līdzstrādnieks. Vēstulē, ko viņš nosūtīja laikrakstam "Pravda", bija teikts: "Izbrīnu rada daži Latvijas industrializācijas aprēķini. Pie mums dibina vairākus lielus uzņēmumus, kuriem itin visu atved no Krievijas — iekārtas, speciālistus, strādniekus un izejvielas. Produkciju aizved atpakaļ uz Krieviju. Jājautā, kāda jēga ir dibināt nacionālās republikas teritorijā tādas rūpnīcas, ja nu vienīgi palielināt krievu iedzīvotāju skaitu, panākt, lai tie būtu vairākumā, un tad kādā jaukā dienā, balstoties uz šo vairākumu, paziņot par nacionālās savienotās republikas likvidēšanu."

Tie ir politiski kaitīgi, buržuāziski nacionālistiki uzskati (..).

(..)

Latvijas Valsts arhīvs — PA, 101.f., 22.apr., 10 a. 1.,7.,8.,12.,13. lp. Oriģināls. Tulk. no krievu val.

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR prokurora A.Mišutina

1948.gada 21.septembra ziņojuma

Latvijas K(b)P CK pirmajam sekretāram J.Kalnbērziņam

par pasākumiem kontrrevolucionāro naidīgo elementu palieku

likvidēšanai Latvijas PSR

Par pasākumiem kontrrevolucionāro naidīgo elementu palieku likvidēšanai Latvijas PSR

Pilnīgi slepeni

Latvijas K(b)P CK sekretāram

biedram J.Kalnbērziņam Rīgā 1948.gada 21.septembrī

(..)

No visa teiktā ir skaidrs:

ka šajā gadā sakarā ar kolhozu celtniecības palielināšanos republikā kontrrevolucionāro elementu naidīgā darbība ar katru mēnesi pieaug,

ka tautas ienaidnieki — atkarībā no konkrētās situācijas un vietējiem apstākļiem — savā naidīgajā darbībā izmanto dažādas formas un metodes,

ka viņi visiem līdzekļiem cenšas kavēt vissvarīgāko partijas un valdības pasākumu īstenošanu,

ka naidīgie elementi, kas atrodas nelegālā stāvoklī, saņem visāda veida palīdzību un atbalstu no vietējo iedzīvotāju pretpadomju daļas — kulaku, aizsargu, leģionāru, šucmaņu un citu puses,

ka tautas ienaidnieki cenšas iekļūt un dažu partijas un padomju orgānu vadītāju politiskā akluma un bezrūpības dēļ iekļūst padomju valsts aparātā, lai sagrautu tā pareizu vadību un veiktu naidīgu darbību tā iekšienē.

Lai Latvijas PSR galīgi likvidētu kontrrevolucionāro naidīgo elementu paliekas, lūdzu Jūs apspriest jautājumu par šādu pasākumu veikšanas lietderību:

1) ar Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas palīdzību uzskaitīt visus naidīgos kontrrevolucionāros elementus no bijušo aizsargu, šucmaņu, policistu, apsargu, ievērojamu Ulmaņa fašistiskā režīma darbinieku, lielo tirgotāju, rūpnieku un namīpašnieku, leģionāru, bijušo teroristu bandu dalībnieku, aktīvo vācu fašistisko okupantu atbalstītāju vidus,

2) ar ministriju un republikas iestāžu speciālo daļu palīdzību veikt pasākumus, lai attīrītu valsts aparātu no šķiriski naidīgiem elementiem gan centrā, gan arī uz vietām (pakļautajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās),

3) uzdot komisijai kāda Latvijas K(b)P CK sekretāra vadībā izstrādāt un sagatavot izvirzīšanai atbilstošajiem orgāniem jautājumu par Latvijas PSR dzīvojošo visnaidīgāko un šķiriski svešo elementu izsūtīšanu uz valsts iekšieni.

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2.klases valsts padomnieks

A.Mišutins

Latvijas Valsts arhīvs — PA, 101.f., 11.apr., 70.l., 88., 105., 106.lp. Oriģināls. Tulk. no krievu val.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!