Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 79.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdus “un tiesas piesēdētājs” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus “vai tiesas piesēdētāja”.

3. 13.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “kā arī tiesas piesēdētājs”;

izslēgt trešo daļu.

4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Tiesneša noraidījums

(1) Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos.

(2) Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata.

(3) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(4) Tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.”

5. Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdus “vai tiesas piesēdētājs”.

6. Izslēgt 31.panta otro daļu.

7. 37.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesā pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.”;

izslēgt otro daļu.

8. Izslēgt 56., 64. un 65.pantu.

9. Izteikt 67. un 68.pantu šādā redakcijā:

“67.pants. Tiesu varas simboli

Tiesu varas simboli ir tiesneša svinīgais solījums, mantija un amata zīme.

68.pants. Tiesneša svinīgais solījums

(1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod svinīgo solījumu:

“Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem.”

(2) Tiesneša svinīgo solījumu pieņem valsts prezidents.

(3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc svinīgā solījuma došanas.”

10. Izslēgt 69.pantu.

11. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Tiesneša svinīgā solījuma došanas kārtība

(1) Tiesnesis nolasa svinīgā solījuma tekstu. To paraksta tiesnesis, kas devis svinīgo solījumu, kā arī valsts prezidents.

(2) Tiesnesis dod svinīgo solījumu, tērpies mantijā.

(3) Pēc svinīgā solījuma pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.”

12. Izslēgt 85. un 88.pantu.

13. Izslēgt 89.panta otro daļu.

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 7.punkta otrajā teikumā vārdus un skaitli “un 2009.gadā” ar skaitļiem un vārdiem “2009. un 2010.gadā”;

aizstāt 17.punktā skaitļus un vārdus “2010.gadā — atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5” ar skaitļiem un vārdiem “2010.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5” un papildināt punktu ar skaitļiem un vārdiem “2011.gadā — atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5”;

papildināt 20.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“20. No dienas, kad stājas spēkā 2009.gada jūnijā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”, līdz 2010.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību nosaka 85% apmērā no darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7. un 17.punktu.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“21. Krimināllietās, kurās līdz šā likuma 31.panta otrajā daļā un 37.panta otrajā daļā pieņemto grozījumu spēkā stāšanās dienai uzsākta iztiesāšana koleģiālā sastāvā, iztiesāšanu turpina koleģiālā sastāvā līdz sprieduma taisīšanai vai kriminālprocesa izbeigšanai tiesas sēdē. Ja tas nav iespējams, tiesnesis, izvērtējot lietas sarežģītību, lemj par iztiesāšanas turpināšanu vienpersoniski. Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās tiesas priekšsēdētāja piekrišanas, kurā viņš pilda pienākumus. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un tās tiesas priekšsēdētājs, kurā tiesas piesēdētājs pilda pienākumus. Ja tiesas piesēdētāja pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

22. Šo pārejas noteikumu 21.punktā paredzēto pienākumu izpildes laikā tiesas piesēdētājam maksā darba algu. Par tiesas piesēdētāja pienākumu veikšanu rajona (pilsētas) tiesā darba algu aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu un piemērojot koeficientu 0,85. Par tiesas piesēdētāja pienākumu veikšanu apgabaltiesā darba algu aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 30.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.