Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kristīne Strada-Rozenberga, Ārija Meikališa. Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

 2009.gada 1.jūlijā spēkā stāsies līdz šim apjomīgākie grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL). Ievērojot šo notikumu, rakstu kopā vispārīgi tiks apskatīti visi grozījumi, kas veikti KPL kopš tā pieņemšanas, kā arī izvērstāk tiks komentēti Kriminālprocesa likuma jaunie grozījumi, kuri stāsies spēkā jau rīt, 1.jūlijā.

KPL Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemts 2005.gada 21.aprīlī, par tā spēkā stāšanās datumu nosakot 2005.gada 1.oktobri. Kopš KPL pieņemšanas brīža pagājuši vairāk nekā četri gadi, bet no šā likuma spēkā stāšanās dienas – trīs gadi un astoņi mēneši. Šajā laikā Saeimā tikuši iesniegti vairāki gan mazāk apjomīgi, gan ļoti apjomīgi likumprojekti. Kopumā astotās Saeimas laikā pēc KPL pieņemšanas tika iesniegti pieci likumprojekti par grozījumiem KPL, savukārt devītās Saeimas darbības laikā līdz 2009.gada 1.jūnijam iesniegti 11 likumprojekti par nepieciešamiem grozījumiem KPL.

Iepazīstoties ar informāciju par Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem par grozījumiem KPL, var secināt, ka lielākajā daļā gadījumu to iesniedzējs ir bijis Ministru kabinets. Atsevišķos gadījumos likumprojektus iesniegusi Saeimas deputātu grupa (jāatzīst gan, ka šajos gadījumos iesniegtie likumprojekti noraidīti, lemjot par to nodošanu atbildīgajai komisijai). Atzīstams, ka likumprojektu apspriešanas laiks atbildīgajā Saeimas komisijā ir bijis dažāds – no dažām dienām līdz laika posmam, kurš pārsniedz divus gadus.

• Andrejs Judins. Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu 

2009.gada 10.februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93.panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.

Sabiedrībai nav jāskaidro, kāpēc kriminālā represija ir piemērojama par laupīšanas vai slepkavības izdarīšanu. Savukārt valsts simbolu zaimošana ir viens no tiem nodarījumiem, kura kriminalizācija ne vienmēr un ne visiem ir saprotama, it īpaši ievērojot faktu, ka līdz šim par valsts simbolu zaimošanu tika sodīti nevis Latvijas Republikas nīdēji, kuri zaimojuši valsts karogus, protestēdami pret valsts neatkarību, bet apolitiski noskaņotie Latvijas pilsoņi un ārvalstnieki, kuru nodarījumu objektīvā puse vairāk atbilst huligānismam.

• Iveta Kažoka. Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu 

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J.Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20.gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus. J.Berlina darbos apskatāmo tēmu loks ir ļoti plašs – sākot ar daudzajām esejām par ideju vēsturi līdz pat jautājumiem par vēstures likumsakarībām (vai to trūkumu), zinātnes filozofiju un Krievijas domātājiem.

Latvijas politologiem un juristiem gan viņš ir pazīstams lielākoties tikai 1998.gada hrestomātijā “Mūsdienu politiskā filozofija” tulkotās esejas “Divi brīvības jēdzieni” kontekstā. Rakstā tiks apskatīts, kā J.Berlins savos darbos uzrunā tiesību un politikas filozofijas galvenos jautājumus. Uzreiz jābrīdina, ka J.Berlina darbos reti atradīsiet skaidras atbildes, – viņš drīzāk dod orientierus, kas ļauj neapmaldīties sarežģītajās politikas teorijas problēmās, kur katrai ir bagātīgs, kā arī ne vienmēr iekšēji konsekvents vēsturisks un ideoloģisks uzslāņojums.

• Rada Matjušina. Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai 

Civillikums ļauj aizsargāt personas brīvību un drošību no jebkādiem materiālo interešu un nemateriālo tiesību pārkāpumiem. Viens no ceļiem, kā atjaunot savas pārkāptās tiesības un labklājību, ir prasīt no vainīgā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēri ir ievērojami zemāki nekā citās Eiropas un pasaules valstīs. Iespējams, tas izskaidrojams ar mūsu valsts attieksmi pret cilvēka veselību un dzīvību, bet, iespējams, vienkārši citviet kompensācijas ir pārāk augstas un neadekvātas.

Tāpat Latvijā joprojām nav vienotas tiesu prakses par morālā kaitējuma atlīdzības jeb kompensācijas apmēra noteikšanas metodiku, kas nereti rada atšķirīgus tiesas spriedumus līdzīgās lietās. Juridiskajā literatūrā bieži tiek atzīmēts, ka likumdevējs nenosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties ir nosakāma morālā kaitējuma atlīdzība naudas izteiksmē. Šādi kritēriji nav arī izstrādāti civiltiesību teorijā, un jautājums atstāts tiesu kompetencē.

“Jurista Vārda” redakcija