• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tieslietu ministrija: Par izmaiņām Maksātnespējas likumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.2009., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/194179

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par atklātumu valsts iestāžu tēriņos

Vēl šajā numurā

01.07.2009., Nr. 101

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Tieslietu ministrija: Par izmaiņām Maksātnespējas likumā


 

Šodien, 1.jūlijā, stājas spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri paredz vienkāršot un padarīt pieejamāku maksātnespējas procesu gan juridiskām, gan fiziskām personām.

Attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesa efektivitātes paaugstināšanu un piemērošanas veicināšanu likumā ir samazinātas pazīmes attiecībā uz nenokārtoto parādsaistību apjomu un parādsaistību apjomu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, nosakot, ka nenokārtoto parādsaistību apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanai ir 5000 latu, bet parādsaistībām, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, – 10 000 latu, nepiesaistot ierosināšanas pazīmes minimālajai mēnešalgai.

Tāpat tiek samazināts maksimālais fiziskās personas maksātnespējas procesa īstenošanas termiņš no septiņiem līdz pieciem gadiem. Kā norāda grozījumu autori, bankrota procedūras mērķis ir nodrošināt godprātīgai fiziskajai personai iespēju tikt atbrīvotai no parādsaistībām. Saīsinot bankrota procedūras termiņu, fiziskajai personai tiek nodrošināta iespēja ātrāk atgriezties civiltiesiskajā apritē.

Grozījumi paredz samazināt administratora atlīdzību fiziskās personas maksātnespējas procesā. Tā vienreizējā atlīdzība no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā tiek samazināta no piecām līdz trim minimālajām mēnešalgām, bet ikmēneša atlīdzība no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par maksātnespējas procesu, līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai bankrota gadījumā – no trijām minimālajām mēnešalgām līdz vienai minimālajai mēnešalgai.

Grozījumi Maksātnespējas likumā ievērojami samazinās fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumus un padarīs procesu pieejamāku patērētājiem.

Grozījumi Maksātnespējas likumā paredz arī būtiskas izmaiņas gan tiesiskās aizsardzības procesa, gan maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, kā arī jaunu iespēju – sagatavot un saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas un pasludināšanas tiesā.

Viens no svarīgajiem Maksātnespējas likuma jauninājumiem ir aktīvu pietiekamības kritērija izslēgšana no tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas priekšnosacījumiem. Līdz ar attiecīgā priekšnosacījuma izslēgšanu tiesiskās aizsardzības procesu varēs ierosināt visas komercsabiedrības, kas reģistrētas komercreģistrā ne mazāk par trim gadiem, neatkarīgi no aktīvu vērtības. Šāds regulējums padarīs tiesiskās aizsardzības procesu pieejamāku plašākam komercsabiedrību lokam.

Ne mazāk svarīgs grozījums tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanas veicināšanai ir tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai un līdz ar to arī tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai nepieciešamā kreditoru balsu skaita samazināšana no divām trešdaļām līdz vienkāršam balsu vairākumam.

Tiesiskās aizsardzības procesa efektivitātes paaugstināšanai ar grozījumiem tiek pagarināts maksimālais tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš līdz diviem gadiem.

Vēl viens jauninājums ir efektivizētā tiesiskās aizsardzības procesa pāreja maksātnespējas procesā, ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana tomēr nav iespējama. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas, iestājoties Maksātnespējas likumā noteiktajiem apstākļiem, komercsabiedrībai vai ieceltajam administratoram būs jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, vienlaikus lūdzot tiesu izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Parādniekam – komercsabiedrībai, konstatējot, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana nav iespējama, jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, pamatojoties uz Maksātnespējas likumā noteikto maksātnespējas procesa pazīmi – parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. Šādu komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskatīs 15 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, uz tiesas sēdi uzaicinot pieteikuma iesniedzēju, administratoru un nepieciešamības gadījumā citas ieinteresētās personas. Tiesa pasludinās maksātnespējas procesu, ja konstatēs minēto maksātnespējas pazīmi – parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. Tiesa noraidīs pieteikumu, ja attiecīgā pazīme netiks konstatēta – šajā gadījumā netiks izbeigts arī tiesiskās aizsardzības process.

Ja tiesa pasludinās juridiskās personas maksātnespējas procesu, procentu un nokavējuma naudas apturējums, kas tika uzsākts līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, saglabāsies. Tā parādnieks tiks pasargāts no iekļūšanas vēl lielākos parādos, kas var negatīvi ietekmēt gan viņa paša, gan kreditoru kopuma intereses. Šāds regulējums nodrošinās gan parādnieka, gan kreditoru interešu aizsardzību – paātrinot procesu un samazinot tā izmaksas, tiks nodrošināta parādnieka aktīvu un to vērtības saglabāšana, kā arī tiks novērsta ļaunprātīga tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana ar mērķi izvairīties no likvidācijas vai novilcināt to.

Lai maksātnespējas procesu izmantotu tam paredzētajam mērķim un lai mazinātu praksē izveidojušos situāciju, ka maksātnespējas procesu izmanto kā strīdu risināšanas mehānismu starp kreditoru un parādnieku, grozījumos ir precizēta viena no maksātnespējas procesa pazīmēm. Proti, līdz šim maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku varēja iesniegt, ja parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, taču turpmāk maksātnespējas procesa pieteikumu varēs iesniegt, ja parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latu. Tātad 1000 latu vietā noteikta 1500 latu robeža, turklāt 1500 latus sastāda pamatparāds un tajos nav ieskaitāms, piemēram, līgumsods un procentu maksājumi.

Likumā paredzētas arī citas izmaiņas maksātnespējas procesa efektivizēšanai, kas tāpat stāsies spēkā ar 1.jūliju.

Papildu informāciju par grozījumiem var uzzināt VA “Maksātnespējas administrācija”, kā arī informācija tiks publicēta Maksātnespējas administrācijas mājaslapā internetā www.mna.gov.lv.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!