Par jauno novadu un republikas pilsētu pašvaldību pirmo sēdi

Šodien, 1.jūlijā, Latvijā uz pirmajām sēdēm pulcējas jaunievēlētie pašvaldību deputāti, lai darbu varētu uzsākt jaunās novadu un republikas pilsētu pašvaldības.

Īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, Latvijā turpmāk būs 118 pašvaldības – 109 novadi un deviņas republikas pilsētas (Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, sveicot jaunievēlētos pašvaldību deputātus, norāda, ka priekšā ir lielas atbildības laiks, risinot ne tikai ar pašvaldību ikdienas darbu saistītus jautājumus, bet arī mērķtiecīgi domājot par iespējām, kā veicināt izaugsmi plašākā teritorijā.

 “Nodrošinot novadu pašvaldību attīstību kopumā, jāspēj saskatīt arī katras mazās teritoriālās vienības nākotne. Ņemot vērā iedzīvotāju intereses, konkrētās teritorijas īpatnības un esošās infrastruktūras priekšrocības, jebkurā jautājumā strauji mainīgos apstākļos jārod labākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums. Esmu pārliecināts, ka jaunie pašvaldību deputāti darīs visu iespējamo, lai vairotu iedzīvotājos uzticību pašvaldībām, un ticu, ka, strādājot kopā, par spīti sarežģītajai ekonomiskajai situācijai valstī mēs īstenosim galveno mērķi – nodrošināsim iedzīvotājiem pieejamus un arvien kvalitatīvākus pakalpojumus,” akcentē ministrs.

Jaunievēlēto pašvaldību domju pirmajā sēdē būs jāievēlē domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, kā arī jālemj par pašvaldības administrācijas vadītāja iecelšanu, deputātiem par to aizklāti balsojot.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina pirmajā novada domes sēdē lemt arī par novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu un divu pastāvīgu komiteju izveidi: finanšu un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju. Tāpat RAPLM norāda, ka būtu nepieciešams lemt par novada administratīvā centra noteikšanu, bijušo vietējo pašvaldību budžetu apvienošanu, pašvaldības nolikumu un citiem novada darba sākšanai nozīmīgiem jautājumiem.

Strādājot pie pašvaldības nolikuma, RAPLM akcentē, ka jāspēj piedāvāt tādu pašvaldības pārvaldi, kas ļautu iedzīvotājiem saņemt nepieciešamos pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas attiecīgajā novada teritorijā. Īpašu nozīmi nolikumā jāpievērš arī iedzīvotāju tiesībām piedalīties pašvaldības darbā. Būtiski ir arī pārdomāti un savlaicīgi vienoties par jaunizveidotā novada budžetu. Atbilstoši likumam “Par pašvaldību budžetiem” budžets jāapstiprina ne vēlāk kā mēneša laikā pēc jaunās pašvaldības izveidošanas, tas ir, līdz 2009.gada 31.jūlijam. RAPLM aicina ierobežota finansējuma apstākļos pašvaldībām precīzi un konkrēti definēt savas darbības prioritāros jautājumus. Saprātīgs, sabalansēts un ar atbildību izstrādāts pašvaldības budžets ir instruments veiksmīgai funkciju un uzdevumu īstenošanai arī ierobežota finansējuma apstākļos, norāda RAPLM.

Jaunizveidotajām pašvaldībām ministrija ir sagatavojusi detalizētus metodiskos ieteikumus, kas atrodami interneta mājaslapā www.raplm.gov.lv sadaļā “Ieteikumi jaunajiem novadiem”. Uz vairāku novadu domju pirmajām sēdēm dosies RAPLM speciālisti, neskaidrību gadījumos pašvaldībām būs pieejamas konsultācijas arī pa tālruni.

Apvienojoties pašvaldībām un izveidojot novadus, līdzšinējās pagastu padomes ēkās tiks saglabātas pagastu pārvaldes, kurās iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs iespējams saņemt visus līdz šim pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Papildus novada dome var izveidot vēl vairākas novada pilsētas vai pagasta pārvaldes citās apdzīvotajās vietās, kur pirms tam šādi pakalpojumu centri nebija pieejami.

Likums paredz, ka novada pilsētu un pagastu pārvaldēs jānodrošina pašvaldības kompetencē esošu izziņu izsniegšana un jāsniedz informācija par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem, jāpieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumi, jānodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas, jāpieņem iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, jāreģistrē civilstāvokļa akti, jānodrošina pieejamība informācijai par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu ar 1.jūliju izbeidzas līdzšinējo 26 rajona padomju pilnvaras. Rajonu pašvaldību reorganizācijas process ilgs līdz šā gada beigām.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre