Ministru kabineta noteikumi Nr.582
Rīgā 2009.gada 17.jūnijā (prot. Nr.43 80.§)
Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” sesto un turpmākajām kārtām
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.1.pasākuma “Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes” 2.3.1.1.aktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana” 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” projektu iesniegumu atlases sesto un turpmākās kārtas (turpmāk – apakšaktivitāte);
1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
1.3. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam;
1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību;
1.5. atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.
2. Finansējumu šīs apakšaktivitātes ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379) (turpmāk – Regula Nr.1998/2006).
3. Apakšaktivitātes mērķis ir atbalstīt ar ieiešanu ārvalstu tirgos saistītās aktivitātes – ārējo mārketingu ārvalstīs – un pasākumus, kas sekmē komersantu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotajos nacionālajos stendos.
4. Apakšaktivitātes ietvaros sasniedzamais uzraudzības rādītājs līdz 2013.gadam ir vismaz 330 uz ārējo tirgu apgūšanu vērsto atbalstīto projektu.
5. Noteikumos lietoti šādi termini:
5.1. tiešā vizīte – individuāla viena komersanta vizīte ārvalstī atbilstoši iepriekš sagatavotai programmai, kuras ietvaros notiek tikšanās ar vienu vai vairākām ārvalsts kompānijām (pasūtītājiem, iepircējiem);
5.2. kontaktbirža – organizēts pasākums noteiktā laikā un vietā izstādes vai konferences (semināra) ietvaros, kurā komersants pēc noteikta plāna tiekas ar vairākām (vismaz divām) ārvalstu kompānijām (pasūtītājiem, iepircējiem);
5.3. tirdzniecības misija – komersantu grupas (vismaz divu komersantu) vizīte ārvalstī ar iepriekš sagatavotu vizītes programmu katram dalībniekam, kuras ietvaros notiek tikšanās ar ārvalstu kompānijām (pasūtītājiem, iepircējiem).
6. Apakšaktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.
7. Apakšaktivitātes īstenošanu nodrošina atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgās iestādes funkcijas veic Ekonomikas ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas veic valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.
8. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes kompetence:
8.1. atbildīgā iestāde:
8.1.1. nodrošina apakšaktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro n+2 un n+3 principu apakšaktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999 (turpmāk – Regula Nr.1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;
8.1.2. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar apakšaktivitātes īstenošanu;
8.2. sadarbības iestāde:
8.2.1. izveido Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu (turpmāk – projekta iesniegums) vērtēšanas komisiju un izstrādā vērtēšanas komisijas darbības kārtību;
8.2.2. pirms projektu iesniegumu pieņemšanas izstrādā, apstiprina un publicē sadarbības iestādes tīmekļa vietnē projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī izstrādā un publicē sadarbības iestādes tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku un līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu paraugu, tai skaitā starpposma un noslēguma pārskata veidlapu, tās aizpildīšanas kārtību un izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu;
8.2.3. pēc vērtēšanas metodikas saskaņošanas ar atbildīgo iestādi veic projektu iesniegumu atlasi un nodrošina vērtēšanu;
8.2.4. pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un informē par to Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzēju (turpmāk – projekta iesniedzējs);
8.2.5. slēdz vienošanos vai civiltiesisku līgumu (turpmāk – līgums) ar projekta iesniedzēju par projekta īstenošanu;
8.2.6. izvērtē un pieņem lēmumu par grozījumiem projektos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu;
8.2.7. sniedz projekta iesniedzējam informāciju par projekta iesnieguma sagatavošanu, projekta īstenošanu un līguma nosacījumu izpildi;
8.2.8. pirms finansējuma piešķiršanas pārbauda, vai tas nepalielinās kopējo de minimis atbalsta apjomu, ko persona saņēmusi attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados, līdz līmenim, kas pārsniedz Regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru;
8.2.9. nodrošina apakšaktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro n+2 un n+3 principu projektu līmenī, īstenojot Regulas Nr.1083/2006 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;
8.2.10. analizē problēmas apakšaktivitātes un projektu īstenošanā un sniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumus, kā uzlabot apakšaktivitātes un projektu īstenošanu;
8.2.11. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu un sagatavo izdevumu deklarāciju;
8.2.12. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar apakšaktivitātes ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem;
8.2.13. nodrošina datu uzkrāšanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā par projektu iesniegumiem un projektiem.
9. Apakšaktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Kopējais apakšaktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 4 408 276 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 4 298 271 lats un valsts budžeta finansējums – 110 005 lati.
II. Prasības projektu iesniedzējiem
10. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu var saņemt:
10.1. komersants;
10.2. biedrība, kurā apvienojušies vismaz pieci komersanti;
10.3. kooperatīvā sabiedrība, kurā apvienojušies vismaz pieci komersanti;
10.4. valsts vai pašvaldības iestāde, kas ir finansējuma saņēmēja projektā, kurā pārējie partneri ir komersanti, biedrības vai kooperatīvās sabiedrības. Valsts vai pašvaldības iestāde var būt finansējuma saņēmēja, ja viss saņemtais finansējums tiek izmantots, lai apmaksātu šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.4.apakšpunktā minētās darbības.
11. Ja projektu iesniedz partnerībā, par partneri var būt:
11.1. komersanti;
11.2. biedrības;
11.3. kooperatīvās sabiedrības;
11.4. valsts vai pašvaldības iestāde kā finansējuma saņēmēja.
12. Šo noteikumu 10.punktā minētās personas var iesniegt projektus individuāli vai partnerībā. Saistītās personas nevar iesniegt projektu iesniegumus partnerībā.
13. Saistītās personas šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214), 1.pielikumā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai.
14. Projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu gan par šo noteikumu 21.punktā noteiktajām atbalstāmajām darbībām, kurās plāno piedalīties, gan par darbībām, kurās ir jau piedalījies. Par jau veiktajām darbībām projekta iesniegums ir atbalstāms, ja tas iesniegts ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc konferences (semināra), kontaktbiržas, tirdzniecības misijas, izstādes vai tiešās vizītes noslēgšanās. Atbalstāmās darbības un izmaksas apakšaktivitātes ietvaros ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
15. Ja projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu par jau īstenotām atbalstāmajām darbībām, projekta iesniedzējs apliecina, ka tas nodrošinājis vizuālās identitātes prasības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par publicitāti Eiropas Savienības fondu jomā un ir nodrošinājis atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā. Ja projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu par plānotajām atbalstāmajām darbībām, tam jānodrošina šajā punktā minēto prasību ievērošana projekta īstenošanas laikā.
16. Apakšaktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja projektu īsteno kādā no neatbalstāmajām nozarēm (neatbalstāmo nozaru saraksts iekļauts šo noteikumu 1.pielikumā).
17. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir neatbalstāma un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.
18. Projekta iesniedzējs vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupa viena kalendāra mēneša ietvaros drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu ar neierobežotu skaitu atbalstāmo darbību. Nākamo projekta iesniegumu iesniedzējs var iesniegt pēc tam, kad ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu vai pieņemts lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu, vai izdots atzinums par lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu neizpildi par iepriekšējā atlases kārtā iesniegto projekta iesniegumu.
19. Maksimāli pieļaujamo finansējuma apjomu vienam projekta iesniedzējam vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu. Ja projektu iesniedz partnerībā, maksimāli pieļaujamā finansējuma apjoma ierobežojumi attiecas uz katru partneri atsevišķi.
20. Projekta iesniedzējs uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un valsts budžeta finansējumu nevar pretendēt, ja:
20.1. tas ar tiesas lēmumu ir atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā atrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā vai biedrību un nodibinājumu reģistrā pieejamo informāciju tas atrodas likvidācijas procesā;
20.2. projekta iesniedzējs atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam. Grūtībās nonācis komersants ir komersants, kura pamatkapitāls ir samazinājies vairāk nekā par pusi, no kura vairāk nekā ceturtdaļa ir samazinājusies pēdējos 12 mēnešos kopš projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Šo nosacījumu nepiemēro projekta iesniedzējiem, kas reģistrēti pirms mazāk nekā trim gadiem kopš projekta iesnieguma iesniegšanas brīža;
20.3. tam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un citu valsts vai pašvaldību noteikto obligāto maksājumu parādi;
20.4. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā sadarbības iestādei ir sniedzis nepatiesu informāciju vai tīši maldinājis saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;
20.5. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;
20.6. projekta iesniedzējs ir saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem;
20.7. projekta iesniedzējs nav ievērojis vai ir pārkāpis šos noteikumus.
III. Atbalstāmās un neatbalstāmās darbības
21. Finansējumu var saņemt šādām darbībām:
21.1. Latvijā reģistrētu komersantu, biedrību un kooperatīvo sabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs un konferencēs (semināros) ārvalstīs;
21.2. Latvijā reģistrētu komersantu dalībai tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs, ko organizē biedrība, kuras Latvijā reģistrēto biedru (komersantu) kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 50 milj. latu (tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri) un kura ir dibināta ne vēlāk kā trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, un valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”;
21.3. konferencēm (semināriem) par eksporta jautājumiem, ko organizē biedrība, kuras Latvijā reģistrēto biedru (komersantu) kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 50 milj. latu (tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri) un kura ir dibināta ne vēlāk kā trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ja:
21.3.1. plānotais dalībnieku skaits ir vismaz 15;
21.3.2. ārvalstu dalībnieku skaits vai lektoru skaits ir vismaz trīs;
21.4. valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” organizētām vizītēm un dalībai:
21.4.1. komersantu tiešajām vizītēm pie potenciālā vai esošā sadarbības partnera (pasūtītāja, iepircēja) ārvalstīs;
21.4.2. projektu iesniedzēju dalībai starptautiskās izstādēs ārvalstīs.
22. Apakšaktivitātes ietvaros netiek atbalstītas darbības, kas uzsāktas pirms šo noteikumu stāšanās spēkā un ir saistītas ar komersanta importa apjomu palielināšanu, Latvijas tirgus apgūšanu vai nostiprināšanos tajā, kā arī konkurētspējas veicināšanu Latvijas tirgū.
23. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte ir:
23.1. 50 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām – šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.4.apakšpunktā minētajām darbībām;
23.2. 75 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām – šo noteikumu 21.3.apakšpunktā minētajām darbībām.
24. Viena biedrība var saņemt finansējumu 21.3.apakšpunktā minētās konferences (semināra) organizēšanai ne biežāk kā divas reizes gadā.
IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
25. Šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.4.apakšpunktā minētajām darbībām attiecināmas ir šādas izmaksas:
25.1. starptautiskās izstādes organizatora noteiktā reģistrācijas maksa;
25.2. organizatora noteiktā dalības maksa par piedalīšanos starptautiskajā izstādē, kontaktbiržā, tirdzniecības misijā vai tiešajā vizītē, kura notiek ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā organizatora noteiktā maksa par starptautiskās izstādes, kontaktbiržas, tirdzniecības misijas vai tiešās vizītes organizēšanu (ne vairāk kā 250 latu vienai atbalstāmajai darbībai vienam komersantam);
25.3. organizatora noteiktā dalības maksa par piedalīšanos konferencē (seminārā), kas notiek ārvalstīs, ja sniedz prezentāciju par projekta iesniedzēja Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem (ne vairāk kā 1 000 latu vienai konferencei (semināram));
25.4. organizatora noteiktā maksa par informācijas izvietošanu izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas vai konferences katalogā;
25.5. starptautiskās izstādes vai konferences (semināra) organizatora noteiktā nomas maksa par stenda konstrukciju un ekspozīcijas laukumu (šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – ne vairāk kā 6 500 latu vienā izstādē vai konferencē (seminārā); partnerībā, kā arī pārējiem projektu iesniedzējiem – ne vairāk kā 13 000 latu vienā izstādē vai konferencē (seminārā)). Šajā apakšpunktā attiecināmi ir tiešie maksājumi starptautiskās izstādes organizatoram;
25.6. komandējuma (darba brauciena) izmaksas ne vairāk kā trim darbiniekiem saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Kopējā komandējuma dienu skaitā ieskaita darbības norises laiku un papildus ne vairāk kā trīs dienas. Ja projekta iesniegumu iesniedz partnerībā, kā arī šo noteikumu 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minētajā gadījumā ierobežojums attiecas uz katru projektā iesaistīto partneri:
25.6.1. dienas nauda;
25.6.2. izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tie tiek iegādāti tieši no viesnīcas (naktsmītnes) sniedzēja, neizmantojot starpnieku pakalpojumus;
25.6.3. ekonomiskās klases sabiedriskā transporta izmaksas līdz izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, tiešās vizītes vai konferences norises vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba vietai, kā arī maksa par pārbraucieniem, ja projekta ietvaros plānotas vairākas izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, tiešās vizītes vai konferences (ceļa (transporta) izdevumi). Ceļa (transporta) izdevumi ir attiecināmi, ja tie tiek iegādāti tieši no pakalpojuma sniedzēja (piemēram, aviokompānijas, dzelzceļa pārvadātāja), neizmantojot starpnieku pakalpojumus;
25.7. nacionālā stenda dizaina izstrādes un elementu izmaksas līdz 5 000 latu vienam projekta iesniedzējam visās atlases kārtās. Nacionālais stends ir stends, kurā ir Latvijas nacionālā simbolika, valsts nosaukums un informācija par valsti (brošūras, bukleti). Nacionālo stendu organizē biedrība, kuras Latvijā reģistrēto biedru (komersantu) kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 50 milj. latu (tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri) un kura ir dibināta ne vēlāk kā trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.
26. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt 30 % no projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma. Ja projekta iesniedzējs ir kooperatīvā sabiedrība, biedrība, valsts vai pašvaldības iestāde vai projekta iesniegums ir iesniegts partnerībā, šo ierobežojumu rēķina no visu projektā iesaistīto kooperatīvo sabiedrību, biedrību, valsts vai pašvaldības iestāžu vai komersantu pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma summas. Ja projekta iesniedzējs ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā vai komercreģistrā mazāk nekā vienu gadu pirms projekta iesniegšanas, iesniegtā projekta kopējās attiecināmās izmaksas atlases kārtas ietvaros nedrīkst pārsniegt 4 000 latu.
27. Šo noteikumu 21.3.apakšpunktā minētās konferences (semināra) organizēšanai par eksporta jautājumiem attiecināmas ir šādas izmaksas:
27.1. nomas maksa par konferenču telpu īri un nepieciešamo tehnisko aprīkojumu (audiovizuālās iekārtas) (līdz 2 500 latu vienai konferencei (semināram));
27.2. mārketinga pasākumu izmaksas (līdz 1 000 latu vienai konferencei (semināram)), ievērojot šādus nosacījumus:
27.2.1. tiek atbalstīta informācijas materiālu, bukletu un katalogu sagatavošana, tulkošana, maketēšana, iespiešana un pavairošana, ja informācijas materiālus izplata elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla un tie satur informāciju par finansējuma saņēmēju un tā Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem;
27.2.2. netiek atbalstīti suvenīri, dāvanas, apģērbs un jebkuri citi mārketinga materiāli, kas nav elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla;
27.2.3. netiek atbalstīti mārketinga pasākumi latviešu valodā.
28. Apakšaktivitātes ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:
28.1. šo noteikumu 25.punktā minētās izmaksas, ja tās radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;
28.2. pievienotās vērtības nodoklis;
28.3. izmaksas, par kurām nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinoši dokumenti;
28.4. izmaksas, kas saistītas ar komersanta importa apjomiem, kā arī ar komersanta izdevumiem importa operācijām;
28.5. projekta administratīvās izmaksas;
28.6. eksporta subsīdijas;
28.7. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.
29. Apakšaktivitātes ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, atbilst šajos noteikumos noteiktajiem izmaksu ierobežojumiem, ir samērīgas un pamatotas un atbilst pareizas finanšu vadības principiem.
30. Finansējumu projektiem, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, neapvieno ar finansējumu projektiem citu finansējuma programmu vai individuālo finansējuma projektu ietvaros.
31. Projekta iesniegumā minētās darbības jāīsteno 12 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu.
V. Projektu iesniegumu atlases izsludināšana un projektu iesniegumu iesniegšana
32. Projektu iesniegumu iesniegšanu izsludina vienu reizi par visu apakšaktivitātei pieejamo finansējumu, izsludinot ne mazāk kā piecas secīgas projektu iesniegumu atlases kārtas.
33. Projektu iesniegumu atlases kārta ir viens kalendāra mēnesis. Vienā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais finansējums ir 880 000 latu. Projektu iesniegumus, kas iesniegti atlases kārtā, vērtē un savstarpēji salīdzina attiecīgās kārtas ietvaros. Ja kādā no projektu iesniegumu atlases kārtām līgumi netiek noslēgti par visu atlases kārtā pieejamo finansējumu, sadarbības iestāde pēc pēdējās izsludinātās projektu iesniegumu atlases kārtas izsludina jaunas projektu iesniegumu atlases kārtas par atlikušo finansējumu.
34. Papildus attiecīgajā kārtā iesniegtajiem projektu iesniegumiem vērtē un kopā ar tiem savstarpēji salīdzina projekta iesniegumu, par kuru iepriekšējā atlases kārtā pieņemts lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu nepietiekama finansējuma dēļ saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 38.punktā minēto kritēriju (projekta iesniegumu nākamajā atlases kārtā iekļauj un vērtē, ja attiecīgais projekta iesniegums sadarbības iestādē iesniegts ne agrāk kā sešus kalendāra mēnešus pirms attiecīgās atlases kārtas projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa). Ja projekta iesniedzējs nevēlas, ka projekta iesniegumu iekļauj nākamajā atlases kārtā, tas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas par projekta iesnieguma noraidīšanu nepietiekama finansējuma dēļ iesniedz sadarbības iestādē pieprasījumu neiekļaut attiecīgo projekta iesniegumu nākamajā atlases kārtā.
35. Paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu vai iesniegšanas izbeigšanu sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, izsludina:
35.1. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;
35.2. sadarbības iestādes tīmekļa vietnē (www.liaa.gov.lv).
36. Paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu izsludina vismaz mēnesi iepriekš, norādot projektu iesniegumu atlases ietvaros pieejamo finansējumu, projektu iesniegumu iesniegšanas sākuma un beigu termiņu. Paziņojumā minētā informācija ir saistoša projekta iesniedzējam, sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei un vadošajai iestādei.
37. Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz šādus dokumentus:
37.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2.pielikums);
37.2. papildus iesniedzamos dokumentus:
37.2.1. uzskaites veidlapas par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Ja projekta iesniegumu iesniedz partnerībā vai šo noteikumu 10.2., 10.3. vai 10.4.apakšpunktā minētie projekta iesniedzēji, uzskaites veidlapas par saņemto de minimis atbalstu jāiesniedz par projektā iesaistītajiem komersantiem vai biedriem;
37.2.2. partnerībā, kā arī šo noteikumu 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju gadījumā – katra partnera piekrišanas vēstuli par dalību projektā;
37.3. ja projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu par veiktām atbalstāmajām darbībām, papildus šo noteikumu 37.1. un 37.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem iesniedz:
37.3.1. maksājuma pieprasījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī par maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtību;
37.3.2. maksājumus apliecinošos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 4.3.sadaļu.
38. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Papīra formā noformētu projekta iesniegumu var iesniegt sadarbības iestādē vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē. Elektroniska dokumenta formā noformētu projekta iesniegumu var iesniegt sadarbības iestādē, nosūtīt pa pastu vai nosūtīt uz sadarbības iestādes elektroniskā pasta adresi, kas norādīta paziņojumā par projektu iesniegumu iesniegšanu.
39. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, to iesniedz vienā eksemplārā caurauklotu, ar sanumurētām lapām, uz pēdējās lapas aizmugurē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir informācija par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību, projekta iesniedzēja nosaukums, projekta iesnieguma sagatavošanas datums, dokumenta izstrādāšanas vieta un projekta iesniedzēja amatpersonas paraksts.
40. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, projekta iesniedzējs triju darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē iesniedz elektroniski vai nosūta uz elektroniskā pasta adresi (veidlapa@liaa.gov.lv) aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu un visus pielikumā esošos dokumentus DOC, XLS vai PDF datņu formātā.
41. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, tam jāatbilst šādām prasībām:
41.1. tam jābūt izstrādātam un noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un noformējumu regulējošo normatīvo aktu prasībām;
41.2. tam jābūt izstrādātam DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā;
41.3. projekta iesnieguma veidlapai un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināliem jābūt parakstītiem katram atsevišķi ar to autora drošu elektronisko parakstu un apliecinātiem ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tiem jābūt parakstītiem katram atsevišķi ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un apliecinātiem ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.
42. Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms sadarbības iestādes zīmogā norādītais saņemšanas datums un laiks uz projekta iesnieguma veidlapas.
43. Ja pa pastu sūtītais projekta iesniegums ir nosūtīts vienā mēnesī, bet saņemts sadarbības iestādē citā mēnesī un sadarbības iestāde saņem projekta iesniegumu vēlāk par mēneša piekto datumu, projekta iesniegumu vērtē kopā ar tā mēneša projekta iesniegumiem, kurā projekta iesniegums ir saņemts sadarbības iestādē. Ja projekta iesniegums tiek saņemts sadarbības iestādē nākamajā mēnesī pēc pēdējās projektu iesniegumu atlases kārtas, to vērtē kopā ar pēdējā projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegtajiem projektu iesniegumiem.
44. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, nosūtot uz sadarbības iestādes elektroniskā pasta adresi, par iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad tas nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa, bet sadarbības iestādei pēc projekta iesniedzēja lūguma jāpamato, ka projekta iesniegums nav saņemts vai saņemts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.
45. Projekta iesniedzēja pienākums ir sagatavot un uzglabāt savu projekta iesnieguma oriģinālu vai tā atvasinājumu ar juridisku spēku līdz projekta vērtēšanas beigām, bet projekta apstiprināšanas gadījumā – līdz 2021.gada 31.decembrim.
46. Sadarbības iestāde reģistrē iesniegto projekta iesniegumu tā saņemšanas dienā. Apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu sadarbības iestāde projekta iesniedzējam izsniedz uzreiz vai piecu darbdienu laikā pēc atlases kārtas beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma reģistrācijas numuru.
VI. Projektu iesniegumu vērtēšana un lēmumu pieņemšana
47. Apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestāde. Apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši kvalitātes, neprecizējamiem atbilstības un neprecizējamiem administratīvajiem kritērijiem, kā arī finansējuma piešķiršanas kritērijam nodrošina sadarbības iestādes izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija):
47.1. komisijas sastāvā ir pārstāvji no valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” un Ekonomikas ministrijas;
47.2. komisijas sēdēs novērotāja statusā var piedalīties vadošās iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvji.
48. Komisijas darbību nosaka sadarbības iestādes izstrādāta un apstiprināta kārtība.
49. Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kvalitātes, atbilstības, administratīvajiem un finansējuma piešķiršanas kritērijiem, izmantojot projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapas, kas noteiktas normatīvajā aktā par kārtību, kādā nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasības.
50. Projekta iesnieguma atbilstību projektu iesniegumu administratīvajiem, atbilstības un finansējuma piešķiršanas kritērijiem vērtē ar “jā” vai “nē” (“jā” – atbilst, “nē” – neatbilst). Ja projekta iesniegumā nav informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem vērtēšanas kritērijiem, vai ja minētā informācija nav salasāma, uzskata, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam vai attiecīgajā kritērijā tiek piešķirts zemākais vērtējums.
51. Vērtēšanas secība atbilstoši kritērijiem ir šāda:
51.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3.pielikuma 34.punktā minētajam kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst šim kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;
51.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 34.punktā minētajam kritērijam, vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3.pielikuma 12., 15., 17. un 25.punktā minētajiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst šiem kritērijiem, tā vērtēšanu neturpina;
51.3. atbilstību šo noteikumu 3.pielikuma 17.punktā minētajam kritērijam vērtē, izmantojot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto neatbalstāmo nozaru sarakstu;
51.4. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 12., 15., 17., 25. un 34.punktā minētajiem kritērijiem, tā vērtēšanu turpina atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kvalitātes kritērijiem (1.–11.punkts);
51.5. ja, vērtējot projektu iesniegumus atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kvalitātes kritērijiem (1.–11.punkts), vairāki projekti saņem vienādu punktu skaitu, tad, sarindojot projektus, ievēro šādus principus:
51.5.1. augstāku novērtējumu saņem projekti ar lielāku iesaistīto sadarbības partneru skaitu;
51.5.2. ja vairākiem projektiem ir vienāds iesaistīto sadarbības partneru skaits, augstāku novērtējumu saņem projekti ar zemāku atbalsta intensitāti;
51.5.3. ja vairākiem projektiem ir vienāda finansējuma intensitāte, augstāku novērtējumu saņem projekti ar augstāku vidējo eksporta apjomu nozarē;
51.6. visiem iesniegtajiem projektu iesniegumiem, kas vērtēti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kvalitātes kritērijiem, vērtē atbilstību šo noteikumu 3.pielikuma 37.punktā minētajam kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst šim kritērijam, tā vērtēšanu neturpina;
51.7. ja projekta iesniegums atbilst 3.pielikuma 37.punktā minētajam kritērijam, to vērtē atbilstoši 3.pielikuma 38.punktā minētajam kritērijam;
51.8. atbilstību pārējiem šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem turpina vērtēt tikai tiem projektu iesniegumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 38.punktā minētajam kritērijam.
52. Sadarbības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja, vērtējot projektu iesniegumus, projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 38.punktā minētajam kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst šim kritērijam, sadarbības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu nepietiekama finansējuma dēļ. Attiecīgos lēmumus sadarbības iestādes vadītājs pieņem mēneša laikā pēc projektu iesniegumu atlases kārtas beigām, kurā projekta iesniegums iesniegts.
53. Lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu var ietvert nosacījumus, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt līgumu par projekta īstenošanu.
54. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu sadarbības iestāde projekta iesniedzējam norāda, kāda papildu vai precizējoša informācija ir nepieciešama, lai projekta iesniegums atbilstu šo noteikumu 3.pielikuma 13., 14., 16., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 35. un 36.punktā minētajiem kritērijiem, un termiņu, kādā informācija jāiesniedz.
55. Sadarbības iestādes lēmumā ietverto nosacījumu izpildes termiņš nevar būt garāks par 12 darbdienām no lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas ar nosacījumu parakstīšanas dienas.
56. Informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vērtēšanai. Sadarbības iestāde izvērtē projekta iesniedzēja iesniegto informāciju un 10 darbdienu laikā sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajam nosacījumam. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina lēmumā ietverto nosacījumu izpildi vai ja nosacījumi netiek izpildīti lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.
57. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, vai apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projekta iesniedzēja iesniegtās informāciju atbilstību vai neatbilstību lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertajiem nosacījumiem vienas darbdienas laikā pēc lēmuma vai atzinuma parakstīšanas nosūta arī uz projekta iesniegumā norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi.
58. Šo noteikumu 55.punktā minēto termiņu lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu nepagarina.
VII. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
59. Finansējuma saņēmēja pienākums ir mēneša laikā pēc sadarbības iestādes uzaicinājuma noslēgt līgumu par projekta īstenošanu.
60. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai aktuālā informācija par projekta īstenošanu tiktu ievietota finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē (ja tāda ir) ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Ja projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu par jau veiktām atbalstāmajām darbībām, tas nodrošina, lai aktuālā informācija par projekta īstenošanu tiktu ievietota finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē (ja tāda ir) ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas.
61. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu par plānotajām atbalstāmajām darbībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
61.1. finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi noslēdz līgumu par projekta īstenošanu;
61.2. īstenojot projektu, ir nodrošināta atsevišķa ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā;
61.3. ir sagatavots un līgumā par projekta īstenošanu paredzētajā laikā iesniegts sadarbības iestādē noslēguma un, ja nepieciešams, starpposma pārskats un ir pievienotas dokumentu kopijas saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādāto un apstiprināto izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu;
61.4. pēc sadarbības iestādes veiktās projekta īstenošanas pārbaudes un iesniegto noslēguma un, ja nepieciešams, starpposmu pārskatu pārbaudes projekta īstenošanas izmaksas tiek atzītas par attiecināmām.
62. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu par jau veiktām atbalstāmām darbībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
62.1. finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi noslēdz līgumu par projekta īstenošanu;
62.2. īstenojot projektu, ir nodrošināta atsevišķa ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā;
62.3. pēc sadarbības iestādes veiktās projekta īstenošanas pārbaudes un iesniegtā maksājuma pieprasījuma pārbaudes projekta īstenošanas izmaksas tiek atzītas par attiecināmām.
63. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam izmaksājamo finansējumu nosaka, pamatojoties uz noslēguma un, ja nepieciešams, starpposmu pārskatu.
64. Sadarbības iestāde proporcionāli samazina finansējumu, ja:
64.1. faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredzēts projekta iesniegumā;
64.2. nav īstenota kāda no līgumā par projekta īstenošanu paredzētajām darbībām, bet tiek sasniegts projekta mērķis;
64.3. nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti;
64.4. projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas;
64.5. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju.
65. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma vērtēšanas laikā, kā arī pēc maksājuma veikšanas pieprasīt no finansējuma saņēmēja papildu informāciju, kas saistīta ar starpposma un noslēguma pārskatu.
66. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas nav nepamatoti augstas.
67. Sadarbības iestāde maksājumus veic ar bezskaidras naudas norēķinu atsevišķā projekta īstenošanai atvērtā finansējuma saņēmēja kontā, kuru finansējuma saņēmējs norāda starpposma vai noslēguma ziņojumā.
68. Ja projekta iesniegums iesniegts par plānotajām atbalstāmajām darbībām, projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt finansējumu:
68.1. individuāli iesniegtiem projektiem – ne vairāk kā divās daļās, kur starpposma maksājumu var saņemt par pilnu sešu mēnešu periodu, ja projekta īstenošanas ilgums ir ilgāks par sešiem mēnešiem;
68.2. partnerībā iesniegtiem projektiem – starpposma maksājumu var saņemt par pilnu triju mēnešu periodu vai tad, ja starpposma pārskatu iesniedz par summu, kas pārsniedz 20 000 latu.
69. Noslēguma pārskatu finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē 15 darbdienu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, bet ne vēlāk kā 2015.gada 1.jūlijā.
VIII. Noslēguma jautājums
70. To projektu iesniegumu īstenošanai un uzraudzībai, kas iesniegti saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.851 “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.prioritātes “Uzņēmējdarbības veicināšana” 2.3.1.pasākuma “Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes” 2.3.1.1.aktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana” 2.3.1.1.1.apakšaktivitāti “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings””, piemēro minētos noteikumus.
Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše
Ekonomikas ministrs A.Kampars
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 3.jūliju.
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.582
Nozares, kurām nav paredzēts atbalsts
Neatbalstāmo nozaru ierobežojumi ir attiecināmi uz komercsabiedrību ražotajiem produktiem vai pakalpojumiem, kurus komercsabiedrības piedāvā tirgū, izņemot gadījumus, ja specifiski norādīts citādi.
I. Lauksaimniecības produktu ražošanas nozare
Ierobežojums attiecas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.
II. Zivsaimniecības un akvakultūras nozare
Zivsaimniecība un akvakultūra, uz ko attiecas Padomes 1999.gada 17.decembra Regula (EK) Nr.104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju.
III. Ogļu rūpniecības nozare
Atbilstoši Padomes 2002.gada 23.jūlija Regulai Nr.1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai1 ogles tiek definētas kā augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes, kā arī zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles atbilstoši ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajai starptautiskajai ogļu kodifikācijas sistēmai2.
Ogļu rūpniecības nozare ietilpst NACE 2.red. 05.nodaļā “Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve” (NACE 1.1.red. grupā 10.1 “Akmeņogļu ieguve, apstrāde un aglomerācija” un grupā 10.2 “Brūnogļu (lignīta) ieguve, apstrāde un aglomerācija”).
Piezīmes.
1 OV L 205, 02.08.2006., 1.–8.lpp.
2 Starptautiskā vidējas kvalitātes un augstas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1998); Ogļu slāņa starptautiskā klasifikācija (1998) un Starptautiskā zemas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1999).
IV. Alkoholisko dzērienu ražošanas nozare
Saskaņā ar NACE 2.red. 11.nodaļu “Dzērienu ražošana”, izņemot klasi 11.06 “Iesala ražošana” un klasi 11.07 “Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana” (NACE 1.1.red. grupa 15.9 “Dzērienu ražošana”, izņemot klasi 15.97 “Iesala ražošana” un klasi 15.98 “Minerālūdeņu un bezalkoholisko dzērienu ražošana”).
V. Tabakas izstrādājumu ražošanas nozare
Saskaņā ar NACE 2.red. 12.nodaļu “Tabakas izstrādājumu ražošana” (NACE 1.1.red. 16.nodaļa “Tabakas izstrādājumu ražošana”).
VI. Tirdzniecības nozare
Saskaņā ar NACE 2.red. G sadaļu “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts”, izņemot grupu 45.2 “Automobiļu apkope un remonts” (NACE 1.1.red. G sekcija “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts”, izņemot grupu 50.2 “Automobiļu apkope un remonts” un grupu 52.7 “Individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts”).
VII. Finanšu starpniecības nozare
Saskaņā ar NACE 2.red. K sadaļu “Finanšu un apdrošināšanas darbības” (NACE 1.1.red. J sekcija “Finanšu starpniecība”).
VIII. Komercpakalpojumu nozare
Saskaņā ar NACE 2.red. L sadaļu “Operācijas ar nekustamo īpašumu” un 77.nodaļu “Iznomāšana un ekspluatācijas līzings” (NACE 1.1.red. 70.nodaļa “Operācijas ar nekustamo īpašumu” un 71.nodaļa “Transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana”).
IX. Azartspēļu nozare
Saskaņā ar NACE 2.red. 92.nodaļu “Azartspēles un derības” (NACE 1.1.red. klase 92.71 “Azartspēles un derības”).
Ekonomikas ministrs A.Kampars
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.582
Ekonomikas ministrs A.Kampars
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.582
Vērtēšanas kritēriji
Darbības programmas nosaukums un numurs |
2. |
Uzņēmējdarbība un inovācijas |
Prioritātes nosaukums un numurs |
2.3. |
Uzņēmējdarbības veicināšana |
Pasākuma nosaukums un numurs |
2.3.1. |
Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes |
Aktivitātes nosaukums un numurs |
2.3.1.1. 2.3.1.1.1. |
Ārējo tirgu apgūšana Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings |
Projektu atlases veids |
Atklāta projektu atlase |
|
Atbildīgā iestāde |
Ekonomikas ministrija |
KVALITĀTES KRITĒRIJI |
Vērtēšanas sistēma |
Piezīmes* |
|
Punktu skaits |
Minimālais punktu skaits – 30 punktu (visu kritēriju kopsumma) |
||
1. |
Projektā iesaistīto sadarbības partneru skaits |
N |
|
1.1. |
Projektā ir iesaistīti vairāk nekā 10 komersantu |
10 |
|
1.2. |
Projektā ir iesaistīti 6–10 komersanti |
8 |
|
1.3. |
Projektā ir iesaistīti 1–5 komersanti vai arī projekts netiek ieviests partnerībā |
5 |
|
2. |
Ārējā mārketinga aktivitāte |
N |
|
2.1. |
Projektā ir paredzēta uz eksportu vērsta starptautiska semināra vai konferences organizēšana starptautiskas izstādes ietvaros (iesniegt var tikai biedrība, kurai ir vismaz pieci biedri – komersanti) |
5 |
|
2.2. |
Projektā ir paredzēta starptautiska semināra vai konferences organizēšana par eksporta jautājumiem ārpus starptautiskas izstādes (iesniegt var tikai biedrība, kurai ir vismaz pieci biedri – komersanti) |
4 |
|
2.3. |
Projektā ir paredzēta dalība starptautiskā izstādē |
3 |
|
2.4. |
Projektā ir paredzēta dalība starptautiskā tirdzniecības misijā vai kontaktbiržā |
2 |
|
2.5. |
Projektā ir paredzēta tiešā vizīte pie sadarbības partnera ārvalstīs |
1 |
|
3. |
Projekta aktivitātes (atbalstāmā aktivitāte – semināra vai konferences organizēšana, dalība starptautiskā izstādē, starptautiskā tirdzniecības misijā vai kontaktbiržā vai tiešā vizīte pie sadarbības partnera ārvalstīs) |
N |
|
3.1. |
Projektā paredzētas vismaz piecas atbalstāmās aktivitātes |
5 |
|
3.2. |
Projektā paredzētas 2–4 atbalstāmās aktivitātes |
3 |
|
3.3. |
Projektā paredzēta viena atbalstāmā aktivitāte |
1 |
|
4. |
Eksporta tirgi |
N |
|
4.1. |
Ārējā mārketinga pasākums notiks ārpus Eiropas Savienības |
10 |
|
4.2. |
Ārējā mārketinga pasākums notiks Eiropas Savienībā |
8 |
|
4.3. |
Ārējā mārketinga pasākums notiks Latvijā |
5 |
|
5. |
Pievienotā vērtība |
N |
|
5.1. |
Pievienotā vērtība nozarē, kurā darbojas projekta iesniedzējs, pārsniedz 120 % no Latvijas vidējā rādītāja |
10 |
|
5.2. |
Pievienotā vērtība nozarē, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir 80–120 % no Latvijas vidējā rādītāja |
8 |
|
5.3. |
Pievienotā vērtība nozarē, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir mazāka par 80 % no Latvijas vidējā rādītāja |
5 |
|
6. |
Nozares vidējais eksporta apjoms, kurā darbojas projekta iesniedzējs, pēdējo triju gadu laikā. Ja projekta iesniedzēja gada pārskatā ir pieejami dati par eksportu pēdējo triju gadu laikā un projekta iesniedzēja rādītāji ir augstāki nekā nozares vidējie rādītāji, tiek ņemti vērā dati no gada pārskata |
N |
|
6.1. |
Nozare vai uzņēmums eksportē vairāk nekā 69 % saražotā |
15 |
|
6.2. |
Nozare vai uzņēmums eksportē 60–69 % saražotā |
12 |
|
6.3. |
Nozare vai uzņēmums eksportē 50–59 % saražotā |
9 |
|
6.4. |
Nozare vai uzņēmums eksportē mazāk nekā 50 % saražotā |
5 |
|
7. |
Tirgū tiek piedāvāts jauns produkts, tehnoloģija, dizains vai pakalpojums |
N Min – 0 |
|
7.1. |
Tirgū tiek virzīts jauns produkts, tehnoloģija, dizains vai pakalpojums, kurš ir radīts pēdējo triju gadu laikā, un autors ir skolnieks, students vai jaunais profesionālis, kurš beidzis augstskolu pēdējo triju gadu laikā |
5 |
|
7.2. |
Tirgū tiek virzīts jauns produkts, tehnoloģija, dizains vai pakalpojums, kurš ir radīts pēdējo triju gadu laikā |
3 |
|
7.3. |
Tirgū tiek piedāvāti esoši produkti, tehnoloģijas, dizains vai pakalpojumi |
0 |
|
Kritēriji pa horizontālajām prioritātēm |
|||
8. |
Horizontālā prioritāte “Teritorijas līdzsvarota attīstība” |
N Min – 0 |
|
8.1. |
Projekta īstenošanas vieta ir īpaši atbalstāmajā teritorijā. Par projekta īstenošanas vietu uzskata vietu, kurā projekta iesniedzējs ražo savu produkciju vai sniedz pakalpojumus |
10 |
|
8.2. |
Projekta īstenošanas vieta ir ārpus īpaši atbalstāmās teritorijas un ārpus Rīgas un Rīgas rajona. Par projekta īstenošanas vietu uzskata vietu, kurā projekta iesniedzējs ražo savu produkciju vai sniedz pakalpojumus |
5 |
|
8.3. |
Projekta īstenošanas vieta ir Rīgā vai Rīgas rajonā. Par projekta īstenošanas vietu uzskata vietu, kurā projekta iesniedzējs ražo savu produkciju vai sniedz pakalpojumus |
0 |
|
9. |
Horizontālā prioritāte “Makroekonomiskā stabilitāte” |
N Min – 0 |
|
9.1 |
Pieprasītā atbalsta intensitāte: samazinot intensitāti par 1 procentpunktu, tiek saņemts novērtējums – 1 punkts |
10 |
|
10. |
Horizontālā prioritāte “Informācijas sabiedrība” |
N |
|
10.1 |
Projekta iesniedzējs darbojas informācijas tehnoloģiju nozarē (NACE 2.red. J sadaļas 62. un 63.nodaļa) |
10 |
|
10.2 |
Projekta iesniedzējs darbojas citā nozarē |
0 |
|
11. |
Horizontālā prioritāte “Ilgtspējīga attīstība” |
N |
|
11.1 |
Projekta iesniedzējs darbojas otrreizējās pārstrādes nozarē (NACE 2.red. E sadaļas 38.3.klase) |
10 |
|
11.2 |
Projekta iesniedzējs darbojas citā nozarē |
0 |
|
ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI |
Vērtēšanas sistēma |
||
Jā/Nē |
|||
Projekta iesniedzēja atbilstības kritēriji |
|||
12. |
Projekta iesniedzējs atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 1) komersants; 2) biedrība, kuras biedri ir vismaz pieci komersanti; 3) kooperatīvā sabiedrība, kuras biedri ir vismaz pieci komersanti; 4) valsts vai pašvaldības iestāde, kas ir finansējuma saņēmējs projektā, kurā pārējie partneri ir komersanti, biedrības vai kooperatīvās sabiedrības Ja projektu iesniedz partnerībā, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs |
N |
|
13. |
Ja projektu iesniedz partnerībā, par partneri var būt: 1) komersanti; 2) biedrības; 3) kooperatīvās sabiedrības; 4) valsts vai pašvaldības iestāde kā finansējuma saņēmējs |
P |
|
14. |
Projekta iesniedzējam un partneriem nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un citu valsts vai pašvaldību noteikto obligāto maksājumu parādu |
P |
|
15. |
Projekta iesniedzējs un partneri nav atzīti par maksātnespējīgiem, tai skaitā neatrodas sanācijas vai tiesiskās aizsardzības procesā, to saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā pieejamo informāciju tie neatrodas likvidācijas procesā |
N |
|
Projekta iesnieguma atbilstība |
|||
Projekta nozare |
|||
16. |
Nozare, kurā tiks īstenots projekts, ir noteikta saskaņā ar NACE 2.red. |
P |
|
17. |
Nozare, kurā tiks īstenots projekts, ir atbalstāma. Neatbalstāmās nozares ir: 1) lauksaimniecības produktu ražošanas nozare; 2) zivsaimniecības un akvakultūras nozare; 3) ogļu rūpniecības nozare; 4) alkoholisko dzērienu ražošanas nozare; 5) tabakas izstrādājumu ražošanas nozare; 6) tirdzniecības nozare; 7) finanšu starpniecības nozare; 8) komercpakalpojumu nozare; 9) azartspēļu nozare |
N |
|
Projekta izmaksas |
|||
18. |
Projekta atbalstāmās izmaksas atbilst noteiktajām attiecināmajām izmaksām |
P |
|
19. |
Prasītais atbalsta apjoms nepārsniedz noteikto maksimālo atbalsta apjomu |
P |
|
20. |
Projekta izmaksas (kopējās projekta attiecināmās izmaksas, kopējās projekta neattiecināmās izmaksas un kopējās projekta izmaksas) projekta izmaksu tāmē ir aprēķinātas aritmētiski pareizi un ievērojot aktivitātē noteiktos attiecināmo izmaksu ierobežojumus |
P |
|
21. |
Pieprasītais atbalsta apjoms ir aprēķināts aritmētiski pareizi |
P |
|
22. |
Plānotie izdevumi ir ekonomiski pamatoti, nepieciešami projekta īstenošanai un nodrošina (fiziski izmērāmu) rezultātu rašanos |
P |
|
23. |
Eksporta subsīdijas ir aizliegtas |
P |
|
Projekta atbilstības kritēriji |
|||
24. |
Projekta ieviešanas termiņš nepārsniedz noteikto termiņu |
P |
|
25. |
Vērtējot projektus to iesniegšanas secībā, aktivitātē ir pietiekams finansējums |
N |
|
26. |
Ja projektā ir ietverta uz eksportu vērsta starptautiska semināra vai konferences organizēšana, plānotais dalībnieku skaits ir vismaz 15 |
P |
|
27. |
Ja projektā ir ietverta uz eksportu vērsta starptautiska semināra vai konferences organizēšana, plānotais ārvalstu dalībnieku vai lektoru skaits ir vismaz trīs |
P |
|
ADMINISTRATĪVIE KRITĒRIJI |
Vērtēšanas sistēma |
||
Jā/Nē |
|||
28. |
Projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši projekta iesnieguma veidlapai, tam ir pievienoti visi papildus iesniedzamo dokumentu sarakstā minētie dokumenti, un tie ir noformēti atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām |
P |
|
29. |
Projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta |
P |
|
30. |
Projekta iesnieguma oriģināls ir ar sanumurētām lapām |
P |
|
31. |
Projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu – dzēsumu, aizkrāsojumu, svītrojumu un papildinājumu |
P |
|
32. |
Projekta iesnieguma oriģinālam ir dokumenta juridiskais spēks |
P |
|
33. |
Projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir lats (LVL) |
P |
|
34. |
Projekta iesniegums iesniegts projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā |
N |
|
35. |
Projekta iesniegums ir aizpildīts latviešu valodā un datorrakstā |
P |
|
36. |
Projekta iesniegums ir iesniegts divos eksemplāros |
P |
|
FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI |
Vērtēšanas sistēma |
||
Jā/Nē |
|||
37. |
Projekta iesniegums atbilst 12., 15., 17. , 25. un 34. punktā minētajiem kritērijiem, kā arī 1.kvalitātes vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz piecus punktus, 2.kvalitātes vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz vienu punktu, 3.kvalitātes vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz vienu punktu, 4., 5. un 6.kvalitātes vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz piecus punktus katrā un kopā ir saņēmis vismaz 30 punktu, vērtējot atbilstoši kvalitātes kritērijiem |
N |
|
38. |
Sarindojot 37. kritērijā ar “jā” novērtētos projektu iesniegumus prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo projekta iesniegumu, projekta iesniegumam pietiek aktivitātes atlases kārtā pieejamā finansējuma |
N |
* Piezīmes.
1) projekta iesniegumu noraida (apzīmējums – N);
2) pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs nodrošinās atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā laikā (apzīmējums – P).
Ekonomikas ministrs A.Kampars