Saeimas 2009.gada 29.jūnija ārkārtas sesijas 1.sēdes (pulksten 12.00) stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! … Es gribu palūgt vēlreiz zvanu, lai tie kolēģi, kas vēl nav atnākuši, dzird, ka mēs sākam darbu. … Jebkurā gadījumā kvorums mums ir.

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2009.gada vasaras ārkārtas sesijas pirmo sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Ir saņemts piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā – mainīt jautājumu izskatīšanas secību – un pirmo izskatīt likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Tas ir Prezidija ziņojums par likumprojekta nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu šodienas sēdē izsludināt pārtraukumu no šā brīža uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Kāpēc?”) Ja deputātiem ir iebildumi... Vai uzstājat uz balsojumu? (No zāles: “Jā! Nē!”) Viens – “par”, viens – “pret”…

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viens – “par”, viens – “pret” var runāt. Ā, par procedūru? Jūs gribat runāt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dobelim!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kas tās par teātra izrādēm vasaras plaukumā? Uz kāda pamata mēs, tikko atnākuši šeit, uzreiz atkal gribam pārtraukumu? Es teikšu tā: acīmredzot daži grib būt “labāki” par citiem un “godīgāki” par citiem (pēdiņās). Un es vienkārši nosodu tādu rīcību.

Sēdes vadītājs.

Jā, tas gan nebija gluži par procedūru… Vai kāds uzstāj uz balsojumu saistībā ar pārtraukumu? Deputāti neuzstāj uz balsojumu. Tātad būs pārtraukums 30 minūtes.

Savukārt tieši šodien ir dzimšanas diena mūsu kolēģim Ivanam Ribakovam. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Lūdzu uz sēdi tūlīt Sarkanajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – ZZS frakcija.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 12.35.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Un pārtraukuma laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Vārds komisijas priekšsēdētājam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4546, kas ir likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1364/Lp9 – “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Likums pašreizējā redakcijā paredz, ka no šā gada 1.jūlija stāsies spēkā nodeva attiecībā uz autoceļu lietošanu smagajām mašīnām. Diemžēl ir situācija, ka Satiksmes ministrijai vēl pašlaik nav izdevies saskaņot attiecīgos līgumus – bilaterālos līgumus – ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, un rezultātā šis līgums paredz, ka nodevas spēkā stāšanos pārcels uz 2011.gada 1.janvāri, respektīvi, atliks par apmēram pusotru gadu. Starp citu, ir arī bijuši lūgumi no nevalstiskajām organizācijām, kas ir vērsušās valdībā un ir aicinājušas, ka šajos krīzes apstākļos nevajadzētu palielināt finansiālo slogu.

Ziņojot par šo likumprojektu, komisijas vārdā es gribētu diemžēl izteikt nožēlu, ka Satiksmes ministrija ir lūgusi šo likumu iekļaut tik vēlu un nebija iekļāvusi budžeta paketē, un tādēļ ir radījusi papildu darbu gan Ministru kabinetam, gan Saeimai. Es domāju, ka tā šajos ekonomiskajos apstākļos ir īpaši nevēlama rīcība.

Paldies.

Es aicinu Saeimu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Paldies.

Es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tūlīt!” Dep. K.Leiškalns: “Desmit minūtes!”)

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes pirms trīspadsmitiem. Pulksten 12.55.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Un kad mēs izskatām otrajā lasījumā?

G.Bērziņš.

Izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 12.55 šodien. Izskatīšana – šodienas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā. Deputāti neiebilst.

Taču es saprotu, ka, lai mēs varētu izskatīt otrajā lasījumā, komisijai nepieciešamas laiks, lai, pirmkārt, apkopotu priekšlikumus un, otrkārt, sanāktu uz sēdi, un tāpēc komisijas deputāti – un ne tikai komisijas deputāti, kopā pieci, lūdz izsludināt šobrīd pārtraukumu uz vienu stundu, tas nozīmē – līdz pulksten 13.45. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Ir nepieciešams balsojums? (No zāles: “Ir!”) Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu šodienas sēdē līdz pulksten 13.45! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 2. Pārtraukums – viena stunda.

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija turpina darbu pēc 10 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās pēc 5 minūtēm. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Es atgādinu, ka mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Šis likumprojekts pašreiz ir izskatāms otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1364/Lp9 – “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Diemžēl šajā likumā nebija teksta par likuma spēkā stāšanos, tāpēc bija nepieciešams grozījums, kas tagad ir ienācis no Juridiskā biroja.

Tātad ir tikai viens grozījums, respektīvi, Juridiskā biroja priekšlikums, un to, protams, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas… Nē, viņš… Es atvainojos! Jūs gribat runāt par nākamo? Skaidrs, jā! Līdz ar to mēs nesākam debates... pareizāk sakot, ja esmu tās atklājis, tad mēs tās arī uzreiz noslēdzam. Debates ir beigušās. Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu.

G.Bērziņš.

Līdz ar to aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu sasaukt šodien vēl vienu ārkārtas sesijas sēdi piecu minūšu garumā pēc šīs sēdes beigām, kurā būs izskatāms tikai viens jautājums – par likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodošanu otrreizējai caurlūkošanai.

Un tagad skatīsim šīs sēdes nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu veselības ministram”.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Gari nerunā!”)

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamais Ministru prezident! Ministri! Godājamie kolēģi!

LPP/LC frakcija šorīt no rīta ļoti nopietni apsprieda veselības ministra kandidatūru, un gribu teikt to, ka frakcijas vārdā mēs varam izteikt apbrīnu ministra amata kandidātei par to drosmi un izlēmību, ko kandidāte demonstrē, uzņemdamās izdarīt to, ko seši viņas priekšteči nebija spējīgi izdarīt. Īpaši uzsveram to, ka tas notiek tagad, kad iepriekšējais veselības ministrs Ivars Eglītis mazdūšīgi demisionēja valstij grūtā brīdī.

Godājamie kolēģi! Šeit vietā būtu pateikt, ka jaunajai veselības ministrei priekšā stāv ārkārtīgi smags un atbildīgs darbs. Viņai būs jāveic māsterplāns jeb, pareizāk sakot, jārealizē māsterplāns. Tas ir plāns, ko ir radījusi Labklājības ministrija kopā ar Pasaules Banku. Un šeit vietā būtu pateikt arī to, ka ir ārkārtīgi liels laiks pagājis kopš šā plāna tapšanas. Šo plānu iesāka 1995.gadā, un pagāja veseli septiņi gadi, līdz šis plāns tapa pabeigts. Šā plāna galvenie “arhitekti” bija Juris Viņķelis, kurš tagad no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pārcēlies uz “Pilsonisko Savienību”. Šā plāna “arhitekti” bija arī ļoti labi pazīstamie medicīnas korifeji no partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – Viktors Jaksons un Andrejs Požarnovs.

Godājamie kolēģi! Šis plāns bija gatavs 2002.gada beigās. Jāsaka godīgi, ka kopš 2002.gada beigām ir pagājuši atkal vieni septiņi gadi un jākonstatē, ka diemžēl jaunajai veselības ministrei nāksies konstatēt savā darbā, ka tikpat kā nekas no šā plāna nav izdarīts. Pirms šīs veselības ministres, par kuru mēs šodien balsosim, ir bijuši vēl seši atzīti veselības sistēmas korifeji. Jāsaka godīgi, ka tie ir tie paši... Tās ir tās pašas partijas, kas šodien ir pie varas... Taču no šiem sešiem cilvēkiem... acīmredzot attiecībā uz diviem vajadzētu izdarīt izņēmumu. Acīmredzot nepareizi būtu vainot Rinaldu Muciņu un nepareizi būtu vainot Vinetu Veldri, ka nekas nav izdarīts, jo viņi pie varas bija samērā īsu brīdi. Taču, godājamie kolēģi, ar nožēlu jākonstatē, ka, piemēram, arī “Jaunā laika” “smagsvari” (un te es gribu nosaukt cilvēku ar “zelta rokām” – Āri Auderu –, un te es gribu nosaukt arī mūsu godājamo kolēģi Ingrīdu Circeni) neko šā plāna tālākai realizācijai nebija spējīgi veikt.

Ar vēl lielāku nožēlu man ir jāsaka, ka Tautas partijas “smagsvars”, kam kabatā partijas biļete Nr.1, – Gundars Bērziņš, kurš bija pie varas visilgāko laiku (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viņš bija labs ministrs!”) un kura laikā veselības sistēmas budžets praktiski dubultojās... arī toreiz šā plāna ieviešanā netika nekas praktiski izdarīts.

Godājamie kolēģi! Jaunā ministre savā amatā nonāks ļoti grūtā un atbildīgā brīdī. Brīdī, kad faktiski šīs reformas ir nevis pašu izdarīta izvēle, bet spiesta lieta. Parasti reformas pavada ar tādām lietām kā papildu atbalsta programmām (piemēram, dakteru pārkvalifikācija, lai pārmācītu viņus, teiksim, par ģimenes ārstiem), ar atbalsta programmām, lai pārstrukturētu tās iestādes, kuras ir jāreorganizē. Diemžēl šobrīd nekas tamlīdzīgs acīmredzot nebūs iespējams. Vēl vairāk! Es gribu teikt, ka bijušā veselības ministra Gundara Bērziņa laikā ir tikusi attīstīta vesela virkne tādu institūciju – un tur ir tikusi investēta pietiekami liela nauda! –, kuras saskaņā arī veselības reorganizācijas plānu vispār bija jāslēdz vai tūlīt jāreorganizē. Godājamie kolēģi! Arī tā būs problēma, kas jaunajai veselības ministrei būs jārisina.

Frakcija ļoti uzmanīgi pārrunāja visus šos jautājumus, un mēs esam pieņēmuši lēmumu atbalstīt jauno veselības ministri, jo mēs domājam tāpat, kā kādreiz ir teicis franču domātājs Voltērs, – ka cerība izveseļoties ir apmēram puse no izveseļošanās. Cerība un spēja uzņemties šādā grūtā brīdī šādus grūtus darbus, ar kuriem viņas priekšteči, dažāda mēroga “smagsvari”, nav tikuši galā, manuprāt, ir ļoti labs sākums, lai mēs varētu domāt, ka pēc kāda laika varēsim teikt: “Jā, veselības aprūpes sistēma ir sakārtota! Ir apmierināti gan pacienti, gan paši veselības aprūpes organizatori, gan veselības aprūpē strādājošie.”

Es, kolēģi, aicinu balsot “par” un apstiprināt Baibu Rozentāli par veselības ministri.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Joki jau ir laba lieta, bet šodien mēs atkal esam tajā vietā, kur bijām nesen – dažus mēnešus atpakaļ, jo apstiprinām kārtējo veselības ministru, tāpēc man gribētos runāt par dažām lietām.

Pirmkārt, par Bērziņa kungu… Nu, labāk ir runāt par lietām, ko zini, nevis par tām, par ko ir pieņemts vienkāršs viedoklis. Manā laikā – 2004.gada janvārī – tika prezentēts māsterplāns, bet 5.februārī krita valdība. Tā ka, ja mēs būtu turpinājuši strādāt, tad šāds plāns arī būtu realizēts. Bet katrs ir profesionālis savā jomā, un okey.

Tomēr man gribētos parunāt arī par dažām lietām, kas šodien ir ārkārtīgi aktuālas, un, tā kā mēs esam deputāti, kuri apstiprinās šo ministru, tad ir vairākas fundamentālas lietas, par kurām man ir jārunā, ja mēs gribam, lai kopējā darba rezultātā tomēr necieš mūsu iedzīvotāji.

Un pirmā no tām ir tāda, ka iedzīvotājs nav vainīgs, ja viņš ir piedzimis Vārvē, Bērzaunē vai Vecpilī. Viņam ir tiesības saņemt veselības aprūpi jebkurā Latvijas vietā. Ir runa par to, vai tā ir pirmā palīdzība – neatliekamā vai tā ir augstas kvalitātes sirds pārstādīšanas operācija. Un mūsu prasība ir tāda, lai jebkurš Latvijas iedzīvotājs jūtas drošs, ka tad, kad viņam vajadzēs šo palīdzību, tad viņš šo palīdzību arī varēs saņemt. Un reāli tas nozīmē, ka katrā novadā 8 stundas darba dienas garumā ir jābūt atvērtai ģimenes ārsta praksei, kurā jebkurš iedzīvotājs var aiziet un saņemt šo palīdzību, lai tajās vietas, kur tiek reorganizētas slimnīcas, ir neatliekamā palīdzība diennakts režīmā. Tas var būt traumpunkts, tai nav jābūt slimnīcai, bet nevar būt tā, ka cilvēks aiziet un nonāk pie slēgtām durvīm, jo vienīgā ātrās palīdzības mašīna ir aizbraukusi un neviena mediķa uz vietas nav.

Ja mēs runājam par māsterplānu, tad, arī izstrādājot māsterplānu, pirmais kritērijs ir tāds, ka nevar būt gultu skaits, skatoties pēc iedzīvotāju skaita, uzspļaujot uz pirksta un parādot debesīs. Eiropā standarts ir 5 gultas uz 1000 iedzīvotājiem, bet mums šodien bez nekādas reorganizācijas un papildu pasākumiem šis gultu skaits ir mazāks nekā Eiropā. Tātad nav nekāda pamatojuma slēgt Saldus slimnīcu, Priekules slimnīcu, Talsu slimnīcu tikai tādēļ, ka Rīgā šis gultu skaits ir trīsreiz lielāks – vairāk nekā desmit. Ir jābūt sabalansētai, pamatotai reformai, ir jāmaina struktūra, nevis vadoties pēc emocijām un subjektīviem viedokļiem, bet konkrēti balstoties uz to, kādu palīdzību saņems.

Otrā. Jau pirms trim mēnešiem, kad tika veidota pašreizējā valdība un koalīcija, viens no mūsu uzstādījumiem bija likvidēt dubultās funkcijas un birokrātiju, bet ko mēs redzam? Pašreizējā situācijā tiek apvienotas aģentūras, pēc apvienošanas tiek mainīts nosaukums uz kapitālsabiedrību, saglabājot vidējo algu virs 800 latiem, kas ir trīsreiz augstāka nekā ārstam. Tas ir pirmais nosacījums, lai visas šīs nelietderīgās aģentūras tiek likvidētas, un mēs to prasīsim no šīs ministres, par kuru mums šodien ir jābalso.

Un trešā lieta ir farmācijas sistēma. Mums joprojām ir dārgākās zāles HIV/AIDS slimniekiem Eiropā. Mums joprojām tiek rēķināts piecenojums nevis pēc reālā iepirkuma, bet gan pēc tā, kas tiek uzrādīts, tādēļ mūsu iedzīvotājiem tika samazināta pieejamība kompensējamiem medikamentiem.

Uzdevumu bez šiem jau nosauktajiem ir ļoti daudz. Ja mēs gribam panākt, lai veselības sistēma tiek sakārtota, strādāsim kopā. Lai neiznāk tā, kā bija ar iepriekšējo ministru, ka Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdēs mēs daudzas reizes norādījām uz šīm problēmām, bet diemžēl ierēdņi, kuri pārstāvēja ministriju, nelikās ne zinis par mūsu ieteikumiem un teica: “Kā jūs domājat – mēs stundu parunāsim un tagad pēkšņi mainīsim savas koncepcijas un programmas?”

Jā, mēs gribam, lai šīs koncepcijas un programmas tiek radikāli mainītas un lai katrs Latvijas iedzīvotājs jūtas drošs par to, ka viņam vajadzības brīdī būs elementārā palīdzība.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Daktere Rozentāle ir ļoti laba daktere, to atzīst visi speciālisti. Bet mēs tagad runājam nevis par dakteri Rozentāli, bet gan par veselības ministri Baibu Rozentāli. Un kolēģi runāja par to, cik viņa ir drosmīga – šobrīd gatava vadīt ministriju. Partijas “Jaunais laiks” izvirzītā bijusī ministre Circenes kundze iezīmēja to, kas jādara. Bet man gribētos parunāt par citām lietām – par to, ko rakstīja “Delna”, un par to, ko zina visi mediķi.

Tie ir tie gadījumi, kuri… Nu, manuprāt, mēs atkārtosim situāciju, kāda bija ar Auderu, – ka būs ministrs, kuram ir problēmas ar likuma… Ir runa par tiem gadījumiem, uz kuriem norādīja “Delna”. Un tam ir… visam tam ir pamats, es domāju.

Baiba Rozentāle pateica to, ka viņa grib tuvākajā laikā samazināt ierēdņu skaitu. Es domāju, ka tie ierēdņi – tie būs tie, ar kuriem viņa gribēs izrēķināties. Pirmais laikam būs Veselības ministrijas valsts sekretārs Ploriņa kungs. Tieši Ploriņa kungs vada, izmeklē to lietu, uz kuru norādīja Valsts kontrole: tad, kad bija Godmaņa kunga lūgums neizmaksāt prēmijas, tā sauktajā Infekciju slimnīcā tā prēmija bija tieši tad izmaksāta. Un tagad Baiba Rozentāle, ja viņa tiks atbalstīta, skatīs, ko skaidroja Infekciju slimnīcas vadītāja Rozentāles kundze, kāpēc bija izmaksāta tā prēmija.

Otrs cilvēks, ar kuru laikam Rozentāle mēģinās izrēķināties, būs valsts sekretāra vietnieks Bunduļa kungs. Jau ir zināms tas, ka Infekciju slimnīcas aptiekās atrasti nopietni pārkāpumi un valsts budžetam tiek nodarīti ļoti lieli zaudējumi. Un Veselības inspekcija – un tieši Bunduļa kungs ir atbildīgs par to – mēģina izmeklēt šo lietu, un dod Dievs viņam pabeigt šo lietu un izpildīt ierēdņa pienākumu!

Un trešais… Laikam būs izrēķināšanās ar kompāniju, kura grib sūdzēties un tiesāties ar Baibu Rozentāli kā Infekciju slimnīcas vadītāju, kura piedāvāja tieši medikamentus, kuri ir lētāki nekā… nepamatoti… nevis tie, kurus Infekciju slimnīca tomēr grib iepirkt un iepirka. Un – paldies Dievam, ka ir žurnālisti! – mēs visi sekosim līdzi tam, ko darīs veselības ministre savā amatā, – vai viņa mēģinās izrēķināties ar cilvēkiem vai tiešām mēģinās mainīt situāciju veselības aprūpē un dot slimniekiem un sabiedrībai cerību, ka veselības aprūpe nebūs pasliktināta.

Visa frakcija balsos “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Galvenais mediķis!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godāto Ministru prezident! Kolēģi!

Interesanti! Sākums ir tāds: protams, Saeimas deputāts ir tas, kas nosaka ar savu balsi, vai pretendents būs ministrs vai nebūs. Skaidrs! Līdz ar to man būtu nepieciešams izanalizēt visu to, kas noticis un notiek, lai es izvēlētos, kā balsot.

Taču tagad man uzreiz tāda interesanta aina paveras. Savāda ir izturēšanās no dažu juridisko un fizisko personu puses. Tiklīdz parādās kāds pretendents uz pietiekami atbildīgu amatu... šeit pat, Saeimā, cik reižu jau ir par visu ko balsots.... tūlīt pat izrādās, ka tas ir bijis tāds un šitāds, bet tas atkal nav bijis tāds un šitāds, un arī šodien mēs te klausāmies prognozes: izrēķināsies ar šito un pēc tam izrēķināsies ar šito... Un tā tālāk. Protams, viens otrs saziņas līdzeklis ar lielu baudu iesprauž savos raidījumos kā ļoti svarīgus argumentus to, ka kaut kas slikts atkal ir noticis Latvijā. Tad kaut kāda Jēzus Kristus brūte parādās televīzijas ekrānā un ar ļoti svarīgu ģīmi konstatē, ka, lūk, tas un tas ir izdarīts vai nav izdarīts. Vai mēs nekļūstam pārāk nožēlojami, godīgie cīnītāji? Esmu nonācis pie secinājuma: jo vairāk kādu slavē, ka viņš ir godīgs un taisnīgs, jo lielāks nelietis viņš ir. Un acīmredzot šī liekulība turpinās attīstīties.

Un tagad es tālāk paskatos kā politiķis, jo balsojums tomēr ir politisks, kas tad ir šī kandidāte – Baiba Rozentāle. Un tad es vērtēju, vai viņai ir pietiekama izglītība: Rīgas Medicīnas institūts, augstākā ārsta kvalifikācija... nerunāsim par papildu izglītības iegūšanu, kur ir arī klīniskā ordinatūra infekcijas slimību specialitātē. Tātad – viss kārtībā!

Darba pieredze. Nu, diezgan plašs saraksts, un viss saistīts ar medicīnu. Pie tam, ja aptuveni piecus gadus bija runa par Latvijas Infektoloģijas centra direktora vietnieces amatu, tad šodien viņa ir valsts aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs” direktore. Viss kārtībā!

Tātad šā amata pretendente ilgus gadus ir strādājusi šajā sistēmā. Kur tad tā dzelžainā kritika bija šos ilgos gadus? Kurā vietā tad tas tika aprakstīts? Tupeļu varoņi jūs esat, un nekas cits, ja nepratāt novērst (No zāles dep. V.Orlovs: “Lasi “Dienu” labāk!”)... ja tiešām bija kaut kas savlaicīgi novēršams! Bet šitas, kas te skan šodien, – tā ir tāda nožēlojama cālīšu čiepstēšana, un nekas cits!

Darba pieredze. Viss kārtībā! Es uzmanīgi sekoju līdzi tam, ko saka profesionāļi. (No zāles dep. V.Orlovs: “Požarnovs!”) Nevis kaut kādi jefiņi, bet profesionāli pārstāvji – slimnīcu direktori, ko stāsta pieredzējuši mediķi. Un es jūtu, redzu un dzirdu, ka šīs atsauksmes ir pozitīvas. Tad kādi ir tie pretargumenti? Šādu argumentu nav nekādu! Argumenti ir pievilkti aiz matiem. Es nezinu, kāpēc man vakar, svētdienas dienā, zvanīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un prasīja: “Kā jūs rīt balsosiet?” Es pasaku... (No zāles dep. V.Orlovs: “Kā lielam speciālistam!”) Orlov, tu turi muti vienreiz! Tu vispār nejēga esi pēdējais...

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, es jums aizrādu par Ētikas kodeksa pārkāpumu...

J.Dobelis.

Labi, labi! To es viņam pateikšu vēlāk.

Tātad man prasa... Nu, es pasaku skaidri un gaiši: es esmu valdības koalīcijā, man ir koalīcijas partneri valdībā, kas ir no sava vidus izvirzījuši pārstāvi, kura atbild par šo nozari šodien. Ko jūs gribat? Lai es nebalsoju “par”? Uz kāda pamata? Man nav nekāda pamata!

Šorīt no rīta es atnāku un klausos, ka viens otrs no koalīcijas... sak, mēs nebalsosim, jo, redziet, mēs gribam savus apakškrekliņus saglabāt tīrus. (No zāles: “Neizdosies!”) Ļoti interesanti, vai ne? Ļoti interesanti! Un es uzskatu, godāto premjer, ka, ja šodien kāda koalīcijas frakcija neatbalsta... ja citu partiju frakciju pārstāvji neatbalsta, tad viņi ir jālidina ārā no valdības. Tad viņiem valdībā nav vietas! Jo, ja opozīcijas partijas pārstāvis var uznākt tribīnē un profesionāli norunāt... Viņam kā opozīcijas pārstāvim, Bērziņa kungam, bija tiesības arī kritiskāk izteikties, jo tas ir opozīcijas uzdevums. Bet, ja valdības partiju sastāvā esoši deputāti bailīgi ielien smiltiņās iekšā (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nodevēji!”), tēlodami sterilos kaut kādus, tad tas ir vienkārši nožēlojami.

Es atbalstīšu Baibas Rozentāles apstiprināšanu un neredzu nevienu argumentu, kas varētu būt pret to. (No zāles dep. V.Orlovs: “Lasi “Dienu” labāk!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamo premjerministr! Deputāti! Man gan šķiet, ka šī ir viena no tām piecām tēmām, par kurām vajadzētu uzstāties gandrīz visai Saeimai. Es brīnos, ka ir pieteikušies tikai četri. Godīgi sakot, tās komisijas locekļiem, kura atbild par sociālajām un darba lietām, un Sabiedrības veselības apakškomisijas darba dalībniekiem, viņiem visiem te būtu jānāk un jārunā. Jānāk un jārunā elementāru iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, lai citi deputāti zinātu, kāda ir atsevišķu gan politiķu, gan profesionāļu nostāja (mūsu Saeimā ir arī profesionāli dakteri). Un, otrkārt, tādēļ, ka kandidātei, kas šeit sēž, būtu jādzird tas, kas viņu sagaida; viņai būtu tas jānoklausās publiski, nevis tête-â-tête sarunās, kur deputāti nāk ar savām nostājām.

Es aicinu aktīvāk piedalīties šā jautājuma apspriešanā. No savas puses es varu teikt sekojošo (izmantojot arī to, ka šeit ir premjers): kolēģi, tas ir nopietns jautājums! Mums principā šie jautājumi, kas ir spriežami, līdz pēdējam brīdim bija četri, nu tie ir pieci: veselības aprūpe, izglītība, kredītņemšana un viss, kas saistīts ar kredītiem un situāciju bankās; ceturtais jautājums bija Eiropas fondu jautājums, un diemžēl piektais ir pensiju jautājums, kurš nav izņemts no darba kārtības.

Ko es jums gribu teikt šodien? Es gribētu iesākt ar to, ka es tikos ar vienu savu dakteri, kura ļoti pašaizliedzīgi mani ārstēja, īpaši tajos brīžos, kad mums te gāja daudz smagāk, – 1990., 1991.gadā… Un es vispār, godīgi sakot, nāku šeit tribīnē ar ļoti smagu sirdi. Es vispār nebiju domājis, ka attieksme patlaban ir tāda… Viņi nešķiro, kurš ir opozīcijā, kurš ir pozīcijā. Kolēģi, to jūs varat aizmirst, tam vairs nekādas īpašas nozīmes nav.

Es negribētu minēt ne slimnīcu, ne dakteri, bet, godīgi sakot, runa ir par vienu no visspecifiskākajām nodaļām… Faktiski republikā tāda ir tikai viena. Tur strādā pieci dakteri: četri ķirurgi ir pensijas vecumā, un tikai viens ir tāds, kas varētu turpināt strādāt. Jaunu cilvēku, studentu, kas varētu iet tur strādāt, vienkārši nav.

Es runāju vakar ar izglītības un zinātnes ministri. Es domāju, kā izglītības un zinātnes ministre atrisinās jautājumu attiecībā uz tiem skolotājiem, kuri ir pensijas vecumā un kuriem tas, ka viņi zaudē tos 70 procentus, ir nāve. Viņi ies projām. Un, teiksim, atsevišķi mācībspēki… Es domāju, viņa atrisinās to ar stipendijām (jo neviens nav aizliedzis piešķirt stipendijas, es domāju) vai kaut kāda citāda veida atbalstu. Es nezinu, kā atrisināt attiecībā uz dakteriem šo jautājumu. Viens no iemesliem tam, kā mēs rīkojāmies pēdējos divus gadus veselības aprūpes jomā, bija tas, ka visu laiku uzskatījām, ka mums ir jādarbojas tā, lai mūs nepiemeklē Polijas liktenis vai atsevišķu citu valstu liktenis, kad notiek tādas lietas, ka dakteri cenšas atstāt valsti. Tas ir noticis Dienvidslāvijā, tas ir noticis Polijā. Meklē labākas darba iespējas. Un, ticiet man, mūsu dakteru sagatavotība… Es nezinu, kā ir pēdējā laikā, bet vismaz to mediķu sagatavotība, kuri vēl mācījās Medicīnas institūtā, ir viena no visaugstākajām.

Un, proti, ko es gribētu teikt jums? Es domāju, ka varbūt kandidāte varētu drusku ieklausīties, kā mēs bijām plānojuši ar Eglīša kungu to lietu. Es, protams, ļoti nožēloju, ka Eglīša kungs neturpināja cīņu, bet viņam bija savi iemesli acīmredzot. Ja mēs… Es varu precīzi… varu kļūdīties varbūt atsevišķos miljonos, bet… Protams, ja mēs skatāmies uz pagājušo gadu, tad tas, kā veselības aprūpē mainījās budžets… Sākumā bija 7 procentu samazinājums (kopumā pret iepriekšējo gadu) decembrī… Taču jāņem vērā, ka 2008.gadā bija arī Eiropas nauda, tur nebija tikai tekošie izdevumi. Bet šie 7 procenti bija saistīti tikai ar to samazinājumu, kad mēs izdarījām divas citas lietas: mēs palielinājām pacientu nodevu līdz 12–15 latiem (es pasvītroju vārdu “līdz”!) un samazinājām kompensējamo zāļu izmaksu no valsts budžeta. Tas, protams, faktiski radīja iespēju mazāk samazināt izdevumu daļu uz tā rēķina, ka papildu finansējuma ieņēmums būtu no pacientiem.

Šeit uzreiz parādās… Un patlaban, cik man ir zināms, lūk, šajās slimnīcās, par kurām runāja Circenes kundze… Es neesmu pārliecināts, ka tieši tajās, bet es zinu, kā tas notiek kaut vai Vidzemē, kur atsevišķas slimnīcas vienkārši pārstāja eksistēt, tās aizslēdza ciet viena iemesla dēļ – nevis tāpēc, ka kādu atbrīvoja, nevis tāpēc, ka atslēdza elektrību. Tās slēdza viena iemesla dēļ – tāpēc, ka pacienta nodeva ir tik augsta, ka tādā gadījumā cilvēki pieņem lēmumu braukt uz rajona centru. Konkrēti Vidzemē vienā rajonā tā tas ir.

Un tas, ko neizdevās izdarīt… Te es nonāku pie galvenās tēmas, kurā es aicinu ieklausīties kandidāti. Mums neizdevās atrast pareizu sadarbību starp sociālo lietu jeb Labklājības ministriju un Veselības ministriju, jo tā ideja…

Mēs vienmēr skatāmies uz Igauniju, un, ja nemaldos, Igaunija man vienmēr nosauc 11 slimnīcas. Un, ja tās salīdzina ar mūsu slimnīcu skaitu, kas ir pāri par 50, tad faktiski atšķirība ir piecas reizes, taču iedzīvotāju skaits mums stabili piecreiz neatšķiras. Un tas jautājums vienmēr palika: kas tad būs ar tām slimnīcām, ko šeit bijušais veselības ministrs nosauca? Viņš nosauca… Es visu laiku aicināju, un viņš nosauca šo aptuveno skaitli, ko pirms vēlēšanām nosaukt bija grūti. Bet vēlēšanas jau bija pagājušas, kad mēs te sēdējām un apspriedām budžeta grozījumus, to, kā panākt, lai šīs slimnīcas nepiemeklē tāds pats liktenis, kā kolhozu fermas, kuras perfekti labi atceramies, kādas tās bija un kādas tās ir tagad. Un katrreiz, braucot tām garām, nu nav tā pati labākā sajūta…

Un tā ideja mums faktiski bija sekojoša. Tā stiepjas stipri tālā pagātnē, jo mēs vienreiz jau veicām ministriju apvienošanu. Tas notika 1991.gada novembrī, kad bija politiska prasība revidēt valdību. Un faktiski tās tika apvienotas vienā ministrijā. Protams, tam bija daudz pretinieku, un pēc kāda laika atkal atjaunoja Veselības ministriju, starp citu, ar visām tām struktūrām, par ko šeit runāja arī Circenes kundze, jo apvienotajā ministrijā, protams, to bija mazāk…

Bet tā problēma faktiski, vienkāršā valodā runājot, bija sekojoša. Kā mēs bijām plānojuši ar Eglīša kungu? Plānots bija sekojoši. Tādā vienkāršā valodā runājot, lai nepieļautu situāciju, ka mazās slimnīcas tiek vienkārši aizslēgtas, turklāt aizslēgtas nevis tāpēc, ka VOAVA nenoslēdz ar tām līgumu, vai tāpēc, ka iedzīvotāji vienkārši tur vairs neiet stacionāri ārstēties, jo viņi labāk brauc uz rajona centru, jo tur ir labāks pakalpojumu klāsts… Doma bija šīs slimnīcas vienlaicīgi pārveidot par sociālās aprūpes centriem, pat nenomainot to nosaukumu. Dabiski, ka vieglāk to ir izdarīt vienas ministrijas ietvaros, jo vienas ministrijas ietvaros nav problēmas ar resoru pārdali caur budžetu. Un tur bija ideja uz reformas laiku apvienot šīs divas ministrijas, lai tajā brīdī, kad tās 20 slimnīcas, par ko Eglīša kungs šeit runātu, vairs neeksistē kā pilntiesīgas slimnīcas ar visu stacionāru un daļēji, starp citu, ar ambulatoro apkopi… lai tās sinhroni varētu pārveidot par sociālās aprūpes centriem. Un, ja jūs daudzās no šīm mazajām slimnīcām ieiesiet – it īpaši ziemas laikā –, tad jūs ieraudzīsiet, ka tie cilvēki, kas tur ārstējas, lielākoties vismaz pēc vecuma… es jau esmu tuvu tam vecumam… tie cilvēki, kas tur ārstējas, pilnīgi atbilst šādai aprūpei.

Tā problēma, starp citu, kad mēs pārspriedām, kāds ir izdevumu postenis… aptuveni runājot, tas ir 30 latu uz cilvēkgultu dienā… šī maksa slimnīcā… Varbūt tagad tā ir citādāka, kaut gan cenas ir mainījušās uz abām pusēm, un no 8 līdz 10 latiem maksā sociālās aprūpes centrā gultasdiena. Turklāt tā starpība, kad 85 procenti no pensijas tam cilvēkam, kas ir tajā centrā, ir kā daļējs finansējums, kura, protams, nav slimnīcā… Un tajā brīdī… Kurš zina, kā darbojas sociālās aprūpes centri, tas arī labi zina, ka pamatfinansējums tur ir arī to cilvēku pensija, kuri ir ar mieru tur uzturēties. Un tad, kad runa bija par to, ka bez zālēm veidot šos centrus nevar, jo vienkārši atstāt bez zālēm, bez feldšeriem nevar, tad, protams, jautājums palika par starpskaitli – no 30 latiem par slimnīcas gultu un 10 latiem par gultu sociālās aprūpes centrā. Starpskaitli, kas ir starp 30 un 10 latiem, veselības aprūpe varētu no savas daļas pārdalīt par labu labklājības daļai. Nu, lūk!

Vai to tehniski var izdarīt – tas ir cits jautājums. Es domāju, ka to izdarīt var. Grūtāk to izdarīt ir tad, kad ir divas ministrijas… Barčas kundze, es klausīšos, kad jūs uzstāsieties… Nu, tad, lūk! (No zāles: “Nerunā ar zāli!”) Jā, piedošanu… Tā problēma tālāk ir sekojoša. To visu izdarīt var tikai tad, ja strādā vienota veselības aprūpes… neatliekamās veselības aprūpes dienests. To ir sākts veidot. Man īsti nav skaidrs… Var būt, ka nākamā ministre noskaidros to operatīvi. Bet ir jautājums, kas saistīts ar to, kā no atsevišķiem aprūpes dienestiem izveidot vienotu, inkorporētu Katastrofu medicīnas centru. Tas ir ārkārtīgi akūts jautājums, jo pretējā gadījumā pat šo lietu izdarīt nebūs iespējams, jo mēs nevaram 20–25 minūšu laikā... nu, maksimums – pusstundas laikā... pacientu nogādāt līdz slimnīcai. Mums šī reforma var pārvērsties tādā apstāklī, ka mēs būsim atbildīgi par cilvēku dzīvībām tieši šajā veidā. Tāpēc to ātrāk darīt vienkārši nevar.

No turienes, protams, parādās jautājums, ko iesāka risināt savulaik Gundars Bērziņš un risināja arī pēc viņa... Tas ir par komplektu – ātrās palīdzības transportu, tehniku. Problēma parādās vienā apstāklī, ka tur bija paredzēts Pasaules Bankas kredīts. Formāli viņi par to runā un piekrīt, balstoties, protams, uz savu un Starptautiskā Valūtas fonda pētījumu, kas tika veikts 2007.gadā. Bet man nav sevišķas pārliecības, un es domāju, ka tieši veselības ministra amata kandidātei būtu ļoti svarīgi ar premjeru un finanšu ministru runāt, kā tomēr maksimizēt to kredīta porcijas daļu, kas saistīta ar Pasaules Bankas atbalstu, no kura viena daļa viennozīmīgi ir domāta kopējā veselības... neatliekamās palīdzības dienesta izveidei. Tas ir transports, tā ir visa nepieciešamā sakaru tehnika, un tā tālāk.

Nu, un tagad pēdējais, kas laikam gan nav pēdējais. Tas ir jautājums par izglītību. Tas ir jautājums par kadru politiku, kura acīmredzot netiks līdzi, ņemot vērā pašreizējo algu sistēmu, un kura var netikt līdzi īpaši tajā gadījumā, ja būs nepieciešamība pēc ārstiem, ja pensionētie ārsti aizies no darba. Te ir viena lieta. Jūs labi zināt, ka... Ir dakteri šeit, es tiešām būtu priecīgs jūs šeit dzirdēt... Jūs labi zināt, ka šajās mazajās slimnīcās speciālisti visi ir dežūrējoši, viņi ir atbraukuši no rajonu centriem, viņi lielākoties tur nestrādā pastāvīgi. Un ir jautājums – cik efektīva ir šāda dežūru sistēma? Tas ir labs jautājums. Un, dežurējot vienā, otrā, trešā, ceturtā vietā, tas kontakts ar slimnieku, protams, ir pilnīgi cits nekā vienā slimnīcā. Bet speciālistu nepietiek...

Kas notiks tajā brīdī, kad koncentrēs šos pakalpojumus atsevišķos rajonu centros jeb tā sauktajās reģionālajās slimnīcās? (Tur ir daudz visādu nosaukumu izgudrots, tikai tā reforma līdz šim nav gājusi uz priekšu.) Tas ir labs jautājums. Starp citu, es domāju, ka tie ārsti, kas vairāku apsvērumu dēļ neaizies uz centru strādāt, varētu arī palikt tajos sociālās aprūpes centros, vai nu atvērt ģimenes ārstu doktorātu, vai darīt ko citu, kas varētu palīdzēt. Es domāju, ka, neapšaubāmi, arī kāds vidējais personāls ir jāatstāj šajos sociālās aprūpes centros. Es neredzu citu iespēju. Ja mēs realizējam to, ko ir paredzējis Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Bankas pētījums... un principā Starptautiskais Valūtas fonds ar struktūras reformām saprot tieši šo dokumentu, kolēģi... ka tur ir 6000 gultu samazinājums un ka tur ir arī citi samazinājumi... paredzēts likvidēt Tuberkulozes slimnīcu... Tur ir tādi samazinājumi, kurus īstenot nevarēs ne šī ministre, ne nākamais ministrs, kas būs pēc viņas. Tāpēc ir jācīnās tomēr, lai šī reforma būtu kaut cik pakāpeniskāka un mierīgāka, jo tā realizēt to nevarēs.

Un paliek, protams, jautājums – cik lielā mērā mēs varam igauņu pieredzi ņemt par pamatu? Jo rezultāts ir sekojošs: Igaunijā šī reforma ir pabeigta, tā ir izdarīta laikus. Es īsti nezinu, vai visi par to atsaucas pozitīvi, bet es neesmu dzirdējis, runājot ar Igaunijas premjeru... Es esmu dzirdējis visdažādākos jautājumus, bet es neesmu dzirdējis, ka tur veselības aprūpē šīs lietas būtu pilnīgi neatrisinātas.

Samazinājums patlaban veselības aprūpē ir 27 procenti attiecībā pret 2008.gadu. 27 procenti! Pie tam pēdējie samazinājumi, kas kopumā ir 75 miljoni (30 un 45) tiešām ir briesmīgi, un es saprotu arī Eglīša kunga nostāju.

Jautājums: vai mēs kaut ko varam izdarīt līdz šā gada beigām? Jo mums ir jārēķinās ar to, ka klimatiskie apstākļi diez vai būs tie pateicīgākie, lai veiktu šīs izmaiņas, to skaitā pāreju no slimnīcas statusa uz centra statusu. Tas ir jautājums. Tad ir jautājums par zālēm. Cik lielu zāļu daudzumu var atstāt tajās vietās, kas nav slimnīcas? Jo bez zālēm atstāt cilvēkus tur nevar. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Un pats svarīgākais ir jautājums, ko fizikā sauc par komivojažiera problēmu: mums ir vienkārši jāatrod optimālais maršruts, kā varētu aizvest pacientu uz attiecīgo slimnīcu. Tas ir tikai samērā atrisināms jautājums matemātikā un arī fizikā. Vai to var atrisināt medicīnā? Es īsti nezinu.

Tas pats, starp citu, attiecas arī uz izglītību. Viens pret vienu.

Un tāpēc es tiešām, kolēģi, domāju, ka šī problēma ir svarīga. Es aicinu šeit deputātus uzstāties, izteikt savas domas, lai vismaz ministra amata kandidāte tās dzirdētu... Īpaši vēršos pie speciālistiem dakteriem un tiem, kas ir šajā komisijā atbildīgie.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šodien mēs vēlēsim… balsosim par jaunu veselības ministru, un tāpēc es neanalizēšu iemeslus, kas bija par pamatu Eglīša demisijai. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kauns!”) Es domāju, ka kāds kādu īsti nesaprata, bet Eglīša kungs daudz runāja par sarkanajām līnijām un par to, kas draud. Tajā pašā laikā nevar noliegt to, ka šī ir nozare, ar kuru, es domāju, šī valdība var lepoties vismaz sagatavoto strukturālo reformu ziņā. Lai visas tiktu tik tālu! Viss ir sagatavots, lai varētu šīs reformas arī īstenot.

Tautas partija arī turpmāk uzņemas atbildību par šo nozari, un mēs nekaunamies ne par vienu no saviem ministriem, kas šo nozari ir vadījuši, un lepojamies ar to, kas ir izdarīts.

Kādas ir atšķirības šodien? Šodien varbūt lielākā atšķirība ir tā, ka mums ir premjera atbalsts, un premjera atbalsts ir pēc sarunām, kādas notika iepriekšējā ceturtdienā par to, ka veselības aizsardzības budžets ir līdz maksimumam apgriezts, ka mēs vairs nevaram iet tālāk… apgriezt vēl vairāk. Pārskatāmā nākotnē ir jāatgriežas pie finansējuma, kas būtu 3,4–3,5 procenti no IKP. Arī uzdevumos, kas ir jāveic pārskatāmajā posmā, ir tāds uzdevums, ko nevar veikt viens pats ministrs neatkarīgi no tā, kurš tas būtu, un tas ir uzdevums radīt sociālās aizsardzības sistēmu maznodrošinātajiem. Tā ir sistēma, ko var radīt tikai ar visas valdības atbalstu. To nevar izdarīt tikai ar Labklājības ministrijas atbalstu. Iespējams, ka pārskatāmā nākotnē atkal vajadzēs runāt pat par šo ministriju apvienošanu.

Par kandidātu. Tautas partija, izvirzot šo kandidāti, ir konsultējusies ne tikai ar saviem mediķiem. Mēs esam konsultējušies gan ar zināmiem, gan ar sabiedrībā pazīstamiem ārstiem, speciālistiem, un mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka ir vajadzīgs darba turpinājums. Un mēs nevaram runāt par ministru, kas mēnesi… kam būtu vajadzīgs mēnesis laika, lai ar visu iepazītos un sāktu kaut ko no jauna.

Mēs vēlamies, lai process turpinātos, un tāpēc mēs virzām ļoti stipru un varošu cilvēku. Mēs esam pārliecināti par viņas spējām, par varēšanu un par to, ka ar visiem darbiem, kas ir jāizdara ministram un jāizdara ministrijai, viņa tiks galā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā ministre! Kolēģi! Es vispār negatavojos runāt, bet pēdējais no kolēģiem, kurš teica, ka nu ārkārtīgi labi viss ir sagatavots, lai tagad viss notiktu veselības aizsardzības jomā… nu tas piespieda mani tomēr nākt tribīnē.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rīt brauks uz vairākām slimnīcām, un tā ir tā galvenā problēma, ko, manuprāt, ir atstājis iepriekšējais ministrs, kurš līdz vēlēšanām nevēlējās publiski runāt par to, kāds plāns ir pieņemts. Rīt Ministru kabinets steigā skata noteikumus Nr.1046 ar 24. un 25.pielikumu, ar kuriem sabiedrība joprojām nav iepazīstināta… Joprojām. Es domāju, ka tie cilvēki no Limbažiem rīt būs pārsteigti, uzzinot, ka Limbažos slēdz slimnīcu. Vai kāds ar cilvēkiem ir runājis?

Par ko iestājas šī valsts? Šī valsts iestājas par to, lai mūsu iedzīvotājiem, mūsu pilsoņiem dzīve būtu labāka, nevis par to, ka tiek izvirzītas kaut kādas abstraktas… abstrakti plāni, kurus sauc – gudrāk vai mazāk gudri – par māsterplāniem vai koncepcijām. Stāsts ir par to… un te es piekrītu Circenes kundzei, stāsts ir par to, vai tiešām cilvēki visur Latvijā dzīvos labāk.

Kas vēl mani dara bažīgu? Tas, ko iepriekšējais ministrs pieteica, – bija nopietns līdzekļu samazinājums, kas saistīts ar valsts pārvaldi veselības aizsardzībā. Pēdējie aprēķini rāda, ka tomēr tas solījums nav izpildīts, tas ir izpildīts tikai par 73 procentiem. Un es gribu redzēt, kur tad ir tas valdības plāns.

Trešā lieta, kas mani dara bažīgu, un tas īpaši attiecas uz Ministru prezidentu. Ir viena nelaime, kas var piemeklēt valdības vadītāju, – ka viņš kļūst vienkārši par “tehnisku” premjeru, kuram kaut ko noliek priekšā un kurš tad saka: “Nu, par to nozari atbildīga ir tā vai šitā partija, un es būšu tikai tas “tehniskais” premjers, kas vadīs valdības sēdes.” Tā nevajadzētu būt! Šī valdība ir tādēļ, lai tai būtu kaut kāda vīzija, skatījums, kā valsts attīstīsies turpmāk, un to konsekventi arī realizētu.

Kas attiecas uz konkrēto kandidatūru. Es esmu jau publiski izteicies, ka esmu pārliecināts, ka šajos apstākļos valstī bija iespējams atrast labāku kandidātu, it īpaši tāpēc, ka “Sabiedrība citai politikai” vienmēr ir proponējusi, ka būtiskākās īpašības, ko mēs sagaidām no valdības locekļiem, ir kompetence un godīgums. Man nav pamata apšaubīt profesionālo piemērotību, teiksim, kādas ārstniecības iestādes vadītāja amatam, bet Valsts kontroles atzinums ir pilnīgi jauns – 2008.gada Valsts kontroles atzinums –, kas skaidri parāda, ka tam cilvēkam ir problēmas, ir nopietnas problēmas rīcībā ar valsts naudu. Un tas nav pirmais piemērs. 2004.gadā ministra kandidāte bija Rīgas Slimokases padomes priekšsēdētāja vietniece, un tajā laikā šajā uzņēmumā, kurš arī šobrīd ir maksātnespējas priekšā, bija ārkārtīgi nopietni finanšu pārkāpumi, par kuriem ierosināto krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs joprojām izmeklē. … Tie ir tie apsvērumi, kuru dēļ es balsošu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Saeimas Prezidija locekļi! Ministru prezidenta kungs! Ministri!

Noklausījusies kolēģu uzstāšanos, es saprotu, ka man Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ir jāsaka vismaz daži teikumi.

Vispirms es gribētu, uzrunājot arī mūsu jauno ministri veselības jomā Baibu Rozentāles kundzi, teikt, ka varbūt debates tā ļoti nopietni vajag izvērtēt, jo, klausoties, piemēram, kolēģi Godmani, es saprotu, ka ne visai skaidrs ir, kas ir aprūpes centrs un kas ir aprūpes slimnīca. Jo, redziet, diemžēl Latvijā pašreiz situācija ir tāda, ka mums nav tādu pensionāru un invalīdu, kuri varētu ārstēties aprūpes slimnīcā vai, precīzāk, kā teica Godmaņa kungs, sociālās aprūpes slimnīcā un dienā maksāt par to 10 latus. Diemžēl mūsu pensijas ir daudz mazākas. Un jautājums, ja par to maksā Labklājības ministrija… Atvainojiet, piedodiet, arī Labklājības ministrijai šādu līdzekļu nav. Tātad vienīgā iespēja – un tāda arī Latvijā tiek piemērota, un to veic pašvaldības – ir veidot īslaicīgās sociālās aprūpes gultas. Latvijā ir tādas vairākās slimnīcās, kur šis finansējums tiek sadalīts attiecīgi: ja ir pirmās pakāpes radinieki, tad daļēji maksā viņi, daļēji – pats pensionārs vai invalīds un vietējā pašvaldība.

Es domāju, ka ministres kundzei nāksies pirmajās darba dienās vai pirmajās darba nedēļās skatīties vairāk uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1046 par finansējumu un vajadzēs tos noteikti precizēt. Es domāju, ka būs nepieciešams atrisināt tādu ļoti nopietnu problēmu, kas saistīta ar cilvēkiem, kuri sirgst ar garīga rakstura saslimšanām jeb, runājot vēl precīzāk, – ar psihiski slimiem cilvēkiem, kuri pašreiz atrodas psihiatriskajās slimnīcās un gaida rindu uz ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros. Arī tur šī vienošanās, kas pašreiz ir it kā panākta starp Labklājības ministriju un Veselības ministriju, vēl ir nopietni jāizdiskutē, lai neiznāk tā, ka ar 1.jūliju mums psihiski slimi cilvēki būs ārpus šo slimnīcu robežām, jo dienā samaksāt 30 latu, es jums pilnīgi droši to varu apgalvot, ka diez vai viņiem Latvijā ir daudzi tādi radinieki, kas to varētu izdarīt. Diemžēl.

Un vēl informācijai, kādēļ Sociālo un darba lietu komisija dosies gan rītdien, gan arīdzan parītdien, tātad 30.jūnijā un 1.jūlijā, izbraukuma sēdēs uz četrām slimnīcām – uz Preiļiem, uz Balviem, uz Smilteni un uz Alūksni. Diemžēl mēs esam konstatējuši iepriekšējā sesijā, būdami izbraukuma sēdēs arī nelielajās slimnīcās, ka bieži vien galvenā problēma ir komunikāciju problēma. Tas nozīmē, ka Veselības ministrijas atbildīgas amatpersonas ne vienmēr prot vai ne vienmēr vēlas sarunāties ar slimnīcu vadītājiem, ar ārstiem, ar medmāsām, ar slimnīcu personālu, līdz ar to daudzas lietas paliek neskaidras tikai tādēļ, ka cilvēki vai nu nevēlas, vai neprot sarunāties – neprot komunicēt savā starpā.

Un tādēļ mūsu izbraukuma sēžu galvenais mērķis ir iepazīties ar šīm slimnīcām, redzēt un runāt ar pašvaldību vadītājiem, ar atbildīgajiem pašvaldībās par veselības aprūpi, un arīdzan paskatīties, kādas tad nodaļas pašreiz ir šajās manis jau iepriekš nosauktajās četrās slimnīcās. Un šodien Tautas partijas frakcijas sēdē es dzirdēju, ka ministra amata kandidāte būs gatava, uzsākot darbu, ja šodien viņa tiks apstiprināta par ministri, ierasties šajās nelielajās slimnīciņās un runāt ar cilvēkiem par to, kā mēs turpmāk darbu varētu organizēt.

Tādēļ es vēlreiz aicinu kolēģus... Un, uzsverot to, ka jautājumi ir ļoti nopietni, gribu sacīt, ka arī mūsu komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, ir saņemts ļoti, ļoti daudz vēstuļu, it sevišķi no invalīdiem, no ģimenēm, kuras ir satraukušās par to, kā viss notiks tālāk: vai cilvēki spēs un vai varēs uzturēt savu veselību, vai varēs novērst kādus veselības kaitējumus.

Tāpat kā iepriekšējie kolēģi, kuri runāja par kompensējamiem medikamentiem, arī es aicinu kolēģus atbalstīt Baibas Rozentāles kandidatūru veselības ministra amatam un no savas puses varu apsolīt, ka ministri aicināsim gan uz Sociālo un darba lietu komisijas, gan arī uz Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdēm.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu veselības ministram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Oskars Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Andis Kāposts, Staņislavs Šķesters, Ainārs Šlesers, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu.

Es atgādinu, ka pēc piecām minūtēm, tātad pulksten 14.45, sāksies otra ārkārtas sesijas sēde.