Tieslietu ministrs Dr. iur. Valdis birkavs savā pirmajā ministra preses konferencē vakar, 26.jūlijā:
Savu pirmo preses konferenci, atrodoties tieslietu ministra amatā, Valdis Birkavs veltīja, viņaprāt, svarīgāko Tieslietu ministrijas (TM) tuvākajā laikā veicamo uzdevumu raksturošanai. Tie īstenojami, lai sasniegtu deklarācijā par valdības darbu noteiktos tieslietu nozares attīstības mērķus.
Kaut arī darba prioritātes vēl tiks saturiski konkretizētas un tām būs pievienoti arī noteikti izpildes termiņi, jau pašlaik V.Birkava vadībā izstrādātajā Tieslietu ministrijas darba plānā ir skaidri formulēti svarīgākie tuvākās nākotnes uzdevumi.
Kā atzina V.Birkavs, pats svarīgākais TM uzdevums ir likumdošanas atbilstība Eiropas Savienības normatīviem un likumdošanas sakārtošanas sistēmas izveidošana. Jo, kā uzsvēra ministrs, viņu pārsteidzis atklājums, ka TM sagatavotajā likumdošanas sakārtošanas koncepcijā vēl joprojām minētas daudzas no tām problēmām, ar kurām viņš sastapies pirms desmit gadiem, būdams Latvijas Juristu biedrības prezidents. Turklāt joprojām valsts iedzīvotājiem par likumdošanas sistēmu esot priekšstats kā par samudžinātu, neskaidru un pretrunīgu.
Pēc sakārtošanas likumdošanas sistēmai ir jākļūst skaidrai un saprotamai, ar izpratni par tiesību principiem un politiku. Vienlaikus ar likumdošanas sistēmas sakārtošanu ir jānodrošina brīva pieeja visiem normatīviem aktiem, kā arī iedzīvotāju tiesiskā audzināšana, informēšana un izglītošana.
Otrs svarīgākais V. Birkava vadītās ministrijas uzdevums būs tiesu sistēmas nostiprināšana. Kā, stājoties amatā, konstatējis jaunais ministrs, arī šajā jomā problēmas ir līdzīgas tām, kas eksistēja jau pirms daudziem gadiem, — nepietiekams tiesnešu skaits, slikta materiāli tehniskā bāze, vienotas informācijas sistēmas trūkums.
Kaut arī iepriekšējā valdība sakarā ar īres tiesu izveidošanu bija lēmusi par 43 jaunu rajonu (pilsētu) tiesnešu amatu nepieciešamību un līdz ar to 7,5 miljonu latu papildu finansējumu, kā atzina V.Birkavs, no tik liela jaunu tiesnešu skaita pašreizējos saspringta budžeta apstākļos pagaidām nāksies atteikties. Tuvākajā laikā finansējums tiks piešķirts tikai trešdaļai no šajā plānā paredzēto tiesnešu skaita, iepriekš plānotās 43 tiesnešu vietas izveidojot pakāpeniski.
Tiesu sistēmas nostiprināšanai kalpos arī tuvāko divu gadu laikā iecerētā rajonu, pilsētu un apgabaltiesu datorizācija. Jau līdz šī gada beigām datorizācija pilnībā tiks pabeigta Jūrmalas pilsētas, kā arī Latgales, Kurzemes un Zemgales apgabaltiesā un Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgajā sesijā, un Kurzemes apgabaltiesas Ventspils pastāvīgajā sesijā.
Kā ļoti svarīgu tiesu sistēmas nostiprināšanas priekšnosacījumu V.Birkavs minēja arī tālāku tiesnešu izglītošanu. Lai šo uzdevumu veiktu, būtu jāpanāk valsts līdzdalība Tiesnešu apmācības centra finansēšanā, kas līdz šim notikusi tikai par ārvalstu palīdzības līdzekļiem.
Foto: Māris Kaparkslējs, "LV"